Kiruna
(
zviedru
:
Kiruna
;
zieme?s?mu
:
Giron
;
somu
:
Kiiruna/Kieruna
) ir vist?l?k zieme?os eso??
Zviedrijas
pils?ta, kas atrodas 145 km uz zieme?iem no
pol?r? loka
Lapzemes
etnogr?fiskaj? novad?. 2020. gad? Kirun? dz?voja 17 513 iedz?vot?ji. Pils?ta ir nosaukta
tundras irbes
s?mu un somu valodas v?rd?.
Kirunas raktuve ir liel?k? un vismodern?k apr?kot?
dzelzsr?das
ieguves vieta pasaul?, kur dzelzsr?das ieguves dzi?ums ir 1365 m, padarot to ar? par pasaules dzi??ko dzelzsr?das raktuvi. Turkl?t pils?ta ir noz?m?g?kais kosmosa izp?tes centrs Zviedrij?: Kirun? darbojas
Esreind?as kosmosa centrs
,
[3]
Zviedrijas Astrofizikas instit?ts
[4]
un L?leo Tehnolo?iju universit?tes Kosmosa zin?t?u noda?a.
[5]
Ledus viesn?ca
Jek?sjerves ciem? 17 km no Kirunas ir viens no popul?r?kajiem t?risma objektiem Zviedrijas zieme?os un darbojas kop? 1990. gada.
Kaut ar?
dzelzsr?das
atradne bija zin?ma vismaz kop? 17. gadsimta,
[6]
t?s ieguve liel? att?luma un klimata d?? nebija rentabla, turkl?t
fosfora
piejaukums r?du padar?ja nekvalitat?vu. 1878. gad? atkl?t? D?ilkrista?Tomasa metode ??va izdev?gi atdal?t fosforu no dzelzsr?das.
[7]
[8]
Apdz?vot? vieta izveidoj?s 1890. gados Lossav?ras-Kirunav?ras Akciju sabiedr?bas (LKAB) vad?b? starp Lossav?ras un Kirunav?ras kalnu pie topo??s Kirunas dzelzsr?das raktuves. 1899. gad? l?dz Kirunai izb?v?ja
L?leo
?Kirunas
dzelzce?a l?niju
, ko 1903. gad? pagarin?ja l?dz
Narv?kas
ostai
Norv??ij?
, kur dzelzsr?du p?rkrauj ku?os eksportam.
Pils?tu uzb?v?ja p?c arhitekta P?ra Olafa Halmana un Gustava Vikmana vad?b? 1900. gada 27. apr?l? izstr?d?t? pils?tas ?ener?lpl?na, kas paredz?ja savam laikmetam nepieredz?tu uzman?bu re?iona ?eogr?fiskajiem un klimata apst?k?iem. Pils?tu b?v?ja Haukav?ras kalna dienvidu nog?z?, kur gaisa temperat?ra ziem? ir maig?ka nek? apk?rt?j?s apdz?votaj?s viet?s, savuk?rt ielu izk?rtojums ierobe?o v?ja ?trumu. Tas kontrast? ar cit?m Zviedrijas zieme?u raktuvju pils?t?m k?
Malmbergeta
, kur apb?ve veidoj?s neorganiz?ti k? patva??gi
graustu rajoni
.
1948. gad? Kiruna ieguva pils?tas ties?bas, kas ??va tai sa?emt nodok?u naudu no dzelzsr?das ieguves. Izmantojot jaunieg?tos l?dzek?us, 1953. gad? uzs?ka v?rien?gu pils?tas centra p?rb?vi, nojaucot liel?ko da?u pirms 1920. gada uzcelto ?ku un aizst?jot t?s ar jaun?m.
[9]
P?c Otr? pasaules kara Kirunas saimniec?ba s?ka
diversific?ties
, s?kot ar
ma??nb?ves
nozari. Vispirms uzs?ka ra?ot iek?rtas, lai nodro?in?tu raktuves darb?bu. V?l?k s?ka darboties uz??mumi, kas ra?oja iek?rtas cit?m saimniec?bas nozar?m. 1950. gados darboj?s Norlandes fonds, kur? da?u LKAB pe??as ieguld?ja viet?jo uz??mumu att?st?bai.
[10]
Nol?k? atdal?t civilo gaisa satiksmi no milit?r?s 1960. gada 10. novembr? uzb?v?ja
K?runas lidostu
.
1957. gad? Zviedrijas Karalisk? zin?t?u akad?mija dibin?ja Kirunas ?eofizik?lo observatoriju (tagad ? Zviedrijas Astrofizikas instit?ts). 1966. gad? dibin?ja
Esreind?as kosmosa centru
, kur? veic ra?e?u, balonu, satel?tu un izm??in?jumu lidojumus, k? ar? nov?rojumus. Kop? 1987. gada Kirun? darbojas L?leo Universit?tes Kosmosa zin?t?u noda?a.
[3]
[4]
[5]
T? k? Kirunas dzelzsr?das dz?sla ir l?dz pat 2 km dzi?a un aptuveni 70° sl?pum? pavirz?s virzien? zem pils?tas, der?g? izrakte?a ieguve izraisa apk?rt?j?s teritorijas iegrim?anu. Lai nov?rstu ar? pils?tas apb?v?t?s da?as iegrim?anu, 2004. gad? izl?ma pils?tu pak?peniski l?dz 2100. gadam p?rvietot 3 km uz austrumiem. Iecere paredz izjaukt pa da??m un no jauna salikt cit? viet? 21 no arhitektoniski v?rt?g?kaj?m Kirunas vecpils?tas ?k?m. P?r?j?s celtnes nojauks, t?s aizst?jot ar cit?m jaunaj? viet?.
[11]
[12]
Pirmos b?vdarbus uzs?ka 2007. gad?.
[13]
Kiruna atrodas 145 km uz zieme?iem no
pol?r? loka
. Pils?tas centrs atrodas Haukav?ras paugur? 530 m virs j?ras l?me?a, augstu virs
Tornelvenas
upes zieme?os un
K?likselvas
upes dienvidos.
Uz dienvidiem no Kirunas atrodas Kirunav?ras kalns, kur? atrodas Kirunas dzelzsr?das raktuve, savuk?rt uz zieme?iem no Kirunas atrodas Lossav?ras kalnas, kas agr?k ar? ir bijusi raktuve, ta?u m?sdien?s tiek izmantots k? sl?po?anas trase. Ainav? uz zieme?iem un rietumiem no Kirunas domin?
Skandin?vijas kalni
, kas ir redzami no Kirunas pils?tas centra. Ar? Zviedrijas augst?kais kalns ?
Kebnekaise
ir redzams no t?.
Kirunas apk?rtne ir reti apdz?vota. Teritorija uz Zieme?iem no Kirunas ir neapdz?vota, bez ce?iem, da??ji taiga, da??ji tundra l?dz
Norv??ijas
un
Somijas
robe?ai pie
Tr?s valstu akmens kr?vuma
.
Kirunai rakstur?gs
subarktisks klimats
ar ?s?m, v?s?m vasar?m un gar?m, aukst?m ziem?m. Sniega sega parasti izveidojas septembra beig?s un nenok?st l?dz maija vidum, ta?u snig?ana var b?t nov?rojama jebkur? gadalaik?.
Pol?r? diena
ilgst 50 dienas no 28. maija l?dz 16. j?lijam, savuk?rt
balt?s naktis
ilgst no maija s?kuma l?dz augusta s?kumam.
Pol?r? nakts
ilgst 22 dienas no 11. decembra l?dz 1. janv?rim, ta?u t?s ilgums var at??irties atkar?b? no apk?rt?j? reljefa. Sal?dzin?jum? ar Zviedrijas dienvidiem un centr?lo da?u, ziemas Kirun? ir ?oti aukstas, ta?u Eiropai rakstur?go j?ras straumju un gaisa pl?smu d?? t?s ir iev?rojami silt?kas nek? l?dz?gos platuma gr?dos
Zieme?amerik?
vai
Sib?rij?
. Kirunas laikapst?k?us ietekm?
zema atmosf?ras spiediena sist?mas
, k? rezult?t? 73% gada saulaino stundu ir nov?rojamas 5 gai??kajos m?ne?os laika period? no apr??a l?dz augustam, kam?r vien 10% ir nov?rojamas laika period? no 5 tum??kajos m?ne?os oktobra l?dz febru?rim.
| Kirunas meteorolo?iskie dati
|
| M?nesis
|
Jan
|
Feb
|
Mar
|
Apr
|
Mai
|
J?n
|
J?l
|
Aug
|
Sep
|
Okt
|
Nov
|
Dec
|
Gads
|
| Augst?k? temperat?ra °C (°F)
|
7.3
(45.1)
|
8.1
(46.6)
|
9.5
(49.1)
|
16.6
(61.9)
|
24.9
(76.8)
|
28.5
(83.3)
|
31.6
(88.9)
|
27.7
(81.9)
|
23.3
(73.9)
|
16.1
(61)
|
10.1
(50.2)
|
8.7
(47.7)
|
31.6
(88.9)
|
| Augst?k? vid?j? temperat?ra °C (°F)
|
?7.9
(17.8)
|
?6.7
(19.9)
|
?2.4
(27.7)
|
3.1
(37.6)
|
8.9
(48)
|
14.8
(58.6)
|
18.5
(65.3)
|
15.9
(60.6)
|
10.2
(50.4)
|
2.5
(36.5)
|
?2.8
(27)
|
?5.1
(22.8)
|
4.08
(39.35)
|
| Dienas vid?j? temperat?ra °C (°F)
|
?12.4
(9.7)
|
?11.2
(11.8)
|
?7.1
(19.2)
|
?1.3
(29.7)
|
4.7
(40.5)
|
10.3
(50.5)
|
13.8
(56.8)
|
11.5
(52.7)
|
6.5
(43.7)
|
?0.7
(30.7)
|
?6.5
(20.3)
|
?9.3
(15.3)
|
?0.14
(31.74)
|
| Zem?k? vid?j? temperat?ra °C (°F)
|
?16.8
(1.8)
|
?15.7
(3.7)
|
?11.8
(10.8)
|
?5.6
(21.9)
|
0.5
(32.9)
|
5.7
(42.3)
|
9.1
(48.4)
|
7.0
(44.6)
|
2.7
(36.9)
|
?3.8
(25.2)
|
?10.1
(13.8)
|
?13.4
(7.9)
|
?4.35
(24.18)
|
| Zem?k? temperat?ra °C (°F)
|
?40.1
(?40.2)
|
?42.3
(?44.1)
|
?36.8
(?34.2)
|
?31.1
(?24)
|
?21.0
(?5.8)
|
?5.0
(23)
|
?1.8
(28.8)
|
?5.0
(23)
|
?11.8
(10.8)
|
?28.8
(?19.8)
|
?32.3
(?26.1)
|
?37.5
(?35.5)
|
?42.3
(?44.1)
|
| Nokri??u daudzums mm (collas)
|
25.7
(1.012)
|
20.2
(0.795)
|
15.2
(0.598)
|
19.3
(0.76)
|
44.8
(1.764)
|
54.6
(2.15)
|
92.7
(3.65)
|
66.2
(2.606)
|
57.8
(2.276)
|
39.6
(1.559)
|
25.8
(1.016)
|
31.5
(1.24)
|
493.4
(19.426)
|
| Vid?jais saulaino stundu skaits
|
8
|
69
|
162
|
208
|
238
|
244
|
244
|
180
|
118
|
75
|
21
|
0
|
1 567
|
| Avots nr. 1: SMHI atv?rtie dati Renhen? (nokri??i)
[14]
|
| Avots nr. 2: SMHI atv?rtie dati Kirunas lidost? (temperat?ra)
[15]
|
Iedz?vot?ju skaits
| Gads
| Iedz.
|
|---|
| 1899
| 18
|
|---|
| 1900
| 239
|
|---|
| 1910
| 7 438
|
|---|
| 1930
| 12 884
|
|---|
| 1950
| 12 537
|
|---|
| | Gads
| Iedz.
|
|---|
| 1960
| 19 355
|
|---|
| 1965
| 21 572
|
|---|
| 1970
| 23 279
|
|---|
| 1975
| 25 410
|
|---|
| 1980
| 24 446
|
|---|
| | Gads
| Iedz.
|
|---|
| 1990
| 20 466
|
|---|
| 1995
| 20 299
|
|---|
| 2000
| 19 148
|
|---|
| 2005
| 18 154
|
|---|
| 2010
| 18 184
|
|---|
| | Gads
| Iedz.
|
|---|
| 2015
| 17 037
|
|---|
| 2020
| 17 513
|
|---|
|
|
- ↑
≪Tatorternas landareal, folkmangd och invanare per km
2
2005 och 2010≫
(zviedru). Zviedrijas Statistikas birojs. 2011. gada 14. decembris. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2012. gada 27. janv?ris
. Skat?ts: 2012. gada 10. janv?ris
.
- ↑
Q112914414
.
- ↑
3,0
3,1
Fredrick Backman.
Making Place for Space: a History of 'Space Town' Kiruna 1943-2000
. Umea, Sweden : Umea University, 2015.
ISBN
978-91-7601-244-4
.
- ↑
4,0
4,1
≪IRF Kiruna≫
. Skat?ts:
2009-02-03
.
- ↑
5,0
5,1
≪Welcome to the Department of Space Science≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2010-03-14
. Skat?ts:
2009-02-03
.
- ↑
Kummu 1997, p. 96.
- ↑
≪Historia ? Kiruna kommun≫
(zviedru). Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2008. gada 25. j?nijs
. Skat?ts:
2009-02-09
.
- ↑
≪Press room/History/1696?1919@lkab.com≫
. Skat?ts:
2009-02-09
.
- ↑
Curt Persson, Jan-Erik Johansson. ≪Kiruna ? Fran odemark till stad≫.
Kiruna 100-arsboken
(zviedru). Kiruna : K?runas kom?na, 2000. gada 27. apr?lis. 27–43. lpp.
ISBN
91-630-9371-5
.
- ↑
Kjell Nilsson. ≪Naringsliv och forskning ? Fran AK till IT≫.
Kiruna 100-arsboken
(zviedru). Kiruna : K?runas kom?na, 2000. gada 27. apr?lis. 86–90. lpp.
ISBN
91-630-9371-5
.
- ↑
≪Kiruna: the town being moved 3km east so it doesn't fall into a mine≫
.
The Guardian
. 2014. gada 22. oktobris
. Skat?ts: 2017. gada 29. oktobris
.
- ↑
Daniel Golling, Carlos Minguez Carrasco.
Kiruna forever
. Stockholm : ArkDes, 2020.
ISBN
978-91-985112-5-3
.
OCLC
1155398269
.
- ↑
Jessica Rosengren.
≪Kirunaflytten ar igang≫
.
Norrlandska Socialdemokraten
(zviedru), 2007-11-23
. Skat?ts:
2015-10-24
.
- ↑
≪SMHI atv?rtie dati Renhen?. Nokri??i≫
(zviedru). Zviedrijas Meteorolo?ijas un hidrolo?ijas instit?ts
. Skat?ts: 2022. gada 23. marts
.
- ↑
≪SMHI atv?rtie dati Kirunas lidost?. Temperat?ra≫
(zviedru). Zviedrijas Meteorolo?ijas un hidrolo?ijas instit?ts. 2022. gada 23. marts.