Grie?u?persie?u kari

Grie?u?persie?u kari
Datums	499.?449. gads p.m.?.
Vieta	Kontinent?l? Grie?ija , Tr??ija , Egejas salas , Maz?zija , Kipra un ??ipte
Izn?kums	Grie?u uzvara
Teritori?l?s ; izmai?as	Ma?edonija , Tr??ija un Jonija atg?st neatkar?bu no Persijas
Karot?ji
Grie?u polisas: ; At?nas ; Sparta ; T?spija ; T?bas ; Citas grie?u polisas ; Kipra ; D?las savien?ba ; Grie?u sabiedrotie	Ahemen?du imp?rija ; Persie?u sabiedrotie
Komandieri un l?deri
Aristagors † , ; Milti?ds ; Temistokls ; Leonids I † ; Pausanijs ; Kimons † ; Perikls	D?rijs I ; Artaferns , Dat?ds ; Kserkss I ; Mardonijs †

Grie?u?persie?u kari , saukti ar? par persie?u kariem , bija konfliktu s?rija starp Persijas Ahemen?du imp?riju un Grie?ijas pils?tvalst?m, kas ilga no 499. l?dz 449. gadam p.m.?. Intens?v?k? karadarb?ba notika divu persie?u karag?jienu laik? starp 490. un 479. gadu p.m.?. Lai gan Ahemen?du imp?rija ?aj? laik? sasniedza savu sp?ka virsotni, grie?u kolekt?v? aizsardz?ba kara lauk? p?rsp?ja ??ietami neuzveicamo pretinieku. Grie?u uzvara nodro?in?ja vi?u kult?ras un politisk?s strukt?ras izdz?vo?anu ilgi p?c persie?u imp?rijas sabrukuma. Galvenais inform?cijas avots par kariem ir H?rodota sarakst?t? "V?sture".

Norise [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jonijas sacel?an?s (499?493 p.m.?.) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Karus izrais?ja Maz?zijas grie?u polisu jeb Jonijas sacel?an?s pret persie?iem. Sacel?anos, kas ilga no 499. l?dz 493. gadam p.m.?., atbalst?ja At?nas un Eretrija . H?rodots st?sta, ka at?nie?u pal?dz?ba dumpiniekiem tik ?oti sadusmojusi Persijas valdnieku D?riju , ka vi?? pav?l?jis kalpam pirms katras malt?tes tr?s reizes atk?rtot: “Kungs, atceries at?nie?us!”

Sacel?anos vad?ja Maz?zijas pils?tas Mil?tas tir?ns Aristagors . P?c pirmajiem pan?kumiem (uzbrukums Sard?m), persie?i sacel?anos apspieda (sak?ve pie Efesas ). Persie?i prettriecien? iekaroja Kipru (497. p.m.?), ar 600 ku?iem sak?va jonie?u floti (353 ku?i) pie Lades (sak?ves galvenais iemesls bija samie?u nodev?ga b?g?ana, kuriem sekoja ar? Lesbas salas iedz?vot?ji un p?c tam jau ar? jonie?u liel?k? da?a) un 494. gad? p. m. ?. ie??ma Mil?tu , to nopost?ja l?dz pamatiem un t?s iedz?vot?jus deport?ja uz Mezopot?miju . Aristagors jau pirms Mil?tas izpost??anas g?ja boj? k?d? kauj? Tr??ij?.

Pirmais Persijas iebrukums (492?490 p.m.?.) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

492. gad? p.m.?. persie?i sava karavado?a Mardonija vad?b? okup?ja Tr??iju un Ma?edoniju , bet taj? pa?? gad? vi?a floti pie Atona zemesraga sadrag?ja v?tra, kas nogremd?ja 300 ku?u, un Mardonijs bija spiests atgriezties Persij?. P?c tam D?rijs nos?t?ja savus s?t?us uz grie?u polis?m pieprasot ?zemi un ?deni”, proti ? lai t?s vi?u atz?st par savu zemju valdnieku. At?nie?i persie?u s?t?us nometa no klints, savuk?rt spartie?i tos iemeta ak?, teikdami, ka tur esot zeme un ?dens, ko aiznest savam valdniekam. Sa??mis ??du atbildi, D?rijs 490. gad? p.m.?. nos?t?ja uz Grie?iju ap 20 000 k?jnieku un t?ksto?iem j?tnieku karavado?u Datisa un Artaferna vad?b?. ?o karasp?ku grie?i sak?va Maratonas kauj? t? pa?a gada septembr?.

Otrais Persijas iebrukums (480?479 p.m.?.) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Persie?i atgriez?s Grie?ij? p?c desmit gadiem, 480. gad? p.m.?., jaun? valdnieka Kserksa I vad?b?. Persie?i uzvar?ja Termopilu kauj? pret Spartas valdnieka Leonida vien?bu 300 v?ru sast?v?, kura varon?gi aizst?v?j?s. V?l?k persie?u flote piedz?voja zaud?jumu Salaminas j?ras kauj? , kur? at?nie?u floti vad?ja karavadonis Temistokls . P?c ??s sak?ves Kserkss atgriez?s Persij?, Grie?ij? atst?jot savu karavadoni Mardoniju ar 300 000 v?ru lielu karasp?ku. N?kamaj? gad? grie?i uzvar?ja persie?us sauszemes kauj? pie Plataj?m ; ar to ar? beidz?s persie?u iebrukums Grie?ij?.

Karu nobeigums un miera nosl?g?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Grie?i izn?cin?ja p?r?jo Persijas floti Mikales kauj? . Tika nodibin?ta D?las savien?ba , kas turpin?ja kampa?u pret Persiju n?kam?s tr?s desmitgades, s?kot ar atliku?? persie?u garnizona izraid??anu no Eiropas. 466. gad? p.m.?. g?t? dubultuzvara Eirimedonta kauj? (uzvara p?r persie?u karasp?ku un floti) nodro?in?ja br?v?bu Jonijas pils?t?s. Tom?r savien?bas iesaist??an?s notikumos ??ipt? (??iptie?u sacel?an?s pret persie?u kundz?bu, kurai pal?g? at?nie?i s?t?ja lielu floti) izrais?ja katastrof?lu sak?vi, un t?l?k? iesaist??an?s tika aptur?ta. 451. gad? p.m.?. uz Kipru tika nos?t?ta flote, kas gan neko daudz nesasniedza. 449. gad? p.m.?. tika nosl?gts miera l?gums starp Persiju un At?n?m ? Kallija miers , kur? grie?i apsol?ja nes?t?t savus ku?us t?l?k par Egejas j?ru , bet persie?i ? neies?t?t savus ku?us Egejas j?r?.