Sanktp?terburga

Vikip?dijas lapa
(P?radres?ts no P?terburga )
?is raksts ir par pils?tu Krievij?. Par pils?tu ASV skat?t rakstu Sentp?tersb?rga .
Sanktp?terburga
Санкт-Петербург
The Winter Palace
Palace BridgePeter and Paul Cathedral
Saint Isaac's CathedralThe General Staff Building
Spit of Vasilievsky Island and the Neva
No aug?as uz leju, no kreis?s uz labo: Ziemas pils ; Pils tilts; P?tera un P?vila cietoksnis; Sv?t? Izaka katedr?le ; Visp?r?j? person?la ?ka; Vasi?jevska salas un ?evas iesma
Karogs: Sanktpēterburga
Karogs
Ģerbonis: Sanktpēterburga
?erbonis
Sanktpēterburga (Krievija)
Sanktpēterburga
Sanktp?terburga
Koordin?tas: 59°57′N 30°19′E  /  59.950°N 30.317°E  / 59.950; 30.317 Koordin?tas : 59°57′N 30°19′E  /  59.950°N 30.317°E  / 59.950; 30.317
Valsts Karogs: Krievija  Krievija
Feder?cijas subjekts Feder?las noz?mes pils?ta
Feder?lais apgabals Zieme?rietumu feder?lais apgabals
Dibin?ta 1703 . gad?
Citi
nosaukumi
  • Petrograda ( Петроград ; 1914?1924)
  • ?e?ingrada ( Ленинград ; 1924?1991)
  • Peterburi (igau?u)
  • Pietari (somu)
  • P?terpils (latvie?u)
Plat?ba
 ? Kop?j? 1 439 km 2
Iedz?vot?ji (2021) [1]
 ? kop? 5 384 342
 ?  bl?vums 3 369,5/km²
Laika josla MSD ( UTC+4 )
Sanktp?terburga Vikikr?tuv?

Sanktp?terburga ( krievu : Санкт-Петербург ) ir pils?ta Krievijas Feder?cij? , t?s Eiropas da?as zieme?rietumos pie ?evas ietekas Baltijas j?ras Somu l?c? . Feder?l? apgabala un ?e?ingradas apgabala centrs. Otra liel?k? (aiz Maskavas ) Krievijas pils?ta. Liels r?pniec?bas, kult?ras un t?risma centrs.

No 1712. gada Sanktp?terburga bija Krievijas caristes , no 1721. gada l?dz 1918. gadam Krievijas Imp?rijas galvaspils?ta. ?aj? laik? latviski bie??k tika saukta par P?terpili . No 1914. l?dz 1924. gadam pils?tas nosaukums bija Petrograda ( Петрогра?д ), no 1924. l?dz 1991. gadam ? ?e?ingrada ( Ленингра?д ). No 1721. gada l?dz pat Oktobra revol?cijai bija Krievijas Imp?rijas politiskais un kult?ras centrs un cara galma rezidences vieta. Sanktp?terburgas politisk? ietekme atkal palielin?j?s p?c Vladimira Putina iev?l??anas par Krievijas Feder?cijas prezidentu.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

N?enas pils?ta ar cietoksni 17. gadsimt? (modelis)

Krievijas cars P?teris I , kas Liel? Zieme?u kara rezult?t? ieguva Krievijai pieeju pie Baltijas j?ras , 1703. gad? pav?l?ja p?rd?v?t N?enas pils?tu zviedriem at?emtaj?s Ingrijas teritorij?s Sv?t? P?tera v?rd?. Jau 1712. gad? Sanktp?terburga k?uva par Krievijas caristes galvaspils?tu. P?teris I ataicin?ja Eiropas arhitektus un in?enierus, kas piedal?j?s jaun?s galvaspils?tas celtniec?b?.

1825. gad? Sen?ta laukum? notika Dekabristu sacel?an?s . 1881. gad? Sanktp?terburg? atent?t? tika nogalin?ts Krievijas imperators Aleksandrs II . 1905. gada revol?cijas notikumi s?k?s Sanktp?terburg?, kad 9. janv?r? tika ap?auta str?dnieku demonstr?cija ( Asi?ain? sv?tdiena ).

S?koties Pirmajam pasaules karam , lai izvair?tos no vec? v?cisk? nosaukuma, pils?tu p?rd?v?ja par Petrogradu. Kad, s?koties 1917. gada Febru?ra revol?cijai , imperators Nikolajs II Pleskav? atsac?j?s no tro?a, Ziemas pils Petrograd? k?uva par Krievijas Pagaidu vald?bas rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobr? g?za ?e?inam loj?lie sp?ki, kas bija Krievijas pilso?u kara s?kums.

1918. gada 5. mart?, pamatojoties uz to, ka balto sp?ki ir tuvu Sanktp?terburgai, Padomju Krievijas galvaspils?tu p?rc?la uz Maskavu . 1924. gada 24. janv?r? par godu ?e?inam pils?tu p?rd?v?ja par ?e?ingradu. 1934. gada 1. decembr? ?e?ingrad? notika bo??eviku darbinieka Kirova slepkav?ba, kas bija sign?ls Sta?ina terora s?k?anai. Otr? pasaules kara laik? pils?ta no 1941. gada 8. septembra l?dz 1944. gada 18. janv?rim bija blok?d? . Pils?t? vald?ja bads; p?c da??d?m apl?s?m no bada mira 0,5 l?dz 1,5 miljoniem pils?tas iedz?vot?ju.

1991. gad? ?e?ingradas iedz?vot?ji referendum? nol?ma, ka pils?tai j?atg?st v?sturiskais nosaukums.

Iev?rojam?k?s vietas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sanktp?terburga tiek uzskat?ta par vienu no skaist?kaj?m Krievijas pils?t?m. Pils?tai savdab?bu pie??ir daudzie kan?li, tilti un tilti?i. Po?tiski d?v?ta par Zieme?u Palmiru, Sanktp?terburga tiek uzskat?ta par Krievijas viseiropisk?ko pils?tu gan arhitekt?ras, gan iedz?vot?ju mentalit?tes d??. Pils?tas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakst? .

  • Pils laukums ar Ziemas pili ? bijus? Krievijas Imp?rijas valdnieku ziemas rezidence, tagad liel?kais Krievijas m?kslas muzejs ? Ermit??a
  • P?tera P?vila cietoksnis ? Krievijas imperatoru kapa vietas
  • P?tera I piemineklis (Vara j?tnieks) ? Sanktp?terburgas simbols
  • Marijas te?tris
  • ?evas prospekts ? centr?l? iela
  • ?zaka katedr?le
  • Pace?amie tilti p?r ?evu
  • P?terburgas pilis
  • P?terburgas metro

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sanktp?terburg? norisin?j?s 2000. gada Pasaules ?empion?ts hokej? , kura vajadz?b?m tika uzb?v?ta Sanktp?terburgas Ledus pils . Tagad taj? savas m?jas sp?les aizvada Kontinent?l?s hokeja l?gas klubs Sanktp?terburgas SKA . "Юбилейный" sporta pils noticis 2016. gada Pasaules ?empion?ts hokej? sp?les.

Sanktp?terburgas stadions noticis 2017. gada FIFA Konfeder?ciju kauss un 2018. gada FIFA Pasaules kausa sp?les. Stadion? savas m?jas sp?les aizvada Krievijas futbola Premjerl?gas Sanktp?terburgas "Zenit" .

Cilv?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sanktp?terburg? dz?voju?i Anna Ahmatova , P?teris ?aikovskis , Fjodors Dostojevskis un Aleksandrs Pu?kins .

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Iedz?vot?ju skaita izmai?as
Gads Iedz. ±% g.p.
1764 149 700 ?    
1765 150 300 +0.40%
1780 174 800 +1.01%
1789 217 900 +2.48%
1800 220 200 +0.10%
1811 335 600 +3.91%
1817 363 900 +1.36%
1825 424 700 +1.95%
1833 442 900 +0.53%
Gads Iedz. ±% g.p.
1837 468 800 +1.43%
1840 470 200 +0.10%
1850 487 300 +0.36%
1852 532 200 +4.51%
1863 539 500 +0.12%
1870 668 000 +3.10%
1882 928 000 +2.78%
1891 1 033 600 +1.20%
1897 1 264 920 +3.42%
Gads Iedz. ±% g.p.
1900 1 418 000 +3.88%
1901 1 439 600 +1.52%
1910 1 905 600 +3.16%
1914 2 118 500 +2.68%
1915 2 314 500 +9.25%
1920 740 000 ?20.39%
1925 1 379 000 +13.26%
1930 2 009 500 +7.82%
1935 2 715 700 +6.21%
Gads Iedz. ±% g.p.
1940 2 920 000 +1.46%
1945 927 000 ?20.51%
1950 2 258 000 +19.49%
1955 2 797 000 +4.37%
1960 3 432 000 +4.18%
1965 3 777 200 +1.94%
1970 3 949 501 +0.90%
1975 4 418 000 +2.27%
1980 4 635 200 +0.96%
Gads Iedz. ±% g.p.
1985 4 844 200 +0.89%
1990 5 002 444 +0.64%
1995 4 845 407 ?0.64%
2000 4 741 923 ?0.43%
2005 4 600 000 ?0.61%
2010 4 879 566 +1.19%
2015 5 191 690 +1.25%

Sanktp?terburgas klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sanktp?terburgas meteorolo?iskie dati
M?nesis Jan Feb Mar Apr Mai J?n J?l Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augst?k? temperat?ra °C (°F) 8.7
(47.7)
10.2
(50.4)
14.9
(58.8)
25.3
(77.5)
32.0
(89.6)
34.6
(94.3)
35.3
(95.5)
37.1
(98.8)
30.4
(86.7)
21.0
(69.8)
12.3
(54.1)
10.9
(51.6)
37.1
(98.8)
Augst?k? vid?j? temperat?ra °C (°F) ?3.0
(26.6)
?3.0
(26.6)
2.0
(35.6)
9.1
(48.4)
16.0
(60.8)
20.0
(68)
23.0
(73.4)
20.8
(69.4)
15.0
(59)
8.6
(47.5)
2.0
(35.6)
?1.5
(29.3)
9.1
(48.4)
Dienas vid?j? temperat?ra °C (°F) ?5.5
(22.1)
?5.8
(21.6)
?1.3
(29.7)
5.1
(41.2)
11.3
(52.3)
15.7
(60.3)
18.8
(65.8)
16.9
(62.4)
11.6
(52.9)
6.2
(43.2)
0.1
(32.2)
?3.7
(25.3)
5.8
(42.4)
Zem?k? vid?j? temperat?ra °C (°F) ?8.0
(17.6)
?8.5
(16.7)
?4.2
(24.4)
1.1
(34)
7.0
(44.6)
11.7
(53.1)
15.0
(59)
13.4
(56.1)
8.8
(47.8)
4.0
(39.2)
?1.8
(28.8)
?6.1
(21)
2.7
(36.9)
Zem?k? temperat?ra °C (°F) ?35.9
(?32.6)
?35.2
(?31.4)
?29.9
(?21.8)
?21.8
(?7.2)
?6.6
(20.1)
0.1
(32.2)
4.9
(40.8)
1.3
(34.3)
?3.1
(26.4)
?12.9
(8.8)
?22.2
(?8)
?34.4
(?29.9)
?35.9
(?32.6)
Nokri??u daudzums mm (collas) 44
(1.73)
33
(1.3)
37
(1.46)
31
(1.22)
46
(1.81)
71
(2.8)
79
(3.11)
83
(3.27)
64
(2.52)
68
(2.68)
55
(2.17)
51
(2.01)
661
(26.02)
Vid?jais lietaino dienu skaits 9 7 10 13 16 18 17 17 20 20 16 10 173
Vid?jais sniegaino dienu skaits 25 23 16 8 1 0.1 0 0 0.1 5 16 23 117
% gaisa mitrums 86 84 79 66 65 69 71 76 80 83 86 87 78
Vid?jais saulaino stundu skaits 21.7 53.7 124.0 180.0 260.4 276.0 266.6 213.9 129.0 71.3 24.0 12.4 1 633

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. https://www.citypopulation.de/en/russia/cities/ ; p?rbaudes datums: 27 septembris 2022.