Vladimirs Putins
(
krievu
:
Влади?мир Влади?мирович Пу?тин
; dzimis
1952
. gada
7. oktobr?
) ir pa?reiz?jais
Krievijas Feder?cijas
prezidents,
Krievijas Feder?cijas Dro??bas padomes
priek?s?d?t?js. Biju?ais Krievijas premjerministrs (2008?2012) un politisk?s partijas
Vienot? Krievija
vad?t?js (2007?2012). Kop?
2020. gada konstitucion?l?s reformas
Rietumu pasaul?
tiek uzskat?ts par
diktatoru
, k? ar? kop?
2022. gada iebrukuma Ukrain?
par kara noziedznieku.
[2]
[3]
PSRS
Valsts dro??bas komitejas
darbinieks (1975?1991), darboj?s ?r?j? izl?ko?an?
V?cijas Demokr?tiskaj? Republik?
(1985?1990). P?c
PSRS sabrukuma
darboj?s Krievijas Feder?cijas dro??bas iest?d?s, bija
Feder?l? dro??bas dienesta
(FDD) direktors (1998?1999).
L?dztekus str?d?ja Sanktp?terburgas dom? (1991?1996) un Krievijas prezidenta administr?cij? (1999?2008). Krievijas Feder?cijas prezidents (2000?2008), premjerministrs (2008?2012), tad atkal prezidents.
2007. gada Krievijas Valsts domes v?l??an?s Putins bija partijas "
Vienot? Krievija
" (
Единая Россия
) v?l??anu saraksta l?deris, neesot t?s biedrs. Partijas feder?lais saraksts sast?v?ja tikai no vi?a uzv?rda.
Biogr?fija
Dzimis
1952
. gada
7. oktobr?
?e?ingrad?
vagonu r?pn?cas str?dnieka Vladimira Putina (1911?1999) un vi?a sievas Marijas, dzimu?as ?elomovas, ?imen?. Vi?a t?vs bija
Otr? pasaules kara
veter?ns un r?pn?cas
PSKP
komitejas sekret?rs, bet vect?vs Spiridons Putins (1879?1965) bija k?dreiz bijis
?e?ina
un
Sta?ina
pav?rs, v?l?k str?d?jis PSKP Maskavas komitejas vasarn?c?.
[4]
[5]
M?c?j?s ?e?ingradas 193. un 281. skol?s, aizr?v?s ar c??as sportu (1960?1970). Stud?ja starptautisk?s attiec?bas ?e?ingradas Valsts universit?tes Juridiskaj? fakult?t? (1970?1975), iest?j?s PSKP.
1975
. gad? pabeidza augstskolu un tika nor?kots darbam
Valsts dro??bas komitej?
(VDK).
Darb?ba PSRS VDK (1975?1991)
1975.?1984. gad? bija VDK ?e?ingradas da?as Pirm?s (kadru) noda?as darbinieks.
1976. gad? beidza "Operat?v? sast?va sagatavo?anas kursus".
1979. gad? beidza m?c?bas sagatavo?anas kursos VDK augstskol? Maskav?
1985. gad? beidzis
Sarkankarogoto J. Andropova PSRS VDK instit?tu
, kas nodarboj?s ar ?r?j?s izl?ko?anas kadru sagatavo?anu.
1985?1990 str?d?ja V?cijas Demokr?tiskaj? republik?, Dr?zden?. Ofici?li ie??ma PSRS ? VDR Draudz?bas nama direktora amatu.
No 1990. gada ? ?e?ingradas Valsts universit?tes rektora pal?gs starptautiskajos jaut?jumos, p?c tam ? ?e?ingradas pils?tas padomes priek?s?d?t?ja padomnieks.
Darbo?an?s Sanktp?terburgas dom? (1991?1996)
No 1991. gada 12. j?nija, kad par m?ru tika iev?l?ts
Anatolijs Sob?aks
, str?d?ja par priek?s?d?t?ju
Sanktp?terburgas
?r?jo sakaru komitej?.
1992. gada s?kum? tika p?rcelts uz VDK "teko?aj?m rezerv?m" ?e?ingradas Valsts universit?t?.
[
nepiecie?ama atsauce
]
No 1994. gada marta str?d?ja Sanktp?terburgas dom? par t?s priek?s?d?t?ja vietnieku.
No
1991
. gada
12. j?nija
p?c Anatolija Sob?aka iev?l??anas m?ra amat? bija Sanktp?terburgas m?rijas ?r?jo sakaru komitejas priek?s?d?t?js, no
1994
. gada ? ar? Sanktp?terburgas vald?bas priek?s?d?t?ja pirmais vietnieks.
Darbo?an?s Krievijas Feder?cijas prezidenta administr?cij? (1996?1999)
No
1996
. gada augusta p?c Sob?aka zaud?juma v?l??an?s Putins p?rc?l?s uz
Maskavu
un k?uva par Krievijas Feder?cijas Prezidenta lietu p?rvaldnieka vietnieku.
No
1997
. gada marta bija Krievijas Feder?cijas Prezidenta Administr?cijas vad?t?ja vietnieks, Krievijas Feder?cijas Prezidenta kontro?u virsvaldes priek?nieks.
No
1998
. gada maija bija Krievijas Feder?cijas Prezidenta Administr?cijas vad?t?ja pirmais vietnieks.
1998
. gada
25. j?lij?
Putinu iec?la par Krievijas Feder?cijas
Feder?l? dro??bas dienesta
(FDD) direktoru, no
1999
. gada
26. marta
vi?? vienlaic?gi bija ar? Krievijas Feder?cijas Dro??bas Padomes sekret?rs.
1999
. gada
9. august?
Putinu negaid?ti iec?la par Krievijas vald?bas priek?s?d?t?ja vietas izpild?t?ju. Taj? pa?? dien? Krievijas Feder?cijas prezidents
Boriss Je?cins
sav? uzrun? telev?zij? nosauca vi?u par savu p?cteci.
No
1999
. gada
16. augusta
bija Krievijas Feder?cijas Vald?bas Priek?s?d?t?js. 1999. gada 26. august? Putina vad?b? Krievija s?ka
Otro ?e?enijas karu
(1999?2009).
Krievijas Feder?cijas prezidents (2000?2008), premjerministrs (2008?2012), prezidents (no 2012)
P?c tam, kad iepriek??jais prezidents Boriss Je?cins labpr?t?gi atst?ja amatu, no
1999
. gada
31. decembra
Putins pild?ja Krievijas Feder?cijas Prezidenta pien?kumus. Taj? pa?? dien? Putinam tika nodoti prezidenta varas simboli un "kodolportfelis".
2000
. gada
26. mart?
vi?u iev?l?ja par Krievijas Feder?cijas Prezidentu, st?j?s amat?
2000
. gada
7. maij?
. 2000. gada maij? vi?? par premjeru iec?la
Mihailu Kasjanovu
2004. gada 24. febru?r? Putins atlaida Kasjanova vald?bu, nosaucot vi?a darb?bu par "kopum? apmierino?u". Par jauno premjeru k?uva
Mihails Fradkovs
.
2004
. gada
14. mart?
V. Putinu atk?rtoti iev?l?ja par Krievijas Feder?cijas prezidentu uz otro termi?u. 2007. gada febru?r? vi?? Minhenes ikgad?j? dro??bas konferenc? asi uzbruka Savienotaj?m Valst?m un NATO, aicin?dams veidot daudzpol?ras pasaules jaunu glob?lo arhitekt?ru, kur? neb?tu tikai viens saimnieks.
[6]
No
2008
. gada
8. maija
V. Putins bija Krievijas Feder?cijas vald?bas vad?t?js (premjerministrs), bet
Dmitrijs Medvedevs
Krievijas Feder?cijas prezidents, jo valsts konstit?cija ne??va vi?am pretend?t uz prezidenta amatu tre?o termi?u p?c k?rtas. 2009. gada 15. apr?l? Krievijas vald?ba pasludin?ja, ka
Otrais ?e?enijas kar?
jeb "terorisma apkaro?anas oper?cija"
?e?enij?
ir beigusies.
No
2012
. gada
4. mart?
V. Putinu tre?o reizi iev?l?ja par Krievijas Feder?cijas prezidentu, st?j?s amat?
2012
. gada
7. maij?
. Par savu pamatm?r?i vi?? pasludin?ja
NVS
valstu integr?ciju p?c
Eiropas Savien?bas
parauga. 2013. gada 16. septembr? Krievijas Starptautisk? Gar?g?s vienot?bas un sadarb?bas akad?mija V. Putinu nomin?ja
Nobela miera pr?mijai
,
[7]
tom?r vi?? to nesa??ma.
Krimas kr?zes
laik? 2014. gada mart? k?uva zin?ms, ka vi?? atk?rtoti nomin?ts ?ai pr?mijai l?dztekus 278 cit?m person?m un 47 organiz?cij?m.
[8]
Politikas mai?a p?c 2014. gada
≪
Ar?bu pavasaris
≫ un
Eiromaidans Ukrain?
sp?c?gi ietekm?ja Putina doktr?nu savas varas saglab??anai, neizsl?dzot iesp?ju izmantot kodoluzbrukumu ??du revol?ciju un to seku nov?r?anai.
[9]
P?c Ukrainas prezidenta
Janukovi?a
g??anas Putins v?rs?s pie
Krievijas Valsts domes
ar l?gumu at?aut izmantot Krievijas karasp?ku Krimas aneksijai.
[10]
Par sp?ti negat?vai starptautiskai reakcijai Vladimirs Putins parakst?ja vieno?anos par
Krimas uz?em?anu Krievijas sast?v?
. Kaut ar? s?kotn?ji Vladimirs Putins pazi?oja, ka Krim? darbojas ?viet?jie pa?aizsardz?bas sp?ki”, v?l?k vi?? atzina, ka Krievijas karav?ri atradu?ies Krim? pirms referenduma un t? laik?.
[11]
P?c
Donbasa kara
s?kuma Putins nod?v?ja Ukrainas dienvidaustrumus par
Jaunkrieviju
un piepras?ja ?ajos re?ionos garant?t krievu ties?bas: "jaut?jums ir par to, lai nodro?in?tu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalod?go pilso?u ties?bas un likum?g?s intereses. Atg?din??u, izmantojot cara laiku terminolo?iju, t? ir Jaunkrievija, un ?? Harkova, Luhanska, Donecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sast?v?."
[12]
Kad separ?tisti organiz?ja referendumus par atdal??anos no Ukrainas, Putins pazi?oja, ka Ukrainai nekav?joties j?p?rtrauc pret separ?tistiem v?rst?s oper?cijas Ukrainas dienvidaustrumos, ka "pats galvenais ir izveidot tie?u un pilnv?rt?gu dialogu starp pa?reiz?jo Kijivas varu un Ukrainas dienvidaustrumu iedz?vot?jiem, lai Ukrainas dienvidaustrumu iedz?vot?ji var?tu p?rliecin?ties par to, ka tiks iev?rotas vi?u likumisk?s ties?bas."
[13]
2022. gada iebrukums Ukrain? un imperi?lisma atdzim?ana
2022. gada 24. febru?ra r?t? Vladimirs Putins n?ca klaj? ar ?rk?rtas uzrunu,
[14]
pazi?ojot par milit?ras oper?cijas s?k?anu Donbas?. P?c vi?a teikt?, t?s m?r?is ir "aizsarg?t cilv?kus, kuri asto?us gadus ir biju?i pak?auti Kijivas re??ma iebied??anai un genoc?dam". Vi?apr?t, Krievija nevar justies dro?i un past?v?t ar past?v?giem draudiem no Ukrainas.
[15]
N?kamaj? dien? Putins aicin?ja Ukrainas armijas vad?bu sar?kot milit?ro valsts apv?rsumu:
"?emiet varu sav?s rok?s. ??iet, ka ar jums b?s viegl?k vienoties, nek? ar narkom?nu un neonacistu bandu, kas ieperin?jusies Kijev? un sagr?busi par ??lnieci visu Ukrainas tautu".
[16]
2022. gada 9. j?nij? Vladimirs Putins piedal?j?s pas?kum? "P?teris I. Imp?rijas dzim?ana", kas bija velt?ts
P?tera I
350 gadu jubilejai un teica imperi?lisma ideolo?ijas pies?tin?tu runu:
"D?vaini, bet esmu n?cis pie atzi?as, ka gandr?z nekas nav main?jies. P?teris I
Zieme?u kar?
c?n?j?s 21 gadu. Var?tu dom?t, ka karoja ar Zviedriju, lai kaut ko at?emtu. Ta?u vi?? neko neat??ma! Vi?? atguva to, kas pieder?ja mums [..] Tas pats ar? rietumu virzien?. Tas attiecas uz
Narvu, P?tera I pirmo karag?jienu
. K?p?c vi?am bija j?lien uz turieni? Vi?? atguva un nostiprin?ja, l?k, ko dar?ja! Sprie?ot p?c visa, ar? mums ir uzdevums atg?t un nostiprin?t".
[17]
2022. gada 9. decembr? Putins, uzrun?jot
?anhajas sadarb?bas organiz?cijas
un
NVS
valstu aizsardz?bas resoru vad?t?jus, m??in?ja attaisnot Krievijas ne??l?go karu pret ukrai?iem, nosaucot vi?us par "lielgabalu ga?u" un pa?n?vniekiem:
"Daudzu gadu garum? Rietumi bezkaun?gi izpump?ja un ekspluat?ja Ukrainas resursus, atbalst?ja genoc?du un teroru Donbas?, faktiski p?rv?rta ?o valsti par koloniju un ?obr?d ciniski izmanto Ukrainas tautu k? lielgabalu ga?u, k? tar?nu pret Krieviju, turpinot apg?d?t Ukrainu ar iero?iem un mun?ciju, s?tot algot?us, gr??ot Ukrainu pa pa?n?vniecisku ce?u," [..] "Vi?i faktiski ir sagr?vu?i desmitgad?m veidoto strat??isk?s stabilit?tes arhitekt?ru, agres?vi papla?ina NATO ekspansijas ?eogr?fiju".
[18]
17. mart?
H?gas
Starptautisk? Krimin?ltiesa
(SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par ukrai?u b?rnu deport?ciju uz Krieviju.
[19]
Atsauces
- ↑
1,0
1,1
K? izskat?j?s Vladimira Putina vec?ki un k?ds prezidents bija b?rn?b? un jaun?b?
zeltene.eu
- ↑
≪Baidens atk?rtoti nosauc Putinu par kara noziedznieku un aicina izmekl?t Bu?as slakti?u≫
.
tv3.lv
(lv-LV)
. Skat?ts:
2022-05-05
.
- ↑
≪Kara noziedznieks Putins: Nav ?aubu, ka m?s sasniegsim savus m?r?us≫
.
Apollo.lv
(latvie?u). 2022-04-12
. Skat?ts:
2022-05-05
.
- ↑
Sakwa, Richard (2008), Putin: Russia’s choice (2nd ed.), Abingdon, Oxfordshire: Routledge,
ISBN 0-203-93193-9
(angliski)
- ↑
N. Gevorkyan, N. Timakova, and A. Kolesnikov. First Person. An Astonishingly Frank Self-Portrait by Russia's President Vladimir Putin. New York: Public Affairs, 2000 ? 207 pp.
intervijas ar V. Putinu (agliskais tulkojums no krievu valodas)
- ↑
Putins Minhen?
AIVARS OZOLI?? diena.lv 2007. gada 13. febru?r?
- ↑
Putins izvirz?ts Nobela Miera pr?mijai
LETA, 2013. gada 1. oktobr?
- ↑
≪Putins nomin?ts Nobela Miera pr?mijai≫
.
www.delfi.lv
(latvie?u)
. Skat?ts:
2023-03-20
.
- ↑
≪Putins vicina kodoln?ju: mums j?b?t gataviem kodolkaram≫
.
Viedok?i
(latvie?u). 2014-12-08
. Skat?ts:
2023-03-20
.
- ↑
Putins l?dz parlamenta at?auju karasp?ka ieve?anai Krim?
DELFI, 2014. gada 1. mart?
- ↑
Putins atz?st, ka Krim? referenduma norises laik? atradu?ies Krievijas karav?ri
DELFI, 2014. gada 17. apr?l?
- ↑
Putins Ukrainas dienvidaustrumus nod?v?jis par ≪Jaunkrieviju≫
LETA/UNIAN 2014. gada 17. apr?l?
- ↑
Putins pazi?o, ka Krievija l?dz separ?tistus atlikt 11. maija 'referendumu'
Arhiv?ts
2014. gada 10. maij?,
Wayback Machine
vietn?. DELFI.lv 2014. gada 7. maij?
- ↑
Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года
- ↑
≪Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2022-02-24
. Skat?ts:
2022-02-24
.
- ↑
Putins aicina Ukrainas armijas vad?bu p?r?emt varu sav?s rok?s
lsm.lv 2022. gada 25. febru?r?
- ↑
Putins sevi sal?dzina ar ≪krievu zemju sav?c?ju≫ P?teri I
lsm.lv 2022. gada 10. j?nij?
- ↑
Putins nosaucis ukrai?us par ≪lielgabalu ga?u≫
lsm.lv 2022. gada 9. decembr?
- ↑
Starptautisk? Krimin?ltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukrai?u b?rnu deport?ciju
lsm.lv 2023. gada 17. mart?
?r?j?s saites