- ?is raksts ir par pils?tu Krievij?. Par pils?tu ASV skat?t rakstu
Sentp?tersb?rga
.
Sanktp?terburga
(
krievu
:
Санкт-Петербург
) ir pils?ta
Krievijas Feder?cij?
, t?s
Eiropas
da?as zieme?rietumos pie
?evas
ietekas
Baltijas j?ras
Somu l?c?
. Feder?l? apgabala un
?e?ingradas apgabala
centrs. Otra liel?k? (aiz
Maskavas
) Krievijas pils?ta. Liels r?pniec?bas, kult?ras un t?risma centrs.
No 1712. gada Sanktp?terburga bija
Krievijas caristes
, no 1721. gada l?dz 1918. gadam
Krievijas Imp?rijas
galvaspils?ta. ?aj? laik? latviski bie??k tika saukta par
P?terpili
.
No 1914. l?dz 1924. gadam pils?tas nosaukums bija
Petrograda
(
Петрогра?д
), no 1924. l?dz 1991. gadam ?
?e?ingrada
(
Ленингра?д
).
No 1721. gada l?dz pat
Oktobra revol?cijai
bija Krievijas Imp?rijas politiskais un kult?ras centrs un
cara
galma rezidences vieta.
Sanktp?terburgas politisk? ietekme atkal palielin?j?s p?c
Vladimira Putina
iev?l??anas par
Krievijas Feder?cijas
prezidentu.
Krievijas cars
P?teris I
, kas
Liel? Zieme?u kara
rezult?t? ieguva Krievijai pieeju pie
Baltijas j?ras
, 1703. gad? pav?l?ja p?rd?v?t
N?enas
pils?tu
zviedriem
at?emtaj?s
Ingrijas
teritorij?s
Sv?t? P?tera
v?rd?. Jau 1712. gad? Sanktp?terburga k?uva par
Krievijas caristes
galvaspils?tu. P?teris I ataicin?ja
Eiropas
arhitektus un in?enierus, kas piedal?j?s jaun?s galvaspils?tas celtniec?b?.
1825. gad? Sen?ta laukum? notika
Dekabristu sacel?an?s
.
1881. gad? Sanktp?terburg? atent?t? tika nogalin?ts Krievijas imperators
Aleksandrs II
.
1905. gada revol?cijas
notikumi s?k?s Sanktp?terburg?, kad 9. janv?r? tika ap?auta str?dnieku demonstr?cija (
Asi?ain? sv?tdiena
).
S?koties
Pirmajam pasaules karam
, lai izvair?tos no vec? v?cisk? nosaukuma, pils?tu p?rd?v?ja par Petrogradu.
Kad, s?koties 1917. gada
Febru?ra revol?cijai
, imperators
Nikolajs II
Pleskav?
atsac?j?s no tro?a, Ziemas pils Petrograd? k?uva par
Krievijas Pagaidu vald?bas
rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobr? g?za
?e?inam
loj?lie sp?ki, kas bija
Krievijas pilso?u kara
s?kums.
1918. gada 5. mart?, pamatojoties uz to, ka
balto sp?ki
ir tuvu Sanktp?terburgai,
Padomju Krievijas
galvaspils?tu p?rc?la uz
Maskavu
.
1924. gada 24. janv?r? par godu ?e?inam pils?tu p?rd?v?ja par ?e?ingradu.
1934. gada 1. decembr? ?e?ingrad? notika
bo??eviku
darbinieka
Kirova
slepkav?ba, kas bija sign?ls
Sta?ina terora
s?k?anai.
Otr? pasaules kara
laik? pils?ta no 1941. gada 8. septembra l?dz 1944. gada 18. janv?rim bija
blok?d?
. Pils?t? vald?ja bads; p?c da??d?m apl?s?m no bada mira 0,5 l?dz 1,5 miljoniem pils?tas iedz?vot?ju.
1991. gad? ?e?ingradas iedz?vot?ji referendum? nol?ma, ka pils?tai j?atg?st v?sturiskais nosaukums.
Sanktp?terburga tiek uzskat?ta par vienu no skaist?kaj?m Krievijas pils?t?m. Pils?tai savdab?bu pie??ir daudzie kan?li, tilti un tilti?i. Po?tiski d?v?ta par Zieme?u Palmiru, Sanktp?terburga tiek uzskat?ta par Krievijas viseiropisk?ko pils?tu gan arhitekt?ras, gan iedz?vot?ju mentalit?tes d??. Pils?tas centrs ir
UNESCO Pasaules mantojuma sarakst?
.
- Pils laukums ar
Ziemas pili
? bijus?
Krievijas Imp?rijas
valdnieku ziemas rezidence, tagad liel?kais Krievijas m?kslas muzejs ?
Ermit??a
- P?tera P?vila cietoksnis ? Krievijas imperatoru kapa vietas
- P?tera I piemineklis (Vara j?tnieks) ? Sanktp?terburgas simbols
- Marijas te?tris
- ?evas prospekts ? centr?l? iela
- ?zaka katedr?le
- Pace?amie tilti p?r ?evu
- P?terburgas pilis
- P?terburgas metro
-
Pils laukums ar Aleksandra kolonu
-
Kristus Aug??mcel?an?s bazn?ca
-
Kron?tates Sv. Nikolaja katedr?le
-
Sv. Mihaila pils
-
P?terhofas pils
Sanktp?terburg? norisin?j?s
2000. gada Pasaules ?empion?ts hokej?
, kura vajadz?b?m tika uzb?v?ta
Sanktp?terburgas Ledus pils
. Tagad taj? savas m?jas sp?les aizvada
Kontinent?l?s hokeja l?gas
klubs
Sanktp?terburgas SKA
.
"Юбилейный" sporta pils
noticis
2016. gada Pasaules ?empion?ts hokej?
sp?les.
Sanktp?terburgas stadions
noticis
2017. gada FIFA Konfeder?ciju kauss
un
2018. gada FIFA Pasaules kausa
sp?les. Stadion? savas m?jas sp?les aizvada
Krievijas futbola Premjerl?gas
Sanktp?terburgas "Zenit"
.
- Krievijas Imp?rijas
?eizari un augstma?i ?
P?teris II
(
Пётр II
, 1715?1730),
Ivans VI
(
Иван VI
, 1740?1764),
P?vils I
(
Павел I
, 1754?1801),
Aleksandrs I
(
Александр I
, 1777?1825),
Aleksandrs III
(
Александр III
, 1845 - 1894),
Felikss Jusupovs
(
Юсупов
, 1887?1967),
Olga Aleksandrovna
(
Ольга Александровна
, 1882?1960),
Pavle Karad?ord?evi?s
(
Кара?ор?еви?
, 1893?1976),
- karavado?i -
Mihails Kutuzovs
(
Кутузов
, 1745?1813),
Mihails Skobe?evs
(
Скобелев
, 1843?1882)
- m?kslinieki -
D?ord?s Balan?ins
(
George Balanchine
, 1904?1983),
Aleksandrs Benu?
(
Бенуа
, 1870-1960),
Ivans Bi?ibins
(
Билибин
, 1876?1942),
K?rlis Brilovs
(
Брюллов
, 1799-1852),
K?rlis Faber??
(
Фаберже
, 1846?1920),
Sa?a Gitr?
(
Sacha Guitry
, 1885-1957),
Anna Pavlova
(
Павлова
, 1881?1931),
Vasilijs Po?enovs
(
Поленов
, 1844?1927),
Nikolajs R?rihs
(
Рёрих
, 1874?1947),
Aleksandrs Rod?enko
(
Родченко
, 1891?1956),
Ga?ina Ulanova
(
Уланова
, 1910?1998)
- m?zi?i ?
Aleksandrs Borodins
(
Бородин
, 1833?1887),
Aleksandrs Glazunovs
(
Глазунов
, 1865-1936),
Dmitrijs Kaba?evskis
(
Кабалевский
, 1904?1987),
Dmitrijs ?ostakovi?s
(
Шостакович
, 1906-1975),
Georgs Otss
(
Ots
, 1920-1975),
Viktors Cojs
(
Цой
, 1962-1990)
- politi?i un sabiedriski darbinieki -
Sergejs Ivanovs
(
Иванов
, 1953),
Nikolajs Je?ovs
(
Ежов
, 1895-1940),
Kirils I
(
Кирилл
, 1946),
Aleksandrs Kol?aks
(
Колчак
, 1874-1920),
Aleksandra Kolontaja
(
Коллонтай
, 1872-1952),
Aleksejs Kosigins
(
Косыгин
, 1904-1980),
Nade?da Krupska
(
Крупская
, 1869-1939),
Vladimirs Putins
(
Путин
, 1952),
- rakstnieki un dzejnieki ?
Aleksandrs Bloks
(
Блок
, 1880?1921),
Josifs Brodskis
(
Бродский
, 1940?1996),
Kornejs ?ukovskis
(
Чуковский
, 1882-1969),
Dmitrijs Mere?kovskis
(
Мережковский
, 1866-1941),
Vladimirs Nabokovs
(
Набоков
, 1899-1977),
L? Salome
(
Lou Salome
, 1861-1937),
Viktors ?klovskis
(
Шкловский
, 1893-1984),
Konstant?ns Simonovs
(
Симонов
, 1915-1979),
Ed?te S?dergr?na
(
Sodergran
, 1892-1923),
Aleksejs Tolstojs
(
Толстой
, 1817-1875)
- zin?tnieki un izgudrot?ji ?
Georgs Kantors
(
Cantor
, 1845-1918),
Aleksandrs Fr?dmans
(
Фридман
, 1888-1925),
I?ja Franks
(1908-1990),
?evs Gumi?evs
(
Гумилёв
, 1912-1992),
Leon?ds Kantorovi?s
(
Канторович
, 1912-1986),
Vladimirs Kepens
(
Koppen
, 1846-1940),
Jurijs Lotmans
(
Lotman
, 1922-1993),
Georgijs Ostrogorskis
(
Острогорски
, 1902-1976),
Grigorijs Pere?mans
(
Перельман
, 1966),
Vladimirs Props
(
Пропп
, 1895-1970),
Aina Renda
(
Ayn Rand
, 1905-1982),
?evs Termens
(
Термен
, 1896-1993),
Vladimirs Vernadskis
(
Вернадский
, 1863-1945),
Dmitrijs ?iha?ovs
(
Лихачёв
, 1906-1999).
Sanktp?terburg? dz?voju?i
Anna Ahmatova
,
P?teris ?aikovskis
,
Fjodors Dostojevskis
un
Aleksandrs Pu?kins
.
Iedz?vot?ju skaita izmai?as
Gads
| Iedz.
| ±% g.p.
|
---|
1764
| 149 700
| ?
|
---|
1765
| 150 300
| +0.40%
|
---|
1780
| 174 800
| +1.01%
|
---|
1789
| 217 900
| +2.48%
|
---|
1800
| 220 200
| +0.10%
|
---|
1811
| 335 600
| +3.91%
|
---|
1817
| 363 900
| +1.36%
|
---|
1825
| 424 700
| +1.95%
|
---|
1833
| 442 900
| +0.53%
|
---|
| Gads
| Iedz.
| ±% g.p.
|
---|
1837
| 468 800
| +1.43%
|
---|
1840
| 470 200
| +0.10%
|
---|
1850
| 487 300
| +0.36%
|
---|
1852
| 532 200
| +4.51%
|
---|
1863
| 539 500
| +0.12%
|
---|
1870
| 668 000
| +3.10%
|
---|
1882
| 928 000
| +2.78%
|
---|
1891
| 1 033 600
| +1.20%
|
---|
1897
| 1 264 920
| +3.42%
|
---|
| Gads
| Iedz.
| ±% g.p.
|
---|
1900
| 1 418 000
| +3.88%
|
---|
1901
| 1 439 600
| +1.52%
|
---|
1910
| 1 905 600
| +3.16%
|
---|
1914
| 2 118 500
| +2.68%
|
---|
1915
| 2 314 500
| +9.25%
|
---|
1920
| 740 000
| ?20.39%
|
---|
1925
| 1 379 000
| +13.26%
|
---|
1930
| 2 009 500
| +7.82%
|
---|
1935
| 2 715 700
| +6.21%
|
---|
| Gads
| Iedz.
| ±% g.p.
|
---|
1940
| 2 920 000
| +1.46%
|
---|
1945
| 927 000
| ?20.51%
|
---|
1950
| 2 258 000
| +19.49%
|
---|
1955
| 2 797 000
| +4.37%
|
---|
1960
| 3 432 000
| +4.18%
|
---|
1965
| 3 777 200
| +1.94%
|
---|
1970
| 3 949 501
| +0.90%
|
---|
1975
| 4 418 000
| +2.27%
|
---|
1980
| 4 635 200
| +0.96%
|
---|
| Gads
| Iedz.
| ±% g.p.
|
---|
1985
| 4 844 200
| +0.89%
|
---|
1990
| 5 002 444
| +0.64%
|
---|
1995
| 4 845 407
| ?0.64%
|
---|
2000
| 4 741 923
| ?0.43%
|
---|
2005
| 4 600 000
| ?0.61%
|
---|
2010
| 4 879 566
| +1.19%
|
---|
2015
| 5 191 690
| +1.25%
|
---|
|
Sanktp?terburgas meteorolo?iskie dati
|
M?nesis
|
Jan
|
Feb
|
Mar
|
Apr
|
Mai
|
J?n
|
J?l
|
Aug
|
Sep
|
Okt
|
Nov
|
Dec
|
Gads
|
Augst?k? temperat?ra °C (°F)
|
8.7
(47.7)
|
10.2
(50.4)
|
14.9
(58.8)
|
25.3
(77.5)
|
32.0
(89.6)
|
34.6
(94.3)
|
35.3
(95.5)
|
37.1
(98.8)
|
30.4
(86.7)
|
21.0
(69.8)
|
12.3
(54.1)
|
10.9
(51.6)
|
37.1
(98.8)
|
Augst?k? vid?j? temperat?ra °C (°F)
|
?3.0
(26.6)
|
?3.0
(26.6)
|
2.0
(35.6)
|
9.1
(48.4)
|
16.0
(60.8)
|
20.0
(68)
|
23.0
(73.4)
|
20.8
(69.4)
|
15.0
(59)
|
8.6
(47.5)
|
2.0
(35.6)
|
?1.5
(29.3)
|
9.1
(48.4)
|
Dienas vid?j? temperat?ra °C (°F)
|
?5.5
(22.1)
|
?5.8
(21.6)
|
?1.3
(29.7)
|
5.1
(41.2)
|
11.3
(52.3)
|
15.7
(60.3)
|
18.8
(65.8)
|
16.9
(62.4)
|
11.6
(52.9)
|
6.2
(43.2)
|
0.1
(32.2)
|
?3.7
(25.3)
|
5.8
(42.4)
|
Zem?k? vid?j? temperat?ra °C (°F)
|
?8.0
(17.6)
|
?8.5
(16.7)
|
?4.2
(24.4)
|
1.1
(34)
|
7.0
(44.6)
|
11.7
(53.1)
|
15.0
(59)
|
13.4
(56.1)
|
8.8
(47.8)
|
4.0
(39.2)
|
?1.8
(28.8)
|
?6.1
(21)
|
2.7
(36.9)
|
Zem?k? temperat?ra °C (°F)
|
?35.9
(?32.6)
|
?35.2
(?31.4)
|
?29.9
(?21.8)
|
?21.8
(?7.2)
|
?6.6
(20.1)
|
0.1
(32.2)
|
4.9
(40.8)
|
1.3
(34.3)
|
?3.1
(26.4)
|
?12.9
(8.8)
|
?22.2
(?8)
|
?34.4
(?29.9)
|
?35.9
(?32.6)
|
Nokri??u daudzums mm (collas)
|
44
(1.73)
|
33
(1.3)
|
37
(1.46)
|
31
(1.22)
|
46
(1.81)
|
71
(2.8)
|
79
(3.11)
|
83
(3.27)
|
64
(2.52)
|
68
(2.68)
|
55
(2.17)
|
51
(2.01)
|
661
(26.02)
|
Vid?jais lietaino dienu skaits
|
9
|
7
|
10
|
13
|
16
|
18
|
17
|
17
|
20
|
20
|
16
|
10
|
173
|
Vid?jais sniegaino dienu skaits
|
25
|
23
|
16
|
8
|
1
|
0.1
|
0
|
0
|
0.1
|
5
|
16
|
23
|
117
|
%
gaisa mitrums
|
86
|
84
|
79
|
66
|
65
|
69
|
71
|
76
|
80
|
83
|
86
|
87
|
78
|
Vid?jais saulaino stundu skaits
|
21.7
|
53.7
|
124.0
|
180.0
|
260.4
|
276.0
|
266.6
|
213.9
|
129.0
|
71.3
|
24.0
|
12.4
|
1 633
|
|
|
---|
| | | P?tera I
guber?as pirms imp?rijas dibin??anas (1708)
| | |
---|
| Katr?nas I
laika guber?as (1727)
| |
---|
| Katr?nas II
laika vietniec?bas (dibin??anas gads)
| |
---|
| ?ener?lguber?as (1775?1917),
parasti sast?v?ja no vair?k?m guber??m vai apgabaliem
| |
---|
|
|
---|
| | | Republiku galvaspils?tas
| |
---|
| Novadu centri
| |
---|
| Apgabalu centri
| |
---|
| Feder?l?s pils?tas
| |
---|
| Autonom? apgabala centrs
| |
---|
| Autonomo apvidu centri
| |
---|
|
- ↑
https://www.citypopulation.de/en/russia/cities/
; p?rbaudes datums: 27 septembris 2022.