R?gas Doms

R?gas Doms ; Sv?t?s Marijas katedr?le
	R?gas Doms
Koordin?tas: 56°56′56″N 24°06′15″E / 56.94889°N 24.10417°E Koordin?tas : 56°56′56″N 24°06′15″E / 56.94889°N 24.10417°E
Pamatinform?cija
Valsts	Latvija , R?ga
Apkaime	Vecr?ga
Statuss	Pabeigts
Celtniec?ba	no 1211
Pielietojums	Bazn?ca
Tehniskais raksturojums
Antena, smaile	90 m
Emporis Nr.	110995
?r?j? saite	doms.lv

R?gas Doms (tiek d?v?ts ar? par Doma bazn?cu un Sv?t?s Marijas katedr?li) ir Latvijas Eva???liski luterisk?s bazn?cas galvenais dievnams, ^[1] arhib?skapa katedr?le R?g? , Herdera laukum? 6, kur? past?v?gi darbojas R?gas Doma eva???liski luterisk? draudze. Liel?k? viduslaiku bazn?ca Baltij? , valsts noz?mes arhitekt?ras piemineklis. Doma bazn?cas un klostera ansambli veido Latvijas valstij un Latvijas Eva???liski luteriskajai bazn?cai piedero?i nekustamie ?pa?umi.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Katedr?les b?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sv?t?s Marijas katedr?les jeb R?gas Doma k? Livonijas b?skapijas b?skapa rezidences pamatakmens ticis ielikts 1211. gada 25. j?nij?, ^[2] aiz b?skapa pils pagalma biju?? l?vu zvejniekciema viet?. ^[1] Svin?go ceremoniju vad?ja b?skaps Alberts . Zi?as par Doma b?vniec?bas s?kotn?jo periodu l?dz m?sdien?m nav saglab?ju??s. Tiek uzskat?ts, ka pa?reiz?j? Doma celtniec?b? strauj? att?st?bas posms uzs?k?s 1215. gada pavasar?, kad iek?pils?t? nodega pirmais Doms. L?dz?s katedr?lei klasiskaj? rom?nikas katedr??u stil? uzcelts ar? R?gas b?skapijas domkapitula klosteris un R?gas Doma skola .

Celtnes pamatus b?v?ja uz koka p??iem, kuri m?sdien?s redzami atsegum? ?kas saimniec?bas telp?s. ^[1] S?kotn?ji b?v?ts taisnst?ra koris ar tr?s pusaploces aps?d?m , kam pak?peniski pievienotas draudzes telpas ? tr?s jomi p?c bazilikas uzb?ves principa. B?vniec?bas gait?, 1220. gados rom?nikas konstrukt?v? sist?ma aizst?ta ar gotisko ka??akmens blu?i ar ?ie?e?iem. Rezult?t? main?j?s bazn?cas proporcijas un kompoz?cija. Iek?telpu bija paredz?ts dal?t ar 8 krustveida balstiem un jomu velves bija dom?ts pacelt vien? augstum?. ??s izmai?as redzamas ?kas zieme?u port?l?, divjomu kapitula san?ksmju z?l? un gandr?z kvadr?tiskaj? klostera pagalm? ( kluatr? ). Arkot? galerija (velv?m segt? 118 m gar? krusteja ) ir viens no iev?rojam?kajiem agr?n?s gotikas paraugiem Baltij?. Krustejas 26 traveju augstums un platums ir divarpus reizes maz?ks nek? katedr?les dienvidu s?nu jomam. To krusta velves balst?s uz konsol?m, kas izce?as ar plastisko mot?vu bag?t?bu un daudzveid?bu. Griestus balst?ja piloni un ap divus metrus biezas sienas. ^[1] Katedr?les celtniec?ba pabeigta 13. gadsimta otraj? pus?. ^[3] Ap 1300. gadu tika paaugstin?ts tornis l?dz 140 m augstumam. ^[4]

15. gadsimta pirmaj? pus? katedr?le p?rb?v?ta: centr?lais joms paaugstin?ts, uzb?v?jot rietumu ???rsjomu un s?nu kapelas, l?dz ar to Sv. Marijas katedr?le tika p?rv?rsta par baziliku . Taj? pat laik? tika paaugstin?ts bazn?cas tornis, kuram bija asto?st?ru piramid?la smaile, kas taj? laik? dro?i vien to dar?ja par augst?ko torni R?gas pils?t?. ^[2]

Reform?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1524. gad? bazn?ca smagi cieta t.s. sv?tbil?u grauti?os ? luter??u p?lis iebruka R?gas bazn?c?s, t?s izdemol?jot. Nemierus uzs?ka R?gas melngalvji , kas sv?t? P?tera bazn?c? sadauz?ja savu alt?ri . N?kamaj?s dien?s alt?ru un sv?tbil?u dauz??ana sv?t? P?tera un sv?t? J?kaba bazn?c?s k?uva masveid?ga, bet v?l?k t? p?rsvied?s uz Domu, kur bija divdesmit alt?ri. R?gas r?te, izmantojot situ?ciju, novembr? aizliedza Dom? r?kot dievkalpojumus, konfisc?ja Bazn?cas ?pa?umus, k? ar? sl?dza katedr?li un klosterus (no izpost??anas pagl?b?s tikai cistercie?u un francisk??u sievie?u klosteri). Tad luter??i v?lreiz izpost?ja Domu, iepriek??j? arhib?skapa Jaspera Lindes bronzas kapa pieminekli p?rl?ja lielgabalos, bet Dievm?tes Marijas alt?ra gleznas nol?ma t. s. raganu p?rbaudei : peldin?ja Daugav? un p?c tam sadedzin?ja. Smags trieciens kato?iem bija bazn?cas d?rglietu konfisc??ana, hospit??u, domkapitula ?pa?umu p?r?em?ana, bibliot?kas da??ja izpost??ana, milzuma m?kslas darbu izn?cin??ana un gar?dznieku, m?ku un m??e?u padz??ana no R?gas. P?c kato?tic?go iedz?vot?ju padz??anas no pils?tas ?ka netika izmantota.

1547. gada 21. maij?, sv?tdien? pirms Vasarsv?tkiem, R?gas iek?pils?t? izc?l?s ugunsgr?ks, k? rezult?t? nodega Doma tor?a smaile. ^[2] 1561. gad? p?d?jais R?gas arhib?skaps markgr?fs Brandenburgas Vilhelms p?rdeva izpost?to Doma bazn?cu ar pal?g?k?m R?gas pils?tai par 18 000 mark?m (3,6 tonn?m sudraba ) ^[5] ? kop? t? laika bazn?cas ?ka bija R?gas pils?tas ?pa?um?, kura tur ielaida konkr?tu eva???lisko luter??u draudzi kulta ?steno?anai. 1595. gad? ?ku izremont?ja, p?rb?v?ja, uzc?la jaunu torni ugunsgr?k? boj? g?ju?? viet?. Klostera ?kas s?ka izmantot saimniecisk?m vajadz?b?m, krustej? un iek?pagalm? atv?ra tirgu, apak?st?v? iek?rtoja pils?tas bibliot?ku. ^[4]

P?rb?ves 18.-19. gadsimt? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1710. gad? R?gas aplenkuma laik? stipri cieta bazn?cas ?kas jumts. Atjaunojot nopost?to, tika p?rb?v?ti bazn?cas s?njomu jumti, mainot jumtu sl?pumus. 1772. gad? Krievijas Imp?rijas ?eizariene Katr?na II aizliedza apbed??anu bazn?c?s, no Doma tika p?rvesti apbed?jumi, t? rezult?t? paaugstinot bazn?cas gr?das l?meni. ^[2] 1775. gad? R?gas r?te lika nojaukt tor?a smaili un uzcelt jaunu ? pa?reiz redzamo ? barok?lo tor?a virsotni.

1812. gada kara laik? bazn?cu izmantoja p?rtikas kr?jumu, tai skait? s?l?tas ga?as, uzglab??anai, un m?sdienu restauratori turpina censties likvid?t uz da??m sien?m redzamos izs??ojumus. ^[1]

1856. gad? tika p?rb?v?ta vec? galven? port?la priek?telpa, ap ?ku tika nojauktas daudzas pieb?ves, izveidojot s?kotn?jo Doma laukumu (20. gadsimt? tas tika papla?in?ts l?dz m?sdienu izm?riem). 1884. gad? v?cu ?r?e?b?ves firma " Walcker Orgelbau " bazn?c? ieb?v?ja slaven?s Doma ?r?eles , kas tolaik bija liel?k?s pasaul? ? 6768 koka un met?la stabules. No 1881. gada l?dz 1914. gadam norisin?j?s V?stures un senatnes p?t?t?ju biedr?bas R?gas Doma b?vnoda?as veiktie remonta un restaur??anas darbi bazn?c? un krustej?. 1888.?1891. gados virs krustej?m izb?v?ja telpas R?gas muzejam un arh?vam (tagad R?gas v?stures un ku?niec?bas muzejs ). No 1888. gada R?gas Doms bija V?cu eva???liski luterisko draud?u savien?bas ?pa?ums, ierakst?ts zemesgr?mat? uz Doma bazn?cas v?rda.

1931. gada referendums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c tam, kad Progres?v?s apvien?bas p?rst?vis Mar?ers Skujenieks un Demokr?tisk? centra l?deris J?nis Breik?s ierosin?ja tautas nobalso?anu par Latvijas liel?k?s bazn?cas at?em?anu v?cu draudzei, 1931. gad? notika referendums par "Likumu par M?ras bazn?cu" . Referendumam pretoj?s Latvijas eva???liski luterisk?s bazn?cas virsvalde, uzskatot to par iejauk?anos bazn?cas autonomijas liet?s. Kaut ar? referendum? piedal?j?s nepietiekams skaits balsot?ju, Saeima nobalsoja par bazn?cas at?em?anu v?cu draudzei.

Doma koncertz?le [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Laik? no 1959. gada l?dz 1962. gadam Doms tika piel?gots koncertz?les vajadz?b?m: veikts ?r?e?u kapit?lais remonts, tika demont?ts alt?ris un ievietoti kr?sli ar skatu uz ?r?el?m. ^[2] Dienvidu sp?rn? izvietoja R?gas v?stures un ku?niec?bas muzeju, visu ?ku nododot muzeja p?rzi??. 1981.?1984. gados p?c LPSR vald?bas pas?t?juma N?derlandes ?r?e?b?ves firma " Flentrop Orgelbouw Zaandam " veica ?r?e?u rekonstrukciju. Paral?li tika veikti interjera restaur??anas darbi un rekonstru?tas in?enierkomunik?cijas, nomain?ts tor?a smailes vara ap?uvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaur?ta lode, iek?rtota tor?a autom?tisk?s ugunsdz??anas sist?ma, uzst?d?tas iek?rtas gaisa kondicion??anai z?l? un torn? izb?v?tas telpas to izvieto?anai. 1989.?1990. gados pie bazn?cas sienas izveidoja pla?u padzi?in?jumu, norokot ap 3 m biezo gadsimtos uzkr?to kult?rsl?ni, kas ?auj uztvert Doma bazn?cas s?kotn?jos apjomus un redz?t 13. gadsimt? b?v?tos pamatus.

M?sdien?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1991. gad?, atjaunojoties Latvijas Republikai , ?ka non?ca Latvijas Eva???liski luterisk?s bazn?cas r?c?b?. 1992. gad? Latvijas Republikas Augst?k? padome noteica, ka likums "Par ?pa?umu atdo?anu reli?isk?m organiz?cij?m" neattiecas uz valstij ?pa?i noz?m?go kult?ras pieminekli, R?gas Domu, kura statuss j?nosaka ar ?pa?u likumu, kuru pie??ma v?l?k, ^[6] atz?stot "Latvijas Eva???liski luterisk?s bazn?cas ?pa?umties?bas uz t?s v?sturisko ?pa?umu ? R?gas Domu un tam piesaist?to zemesgabalu, iz?emot R?gas v?stures un ku?niec?bas muzeja ?ku un tai piesaist?to zemesgabalu". Nepietiekami kvalitat?vas ?kas uztur??anas d?? ?kas tehniskais st?voklis strauji pasliktin?j?s. 2004. gada 7. j?nij? Latvijas Republikas kult?ras ministre Hel?na Demakova uzdeva uz p?rbaudes laiku sl?gt R?gas Domu, jo ?kas izp?t? tika konstat?ts, ka jebkur? br?d? var krist Doma vid?j? kolonna. ^[7] 2005. gad? R?gas Domu iek??va "Pasaules pieminek?u fonda" 2006. gada 100 apdraud?t?ko objektu sarakst?. Kop? 2011. gada notiek bazn?cas restaur??anas darbi. ^[8] M?sdien?s bazn?cas garums ir 87,1 m, platums 43,5 m, augstums ap 90 m. ^[4]

R?gas Dom? akt?vi darbojas Doma draudze. Sv?tdien?s un darbadienu r?tos notiek regul?ri dievkalpojumi. Valsts sv?tkos un da??dos valsts m?roga pas?kumos R?gas Dom? notiek ?pa?i dievkalpojumi. R?gas Doms turpina darboties ar? k? koncertz?le. Muzej?, tai skait? iek??jo pagalmu aptvero?aj? krustej?, apskatei izst?d?ti da??di v?sturiski ekspon?ti. ^[1]

Att?lu galerija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

R?gas Doma galven? ieeja.
?kas s?nskats no Doma laukuma.
?kas s?nskats no Doma laukuma.
?kas galven?s da?as s?nskats no Doma laukuma.
Tornis, raugoties no B?skapa g?tes.
Doma bazn?cas Tornis no Kr?mu ielas
Skats no Doma laukuma.
M?c?t?js R?gas Doma bazn?cas kancel?.
Ekum?niskais dievkalpojums R?gas Doma bazn?c?.
J?nis Vanags (arhib?skaps).

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Olga Fil. R?ga tete-a-tete . R?ga : Beaux-Arts, 2017. 27?33. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3 .
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 R?gas Doms / Doma v?sture , doms.lv
↑ Zilgalvis J., Tapi?a I., ?n? A. 100 apdraud?t?kie kult?ras pieminek?i Latvij?. ? VKPAI: R?ga, 2004.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Энциклопедия "Рига" . R?ga : Galven? enciklop?diju redakcija. 1989. 308?309. lpp. ISBN 5-89960-002-0 .
↑ Kolbergs A. R?ga k?j?mg?j?jiem. ? A.K.A.: J?rmala, 2001., ? 34. lpp., ISBN 978-9984-548-00-7 Nepareizs ISBN
↑ Doma bazn?cas un klostera ansamb?a likums
↑ R?gas Doma draudze nev?las pamest savu bazn?cu ^{[
novecojusi saite
]}
↑ K? notiek R?gas Doma bazn?cas restaur?cija Diena.lv

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

R?gas Doma vitr??as. / sast. Maija Stefane; teksta aut. Oj?rs Sp?r?tis ? R?ga, 1997. ? 102 lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Olga Fil. R?ga tete-a-tete . R?ga : Beaux-Arts, 2017. 27?33. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3 .

[:1-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 R?gas Doms / Doma v?sture , doms.lv

[3] Zilgalvis J., Tapi?a I., ?n? A. 100 apdraud?t?kie kult?ras pieminek?i Latvij?. ? VKPAI: R?ga, 2004.

[Рига-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Энциклопедия "Рига" . R?ga : Galven? enciklop?diju redakcija. 1989. 308?309. lpp. ISBN 5-89960-002-0 .

[5] Kolbergs A. R?ga k?j?mg?j?jiem. ? A.K.A.: J?rmala, 2001., ? 34. lpp., ISBN 978-9984-548-00-7 Nepareizs ISBN

[6] Doma bazn?cas un klostera ansamb?a likums

[7] R?gas Doma draudze nev?las pamest savu bazn?cu ^{[
novecojusi saite
]}

[8] K? notiek R?gas Doma bazn?cas restaur?cija Diena.lv

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]