1863. un 1864. gada sacel?an?s vietas Lietuv?, Baltkrievij? un Ukrain?.
Janv?ra sacel?an?s
(
po?u
:
powstanie styczniowe
,
lietuvie?u
:
1863 met? sukilimas
;
1863
?
1864
) bija bru?ota sacel?an?s pret
Krievijas Imp?rijas
varu
Polij?
,
Baltkrievij?
un
Lietuv?
, lai atjaunotu p?c
Polijas dal??anas
sagrauto
Polijas?Lietuvas kopvalsti
1772. gada robe??s. To uzskata ar? par vienu no
krievu-po?u kariem
.
Sacel?an?s tika ne??l?gi apspiesta, daudzus t?s dal?bniekus izs?t?ja uz Sib?riju,
??ahtas
locek?iem, kas atbalst?ja sacel?anos, at??ma ?pa?umus. S?k?s Polijas un Lietuvas zemju
p?rkrievo?ana
.
Latgales v?stur?
s?k?s lat??u drukas aizlieguma periods.
P?c
Novembra sacel?an?s
apspie?anas 1831. gad?
Krievijas Imp?rijas
sast?v? eso??s
Kongresa Polijas
(t.s Polijas caristes) autonomija tika stipri ierobe?ota. Bijus?
Lietuvas di?kunigaitijas
teritorija bija piln?gi integr?ta Krievijas Imp?rijas Zieme?rietumu apgabala sast?v?, kur? ietilpa
Vi??as
,
Kau?as
, Grod?as, Minskas, Mogi?evas un
Vitebskas guber?as
.
1861. gad? dibin?t? neleg?l? po?u Centr?l? Tautas komiteja (
Centralny Komitet Narodowy
) Jaroslava Dombrovska vad?b? un Lietuvas provinces komiteja
Kanstancina Ka?inovska
vald?b? p?c Novembra sacel?an?s parauga s?ka pl?not jaunu sacel?anos.
"Janv?ra sacel?an?s dal?bnieku pak?r?ana pie ?au?iem" (Sta?islava Vitkevi?a z?m?jums, 1870).
Sacel?an?s s?k?s p?c Centr?l?s Tautas komitejas manifesta 1863. gada 22. janv?r?, kas aicin?ja po?u, lietuvie?u un krievu (baltkrievu un ukrai?u) tautas s?kt bru?otu sacel?anos. Zemniekiem tika sol?ts nodot ?pa?um? Krievijas valsts ?pa?um? eso??s zemes. Polijas sacel?an?s bru?oto sp?ku (apm?ram 30 000 karav?ru) ofici?lais pav?lnieks s?kum? bija Ludviks Meroslavskis (
Ludwik Mierosławski
), p?c vi?a Marians Langevi?s (
Marian Langiewicz
). No 1863. gada j?nija l?dz septembrim past?v?ja Polijas nacion?l? vald?ba Karola Majevska (
Karol Majewski
) vad?b?. Lielbrit?nijas, Francijas un Austrijas vald?bas Krievijas vald?bai ieteica atjaunot Kongresa Polijas 1815. gada satversmi ar pla?as autonomijas iesp?j?m.
Bru?ot?s c??as notika partiz?nu kara veid?. Sacel?an?s dal?bnieki nesp?ja pretoties Krievijas Imp?rijas regul?rajai armijai, kuras sp?ki Polij? vien sasniedza 127 000 v?ru, bet Polij?, Lietuv?, Baltkrievij? un Ukrainas rietumos izvietot? Krievijas karasp?ka kop?jais lielums taj? laik? sasniedza 300 000 v?ru lielumu. 1863. gada pavasar? Lietuvas br?v?bas c?n?t?ju karasp?ks atk?p?s uz
Bir?iem
Kurzemes guber?as
pierobe??, kur tika sakauts 7.-9. maija kauj?s pie Medei?iem, Gudi??iem un ?n?ri??iem. 1863. gada j?lij? par sacel?an?s vad?t?ju Vi??? k?uva Lietuvas izpildkomitejas vad?t?js
Konstant?ns Ka?inovskis
.
1863. gada vasar? ieceltais Polijas vietvaldis
Fr?drihs fon Bergs
s?ka dzel?ainu politiku pret sacel?an?s dal?bniekiem, at?emdams mui?as un sod?dams ar n?vi g?stek?us. Baltkrievijas teritorij? Krievijas vald?ba atbalst?ja pareiztic?go zemnieku uzbrukumus sacel?an?s atbalst?t?ju mui??m.
1863. gada nogal? par sacel?an?s vad?t?ju Polij? k?uva biju?ais virsnieks
Romualds Trauguts
(
Romuald Traugutt
). Sacel?anos apspieda tikai 1864. gada pavasar?, kad Trauguts un Ka?inovskis tika apcietin?ti un noties?ti ar n?vi pakarot. Kop?jas pak?rto skaits sasniedza 400, vair?ki t?ksto?i sakaut?s sacel?an?s dal?bnieku tika izs?t?ti uz Sib?riju.
Vi??as gubernators Mihails Muravjovs lika ekspropri?t sacel?an?s dal?bnieku
mui?as
un to zemi pie??irt pareiztic?gajiem zemniekiem. 1864. gad? Zieme?rietumu apgabala ?ener?lgubernators
Konstant?ns fon Kaufmanis
Lietuv?, Latgal? un Baltkrievij? aizliedza iespiest gr?matas ar lat??u burtiem, ko atc?la tikai 1904. gad?.
Galvenie Janv?ra sacel?an?s sagatavo?anas centri atrad?s Antonija
Rika
(
Antoni Ryk
) mui?? pie
Vi?akas
un Sta?islava
Mola
(
Stanisław Mohl
) mui??
Vi??os
. Sacel?an?s organiz??anu vad?ja br??i Zigmunts un Bo?eslavs
Buj?icki
un Vladislavs
Solt?ns
. 1863. gada 13. apr?l? pie
Kr?slavas
notika bru?ots uzbrukums krievu karasp?ka vien?bai.
Samusin?tais p?lis atriebjoties nodedzin?ja Mola mui?u Vi??os, n?v?gi ievainoja Kazimiru Pl?teru un nodedzin?ja vi?a mui?u, nodedzin?ja ar? Urbanam
Benislavskim
piedero?o
Dubnas
mui?u un
Kazimiram Buj?ickim
piedero?o
Dagdas
mui?u.
Vainu par uzbrukuma organiz??anu uz??m?s
Leons Broels-Pl?ters
, kuru sod?ja ar n?vi
Daugavpils cietoksn?
.
Leonam Pl?teram par godu sacer?ta "Latvie?u dziesmu par Leona Pl?tera no?au?anu" (1871). Vi?a vec?k? m?sa Ludvika Pl?tere br??a piemi?ai uzrakst?ja "Dr?mu bez nosaukuma" (1875).
Rainis
uzrakst?ja dzejol? "Sv?tdiena un gr?fs Pl?ters" (no kr?juma "Saules gadi").
Kazanovas mui??, kur? l?dz savai tra?iskajai n?vei dz?voja Leons, vi?a m?te Anto?ina Pl?tere uzst?d?ja krustu (t.s. "D?la krustu"), kas izn?cin?ts 1960. gados Kr?slavas?Kombu?u ce?a b?ves laik?. 1998. gad? krusts tika atjaunots.
[1]
Polijas Republikas Sen?ts 2013. gadu pasludin?ja par Janv?ra sacel?an?s atceres gadu. Latvijas Republikas tieslietu ministrs
J?nis Bord?ns
nos?t?ja apsveikuma v?stuli Polijas v?stniekam Latvij?.
[2]
Baltkrievijas pils?t? Svislo?? notika piemi?as pas?kums Janv?ra sacel?an?s dal?bniekiem ar ziedu nolik?anu pie sacel?an?s vad?t?ju R. Trauguta un K. Ka?inovska pieminek?iem.