Mold?vija

	Mold?vijas k?aziste ; Moldova, ?ara Moldovei
	→
	; Mold?vija 1483. gad? ;
Galvaspils?ta	Baia (1359?1385) ; Su?ava (1385?1572) ; Jasi (1572?1861)
Valodas	Rum??u valoda , ; bazn?csl?vu valoda (s?kotn?j? ofici?l? valoda)
Reli?ija	pareiztic?ba
Valsts p?rvaldes ; forma	monarhija

Mold?vija ir v?sturisks re?ions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un D?estras upi. ?aj? teritorij? 1346. gad? s?ka veidoties Mold?vijas vojevodas valsts, kas past?v?ja l?dz 1859. gada 5. febru?rim, kad, apvienojoties ar Valahiju , t? rad?ja pamatu Rum?nijas Karalistes izveido?anai. T?s austrumu da?? past?v Moldovas Republika.

V?sturiski un etniski cie?i saist?ta ar cit?m rum??u apdz?votaj?m valst?m ? Valahiju un Transilv?niju . S?kotn?ji atrad?s Ung?rijas Karalistes un Polijas pak?aut?b?, v?l?k Osma?u un Krievijas Imp?rijas pak?aut?b?. Savos ziedu laikos 15. gs beig?s Mold?vija aiz??ma apm?ram 97 000 kv.km, no kuriem 47,5% atrodas m?sdienu Rum?nijas teritorij?, 30,5% aiz?em Moldova un 22% ietilpst Ukrain?.

Mold?vija m?sdienu Rum?nijas, Moldovas un Ukrainas robe??s

Nosaukums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ar? latviski tiek lietots krieviskais termins Mold?vijas k?aziste , Mold?vijas valdnieku tituls bija vojevoda vai gospodars , lat?niski dux , t?p?c to var saukt ar? par Mold?vijas hercogisti.

Mold?vijas nosaukums saist?ts ar Moldovas upi, ta?u past?v ar? citas le?endas par t? izcelsmi. Agr?najos past?v??anas laikos turku hronik?s saukta ar? par Bogdaniju (p?c valdnieka Bogdana I ), k? ar? Moldo-Valahiju , Bogdana Valahiju . Senkrievu hronk?s saukta par Rosovlahiju (Valahija pie Krievijas), Moldosl?viju un Mazo Valahiju . ^[1]

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mold?viju rietumos ierobe?o Karpati, ?eremo?as upe zieme?os, D?estras upe austrumos, Donavas delta un Meln? j?ra dienvidos. Prutas upe Mold?vijas teritoriju sadala apm?ram uz pus?m.

Reli?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Reli?ijas jaut?jumam viduslaikos bija liela politisk? noz?me. Ung?rijas un Polijas dinastisk?s savien?bas period? Bogdana I p?ctecis La?u 1370. gad? izv?l?j?s p?riet katolicism?, ta?u Mold?vija ofici?li joproj?m bija ortodoks?li pareiztic?g? valsts, kuras valdnieki p?c 1382. gada konflikt?ja ar Konstantinopoles patriarhu par ties?b?m iecelt jaunizveidot?s Mold?vijas Metropolijas vad?t?ju, ko beig?s iz???ra par labu Mold?vijas vojevod?m. Valst? past?v?ja lielas v?cu un ung?ru kato?u minorit?tes, k? ar? p?c 1460. gada valsts pie??ma hus?tu b?g?us.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

14. gadsimta s?kum? Ung?rijas karalis K?rols I An?? izmantoja senkrievu Gal?cijas-Vol?nijas k?azistes sabrukumu, lai pavirz?tu savas valsts robe?as uz austrumiem, un nostiprin?tos pret mongo?iem. 1342. un 1345. gad? ung?ri sak?va mongo?us. Ung?rijas karalis Luijs I nos?t?ja vojevodu Drago?u Vode izveidot aizsardz?bas nocietin?jumus pret Zelta ordu pie Siretas upes, k? rezult?t? Baijas pils?tas apk?rtn? rad?s ung?ru vasa?valsts Mold?vija (ung?ru Moldvabanya ), kur? Drago?s vald?ja no 1351. l?dz 1353. gadam.

1359. gad? valahu vojevods Bogdans, kam bija radies konflikts ar Ung?rijas karali Lajo?u I , ???rsoja Karpatus, ie??ma Mold?viju un izveidoja neatkar?gu valsti, kuru 1365. gad? atzina Ung?rija. Bogdans I savu galvaspils?tu p?rc?la uz Siretu . Re?ions, kas apm?ram sakr?t ar Bukovinas robe??m, veidoja jaun?s valsts Aug?zemi ( ?ara de Sus ), kur v?l?k atrad?s galvaspils?ta Jasi , kam?r teritorijas ap Prutas upi veidoja Lejaszemi ( ?ara de Jos ), kur? atrad?s sen? galvaspils?ta Su?ava . Par Besar?biju sauca aptuveno Bud?akas teritoriju.

Petru I Mu?ate nostiprin?ja savu varu, pie??ma titulu Petrus Waiwoda dei gratia dux Terre Moldavie , p?c Lajo?a I Liel? n?ves izmantoja Ung?rijas-Polijas person?l?nijas beigas, lai atbr?votos no ung?ru kontroles un 1387. gada 26. septembr? k?uva par Polijas kara?a Jagai?a vasali. Petru I papla?in?ja savas valsts robe?as l?dz Donavas deltai un sasniedza robe?u ar Valahiju . Vi?a br??a Romana I iekarojumi deva Mold?vijai izeju uz Melno j?ru. 1385. gad? galvaspils?ta tika p?rcelta uz Su?avu .

Lai ar? Aleksandrs I tron? k?pa ar ung?ru atbalstu, vi?? ?tri p?rg?ja po?u pus?, un k? Polijas sabiedrotais piedal?j?s Gr?nvaldes kauj? un Marienburgas pils aplenkum?. Aleksandra I veiksm?gajam vald??anas posmam sekoja politisk?s kr?zes desmitgades, kuru laik? par troni c?n?j?s ung?ru un po?u atbalst?tie kandid?ti. Re?ion? aizvien ietekm?g?ka k?uva ar? Osma?u imp?rija .

Stefans III Lielais nostiprin?j?s tron? ar Valahijas valdnieka Vlada III Drakula atbalstu, un vi?a varas gados Mold?vija sasniedza savas varen?bas augst?ko punktu attiec?b? pret visiem saviem lielajiem kaimi?iem ? po?iem, ung?riem un osma?iem. Mold?vu tirdzniec?bas flote ku?oja Vidusj?r? un piest?ja Ven?cijas un D?enovas ost?s.

Stefans vair?kos karos sak?va ung?rus. 1473. gad?, iebr?kot turku iekarotaj? Valahij?, vi?am izdev?s ie?emt Bukaresti un 1475. gad? sakaut Osma?u pretuzbrukumu. Stefans iebruka Gal?cij? un 1497. gad? sak?va po?us. Ta?u Stefanam neizdev?s izvair?ties no Osma?u varas. 1484. gad? vi?am n?c?s turkiem atdod divus galvenos cietok??us Bud?ak? un 1498. gad? k??t par Osma?u vasali.

1503. gad? n?c?s atdot turkiem Besar?biju. 1514. gad? s?k?s gadsk?rt?jo meslu maks??ana turkiem.

P?tera IV Rare?a vald??anas laik? Mold?vija zaud?ja kar? ar H?bsburgiem par teritoriju kontroli Transilv?nij? , vi?? cieta sak?vi kar? ar po?iem un turkiem un bija spiests b?gt no valsts. Vi?a mantinieks osma?iem atdeva Benderus .

S?kot ar 16. gadsimtu, Mold?vij? vald?ja politisk? un milit?r? nestabilit?te. Valdnieku vara k?uva tik v?ja, ka no 1520. gada tie p?rtrauca izdot savu naudu, vai ar? izmantoja viltotu naudu. Vairs netika sasaukta liela armija, bet uztur?tas nelielas algot?u vien?bas. 16-18. gadsimt? Mold?vijas tron? regul?ri main?j?s valdnieki, kurus iev?l?ja baj?ru padome. V?l??anu laik? konkurenti cent?s piekuku?ot baj?rus, lai pan?ktu savu iev?l??anu. Iev?l?to valdnieku varas laiks parasti nebija ilgs un beidz?s vardarb?gi. Vi?i nep?rtraukti konflikt?ja ar baj?riem un citiem tro?a pretendentiem. Juku laik? liel?ku ietekmi ieguva da??das baj?ru ?imenes, kuras v?rs?s pie Osma?iem p?c atbalsta. Mold?vijas teritorij? bie?i iebruka turki, tat?ri un po?u-lietuvie?u karasp?ks.

1600. gad? Valahijas princis Mihails Drosm?gais papildus Transilv?nijas tronim uz da?iem m?ne?iem ieguva ar? Mold?vijas troni.

Krievijas iekarojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Krievijas cars P?teris I savas lielvalsts papla?in??anas pl?nus virz?ja ar? Meln?s j?ras virzien?. P?c krievu sak?ves 1710.-1711. gada kar? Ahmeds III cent?s nostabiliz?t nemier?go vasa?valsti. Vi?? izbeidza baj?ru v?l?tu valdnieku sist?mu un l?dz 1821. gadam turku sult?ni tie?i iec?la Mold?vijas valdniekus no Konstantinopoles grie?u aristokr?tijas ( Fenariotu ) vidus, kuru galvenais uzdevums bija iekas?t nodok?us un nos?t?t tos valdniekam.

1774. gada Ku?uk-Kainard?as l?gums ??va Krievijai iejaukties turku kontrol?taj?s Mol?vij? un Valahij?, lai aizst?v?tu ortodoks?lo iedz?vot?ju intereses. Rezult?t? Mold?vijas baj?ri ar sav?m s?dz?b?m s?ka v?rsties pie Krievijas. 1775. gad? H?bsburgu imp?rija sev pievienoja Mold?vijas zieme?us, izveidojot Bukovinas provinci.

Ar 1791. gada 29. decembra Jasu miera l?gumu visas Osma?u zemes aiz D?estras lab? krasta ieguva Krievija. P?c n?kam? kara, 1812. gad? Krievija ieguva Mold?vijas austrumu zemes l?dz Prutas upei, kur tika izveidota Besar?bijas guber?a . ?is teritorijas dal?jums pa Prutu ir aizs?kums m?sdienu robe?ai starp Rum?niju un Mold?viju, k? ar? str?diem par mold?vu identit?ti ( Moldov?nisms ), jo Besar?bijas teritoriju agri at???la no v?sturisk?s Mold?vijas un Valahijas, kas 19. gadsimta vid? apvienojoties izveidoja Rum?nijas valsti un rum??u n?ciju.

1826. gad? Krievijas spiediena rezult?t? Osma?i Mold?vij? atkal at??va viet?jo valdnieku v?l??anas, ta?u p?c 1828.-1829. gada krievu-turku kara Valahiju un Mold?viju, kas juridiski palika Osma?u imp?rijas sast?v?, faktiski kontrol?ja krievu milit?r? p?rvalde, kas turpin?j?s l?dz 1856. gada Krimas karam , kas v?rsts uz Krievijas ietekmes samazin??anu re?ion?. Kara rezult?t? Krievija bija spiesta Mold?vijai atdot vair?kus Meln?s j?ras piekrastes apgabalus.

Rum?nijas izveido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1847. gad? izveidoj?s Valahijas un Mold?vijas muitas savien?ba. 1853. gad? nodibin?j?s Nacion?l? partija, kas v?l?j?s pan?kt vienotas rum??u valsts izveido?anu. P?c 1856. gada Krimas kara Valahija un Mold?vija non?cs Eiropas lielvalstu politiskaj? kontrol?. Kop? ar tradicion?laj?m Osma?u un Krievijas Imp?rij?m, par ab?m rum??u zem?m l?ma Lielbrit?nija, Austroung?rijas imp?rija , Francijas Otr? imp?rija , Sard?nijas Karaliste un Pr?sijas Karaliste .

Lielvalstis at??va ierobe?otas Valahijas un Mold?vijas savien?bas izveido?anu, ta?u neparedz?ja aizliegumu, ka par valdnieku nevar?tu iev?l?t vienu cilv?ku. 1859. gada 17. janv?r? Aleksandrs Joans Kuza tika iev?l?ts par Mold?vijas princi un 5. febru?r? ar? par Valahijas princi. 1861. gada dcembr? abas provinces form?li izveidojs vienotu valsti, par kuras valdnieku 1866. gad? k?uva v?cu princis Karols I un 1881. gad? beidzot tika izveidota neatkar?ga Rum?nijas Karaliste.