Kristiet?ba
(
grie?u
:
Xριστ??
,
Khristos
) ir
monoteiska
reli?ija
, kas balst?s uz
J?zus Kristus
dz?vi un m?c?bu, k?da t? aprakst?ta
Jaunaj? Der?b?
. Saska?? ar to J?zus ir
Mesija
, k? pravietots
Vecaj? Der?b?
. Kristiet?ba ir pasaul? visizplat?t?k? reli?ija.
[1]
Tiek uzskat?ts, ka vis? pasaul? ir no 1,5
[2]
[3]
l?dz 2,2 miljardiem
[4]
[5]
reli?ijas sekot?ju.
Tr?s liel?kie kristiet?bas novirzieni ir
katolicisms
,
pareiztic?ba
un da??das
protestantu
konfesijas
. Kato?u un pareiztic?go bazn?cu
??el?an?s
notika 1054. gad?, bet protestantisms rad?s 16. gadsimt?
reform?cij?
.
Kristiet?bas
sv?tie raksti
ir
B?bele
. Kristiet?bas izcelsme saist?ta ar
j?daismu
, ar kuru tai ir kop?ga da?a sv?to rakstu, k? ar? agr?n? v?sture. Kristie?u rakstos v?rds "kristie?i" pirmoreiz par?d?s
Apustu?u darbos
11:26.
Kristiet?ba, t?pat k? j?daism?, ir savu v?rt?bu sist?ma, ta?u at??ir?b? no j?daisma, kristiet?bas centr?lais t?ls nav pats
Dievs
, bet gan
J?zus Kristus
? Dieva d?ls un t? iemiesojums Zemes virs?. T?pat kristiet?bas pamat? ir nevis Dieva atkl?sme cilv?kiem (
pravie?iem
) k? j?daism?, bet gan seko?ana J?zus piem?ram ? vi?a r?c?bai, uzved?bas norm?m, attieksmei pret liet?m un cilv?kiem. Lai gan netic?gajiem ??s at??ir?bas var?tu nelikties noz?m?gas, j?daisma sludin?t?jiem un teor?ti?iem t?s ??ita kras? pretrun? ar konsekvento monoteismu un t?d?? k?uva par vienu no galvenajiem iemesliem, k?d?? kristiet?ba k?uva par patst?v?gu reli?iju.
Kristiet?ba rad?s m?su ?ras s?kum?
J?dej?
,
Romas imp?rij?
un izplat?j?s pa visu imp?riju un ar? ?rpus t?s.
Kristiet?bu var uzskat?t par vienu no galvenajiem
Eiropas
konsolid??anas faktoriem p?c Romas imp?rijas sabrukuma. It ?pa?i par klasisk?s
valsts
un
ties?bu
saglab??anas un atjauno?anas faktoru, kas kalpoja par visas v?l?k?s Eiropas
civiliz?cijas
idejisko un
?tisko
pamatu.
Kristiet?ba ir sadal?jusies vair?k nek? 28 000
[
nepiecie?ama atsauce
]
konfesij?s
vai grup?s, t?d?? ir gr?ti izveidot piln?gu sarakstu, kur? b?tu iek?autas visas tic?bas, kas attiecas uz kristie?iem. Reli?ijas centr? tom?r paliek tic?ba
J?zum Kristum
k? vienai konkr?tai personai, kuru
Dievs
s?t?jis uz zemi, lai gl?btu cilv?kus. Kristie?i uzskata, ka J?zum bija j?cie?, j?mirst un
j?ce?as aug?? no miru?ajiem
, lai izpirktu cilv?ku gr?kus un atgrieztu vi?iem tic?bu Dievam. Kristie?u skat?jums uz J?zus jauno dz?vi p?c vi?a n?ves ir k? cer?ba, ka ar? vi?iem var tikt dota m???g? dz?ve.
Kristie?i tic
Tr?svien?bai
, kas ir
doktr?na
par
Dievu
k? vienotu b?tni, kuru veido tr?s personas ?
Dievs T?vs
,
Dievs D?ls
un
Dievs Sv?tais Gars
. Tic?ba parasti ir noformul?ta
tic?bas apliec?b?s
, no kur?m izplat?t?k? ir
Apustu?u tic?bas apliec?ba
.
Svar?gu lomu kristiet?b? ie?em
desmit bau??i
, kuros noformul?ti pamatprincipi cilv?ka un Dieva attiec?b?m, un attiec?b?m cilv?ku starp?.
Dievkalpojums
vien? no
Zieme?reinas-Vestf?lenes
bazn?c?m
V?cij?
Kristie?u dz?v? no vis?m liet?m vissvar?g?k? ir
m?lest?ba
pret
Dievu
. Kristiet?ba ar? liek cilv?kiem vienam otru m?l?t. Cilv?ki ar?dzan tiek aicin?ti piedot viens otram, b?t pazem?giem, laipniem un paciet?giem.
Kristie?i visu cauru gadu da??dos veidos pau? savu tic?bu. Daudzi kristie?i regul?ri apmekl?
dievkalpojumus
, kas parasti notiek
sv?tdien?s
. Dievkalpojumi parasti ietver dzied??anu, B?beles las?jumus un
spredi?i
vai m?c?bu, bet citas s?k?kas deta?as un procesa ilgums at??iras da??d?s
pareiztic?go
,
protestantu
un
Romas kato?u
trad?cij?s.
Daudz?s krist?gaj?s bazn?c?s notiek ar?
krist?bas
un
sv?t? vakar?diena
ceremonijas. Krist?bas ir ritu?ls, ar kuru cilv?ks tiek uz?emts krist?gaj? kopien?. Savuk?rt vakar?diens ir
sakraments
, kura m?r?is ir atcer?ties J?zu. Atceroties
P?d?jo vakar?dienu
? J?zus p?d?jo malt?ti ar vi?a m?cek?iem, daudzos dievkalpojumos bazn?c?ni ?d
maizi
un dzer
v?nu
.
Kristie?i svin divus noz?m?gus notikumus no J?zus Kristus dz?ves. ?ie sv?tki ir
Ziemassv?tki
un
Lieldienas
. Ziemassv?tkos tiek svin?ta J?zus dzim?ana. Paties?b? J?zus dzim?anas datums ir nezin?ms, t?p?c da??das konfesijas Ziemassv?tkus svin at??ir?gos datumos. Da?a no kristie?u bazn?c?m tos svin
25. decembr?
, bet citi svin
6. janv?r?
. M?sdien?s liel?k? da?a bazn?cu Ziemassv?tkus svin divas dienas. Pavasar? tiek svin?tas
Lieldienas
, kas ?pa?i noz?m?gas kristie?iem ir t?p?c, ka ?aj? laik? J?zus Kristus tika
piesists krust?
, bet p?c tam
aug??mc?l?s no miru?ajiem
. Katru gadu Lieldienu svin??anas datums main?s.
Gadsimtu gait?
reli?isko p?rliec?bu
un trad?ciju at??ir?bu d?? kristie?i ir sadal?ju?ies vair?k?s grup?s. M?sdien?s galvenie kristiet?bas pamatvirzieni ir
katolicisms
(ietilpst
Romas kato?u bazn?ca
),
protestantisms
un
pareiztic?ba
. ?ie tr?s virzieni atz?st
N?kajas tic?bas apliec?bu
.
1054
. gad? notika noz?m?g?k? kristiet?bas sadal??an?s, kuru sauc par
Lielo Shizmu
. Taj? bazn?cas
Rietumeirop?
atdal?j?s no bazn?c?m
Bizantijas imp?rij?
austrumos. L?dz ar to izveidoj?s
Romas kato?u bazn?ca
un
pareiztic?go bazn?ca
.
Viena no noz?m?g?kaj?m
katolicisma
at??ir?b?m starp citiem kristiet?bas virzieniem ir
Romas p?vests
, kas tiek uzskat?ts par bazn?cas augst?ko autorit?ti. Pareiztic?go bazn?cas neuzskata p?vestu par savu augst?ko vad?t?ju. T? viet? pareiztic?go bazn?c? ir vair?kas neatkar?gas, pa?p?rvaldo?as bazn?cas, kur katrai augst?k? amatpersona ir
b?skaps
. Pie ??m bazn?c?m pieder, piem?ram,
Krievijas Pareiztic?g? bazn?ca
,
Koptu Pareiztic?g? bazn?ca
,
Grie?ijas Pareiztic?g? bazn?ca
.
16. gadsimt?
rad?s s?kum?
reform?cijas
kust?ba, kuras m?r?is bija reform?t Romas kato?u bazn?cu, bet kuras d?? notika bazn?cas ??el?an?s un izveidoj?s da??das
protestantu
konfesijas. ??s bazn?cas noraid?ja vair?kas Romas kato?u bazn?cas p?rliec?bas, taj? skait? ar? p?vesta autorit?ti un da??das m?c?bas par
parad?zi
,
???st?tavu
, taisno?anu u.c. Termins "protestantisms" ?oti bie?i tiek attiecin?ts uz vis?m kristie?u konfesij?m, kas nav Romas kato?i vai pareiztic?gie. Pie protestantiem tiek pieskait?ti
luter??i
,
baptisti
,
Reform?tu draudzes
,
Vasarsv?tku draudzes
,
metodisti
,
kv?keri
,
mennon?ti
un daudzi citi.
?is kristiet?bas virziens radies 16. gadsimta
reform?cij?
.
??s bazn?cas atz?st pirmos tr?s ekumeniskos koncilus ?
N?kajas
,
Konstantinopoles
un
Efesas
, bet noraida
Halk?donas koncil?
pie?emto dogmatisko formul?jumu par J?zus div?m dab?m ? dievi??o un cilv?c?go.
?ie virzieni radu?ies galvenok?rt 19. gadsimta s?kum?
ASV
un iev?rojami at??iras no tradicion?laj?m konfesij?m.
Kristiet?bas aizs?kumi ir mekl?jami
Tuvo Austrumu
zem?s. T? ir att?st?jusies no
ebreju
reli?ijas
j?daisma
. Ebreji uzskat?ja sevi par Dieva izv?l?tu tautu. Vi?i gaid?ja
Mesiju
, kas nestu Dieva zi?u un pal?dz?tu ebrejiem tikt va?? no saviem ienaidniekiem. Ap 27.?29. gadu m?su ?r?
J?zus
s?ka sludin?t
Galilej?
. Daudziem cilv?kiem J?zus patika vi?a dziedin??anas sp?ju d??, k? ar? t?p?c, ka vi?? sp?ja sludin?t reli?iju, izmantojot st?stus, kuros vilka paral?les ar re?lo dz?vi. Daudzi uzskat?ja, ka J?zus ir sol?tais Mesija, ta?u citi, ?pa?i ebreju priesteri, v?l?j?s vi?u apcietin?t. Viens no J?zus m?cek?iem ?
J?da
nodeva vi?u un izst?st?ja varasiest?d?m J?zus atra?an?s vietu. J?zus tika apcietin?ts un
noties?ts uz n?vi
.
B?bel?
tiek st?st?ts, ka J?zus tr?s dienas p?c n?ves
aug??mc?l?s
un v?l 40 dienas pavad?ja uz Zemes. P?c tam vi?? uzk?pa debes?s un s?? pie Dieva lab?s rokas.
P?c J?zus n?ves cilv?ki, kuri sevi d?v?ja par kristie?iem, turpin?ja praktiz?t reli?iju t?d? pa?? veid? k? ebreji. Vien?gi kristie?i visu uzman?bu velt?ja J?zum, bet ebreji uzskat?ja, ka vi?u gl?b?js v?l nav ieradies. V?l?k mision?rs
Sv?tais P?vils
deva lielu ieguld?jumu kristiet?bas atdal??an?s proces? no
j?daisma
. Vi?? ar? izplat?ja J?zus v?st?jumu neebreju un
pag?nu
vid?.
Lai izplat?tu J?zus m?c?bas, da?i no agr?najiem kristie?iem sarakst?ja tekstus par vi?u.
Mateja
,
Marka
,
L?ka
un
J??a eva???liji
ir pamatteksti, kuri ir
Jaun?s Der?bas
pamat?.
Kristiet?ba izplat?j?s pa visu
Romas imp?riju
un ar? ?rpus t?s, par sp?ti tam, ka vair?kus gadsimtus Romas imp?rij? t? bija aizliegta un notika kristie?u vaj??anas, l?dz 313. gad?
Mil?nas edikts
at??va reli?ijas br?v?bu Romas imp?rij?. Bazn?ca Romas imp?rij? bija sadal?ta diec?z?s, no kur?m augst?k?s bija
Romas
,
Aleksandrijas
,
Antiohijas
,
Jeruzalemes
un v?l?k ar?
Konstantinopoles
. No ??m vien?gi Roma atrad?s imp?rijas rietumu da??, t?d?? par rietumu bazn?cas galvu izvirz?j?s Romas b?skaps (
p?vests
), tom?r bija ar? draudzes, kas neatzina Romas autorit?ti. Jau pirmajos gadsimtos, agr?naj? Bazn?c? izveidoj?s hierarhisk?s strukt?ras iez?mes ?
b?skapi
,
priesteri
un
diakoni
.
3. gadsimta beig?s ? 4. gadsimta s?kum? rad?s pirmie klosteri. Par vienu no klosteru sist?mas pamatlic?jiem tiek uzskat?ts
Nursijas Benedikts
, kur? nodibin?ja ar? pirmo m?ku ordeni. Visa 4. gadsimta laik? bazn?cas iek?ien? notika divu galveno uzskatu sadursme ?
Tr?svien?bas
atbalst?t?ji pret
ari??iem
, tom?r pamaz?m vair?kos
ekumeniskajos koncilos
(
N?kajas
,
Konstantinopoles
u.c.) virsroku guva pirmie. Koncilos noformul?ja ar? citas tic?bas pamatnost?dnes un priek?status. 380. gad? imperators
Teodosijs I
pasludin?ja kristiet?bu par Romas valsts reli?iju, tom?r jau p?c vi?a n?ves imp?rija sadal?j?s
Rietumromas
un
Austrumromas
imp?rij?s, kas rad?ja pamatu, lai bazn?ca ab?s valst?s arvien vair?k att?lin?tos viena no otras. Form?la
bazn?cas ??el?an?s
tom?r notika tikai 1054. gad?, kur? izveidoj?s
Romas
un
Konstantinopoles
bazn?cas.
7. gadsimta beig?s lielas biju??s Romas imp?rijas teritorijas iekaroja
Isl?ma
kalif?ts
, tom?r Eiropa, iz?emot
Ib?rijas pussalas
dienvidu da?u, palika neie?emta. 15. gadsimt? krist?go bazn?cu Dienvidaustrumeirop? apdraud?ja augo??
Osma?u imp?rija
(
Konstantinopoles kri?ana
1453. gad?). 16. gadsimta s?kum? Rietumeirop? s?k?s
reform?cijas
kust?ba, kuras m?r?is bija tuvin?t krist?go bazn?cu t?s pirms?kumiem. Reform?cij? no kato?u bazn?cas, atdal?j?s vair?kas konfesijas ?
luter??i
,
kalvinisti
,
anglik??i
u.c. ?aj? laik? notika ar?
lielie ?eogr?fiskie atkl?jumi
, kuri veicin?ja kristiet?bas izplat??anos citos kontinentos, un m?sdien?s kristiet?ba ir liel?k? reli?ija pasaul?.
- ↑
(angliski)
≪Major Religions Ranked by Size≫
. Adherents.com. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2018-12-26
. Skat?ts:
2010-03-09
.
Arhiv?ts
2008-06-15
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
(angliski)
"between 1,250 and 1,750 million adherents, depending on the criteria employed" (McGrath, Alister E.
Christianity: An Introduction. Blackwell Publishing
(2006).
ISBN 1-4051-0899-1
, page xvl.)
- ↑
(angliski)
"1.5 thousand million Christians" (Hinnells, John R.
The Routledge Companion to the Study of Religion
(2005), p. 441.)
- ↑
(angliski)
33.2% of 6.7 billion world population (under the section 'People')
≪World≫
. CIA world facts. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2010. gada 5. janv?r?
. Skat?ts: 2010. gada 9. mart?
.
Arhiv?ts
2010. gada 5. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
(angliski)
≪The List: The World’s Fastest-Growing Religions≫
. foreignpolicy.com. 2007-03. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2007-05-21
. Skat?ts:
2010-01-04
.
Arhiv?ts
2007-05-21
Wayback Machine
vietn?.