Moriss Rav?ls

Vikip?dijas lapa
Moriss Rav?ls
Maurice Ravel
Ravēls 1925. gadā
Rav?ls 1925. gad?
Person?g? inform?cija
Dzimis 1875 . gada 7. mart?
Valsts karogs: Francija Kib?ra , Francija
Miris 1937 . gada 28. decembr? (62 gadi)
Valsts karogs: Francija Par?ze , Francija
Dz?ves vieta Valsts karogs: Francija Par?ze , Francija
Pilson?ba Francijas
Profesion?l? inform?cija
Stils impresionisms
?anrs opera , simfonija , kamerm?zika , koncerts , oratorija , kora m?zika
M?c?bas Par?zes konservatorija
Skolot?ji Gabriels For?
Skolnieki Moriss Delaga , Ralfs Vons Viljams

Moriss Rav?ls ( fran?u : Maurice Ravel ; dzimis 1875 . gada 7. mart? , miris 1937 . gada 28. decembr? ) bija fran?u komponists.

Rav?ls ir Kloda Debis? iedibin?t? muzik?l? impresionisma p?rst?vis, ta?u at??ir?b? no vec?k? kol??a, Rav?la m?zik? liel?ka noz?me ir ar? neoklasicisma un ekspresionisma iez?m?m. L?dz ar to Rav?la m?zikai rakstur?ga ar? dramatiska ekspresija, ritma spriegums, izsmalcin?t?ba, saikne ar deju ?anriem (bolero, valsis, pavana), formas strukt?ras skaidr?ba. Rakstur?gs ar? izv?rstu ska?darbu (klavierdarbu cikli, simfoniskas sv?tas, baleti, operas, klavierkoncerti) vairums. Ar savas dai?rades p?d?jo desmitgadi Rav?ls dro?i ieso?o 20. gadsimta m?zikas probl?mu un stilistisko mekl?jumu pasaul?.

At??ir?b? no Kloda Debis? br?vi trakt? impresionisma est?tiskos uzskatus un tehnolo?iju. Ir liel?ka t?lu skaidr?ba un spilgtums, pla??ks ?anru un ?anriskais diapazons. Kantil?na melodija un harmonija k? spilgt?kais izteiksmes l?dzeklis. T?lu lok? ietverta daba, ant?kie m?ti, b?rnu pasakas, tautas dejas.

M?zikas valoda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Harmonija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saglab?jas ton?li-ska?k?rtisk? funkcionalit?te. Bie??k izmanto tercu strukt?ru, nevis impresionismam rakstur?g?s kvartu un kvintu uzb?ves. Dison?jo?o akordu ?patsvars, septakordi, nonakordi, j?tams pat fonisms. Dison?jo?? tonalit?te un politonalit?te, bet j?tama skaidra funkcion?l? lo?ika.

Ritms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dz?v?gu ritmu lietojums, domin? dejiskie ritmi k? valsis , bolero , haban?ra , menuets , polka , fokstrots , d?eza un bl?za iez?mes.

Melodija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Melodija k? patst?v?ga l?nija, t?lu veidot?ja un izteiksm?bas nes?ja. Tematisks spilgtums, kas ir neparasti impresionisma est?tikai.

Instrument?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?oti kolor?tas or?estr?cijas meistars. Simfonismam pie??ir operas statusu. Piev?r?as tembru iesp?ju mekl?jumiem nevis kolor?tam. Rav?lu var uzskat?t par instrument?cijas lielmeistaru, daudz p?rinstrument?jis citu komponistu ska?darbus.

Forma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Spilgta neoklasicisma ietekme, jo lieto klasiskas strukt?ras.

Iev?rojam?kie ska?darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]