Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( lat??u : Formula regiminis et iudiciorum in Ducatu Curlandiae et Semigalliae  ? 'Kurzemes un Zemgales hercogistes p?rvaldes un tiesu iek?rta') jeb Formula regiminis (no lat??u valodas  ? 'Vald?bas formula') bija 1617. gad? Kurzemes un Zemgales hercoga Fr?driha vald??anas laik? apstiprin?ta Kurzemes un Zemgales valsts p?rvaldes konstit?cija. Vienlaikus apstiprin?ja ar? Kurzemes stat?tus ( lat??u : Statuta Curlandica jeb Statuta et leges Curlandiae et Semigalliae ), kas bija sp?k? l?dz 1865. gadam.

?ie lat?niski rakst?tie dokumenti bija tik izsl?p?ti un viennoz?m?gi interpret?jami, ka tos turpin?ja lietot p?c Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1795. gad?. ^[1]

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Neilgi p?c Kurzemes un Zemgales hercogistes dibin??anas 1567. gada R?gas landt?g? un 1568. gada Bauskas landt?g? mui?nieki hercogam Gothardam pras?ja izveidot valsts p?rvaldes un likumu gr?matu ( v?cu : Statuten-Buch und Landrecht ), 1570. gada Jelgavas landt?gs iec?la 17 v?ru komisiju un nol?ma mekl?t m?c?tu v?ru kodeksa rakst??anai, bet 1572. gad? ?o darbu uztic?ja hercoga kancleram M. Brunovam , bet bez sekm?m. ^[2]

P?c hercoga Gotharda n?ves vi?a d?li 1596. gad? T?rvetes Kalnamui?as pil? nosl?dza l?gumu par hercogistes sadal??anu div?s da??s, ko 1598. gad? apstiprin?ja Polijas karalis un Lietuvas di?kunigaitis Sigismunds III V?sa . Kad s?k?s kar? starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu , 1601. gada 16. febru?r? Kurzemes bru?niec?ba Bausk? iesniedza hercogam Fr?driham s?dz?bu par valsts likumdo?anas nek?rt?bu, t?d?? 1606. gad? hercogs Jelgavas landt?g? iec?la 10 v?ru komisiju. ^[2]

1615. gada janv?r? Auc? sasauktais landt?gs nol?ma par paraugu ?emt Piltenes stat?tus , bet landt?g? ierad?s Kurzemes hercogs Vilhelms un piepras?ja landt?gu p?rcelt uz Jelgavu. Jelgavas landt?g? radu?os str?du d?? 1615. gada 20. august? nogalin?ja divus hercogu varas nikn?kos opozicion?rus br??us Magnusu un Gothardu Noldes . 1616. gada 19. febru?r? Jelgavas landt?gs uzrakst?ja s?dz?bu karalim un nos?t?ja izstr?d?to stat?tu paraugu apstiprin??anai Var?avas seimam. P?c mui?nieku s?dz?bas sa?em?anas karalis Sigismunds III V?sa Var?avas seim? abus hercogus 1616. gada j?lij? atst?din?ja no varas un iec?la izmekl??anas komisiju 7 v?ru sast?v?, kuru vad?ja Kulmas b?skaps Jans Ku?borskis ( Kuczborski ). 1617. gada 6. febru?r? komisija s?ka darbu Jelgavas r?tsnam? un jau 18. mart? pabeidza rakst?t k? satversmi, t? ar? stat?tus. Dokumentu ori?in?lus nog?d?ja karalim, bet divi ofici?lie noraksti nok?uva pie hercoga Fr?driha un Kurzemes bru?niec?bas. Jelgavas landt?gs 1618. gada 31. august? uzdeva hercoga kancelejai dokumentu v?cisko tulkojumu nos?t?t visiem ?etriem virspilskungiem. ^[2]

Saturs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valsts un adminstrat?v?s ties?bas ( Formula regiminis ) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar satversmi izveidoja past?v?gu hercogistes vald?bu, ko veidoja ?etri virspadomnieki ( Oberrate ): landhofmeistars, kanclers, oberburggr?fs un landmar?als. Turpm?k hercogs bez vi?u zi?as nedr?kst?ja iz??irt nevienu svar?gu politisku jaut?jumu, sevi??i, ja lieta sk?ra mui?niec?bas ties?bas un privil??ijas. Administrat?vi hercogisti iedal?ja Jelgavas Kuld?gas , S?lpils un Tukuma virspilskungu ties?s jeb iecirk?os , kas s?k?k bija iedal?ti asto?os pilskungu iecirk?os un daudzos nelielos draudzes novados. Hercogistes landt?giem bija j?san?k ne ret?k k? reizi divos gados, un agr?k pie?emtie landt?gu l?mumi zaud?ja likuma sp?ku. Ja agr?k landt?gos var?ja piedal?ties jebkur? mui?nieks, tad tagad katram draudzes novadam pien?c?s viena balss, lai gan bija iesp?ja s?t?t 2?3 deput?tus.

Kurzemes stat?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kurzemes stat?ti kodific? procesu?l?s (§ 1?49), civiltiesisk?s (§ 50?205) un krimin?ltiesisk?s (§ 206?228) normas, tt?tad vispla??k aprakst?tas mui?nieku civilties?bas, bet pietic?g?k krimin?lties?bas. Visum? Kurzemes stat?tu autori tur?j?s pie Piltenes stat?tiem, bet recip?ja ar? ?erm??u, po?u, kanonisko un romie?u ties?bu m?c?bas. Tas padar?ja ?aun?ku zemnieku tiesisko st?vokli, jo dzimt?audis s?ka piel?dzin?t Sen?s Romas imp?rijas vergiem. Ja Livonijas konfeder?cijas laik? vien?gi dre??us sauca par homines proprii ("cilv?kiem-liet?m"). ^[2]

Cita starp? tie noteica Gregora kalend?ra jeb jaun? stila ievie?anu hercogist? ar 1618. gada 1. janv?ri.

Sekas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1618. gad? par atkalapvienot?s Kurzemes un Zemgales hercogu iev?l?ja Fr?drihu, kur? apstiprin?ja Formula regiminis . Hercogs Fr?drihs vairs nevar?ja pie?emt nevienu l?mumu bez Hercogistes padomes piekri?anas, t?d?j?di Kurzemes hercogiste k?uva par konstitucion?lu monarhiju. Saska?? ar to landt?gs bija sasaucams reizi divos gados un taj? bija j?piedal?s s?t?iem (nuncijiem) no visiem draudzes novadiem ( Kirchspiel ), kas taj? laik? bija 27. Par landt?ga sesiju vietu tika noteikta galvaspils?ta Jelgava.

1622. gad? Zviedrijas karasp?ks okup?ja visu S?liju un Zemgali, t?d?? hercogs Fr?drihs bija spiests p?rcelties uz Kuld?gas pili . Jelgavas pil? 1622. gada novembr? tika parakst?ts Jelgavas pamiers , p?c kura Piltenes apgabals palika Polijas-Lietuvas tie?? kontrol?, bet no jauna apvienot? Kurzemes un Zemgales hercogiste turpin?ja past?v?t k? vienots suver?ns Polijas-Lietuvas kopvalsts l?nis .

L?dz 1727. gadam Kurzemes stat?ti bija apgroz?b? vien?gi rokrakstos, t?d?? tos p?rrakstot rad?s vair?kas versijas. Piem?ram, 61.§ teikums "dzimstskungs, kas bada laik? pamet savus dzimt?audis, par sodu zaud? visas ties?bas uz tiem" nebija atrodams bru?niec?bas, bet vien?gi hercoga eksempl?r?, 1717. gad? mui?nieki pan?ca ?? noteikuma atcel?anu. ^[2]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]