?λληνε?

Visi iedz?vot?ji
~14?17 miljoni
Re?ioni ar visvair?k iedz?vot?jiem
Grie?ija : 9 903 268 (2011)   Kipra : 659 115?721 000 (2001)   ASV : 1 279 000?3 000 000 (2016)   V?cija : 449 000 (2021)   Austr?lija : 424 744 (2021)   Apvienot? Karaliste : 370 000 (2021)   Kan?da : 271 405 (2016)   Dienvid?frika 138 000 (2011)   Alb?nija : 106 000   Ukraina : 91 500 (2001)   Krievija : 53 972 (2021)   Gruzija : 15 000 (2011)   Latvija 406 (2023)
Valodas
grie?u valoda
Reli?ijas
pareiztic?ba
Etnogr?fisk?s grupas
pontu grie?i , Kipras grie?i , urumi

Grie?i (pa?nosaukums ?λληνε? ) ir Grie?ijas un Kipras pamatiedz?vot?ji. Pieder pie liel?s eirope?d?s rases Vidusj?ras apak?rases. Run? jaungrie?u valod? , kura veido atsevi??u apak?grupu indoeiropie?u valodu saim?. Rakst?bas pamat? ir grie?u alfab?ts . Liter?r? valoda izveidojusies 19. gadsimta vid?. P?c reli?isk?s pieder?bas grie?i liel?koties ir pareiztic?gie .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Grie?u n?cijas etnisko pamatu ir veidojusi sengrie?u taut?ba, kura s?ka veidoties 2. g.t. p.m.?. p?c jonie?u , ahaju , eolie?u un dorie?u cil?u p?rcel?an?s uz Balk?nu pussalas dienvidiem, Egejas j?ras sal?m un Maz?zijas pussalas rietumu piekrasti, asimil?jot viet?j?s tautas ( pelasgus u.c.).

Vienota grie?u kult?ra izveidoj?s laik?, kad notika Meln?s un Vidusj?ras koloniz??ana (8.?6. gadsimts p.m.?.). Nosaukums "hel??i", ar kuru s?kum? tika identific?ta Hell?du ( Tes?lijas apgabalu) apdz?vojo?a cilts, izplat?j?s uz visiem grie?valod?gajiem iedz?vot?jiem (?aj? noz?m? pirmoreiz lietots tika 7. gadsimt? p.m.?.). Ac?mredzot ies?kum? etnon?ms 'grie?i' tika attiecin?ts uz vienu no Zieme?grie?ijas cilt?m, atvasinot Boijotijas pils?tas Graijas nosaukuma. V?l?k to piesavin?j?s romie?i , dom?jams p?c kontaktiem ar Zieme?grie?ijas piekrastes iedz?vot?jiem un attiecin?ja to uz visiem hel??iem. Hell?nisma period?, ap 3. gadsimtu p.m.?., izveidoj?s un izplat?j?s, izspie?ot viet?jos dialektus, vienota grie?u valoda ? koin? .

Senie grie?i rad?ja augsti att?st?tu ant?ko civiliz?ciju, kurai bija liela loma Eiropas un Tuvo Austrumu att?st?b?. Viduslaikos grie?i veidoja Bizantijas imp?rijas kodolu, un ofici?li vi?i tika saukti par romeijiem (romie?iem). Pak?peniski vi?i asimil?ja no zieme?iem migr?jo?os tr??ie?us , il?rie?us , ?eltus , valahus , sl?vus un alb??us .

Osma?u imp?rijas vald??anas laiks Balk?nos (15.?19. gadsimta pirm? puse) atst?ja lielu ietekmi uz grie?u materi?lo kult?ru un valodu. 18. gadsimta beig?s Grie?ij? s?k?s nacion?l?s atbr?vo?anas kust?ba, kurai bija liela noz?me da??du Grie?ijas apgabalu at??ir?bu izzu?an? un vienotas grie?u n?cijas izveid?.

Neatkar?bas kara laik? (1821?1829) tika izveidota Grie?ijas valsts.

Grie?u skaita izmai?as Latvij? (1897?2011) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Grie?i .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)