GNU Visp?r?j? publisk? licence
(
ang?u
:
GNU General Public License
, sa?sin?jum? GPL) ir pla?i izmantota
br?v?s programmat?ras
licence. V?l to sauc par
GNU GPL
vai vienk?r?i
GPL
, ja kontekst? ir saprotams, ka runa ir tie?i par ?o licenci. Programmat?ra, kas licenc?ta ar GPL var tikt br?vi izplat?ta un modific?ta (ar nosac?jumu, ka modific?tais produkts ar? tiek izplat?ts ar t?diem pa?iem noteikumiem). GPL licences autors ir
Ri?ards Stalmans
, t?s s?kotn?j? versija tika uzrakst?ta
1988
, lai to izmantotu
GNU
projektam.
[1]
??s licences otr? versija tika izdota
1991
. gad?, tre?? versija, p?c ilggad?ja darba un gar?m str?d?g?m p?rrun?m
2007
. gad?.
GNU Lesser General Public License
(LGPL) ir GPL vienk?r?ot?k? versija, kas paredz?ta da??m datoriz?taj?m bibliot?k?m.
GNU Affero General Public License
ir GPL pilnveidot?k? versija, kas paredz?ta programm?m, uz kur?m ir iesp?jama piek?uve caur t?klu
[2]
Ir public?ti vair?ki modific?ti GPL varianti:
GNU Lesser General Public License
(lai licenc?tu programmat?ras bibliot?kas),
GNU Free Documentation License
(lai licenc?tu dokument?ciju, ar?
Vikip?dija
ir licenc?ta ar GFDL) un
Affero General Public License
, kas vair?k paredz?ta datort?klu programmat?ras licenc??anai.
Jaun?k? GPL versija izn?ca
2007
. gada
29. j?nij?
.
[3]
GPL licence nodro?ina programmat?ras lietot?jam ??das ties?bas:
- Br?v?ba izmantot programmu jebk?diem m?r?iem;
- Br?v?ba izp?t?t programmas darb?bas principu un br?v?ba to modific?t, uzlabot;
- Br?v?ba izplat?t programmas kopijas;
- Br?v?ba izmantot programmu citu programmu izveidei (ar noteikumu, ka t? j?izplata ar t?diem pa?iem noteikumiem).
??dus principus d?v? ar? par
copyleft
. Visa programmat?ra, kas licenc?ta ar GPL atbilst
br?v?s programmat?ras
defin?cijai un principiem.
Pirms Stalmans bija izveidojis GPL licenci, vi?am san?ca probl?mas ar pa?a rad?to programmu
Emacs
,
[1]
kad firma UniPress s?ka izplat?t p?rveidotu Emacs versiju par maksu (zem nosaukuma
UniPress Emacs
) un piespieda Stalmanu p?rst?t izplat?t
Emacs
bezmaksas kopijas, tas bija viens no m?r?iem GPL izveid?. GPL 1. versij? tika noteikts, ka vis?m modific?taj?m programm?m ar? j?b?t licenc?t?m zem GPL, lai nenotiktu l?dz?gi gad?jumi k? ar
Emacs
.
GPL licence noteica ar? to, ka l?dz ar
kompil?tu
programmu j?nodro?ina publiska pieeja ar? programmas
pirmkodam
.
GPL 2. versij? (jeb GPLv2) tika ieviests papildu punkts, kas noteica, ja tiek ierobe?ota br?v?ba programmat?ras izplat??an? (piem. nav iesp?jas lietot?jam nodro?in?t pieeju pirmkodam utml), tad to nedr?kst izplat?t visp?r. ?o punktu m?dz saukt par "br?v?ba vai n?ve" (no ang?u
liberty or death
). ?? versija tika public?ta
1991
. gad?.
L?dz ar GPLv2 izdo?anu, tika public?ta ar?
LGPL
(
Library General Public License
), kura tika izveidota ar maz?k stingriem noteikumiem, lai licenc?tu sist?mas bibliot?kas.
Darbs pie GPL 3. versijas tika uzs?kts
2005
. gad?. Viens no m?r?iem bija nov?rst iesp?ju, ka ar GPL licenc?tas str?d? uz t?das datortehnikas, kas atbalsta doto programmu, bet ne t?s modifik?cijas. ?o procesu sauc par tivotiz?ciju (
tivotisation
),
[4]
jo viens no zin?m?kajiem ??da rakstura incidentiem bija saist?ts ar komp?nijas
TiVo
DVD
rakst?t?jiem.
GPL 3. versija tika public?ta
2007
. gada
29. j?nij?
un t?s autori ir
Ri?ards Stalmans
un Ebens Moglens (
Eben Moglen
).