- ?is raksts ir par Kurzemes un Zemgales hercogu. Par ku?i skat?t rakstu
Hercogs J?kabs (ku?is)
.
J?kabs Ketlers
(
v?cu
:
Jakob Kettler
; dzimis
1610
. gada
28. oktobr?
Kuld?g?
(Goldingen?), miris
1682
. gada
1. janv?r?
Jelgav?
(M?tav?))
[1]
bija
Kurzemes un Zemgales hercogs
. Vald?ja 40 gadus ? no 1642. l?dz 1682. gadam. Vi?? tiek uzskat?ts par iev?rojam?ko Kurzemes un Zemgales hercogu un savas dzimtas p?rst?vi.
[1]
?emot par paraugu
Holandes
ekonomiskos pan?kumus, hercogs J?kabs izveidoja uz eksportu v?rstu ra?o?anu (
manufakt?ras
), ku?ub?vi un glob?lu tirdzniec?bas t?klu ar
Kurzemes kolonij?m
?frik? un Amerik?. Labi pratis
latvie?u valodu
.
[2]
J?kabs dzimis
1610
. gada
28. oktobr?
Kuld?gas pil?
Kurzemes hercoga
Vilhelma Ketlera
un
Pr?sijas hercoga
meitas
Sofijas Hohencolernas
?imen?. M?te mira dzemd?b?s, vi?a t?vs jaundzimu?ajam deva J?kaba v?rdu un l?dza
Anglijas karalim
D?eimsam (J?kabam) I
k??t par maz? prin?a krustt?vu un aizbildni. 1617. gada 4. apr?l? Kurzemes
landt?gs
at??ma hercogam Vilhelmam hercoga titulu un uz visiem laikiem izraid?ja no hercogistes. J?kabs ?aj? laik? uztur?j?s
?tet?nes
un
Berl?nes
galmos, 1622. ? 1624. gad? vi?? m?c?j?s
Rostokas
, p?c tam
Leipcigas Universit?t?
.
[3]
1624. gada j?lij? vi?a aud?ut?vs Kurzemes hercogs
Fr?drihs
lika 13 gadus vecajam princim J?kabam atgriezties Jelgav?. P?c kara?a
Sigismunda III
n?ves Polijas Seims 1632. gad? piekrita Vilhelma un vi?a d?la J?kaba hercoga ties?bu atjauno?anai un jaunais karalis
Vladislavs IV
t?s
Vi???
1633. gad? apstiprin?ja.
T?d??
Po?u?krievu kara (1632?1634)
kauj?s pie
Smo?enskas
pret
Krievijas caristi
piedal?j?s ar? Kurzemes hercoga pulks prin?a J?kaba vad?b?.
[4]
P?c kara beig?m 1634. gad? princis J?kabs apce?oja Rietumeiropu, apmekl?ja Par?zi un Londonu. Amsterdam? stud?ja ku?u b?vniec?bu, bet Leiden? ? tautsaimniec?bu un ?eogr?fiju.
1638. gad? vi?a t?vocis hercogs Fr?drihs iec?la J?kabu par l?dzvaldnieku. 1642. gada 16. august? vi?? tika apstiprin?ts par pilnties?gu hercogu un ??r?s pie radik?l?m saimniecisk?m reform?m. Balst?damies uz
merkantilisma
teoriju, J?kabs mui??s uzlaboja lauksaimniec?bu, att?st?ja r?pniec?bu, tirdzniec?bu un ku?ub?vi. Tika nosl?gti tirdzniec?bas l?gumi ar D?niju, Franciju un Ven?ciju (1643), Portug?li (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Sp?niju (1656) un daudz?m cit?m zem?m, ieskaitot Osma?u imp?riju. 1645. gad? vi?? apprec?j?s ar Brandenburgas k?rfirsta Georga Vilhelma meitu
princesi Lu?zi ?arloti
.
Hercoga J?kaba att?ls uz 1644. gad? Jelgav? kalt? sudraba
d?ldera
.
1646. gad? vi?? pan?ca, ka Polijas-Lietuvas valdnieks
Vladislavs IV
nodeva Kurzemes muitas p?rvaldi hercoga rok?s, kas deva lielus ien?kumus no Lietuvas un Baltkrievijas pre?u eksporta caur Kurzemes ost?m.
1647
. gad? karalis Vladislavs IV apstiprin?ja Daugavas ostai
Jaunjelgavai
pils?tas privil??ijas un ?erboni.
1651
. gad? p?c hercoga J?kaba ierosmes
L?bek?
notika miera sarunas starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas diplom?tiem, kas beidz?s bez pan?kumiem.
[5]
1651. gad? tika uzcelts
J?kabforts
?frik?
,
Gambijas upes
gr?v?.
1654
. gad? tika s?kta
Tobago
koloniz??ana
Dienvidamerik?
, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi". 1654. gada 30. j?lij? hercogs J?kabs pievienoj?s Vestminsteres l?gumam, kas izbeidza
Anglijas
-
N?derlandes
karu (1652?1654).
[6]
1654. gada 26. august? hercogs J?kabs nos?t?ja Romas p?vestam
Inocentam X
pied?v?jumu veikt kop?gu
Dienvidu puslodes
zemju (
Terra Australis
) izp?ti un koloniz?ciju, solot p?vestam jaunaj?s kolonij?s visu gar?go varu un pusi no koloni?l?s darb?bas ien?kumiem.
[7]
Otr? Zieme?u kara
s?kum? 1656. gad? hercogs J?kabs parakst?ja pret zviedriem v?rstu sadarb?bas l?gumu ar
Krievijas caristes
p?rst?vi
Afanasiju Ordinu-Na??okinu
, v?l?ko Kokneses vaivadu. Vi?? ar Kurzemes amatnieku pal?dz?bu Kokneses ost? uzb?v?ja pirmo krievu flotili
Baltijas j?ras
basein?, izveidoja eksporta pre?u centr?lo noliktavu, uzpirka Kurzemes manufakt?ru ra?ojumus un vara stie?us un ier?koja Krievijas mon?tu kaltuvi.
No
1658
. l?dz
1660
. gadam J?kabs ar ?imeni atrad?s
zviedru
g?st?. ?ai laik? tika izn?cin?ta Kurzemes flote un t? zaud?ja savas kolonijas. P?c kara beig?m flote tika atjaunota un Kurzemei pat izdev?s atkarot Tobago salu no
N?derlandes
. Kopum? ?emot J?kaba koloni?l? politika bija veiksm?ga, bet kar? ar zviedriem piln?b? sagr?va vi?a valsts saimniec?bu. P?d?jos 20 vald??anas gados J?kabs nesekm?gi cent?s atg?t hercogistes pirmskara saimniecisko l?meni, p?rorient?joties uz D?nijas karalim pak?aut?s
Norv??ijas
un
Islandes
tirgiem. Vi?? ieg?d?j?s divus dzelzs?murus un tr?s met?la kaus?jam?s kr?snis Norv??ijas kalnos un uz 12 gadiem ieguva ties?bas ar tr?s saviem ku?iem izvest no Islandes zivis, ga?u, ?das, zv?r?das, vilnu, putnu spalvas un ievest da??dus Kurzemes ra?ojumus, galvenok?rt lab?bu un lins?klas.
1678.?1679. gada ziem? hercogs saslima, ?rsti noteica visda??d?k?s diagnozes un ?rst?ja p?c da?da??d?m recept?m, bet hercoga vesel?bas st?voklis k?uva ?aun?ks un vi?? s?ka klepot asinis. Aizdom?s par vi?a nobur?anu arest?ja, pratin?ja un Bausk? uz s?rta sadedzin?ja hercoga mui?as p?rvaldnieku Magnusu Luftu (Luhtu). Miris
1682
. gada Jaungada nakt?
1. janv?r?
Jelgavas pil?
.
J?kabs bija prec?jies ar
Lu?zu ?arloti no Brandenburgas
(1617?1676),
Brandenburgas
k?rfirsta
Georga Vilhelma
meitu. Vi?iem bija devi?i b?rni: 5 d?li un 4 meitas.
- Lu?za Elizabete
(1646?1690), apprec?j?s ar Hesenes-Homburgas landgr?fu Fr?drihu II
- Krist?ne Sofija, mirusi b?rn?b?
- Vladislavs Ludvigs Fr?drihs, miris b?rn?b?
- Fr?drihs Kazimirs Ketlers
(1650?1698), Kurzemes un Zemgales hercogs (1682?1698)
- ?arlote Sofija (1651?1728), Herfordas klostera abate
- Marija Am?lija
(1653?1711), apprec?j?s ar
Hesenes
-
Kaseles
landgr?fu K?rli I
- K?rlis J?kabs
(1654?1676), piedal?j?s Francijas-Holandes kar?, apglab?ts Jelgavas pils hercogu kapen?s
- Ferdinands
(1655?1737), Kurzemes un Zemgales hercogs re?ents (1711?1737)
- Aleksandrs
(1659?1686), Pr?sijas armijas Kurzemes pulka pulkvedis, miris p?c ievainojuma kauj? pret turkiem pie
Budape?tas
-
1642. gada ??metne
-
p?c 1642. gada ??metne (autors
Mauritius Lang
: no gr?matas
Gualdo Priorato. Historia di Leopoldo Cesare. Vienna, 1670-1674
)
-
1648. gada ??metne (
Mathias Czwiczek
, 1601?1654)
-
Nezin?ma gada portrets
-
Nezin?ma gada portrets no Stokholmas Nacion?l? muzeja
-
Nezin?ma gada portrets
-
Heroga J?kaba un vi?a sievas Lu?zes ?arlotes portreti (no
Broces
kolekcijas)