?is raksts ir par P?rkonkrusta rad?t?ju. Par cit?m j?dziena Celmi?? noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Gustavs Celmi?? Latvijas Bru?oto sp?ku formas t?rp? Person?g? inform?cija Dzimis 1899 . gada 1. apr?l? R?ga , Vidzemes guber?a , Krievijas Imp?rija (tagad   Latvija ) Miris 1968 . gada 10. apr?l? (69 gadi) Sanantonio , Teksasa , Amerikas Savienot?s Valstis Taut?ba latvietis Nodarbo?an?s politi?is, publicists, karav?rs

Gustavs Celmi?? (dzimis 1899 . gada 1. apr?l? R?g? , miris 1968 . gada 10. apr?l? Sanantonio ) bija politi?is , organiz?ciju Ugunskrusts un v?l?k P?rkonkrusts priek?nieks, L??pl??a Kara orde?a kavalieris.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1899. gada 1. apr?l? R?g? . Apmekl?jis R?gas bir?as komercskolu , kuru beidzis Maskav? . 1917. gad? uzs?cis studijas uz Maskavu evaku?taj? R?gas Politehniskaj? instit?t? . P?c lielinieku apv?rsuma atgriez?s Latvij? . ^[1]

1918. gada 19. novembr? pie Baltijas Tehnisk?s augstskolas k? Selonijas krustd?ls kop? ar Nikolaju Grundmani izk?ra Latvijas karogu . ^{[2] [3]} 1918. gada 10. decembr? br?vpr?t?gi iest?j?s Latvie?u nacion?lajos bru?otajos sp?kos . Piedal?j?s Br?v?bas c???s Kalpaka bataljona (s?kotn?ji C?su rota , v?l?k Atsevi??? (Studentu) rota ) sast?v?. S?kotn?ji k? kareivis , v?l?k tika paaugstin?ts par jaun?ko apak?virsnieku, bet 1919. gada 22. maij? tika paaugstin?ts par leitnantu . No armijas bija atva?in?ts 1924. gada oktobr?. ^[1]

1921. gad? Celmi?am tika pie??irts L??pl??a Kara ordenis . ^[4]

No 1925. l?dz 1927. gadam str?d?ja ?rlietu ministrij? . Tur vi?? ie??ma ?rlietu ministra sekret?ra vietu. Bija 5. R?gas aizsargu pulka sakaru bataljona komandieris . 1929. gad? beidza Latvijas Universit?tes Filolo?ijas un filozofijas fakult?tes filozofijas noda?u. P?c tam bija Finan?u ministrijas referents, no 1930. gada l?dz 1932. g. septembrim ie??ma Valsts saimniec?bas departamenta vicedirektora amatu. ^{[1] [4]}

1932. gada 24. janv?r? Latvie?u tautas apvien?bas "Ugunskrusts" dibin??anas sapulc? tika iev?l?ts par Ugunskrusta priek?nieku. 1932. gad? sakar? ar savu politisko darb?bu no amata tika atbr?vots. P?c Ugunskrusta sl?g?anas 1933. gad? dibin?ja Latvie?u tautas apvien?bu "P?rkonkrusts" un tika iev?l?ts par organiz?cijas priek?nieku. Public?jies min?to organiz?ciju izdevumos Ugunskrusts un P?rkonkrusts . P?c 1934. gada 15. maija apv?rsuma turpin?ja P?rkonkrusta vad?bu pagr?d?. ^[1]

1934. gada 13. j?nij?, p?c kara st?vok?a likumiem, neleg?las P?rkonkrusta sapulces laik? tika apcietin?ts kop? ar v?l 96 p?rkonkrustie?iem. ^[5] 1935. gada 27. febru?r? kara tiesa vi?u noties?ja uz 3 gadiem cietum? . Galven? aps?dz?bas da?a bija balst?ta uz sodu likuma 71.pantu ? "par sast?v??anu neleg?l? organiz?cij?, kuras m?r?is musin?t uz nepaklaus?bu valsts varas likum?giem r?kojumiem un, lietojot varas darbus, g?zt Latvij? past?vo?o nacion?lo vald?bu un ministru kabinetu un sagr?bt valsts varu sav?s rok?s". P?c atbr?vo?anas no ieslodz?juma vi?? 1937. gada 13. novembr? bija izraid?ts no Latvijas. ^[1]

P?c izraid??anas Celmi?? uztur?j?s It?lij? un ?veic? . C?rih? sakar? ar nev?lamiem priek?las?jumiem bija apcietin?ts un ar vald?bas ( Bundesrat ) l?mumu izraid?ts no ?veices. Trimdas laik? vi?? bie?i tik?s ar fa?istiem . P?c izraid??anas no ?veices k?du laiku vi?? uztur?j?s Rum?nij? un tikt?s ar Zeleu Kodreanu un apsprieda starptautiska t?kla izveidi ?veic? . Celmi?? uzskat?ja, ka P?rkonkrustam ir sp?c?ga radniec?ba gan ar Nacion?lo fronti , gan ar Dzelzs Gvardi . No Rum?nijas vi?? p?rc?l?s uz Somiju . Trimd? vi?? apmekl?ja ar? Poliju , Ung?riju , Dienvidsl?viju , Turciju , V?ciju un Igauniju . ?aj? laik? Latvijas teritorij? P?rkonkrusta vad?bu uz??m?s ?dolfs ?ilde . ^{[1] [6] [7]}

1938. gad? Celmi?a vad?b? darb?bu uzs?ka Latvie?u c??as organiz?cijas P?rkonkrusts ?rzemju sakaru birojs. No 1940. gada janv?ra l?dz maijam virsleitnanta pak?p? atrad?s t? saukt? somu ?rzemju le?iona sast?v?, piedal?j?s PSRS-Somijas Ziemas kar? . P?c Somijas sak?ves v?rs?s V?cijas s?tniec?b? Helsinkos ar l?gumu izce?ot uz V?ciju. 1940. gada august? ar v?cu ku?i Strassburg izbrauca uz V?ciju. ^[1]

1941. gada j?nij? v?cu karasp?ka sast?v? vi?? atgriez?s Latvij?. L?dz 10. j?lijam vad?ja Kuld?gas pa?aizsardz?bu. Str?d?jis Iek?lietu ?ener?ldirekcij? . No 1941. gada oktobra Latvie?u karav?ru apr?pes p?rvaldes priek?nieks, no 1942. gada Latvie?u br?vpr?t?go organiz?cijas galven?s komitejas priek?nieks. 1943. gada ruden? atbr?vots no iepriek??j? amata un pild?jis tulka pien?kumus latvie?u pa?p?rvald?. Lai gan vi?? str?d?ja v?cu administr?cij?, izmantodams savu dienesta st?vokli, saist?b? ar kuru vi?? bie?i dev?s izbraukumos pa visu Latvijas teritoriju, Celmi?? vad?ja P?rkonkrusta pagr?des darb?bu un organiz?ja pagr?des izdevumu V?st?jums [1943.] un Latvju raksti Br?v? Latvija [1943.-1944.] izdo?anu. Vairuma rakstu autors bija pats Celmi??. ^[1]

1944. gada 14. mart? Gestapo Celmi?u apcietin?ja. V?l?k vi?u nos?t?ja uz Flosenbirgas koncentr?cijas nometni . P?c tam vi?? tika p?rs?t?ts uz Dahavas koncentr?cijas nometni , bet v?l?k bijis Insbrukas, N?derdorfas un Alt-Braksenz? privile??to politieslodz?to nometn?s. 1945. gada 5. maij? Celmi?u atbr?voja amerik??u V armijas karav?ri. ^[1]

P?c atbr?vo?anas Celmi?? dz?voja It?lij? . Dz?vodams Rom? , vi?? rotatora tehnik? izdeva laikrakstu Br?v? Latvija . 1949. gad? izce?oja uz ASV . No 1950. l?dz 1952. gadam instruktors ?ujorkas ?tata Sirak?zu Universit?tes Bru?oto sp?ku skol?; no 1954. l?dz 1956. gadam ? r?pnieks Meksik? ; 1956.?1958. gad? ? Triniti koled?as bibliotek?rs Teksas? . No 1959. gada Sanantonio Sv.Marijas Universit?tes Krievu studiju centra profesors; kop? 1951. gada ar? Sve?valodu departamenta vad?t?js ASV Kara Gaisa sp?ku b?z?s, lektors telev?zij? ? refer?ja par PSRS un komunismu. 1947. gad? izdeva atmi?u gr?matu "Eiropas krustce?os", kur? aptverts laika posms no 1943. gada rudens l?dz 1946. gada pavasarim. Miris 1968. gada 10. apr?l? Sanantonio, Teksas?. ^[1]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bibliogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Celmi??, Gustavs. Eiropas krustce?os. Heidenheima: Dzintarzeme, 1947. 200 lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Gustavam Celmi?am velt?ta t?mek?a vietne
• L.k.o.k. biogr?fija