Pr?gas metro ir metro sist?ma ?ehijas galvaspils?t? Pr?g? , kas s?kusi darboties 1974 . gad?. T? sast?v no tr?s l?nij?m, 54 stacij?m. Kop?jais l?niju garums sasniedz 59 km. Dien? vid?ji tiek p?rvad?ts pusotrs miljons pasa?ieru. L?niju apkalpo Pr?gas pasa?ieru uz??mums " Dopravni podnik hlavniho m?sta Prahy ". Bi?etes cena no 2008. gada janv?ra ir 26 CZK (~75 sant?mi).

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Hronolo?ija pa gadiem. Iekav?s nor?d?ts, ar kuru l?niju saist?ts ?is notikums.

• 1966. (C) ? tiek s?kti metro l?nijas b?vdarbi.
• 1973. (A) ? tiek s?kti otr?s metro l?nijas b?vdarbi.
• 1974. (C) ? tiek atkl?ta 6,6 km gara l?nija Florenc ? Ka?erov ar 9 stacij?m ( Florenc, Hlavni nadra?i, Muzeum, I.P.Pavlova, Vy?ehrad, Pra?skeho povstani, Pankrac, Bud?jovicka, Ka?erov ).
• 1975. (C) ? tiek s?kti darbi pie l?nijas pagarin??anas uz austrumiem.
• 1976. (A) ? tiek s?kti darbi pie v?l neatkl?t?s l?nijas pagarin??anas.
• 1978. (A) ? tiek atkl?ta v?l viena l?nija Dejvicka ? Nam?sti Miru . ?ai 4,7 km posm? ir 7 stacijas ( Dejvicka, Hrad?anska, Malostranska, Starom?stska, M?stek, Muzeum, Nam?sti Miru ).
• 1978. (C) ? tiek s?kti b?vdarbi pie l?nijas pagarin??anas ar? uz otru pusi.
• 1979. (B) ? tiek s?kti tre??s l?nijas izb?ves darbi.
• 1980. (A) ? tiek atkl?ts 2,6 km garais l?nijas pagarin?jums Nam?sti Miru ? ?elivskeho ar 3 jaun?m stacij?m ( Ji?iho z Pod?brad, Flora, ?elivskeho ).
• 1980. (C) ? tiek atkl?ts l?nijas pagarin?jums uz austrumiem Ka?erov ? Haje . Pagarin?juma garums 5,3 km, posm? izb?v?tas 4 jaunas stacijas ( Roztyly, Chodov, Opatov, Haje ).
• 1982. (A) ? tiek s?kti darbi pie neliela l?nijas pagarin?juma par 1 staciju.
• 1984. (B) ? tiek s?kti v?l neatkl?t?s l?nijas pagarin??anas darbi.
• 1984. (C) ? tiek atkl?ts 2,2 km garais l?nijas pagarin?jums Florenc ? Nadra?i Hole?ovice . Izb?v?tas 2 jaunas stacijas ( Vltavska, Nadra?i Hole?ovice ).
• 1985. (A) ? tiek s?kti darbi pie v?l nepabeigt? pagarin?juma pagarin??anas par 1 staciju.
• 1985. (B) ? tiek atkl?ta 4,9 km gar? l?nija Smichovske nadra?i ? Florenc . Jaunaj? l?nij? 7 stacijas ( Smichovske nadra?i, And?l, Karlovo nam?sti, Narodni t?ida, M?stek, Nam?sti Republiky, Florenc ).
• 1986. (B) ? tiek s?kti l?nijas pagarin??anas darbi uz otru pusi.
• 1987. (A) ? tiek atkl?ts 1,3 km garais l?nijas pagarin?jums l?dz stacijai Stra?nicka .
• 1988. (B) ? tiek atkl?ts l?nijas pagarin?jums Smichovske nadra?i ? Nove Butovice . Pagarin?juma garums - 4.9 km, 3 jaunas stacijas ( Radlicka, Jinonice, Nove Butovice ). Dr?z vien tiek s?kti darbi pie ?? pagarin?juma pagarin??anas.
• 1990. (A) ? tiek atkl?ts 1,4 km garais l?nijas pagarin?jums l?dz stacijai Skalka .
• 1990. (B) ? tiek atkl?ts l?nijas pagarin?jums Florenc ? ?eskomoravska . Garums - 4.4 km. Jaunu staciju skaits - 4 ( K?i?ikova, Invalidovna, Palmovka, ?eskomoravska ).
• 1991. (B) ? tiek s?kti darbi pie l?nijas pag?ju?aj? gad? atkl?t? posma pagarin??anas.
• 1994. (B) ? tiek atkl?ts 5,1 km gar? l?nijas pagarin?jums Nove Butovice ? Zli?in ar 5 jaun?m stacij?m ( H?rka, Lu?iny, Luka, Stod?lky, Zli?in ).
• 1998. (B) ? tiek atkl?ts pagarin?jums ?eskomoravska ? ?erny Most , t? garums - 6,3 km, atkl?tas 3 jaunas stacijas ( Vyso?anska, Rajska zahrada, ?erny Most ).
• 2000. (C) ? tiek s?kti l?nijas pagarin??anas b?vdarbi.
• 2001. (B) ? 1998. gad? atkl?taj? pagarin?jum? tiek atkl?tas 2 jaunas stacijas ( Kolbenova, Hloub?tin ).
• 2004. (C) ? tiek atkl?ts pagarin?jums Nadra?i Hole?ovice ? Ladvi , 4 km gar?, ar 2 jaun?m stacij?m ( Kobylisy, Ladvi ). Tai pa?? laik? s?kas darbi pie ?? pagarin?juma pagarin??anas.
• 2008. (C) ? atkl?ts 4,6 km garais pagarin?jums Ladvi ? Let?any ar 3 jaun?m stacij?m ( St?i?kov,Prosek, Let?any ).

^[1]

L?nijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

A l?nija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

A l?niju m?dz d?v?t ar? par za?o l?niju ? vis?s kart?s un pl?nos to atz?m? za?? kr?s?. L?nijas mar?ruts ir Dejvicka ? Skalka . L?nija ir 10 km gara un sast?v no 12 stacij?m. L?nijas dzi?ums ir s?kot no 7,50 metriem l?dz 52 metriem. Brauciena ilgums no viena gala l?dz otram ir apm?ram 20 min?tes. L?nija darbojas laik? no 5:00 l?dz 24:00. Metro vilcienu interv?ls ir s?kot no 2 min?t?m darbdienu r?tos l?dz 10 min?t?m vakaros un br?vdienu r?tos. L?niju apkalpo metro vilciens ?koda a.s. Plze? 81-71M . Ar B l?niju A l?nija krustojas stacij? M?STEK , bet ar C l?niju t? krustojas stacij? MUZEUM .

B l?nija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

B l?nija tiek d?v?ta par dzelteno l?niju. T?s mar?ruts ir Zli?in ? ?erny Most . T? ir 25,7 km gara, 0 ? 40,3 metrus dzi?a l?nija ar 24 stacij?m. Brauciena ilgums no viena gala l?dz otram ir aptuveni 40 min?tes. L?nija darbojas laik? no 5:00 l?dz 24:00. L?nijas intensit?te ir no 2 min?t?m darbdienu r?tos l?dz 10 min?t?m vakaros un agros r?tos. ?o l?niju apkalpo 81-71 un ?koda a.s. Plze? 81-71M vilcieni. Ar A l?niju ?? l?nija krustojas stacij? M?STEK , bet ar C l?niju ? stacij? FLORENC .

C l?nija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

C l?nija tiek saukta par sarkano l?niju. C l?nijas mar?ruts kop? 2008. gada maija ir Let?any ? Haje . ??s l?nijas garums ir 22,4 km, l?nijas dzi?ums ir 0 ? 31,5 m, l?nij? ir 20 stacijas. Brauciens no viena gala l?dz otram prasa apm?ram 35 min?tes. Ar? ?? l?nija darbojas no 5:00 l?dz 24:00. L?nijas intensit?te ir s?kot ar 1:55 (m:ss) darba dienu r?tos un beidzot ar 10 min?t?m vakaros un sv?tdienu r?tos. ?o l?niju apkalpo jaunais un modernais Siemens, AdTranz M1 vilciens. Krusto?an?s stacija ar A l?niju ir MUZEUM , bet ar B l?niju FLORENC .

Metro vilcieni [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

^[2]

E?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Par pirmo metro vilcienu Pr?g? pie?emts uzskat?t E?s . Tie no 1974. gada l?dz pat 1997. gadam apkalpoja Pr?gas metro C l?niju. ?ie vilcieni tika izgatavoti Krievijas Miti??inskas ma??nb?ves r?pn?c? ( Мытищинский машиностроительный завод , tagad Metrovagonma? ) no 1972. l?dz 1976. gadam. Parasti sast?vs bija no 3 vagoniem, ta?u m?dza b?t ar? gad?jumi, kad sast?v? bija 4 vai 5 vagoni. Vilciena maksim?lais ?trums bija 80 km/h.

81-71 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1978. gad? Pr?gas metro s?ka kurs?t Miti??inskas ma??nb?ves r?pn?c? ra?otie metro vilcieni 81-71 , kas v?l sastopami Maskav? , Sanktp?terburg? , Kijev? , Baku , Tbilisi , Novosibirsk? , Minsk? , D?epropetrovsk? , Samar? , ?i??ijnovgorod? , Jekaterinburg? , Var?av? , Budape?t? , Sofij? , Erev?n? un Ta?kent? . ?ie metro vilcieni v?l aizvien apkalpo Pr?gas metro B l?niju. Parasti sast?vs veidots no 4 vagoniem: 2 vad?bas un 2 parastiem. Metro vilciena maksim?lais ?trums ir 90 km/h, ta?u reiz ir sasniegts rekords: 120 km/h.

81-71M [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop? 1996. gada Pr?gas metro A un B l?nij? s?ka kurs?t 81-71 metro vilcienu modifik?cija 81-71M . Moderniz??anu veica firma ?koda a.s. Plze? . ?iem metro vilcieniem ir izmain?ts interjers, uzlabota elektronika, uzlabots ar? ?r?jais izskats. Metro sp?jas ir gandr?z t?das pa?as k? pamatvilcienam 81-71 , ir veikti da?i uzlabojumi rito?aj?s deta??s un motor?. No 2006. gada ??di pa?i moderniz?tie vilcieni sastopami ar? Tbilisi .

M1 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1998. gad? tika nolemts par jaunu vilcienu pieg?di Pr?gas pils?tas metro C l?nijai. 2000. gad? C l?niju s?ka apkalpot firmu Siemens un AdTranz kop?gi izgatavotais M1 . Jaunais M1 ir ?oti pievilc?gs p?c izskata, ar ?oti ?rtu un labu interjera risin?jumu (sastopami 2 interjera veidi), ?oti kluss, ?rts, ar l?ganu brauk?anu un pat?kamu darbo?an?s ska?u. Tam ir ?rta durvju attais??anas poga. Katr? vagon? ir vair?ki elektroniskie tablo. Sast?vu veido 5 vagoni. Ar? ?? metro vilciena maksim?lais ?trums ir 80?90 km/h. Elektroener?iju M1 sa?em pa tre?o sliedi.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]