Z?les , ar? medikamenti , ir jebkura biolo?iska akt?va viela vai to salikumi, kas uzr?da ?pa??bas, kuras vajadz?gas, lai ?rst?tu cilv?ku un dz?vnieku slim?bas vai veiktu ?o slim?bu profilaksi, k? ar? jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievad?t cilv?kiem vai dz?vniekiem vai nu ar m?r?i atjaunot, uzlabot vai p?rveidot fiziolo?isk?s funkcijas, izraisot farmakolo?isku, imunolo?isku vai metabolisku iedarb?bu, vai noteikt medic?nisko diagnozi. ^[1] Visas Latvij? re?istr?t?s cilv?kiem paredz?t?s z?les, to z??u apraksti un lieto?anas instrukcijas ir pieejamas Z??u Valsts a?ent?ras m?jaslap?, bet inform?cija par veterin?raj?m (dz?vniekiem paredz?taj?m) z?l?m pieejama P?rtikas un veterin?r? dienesta m?jaslap?.

Balstoties uz ASV P?rtikas un z??u a?ent?ras ( Food and Drug Administration ) inform?ciju, z?les ir viela(s), kas

• tiek izmantota diagnostik?, slim?bu ?rst??an? vai aizsardz?b? pret k?du slim?bu;
• paredz?ta ietekm?t ?erme?a uzb?vi un funkcijas;
• tikusi iek?auta ofici?l? farmakopej? vai z??u formul?r? . ^[2]

Galven?s sastopam?s z??u formas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?sdienas z??u formu veidi ir ?oti da??di, un tie nosaka, k? attiec?g?s z?les ir j?lieto. Lieto?anas veidi atkar?b? no z??u formas ir nor?d?ti tabul?.

Galven?s z??u formas un to lieto?anas veids ^[3]

Lieto?anas forma	Pareizs z??u lieto?anas veids	Pieder?g?s z??u formas
Intravenozs	ievada asinsvad?	???dumi, emulsijas
Intramuskul?rs	ievada muskul?	???dumi, suspensijas
Subkut?ns	ievada zem ?das	???dumi, suspensijas, implanti (stenti)
Sublingv?ls	turot vai ievadot zem m?les	tabletes, ???dumi, aerosoli
Buk?ls	turot mut?, aiz vaiga	tabletes, pastilas
Or?ls	norijot	tabletes, ???dumi, suspensijas
Rekt?ls	ievadot taisnaj? zarn?	supozitoriji, ziedes , kr?mi, ???dumi, suspensijas
Vagin?ls	ievadot vagin?laj? atver?	supozitoriji, kr?mi, g?li, tabletes
Transderm?ls	apstr?d?jot uz ?das virsmas	pl?ksteri, ziedes, g?li
Naz?ls	iepilinot, iesmidzinot degun?	aerosolu ???dumi, aerosolu suspensijas
Inhal?cija	inhal?jot mutes dobum? un ieelpojot	aerosolu ???dumi, suspensijas vai pulveri

Z??u darb?bas meh?nismi organism? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Z??u lieto?anas lielais pieaugums cilv?kiem ir novedis pie z??u vielu pastiprin?tas izp?tes sakar? ar to iedarb?bas veidu cilv?ka organism?. Vienk?r?i izsakoties, t? ir organism? eso?o dab?go sign?lu stimul?cija, nom?k?ana vai rad??ana. Piem?ram, slimnieks ar bronhi?lo astmu lieto z??u vielu salbutamolu, ko vi?? inhal? elpce?os. Salbutamols uzs?cas plau??s, papla?ina bronhus un tajos palielina sekr?ciju, atvieglojot elpo?anu. ?aj? gad?jum? tas nevis rada jaunu dab?go sign?lu, bet gan stimul? to. Z??u vielas var darboties ar? daudz sare???t?kos veidos, ietekm?jot psiholo?isko st?vokli un uzved?bu. Piem?ram, lietojot narkotisk?s vielas, da?as iedarbojas uz receptoriem smadzen?s tie?? veid?, savuk?rt citas ? netie?? ce??. Kopsumm?, z?les darbojas, s?tot inform?ciju caur ??nu receptoriem, izmainot fiziolo?isk?s funkcijas s?kum? pa?? ??n?, kas pla??k t?l?k izpau?as attiec?gi audos, org?n?, org?nu sist?m? vai pat vis? organism?.

Z??u viel?m var b?t vair?ki m?r?i uz da??d?m ??nu strukt?r?m:

1. receptori , uz kurem darbojas neirotransmiteri , pept?di , hormoni ;
2. jonu kan?li ??n?, kas p?rvada elektriskos impulsus no vienas ??nas uz otru gan nervu, gan musku?u, gan im?n?s sist?mas un cita veida ??n?s;
3. enz?mi jeb fermenti , kuri piedal?s da??du ??misko vielu sint?z? organism?.

Galven?s receptoru klases [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Visiem ?iem strukt?ras prote?niem ir noz?m?ga loma savstarp?j? ??nu komunik?cij?, un z??u vielas tos izmanto, lai nos?t?tu terapeitisku sign?lu. ?aj? gad?jum? z??u vielu m?r?is ir receptori, uz kuriem iedarbojoties, z?les var veikt savu funkciju. J?piebilst, ka ne visas z??u vielas iedarbojas tie?i uz receptoriem, piem?ram, t?das, kuras neitraliz? ku??a sk?bi, tom?r liel?k? da?a z??u iedarbojas tie?i uz receptoriem.

Cilv?ka organism? receptorus, uz kuriem iedarbojas neirotransmiteri, hormoni un citas sign?lvielas, iedala ?etr?s galvenaj?s klas?s:

• nukle?rie receptori jeb kodola receptori (atrodas ??nas kodol?);
• ligandu regul?tie enz?mi ;
• ligandu regul?tie jonu kan?li ;
• ar G prote?nu saist?tie receptori .

Z??u vielu mijiedarb?ba ar receptoriem [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Noskaidrojot, k? uz receptoriem darbojas dab?gie ligandi jeb sign?lvielas, var rasties priek?stats par to, k? uz tiem darbojas z??u vielas. Ir vair?ki veidi, k? z??u viela var piesaist?ties receptoram  ? t? var piesaist?ties taj? pa?? viet?, kur dab?gais ligands (izkonkur?t to) vai piesaist?ties cit? viet? uz receptora, ietekm?jot dab?g? liganda piesaist??anos netie?i. Svar?gi min?t ir v?l vienu iedal?jumu ? agonisti un antagonisti .

Agonisti ir t?das vielas, kuras rada k?du fiziolo?isku efektu vai darb?bu, kas var izpausties, k? piem?ram, nervu impulss, savuk?rt antagonistiem ir pret?ja darb?ba ? tie nom?c (noblo??) receptorus, l?dz ar to samazinot vai piln?gi apturot sign?lvielu piesaisti receptoram, apturot ar? procesus ??n?. Piem?ram, pla?i lietotas ??da darb?bas z?les ir beta 1 adrenoblokatori jeb saukti vienk?r?i beta blokatori , viens no kuriem ir bisoprolols , ko lieto sirds mazsp?jas gad?jum?.

Tas darbojas, k? antagonists uz receptoriem, kas atrodas sirds musku?a ??n?s, noblo??jot adrenal?na (dab?g? sign?lviela ?iem receptoriem) piesaist??anos ?iem receptoriem, l?dz ar to samazina sirds musku?a sarau?an?s bie?umu (kontraktilit?ti) un pal?nina sirdsdarb?bu, kas netie?? veid? izraisa ar? citas p?rmai?as, k? samazin?ts asinsspiediens . ?is ir tikai viens no ?oti daudziem piem?riem par to, k? tie?i attiec?g? z??u viela, kuru lietojam, ietekm? m?su organismu un tie?i uz kura attiec?g? org?na attiec?gajiem receptoriem t? darbojas un k? t? darbojas ? k? agonsits vai k? antagonists. J?piebilst, ka dab?g?s sign?lvielas darbojas uz receptoriem p?rsvar? tikai, k? agonisti. Ne visas z?les, kas darbojas uz receptoriem, piesaist?s taj? pa?? viet?, kur dab?g? sign?lviela. Ir t?das, kuras piesaist?s cit? receptora viet? un palielina vai pazemina dab?g? liganda piesaisti receptoram. ??das z??u vielas d?v? par allost?riskajiem modulatoriem . ^[4]

Jaunu z??u atkl??ana un z??u kl?niskie p?t?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jaunaj?m z?l?m ir j?b?t gan dro??m, gan efekt?v?m to lieto?an?, lai t?s var?tu tikt apstiprin?tas z??u tirg?, piem?ram, ASV to apstiprina P?rtikas un z??u a?ent?ra (Food and Drug administration), bet Latvij? ? Z??u Valsts a?ent?ra. Jaunu z??u izp?tes un att?st?bas process iek?auj gan ?o z??u ietekmi, gan efektivit?ti, gan dro??bu, kas ir sare???ts, darbietilp?gs un reiz?m finansi?li neizdev?gs, jo ne visas z?les, kuru p?t??an? ir biju?i ieguld?ti lieli l?dzek?i, non?k z??u tirg?. Aptuvenie apr??ini r?da, ka viena medikamenta p?t?jumi izmaks? aptuveni 1 miljardu ASV dol?ru (aptuveni 880 000 000 eiro).

Z??u komp?nijas uzs?k jaunu z??u izveides procesu ar k?du ?rst?jamu pla?a spektra slim?bu, piem?ram, sirds un asinsvadu slim?bu, vai specifisk?ku ? kr?ts v?zi, paaugstin?tu asinsspiedienu u. t. m. S?kotn?j? proces? ir j?noskaidro z??u galven? ??misk? savienojuma strukt?ra, ko ?steno, veicot vair?kas speci?las, r?p?gi izstr?d?tas p?rbaudes tehnikas, lai atlas?tu interes?jo?os savienojumus ar nepiecie?amo biolo?isko iedarb?bu. P?c tam, kad ir atrasts galvenais ??miskais savienojums, kura iedarb?ba un efektivit?te ir j?noskaidro, veic p?t?jumus, kas iek?auj ??das f?zes:

1. pirmskl?nisk? f?ze
2. kl?niskie p?t?jumi

Kl?nisko p?t?jumu iedal?jums:

1. I f?ze
2. II f?ze
3. III f?ze

Pirmskl?niskaj? f?z? tiek veikta ??misk?s vielas biolo?isk?s aktivit?tes p?rbaude laboratorij?, k? ar? ??s vielas dro??bas p?rbaude. Ja tiek sa?emta at?auja no attiec?g?s instit?cijas, var turpin?ties kl?niskie z??u p?t?jumi, kas tiek veikti uz cilv?kiem. I f?z? iek?auj nelielas, br?vpr?t?gas cilv?ku grupas (vid?ji 20 ? 80 cilv?kus). ??s f?zes m?r?is ir noskaidrot z??u dro?umu cilv?kam, k? ar? maksim?lo panesamo devu. II f?ze (piedal?s 100 ? 300 br?vpr?t?go) turpina dro?uma izp?ti, k? ar? z??u ietekmi, savuk?rt III f?z? , kur? jau piedal?s 1000 ? 3000 br?vpr?t?gu dal?bnieku, m?r?is ir noskaidrot z??u efektivit?ti. P?c III f?z? ieg?tajiem rezult?tiem tiek noteikts, vai p?t?m?s z?les tiks vai netiks re?istr?tas. Ja III f?z? ieg?tie rezult?ti ir biju?i labv?l?gi, z?les tiek re?istr?tas un non?k z??u tirg?, t? iedarb?ba joproj?m tiek nov?rota IV f?z? , kur? piedal?s vair?k, k? 1000 br?vpr?t?go. Tas ir paredz?ts papildus z??u iedarb?bas un blakuspar?d?bu nov?rojumiem, ko d?v? par farmakovigilanci . Z??u pirmskl?nisk?s un kl?nisk?s izp?tes process parasti ilgst vid?ji 10 gadus. ^[5]

?en?riskie medikamenti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Z??u tirg? ir sastopami t.s ori?in?lie medikamenti un ?en?riskie medikamenti. ?en?risks medikaments (jeb saukts vienk?r?i ? ?en?ri?is ) ir t?ds medikaments, kas vis?s z??u ?pa??b?s ? akt?v? viela, deva, iedarb?bas stiprums, z??u forma, ?rst?jam? slim?ba ? ir l?dzv?rt?gs (jeb bioekvivalents ) ori?in?lajam medikamentam. ?emot v?r? ?o faktu, ?en?risk?s z?les ir tikpat efekt?vas, k? ori?in?lie prepar?ti.

Ne visiem ori?in?lajiem medikamentiem ir ?en?ri?i. P?c tam, kad jaunas z?les tiek apstiprin?tas lieto?anai cilv?kiem un non?k z??u tirg?, t?m uz noteiktu laiku tiek dots patents . Kad patents beidzas, citas komp?nijas ar? dr?kst s?kt ra?ot ??du pa?u medikamentu, kuru sauc par ?en?risko medikamentu. Svar?gi ir piebilst, ka pirms ?en?risk? medikamenta izdo?anas tirg? tam ir j?veic p?rbaudes un j?sa?em apstiprin?jums no attiec?g?s instit?cijas. Latvij? t? ir Z??u Valsts a?ent?ra , bet, piem?ram, ASV ? P?rtikas un z??u a?ent?ra ( Food and Drug Administration ).

Z??u izveide pat?r? daudz naudas. T? k? ?en?risko z??u ra?ot?ji nes?k z??u izstr?di piln?gi no jauna, to izmaksas z??u izlai?anai tirg? ir maz?kas, l?dz ar to ?en?riskie medikamenti parasti ir daudz l?t?ki, nek? ori?in?lie medikamenti. Tom?r ?en?ri?u ra?ot?jiem ir j?par?da, ka to produkts darbojas t?pat, k? ori?in?lais.  ? ASV P?rtikas un z??u a?ent?ra.

Pras?bas ?en?riskajiem medikamentiem ir t?das pa?as, k? ori?in?lajiem:

• j?satur t? pati akt?v? viela, k?da ir ori?in?lajam (pal?gvielas var at??irties);
• j?b?t tikpat efekt?vam, ar t?d?m pa??m dev?m un lieto?anas veidu;
• j?b?t paredz?tam t?du pa?u slim?bu ?rst??an?, k? ori?in?lajam;
• j?b?t bioekvivalentam;
• j?b?t ar t?du pa?u t?r?bas pak?pi un kvalit?ti;
• j?b?t ra?ot?m p?c labas ra?o?anas prakses standartiem. ^[6]

Z??u att?st?bas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Senie laiki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatojoties uz priek?metiem, kas atrasti arheolo?iskajos izrakumos, var apgalvot, ka cilv?ks pazinis z?les un pratis t?s lietot jau akmens laikmet? . Lai gan taj? laik? z??u lieto?ana pamatoj?s uz veiktajiem nov?rojumiem par to, vai z?les mazina s?pes un ?rst? da??dus ievainojumus, var teikt, ka ?o slim?bu c?lo?u izpratnes cilv?kam nebija un l?dz ar to ?rst??ana bija neracion?la.

Senaj? ??ipt? tika pla?i izmantoti dz?vnieku biolo?iskie materi?li ? ?ults , tauki , ur?ns u.c. Ar? augu valsts produktiem bija ?oti pla?s sortiments un tos izmantoja z??u pagatavo?an?, ?pa?i iecien?tas bija magones , piparm?tra , ce?teka , ka?epes . Z??u pagatavo?anas tehnika ar? bija sam?r? att?st?ta ? gatavoja ziedes , zirn??us , pulverus un citas z??u formas. No atrastajiem rakst?tajiem avotiem Senaj? ??ipt?, slaven?kais ir Ebresa papiruss ( Gr?mata par z??u pagatavo?anu vis?m ?erme?a da??m ). Lielus ieguld?jumus par z??u lieto?anu medic?n? un visp?r?j? ?rst??an? ir devis ar? Sen?s Grie?ijas ?rsts un emp?ri?is Hipokrats , Sen?s Romas zin?tnieks Auls Korn?lijs Celzs un ?rsts un aptiek?rs Gal?ns , kura noz?m?g?k? sarakst?t? rokasgr?mata De simplicium medicamentorum temperaturis et facultatibus libri IX tika ?oti pla?i izmantota medic?n? l?dz pat 16. gadsimtam. ^[7]

Viduslaiki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

No 3. gadsimta joproj?m saglab?jusies gr?mata Liber medicinalis (tulk. Medic?nas gr?mata ). Doz??anas zi?? joproj?m vald?ja lielas neskaidr?bas, ?emot v?r?, ka pamatprincips bija dot z?les slimniekam katram p?c sav?m sp?j?m . Tom?r viduslaiku s?kum? un ar? v?l?k par zin?t?u pamatakmeni joproj?m turpin?ja kalpot seno autoru, galvenok?rt, Aristote?a , darbi, l?dz ar to var teikt, ka medic?nas un farm?cijas att?st?ba vair?kus gadsimtus st?v?ja uz vietas bez jauniem atkl?jumiem un izgudrojumiem.

Ap 11.g. s. s?kumu Salerno medic?nas skol? , kuru dibin?ja 9.g. s. It?lij?, tika uzrakst?ta pirm? z??u gr?mata Antidotarium , kur tika iek?autas gan sen?kas, gan jaun?kas z?les un z??u formas. M?sdien?s ??das gr?matas tiek sauktas par farmakopej?m (lat??u val. Pharmacopoeia ), kur?s ir aprakst?tas gan z??u vielas, gan to pareiza gatavo?ana un kvalit?tes kontroles.

?aj? laik? tika izstr?d?ta z??u sv?r?anas sist?ma, kura tika izveidota, pamatojoties uz pieredz?ju?u aptiek?ru zin??an?m z??u izsnieg?an? slimniekiem. ??s sist?mas pamatvien?ba bija grans (granum), kas ir viena kvie?a grauda svars. Tad sekoja liel?kas vien?bas ? skrupuls , kas atbilda 20 graniem; drahna , kas bija 3 skrupuli un unce , kas bija 8 drahnas. ??das vien?bas tika izveidotas p?c slimniekam nepiecie?am? z??u lieto?anas daudzuma noteiktam laika periodam. ^[8]

16. ? 18. gadsimts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

16. gadsimt? turpin?ja att?st?ties al??mija un par?d?j?s t?di jauni ??mi?u darb?bas virzieni k? jatro??mija jeb ?rstniecisk? ??mija. Viens no iev?rojam?kajiem farm?cijas reformatoriem 16.g.s bija jatro??mi?is Paracelzs . Paracelza darb?bai jatro??mijas laikmet? bija b?tiska loma farm?cijas un ??mijas savstarp?jai cie?ai att?st?bai, kas ar laiku to nodal?ja no medic?nas, jo v?l?k aptiek?ri p?t?jumus ??mij? pie??ma k? savu kompetenci, atst?jot ?rstus nodarboties ar jaut?jumiem medic?n? un slim?b?s, kas lika pamatus v?l liel?kai z??u att?st?bai. ^[9]

19. gadsimts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Raksturojas ar noz?m?giem atkl?jumiem organiskaj? ??mij?, kas iek??va gan atsevi??u ??misko vielu izdal??anu no augiem, gan to sintez??anu. Tika p?t?tas un atkl?tas vair?kas ??misk?s vielas, kuras sastopamas z?l?s ar? m?sdien?s. ?oti strauji notika alkalo?du atkl??ana, jo t?r? veid? tika ieg?ti strihn?ns , kofe?ns un citi savienojumi. ^[10] Viens no gadsimta liel?kajiem atkl?jumiem tika uzskat?ta koka?na atkl??ana.

Pamaz?m tika izveidoti r?pniec?bas uz??mumi strauj?kai z??u ra?o?anai. V?cu farmaceits Heinrihs Emanuels Merks dibin?ja uz??mumu Merck & Co , savuk?rt 1834.gad? aptiek?rs Karls Frederiks Vilhelms Leverkuss nodibin?ja firmu Bayer . 1877. gad? V?cij? tika pie?emts likums par patentiem . ^[11]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Z?les .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• U. S. Food and Drug Administration
• Latvijas Z??u re?istrs
• Veterin?ro z??u re?istrs

Autoritat?v? vad?ba WorldCat LNB : 000083103 LCCN : sh85039719 GND: 4003115-9 BNF: cb11932465n (data) NDL: 00564334 NKC: ph122531 BNE: XX524408