Francijas Otr? imp?rija
, ofici?li
Francijas Imp?rija
(
fran?u
:
Empire Francais
) bija no 1852. gada 2. decembra l?dz 1870. gada 4. septembrim
Napoleona III
vad?ta
Bonapartu dinastijas
monarhija Francij?, kas izveidoj?s
Francijas Otr?s republikas
prezidentam Luijam Napoleonam sagr?bjot varu, un beidza past?v?t p?c smag?m sak?v?m
fran?u-pr??u kar?
, kas noveda pie
Tre??s republikas
izveido?anas.
Napoleons III atjaunoja 1815. gad? sagraut?s
Pirm?s imp?rijas
p?rvaldes sist?mu un simbolus. Lai ar? monarhija, visiem v?rie?iem bija balssties?bas un valst? regul?ri notika re??ma kontrol?tas v?l??anas, kur?s opoz?cija pak?peniski guva aizvien liel?kus pan?kumus. Imperators savu varu balst?ja taut?, regul?ri izsludinot referendumus par politiski svar?giem jaut?jumiem. Imp?rijas past?v??anas pirmo gadu politisko oponentu aresti un apspie?ana pak?peniski v?jin?j?s, l?dz 1870. gada maija referendum? pie??ma jaunu, liber?lu konstit?ciju, kas gan nepaguva st?ties sp?k?. P?c vair?k?m milit?r?m un politisk?m uzvar?m varas pirmajos gados, imp?rijas p?d?jie desmit gadi nesa neveiksmes, kuras pastiprin?ja imperatora aizvien slikt?kais vesel?bas st?voklis.
Vald??anas s?kum? Napoleons III pasludin?ja, ka Otr? imp?rija b?s miera, nevis kara imp?rija, un necent?sies atk?rtot Napoleona I Eiropas iekarojumus. Napoleons III ne??loja naudu
Par?zes
p?rb?vei par spo?u galvaspils?tu. Tika izb?v?ti Par?zes bulv?ri, pils?tas centrs ieguva pa?reiz?jo izskatu. 1855. un 1867. gad? Par?z? notika vispasaules izst?des.
L?dz 1860. gadam imp?riju var?ja raksturot k? autorit?ru diktat?ru, kur? Napoleons vienperson?gi pie??ma svar?g?kos l?mumus, un opoz?cija netika pie?auta. Re?ionus kontrol?ja imperatora iecelti prefekti un armija. 1852. gada v?l??an?s opoz?cija ieguva 8, bet 1857. gad? 12 no 267 deput?tu viet?m. Napoleons nostiprin?ja kato?u bazn?cas ietekmi valst?, pret? sa?emot bazn?cas atbalstu savam re??mam. Str?dnieku lojalit?ti re??ms cent?s pan?kt, veicinot un att?stot
industrializ?ciju
, kuras m?r?is bija veicin?t lab?k apmaks?tu darbavietu pieejam?bu. Tika izveidota vado?o industri?listu, ba??ieru un valsts ier?d?u padome, kas vienoj?s par att?st?bas projektiem, kuru finans??anai valsts veica banku sektora reformu. Telegr?fa l?niju garums 1870. gad? sasniedza 40 000 km. Dzelzce?a l?niju garums pieauga no 3250 km 1851. gad? l?dz 17 000 km 1870. gad?. Par?z? atv?r?s pirmie univers?lveikali. Starpvalstu tirdzniec?b? tika samazin?ti vai likvid?ti muitas tarifi, kas veicin?ja fran?u produktu eksportu, vienlaikus radot probl?mas nozar?m, kas nesp?ja konkur?t ar Lielbrit?nijas ra?ot?jiem.
[1]
Napoleons III labpr?t izmantoja karus, lai sasniegtu savus politiskos m?r?us un nostiprin?tu Francijas presti?u pasaul?. Francija akt?vi iesaist?j?s
Krimas kar?
pret
Krievijas Imp?riju
. Lai v?jin?tu
Austrijas Imp?riju
un savas It?lij? pavad?t?s jaun?bas d??, vi?? atbalst?ja It?lijas apvieno?an?s karu, ta?u fran?u kato?u ietekmes d?? uztur?ja Rom? fran?u garnizonu, kas sarg?ja
P?vesta valsts
neatkar?bu un sadusmoja it??us, anekt?jot
Savoju
un
Nicu
.
Pirmajos imp?rijas past?v??anas gados Francijas armija turpin?ja
Al??rijas iekaro?anu
un iedz?vot?ju pretest?bas apspie?anu. 1858. gad? Napoleons III izveidoja ?pa?u Al??rijas un koloniju ministriju, teritorijas p?rvaldi nododot civilajai administr?cijai. Tika nostiprin?tas eiropie?u kolonistu ties?bas, viet?jos ar?bus un
berberus
cent?s piev?rst fran?u kult?rai un zemes priv?t?pa?uma sist?mai. P?c person?ga apmekl?juma 1860. gad? imperators atjaunoja Al??rijas milit?ro p?rvaldi.
Aizst?vot kristie?u intereses, 1860. gad? Francija nos?t?ja armiju uz
Osma?u imp?riju
, lai aizst?v?tu
maron?tu
kristie?us, un izveidoja pusautonomu kristie?u
Lib?nas kalnu muta?erif?tu
. Kristie?u intere?u aizst?v??ana k?uva ar? par ieganstu iekarojumiem T?lajos austrumos, kur 1857. gad? fran?u flote un armija kop? ar sp??iem s?ka karu Vjetnamas dienvidos kato?u mision?ru aizsardz?bai. Vjetnamas dienvidus izdev?s pak?aut 1865. gad?, ies?kot
Fran?u Indo??nas
veido?anu. Fran?i kop? ar ang?iem piedal?j?s
Taipinu sacel?an?s
apspie?an? ??n?, 1860. gad? iebr?kot un izpostot
Pekinu
. S?k?s Fran?u koloni?l?s imp?rijas otrais posms, fran?iem ieg?stot jaunas kolonijas att?los pasaules nost?ros.
Meksikas imp?rija
P?c ilgsto?a pilso?u kara 1857. gad? par
Meksikas
prezidentu k?uva liber?lais
Benito Huaress
. Vi?a politiskie pretinieki v?rs?s pie Francijas p?c milit?ras pal?dz?bas. Situ?cijai labv?l?gs bija
ASV Pilso?u kar?
, kura d?? ASV nevar?ja iejaukties konflikt?. Iebrukumam par pamatu kalpoja nenok?rtotie Meksikas par?di, un 1861. gada decembr? Lielbrit?nija, Sp?nija un Francija nos?t?ja armiju uz Meksiku. K? pretstats ASV ekspansijai Zieme?amerik? 1864. gad? fran?u aizsardz?b? tika pasludin?ta Meksikas imp?rija ar Austrijas
Maksimili?nu I
tron?. Napoleons III cer?ja, ka Maksimili?na iecel?ana tron? uzlabos
It?lijas neatkar?bas kar?
saboj?t?s attiec?bas ar
Austrijas Imp?riju
. Projekts sabruka 1867. gad?, kad p?c fran?u armijas izve?anas meksik??i atguva kontroli un sod?ja Maksimili?nu I ar n?vi.
[2]
Veco ?ku nojauk?ana, lai pav?rtu skatu uz jauno Operas ?ku
Iek?politik? aizvien liel?kas probl?mas rad?ja opoz?cija, kas kritiz?ja valsts ?rpolitiku un piepras?ja liel?kas politisk?s br?v?bas. Imperators politiski piek?p?s opoz?cijai, iece?ot liber?lu ministru vald?bu un 1870. gada maij? apstiprinot jaunu konstit?ciju. Tro?a stabilit?te ??ita nodro?in?ta.
Pr?sijas Karaliste
k?uva par liel?ko sp?ku v?cu zem?s, 1866. gad? sakaujot Austrijas Imp?riju, izmainot sp?ka balansu Centr?leirop? un k??stot par potenci?lu Francijas pretinieci. 1870. gada j?lij? s?k?s Francijas konflikts ar Pr?siju, kuras valdo??s
Hoencollernu dinastijas
p?rst?vis Leopolds bija pie??mis uzaicin?jumu ie?emt vakanto Sp?nijas troni. Francija Sp?niju uzskat?ja par savu senu ietekmes sf?ru un nevar?ja pie?emt t?s non?k?anu Pr?sijas ietekm?. Stingro l?niju Sp?nijas jaut?jum? aizst?v?ja ar? imperatore Ei??nija, kas bija sp?niete. Par sp?ti Leopolda kandidat?ras atsauk?anai, attiec?bas starp ab?m valst?m bija saasin?ju??s tikt?l, ka abas puses v?l?j?s milit?ru konfliktu.
1870. gada 19. j?lij? Francija ofici?li pieteica karu Pr?sijai. Napoleons bija p?rliecin?ts par fran?u armijas sp?ku, k? ar? cer?ja, ka Austrija vai Krievija izmantos iesp?ju uzbrukt Pr?sijai, ta?u abas valstis nebija gatavas karam un uzskat?ja Francijas nov?jin??anu par v?lamu sav?m interes?m. S?k?s
Francijas-Pr?sijas kar?
, kur? fran?i cieta virkni sak?vju, kas izrais?ja politisko kr?zi Par?z?. Smagi slimais Napoleons III jau no augusta s?kuma nekontrol?ja situ?ciju galvaspils?t?, jo atrad?s front? ar armiju un 1. septembr? padev?s v?cie?iem. Uzzinot par imperatora sag?st??anu, opoz?cijas politi?i 4. septembr? pasludin?ja republikas izveido?anu.
- 1852. 7. novembr? parlaments aicin?ja atjaunot imp?riju, ko apstiprin?ja 21.-22. novembra referendums. Imp?rijas pasludin??ana notika 2. decembr?.
[3]
- 1853. 20. janv?r? notika Napoleona III k?zas ar Ei??niju.
- 1854. 27. mart? Francija pieteica karu Krievijai un iesaist?j?s
Krimas kar?
. 26. j?nij? tika izs?din?ts fran?u-ang?u desants
Grie?ijas Karalist?
.
- 1855. septembr? krita
Sevastopole
.
- 1856. 16. mart? dzima tro?mantinieks.
- 1857. gad? notika parlamenta v?l??anas, k? ar? fran?u-ang?u iebrukums ??n?.
- 1859. gada febru?r? notiks
Saigonas
ie?em?ana. S?k?s
Suecas kan?la
rak?ana. Maij? s?k?s kar? pret
Austrijas Imp?riju
It?lij?.
- 1860. gad? tirdzniec?bas l?gums ar Lielbrit?niju atv?ra tirgu ang?u ra?ojumiem. Mart? Nica un Savoja k?uva par Francijas da?u. Fran?u desants Lib?n? un S?rij?.
- 1861. decembri s?k?s kar? Meksik?.
- 1863. 11. apr?l?
Kambod?a
k?uva par protektor?tu.
- 1864. gad? - streiku legaliz?cija.
[2]
- 1864. gad? vieno?an?s ar
It?lijas Karalisti
par fran?u garnizona izve?anu no Romas.
- 1866. august? Napoleons piepras?ja
Reinas
kreis? krasta zemes un Luksemburgu. Decembr? fran?u karasp?ks atst?ja Romu.
- 1867. gads - Meksikas imp?rijas sabrukums. Starptautisk? izst?de Par?z?. Fran?u karasp?ks atgriez?s Rom?.
- 1868. Arodbiedr?bu legaliz?cija un preses cenz?ras atvieglo?ana.
- 1869. Opoz?cijas pan?kumi parlamenta v?l??an?s maij?. Politisk?s reformas valst?. Suecas kan?la atkl??ana novembr?.
- 1870. Liber??u vald?bas iecel?ana janv?r?. Jauna konstit?cija apr?l?, ko apstiprinAja 8. maija referendum?. Kr?ze ar Pr?siju un kara s?kums j?lij?. Republikas pasludin??ana 4. septembr?.