한국   대만   중국   일본 
Evo Moraless ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Evo Moraless

Vikip?dijas lapa
Evo Moraless
Evo Morales
65. Bol?vijas prezidents
Amat?
2006 . gada 22. janv?ris  ?  2019 . gada 11. oktobris
Viceprezidents (i) Alvaro Garsija Linera
Priek?tecis Eduardo Rodrigess
P?ctecis ?anine Anjesa
Dzim?anas dati 1959 . gada 26. oktobr? (64 gadi)
Valsts karogs: Bolīvija Orinokas kantons , Oruro departaments , Bol?vija
Politisk? partija Kust?ba uz soci?lismu (MAS)
Reli?ija Romas kato?u [1] / Amerikas pamatiedz?vot?ju reli?ijas
Paraksts

Huans Evo Moraless Ajma ( sp??u : Juan Evo Morales Ayma , dzimis 1959 . gada 26. oktobr? Orinok? ), zin?ms ar? vienk?r?i k? Evo (izrun?: /?eβo/ ) ir bol?vie?u politi?is, no 2006. gada l?dz 2019. gada novembrim bija Bol?vijas prezidents , [2] pirmais valsts pamatiedz?vot?js , kuram izdev?s k??t par Bol?vijas prezidentu. [3] Vi?? ieviesa da??das kreisas reformas, lai mazin?tu nevienl?dz?bu un nabadz?bu, k? ar? samazin?tu ?rvalstu uz??mumu, ?pa?i ASV , ietekmi Bol?vijas saimniec?b?.

Jaun?ba un akt?visms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1959 . gada 26. oktobr? , neliel? ciemat? Isaljavi ( Isallawi ), kas atrodas Orinokas kanton? , Oruro departament? . Viens no septi?iem aimaru Djonisio Moralesa ?okes un Marijas Ajmas Mamani ?imenes b?rniem. Tom?r izdz?vot izdev?s tikai Evo, vi?a m?sai Esterei un br?lim Ugo. B?rn?b? uzauga, run?jot aimaru valod?, vi?a vec?ku ?imene audz?ja lamas . [4]

No 1977. l?dz 1978. gadam Moraless dien?ja oblig?taj? milit?raj? dienest?. P?c atgrie?an?s vi?a ?imene p?rv?c?s uz Ko?abambas departament? eso?o ?apares provinci , jo Isaljavi lauksaimniec?bu bija trauc?jis el ninjo . ?eit Evo iem?c?j?s ar? ke?vu valodu . Vi?? iesaist?j?s kokas audz??an?, kuras lapas indi??i tradicion?li pat?r? ko???jot, un iest?j?s viet?jaj? cocalero jeb kokas audz?t?ju arodbiedr?b?. 1980. gad? notika valsts apv?rsums un gal?ji lab?jais valsts prezidents Luiss Garsija Mesa aizliedza politisk?s partijas. 1980. gados ASV r?koja karu pret narkotik?m , kas sk?ra viet?jos kokas lapu audz?t?jus, jo no t?m ir iesp?jams ra?ot ar? koka?nu . Evo akt?vi iesaist?j?s politik? p?c tam, kad viet?jo kokas audz?t?ju karav?ri aps?dz?ja par koka?na kontrabandu un policija vi?u piek?va un sadedzin?ja dz?vu. 1982. gad? kreisais Ernans Siless Svaso k?uva par Bol?vijas prezidentu demokr?tisk? ce??, ta?u tad ieviesa neoliber?las reformas un privatiz?ja lielu daudzumu valsts uz??mumu ar ASV atbalstu. S?k?s strauja infl?cija un bezdarbs sasniedza 25%, Evo Moraless k?uva par arodbiedr?bas viet?j?s noda?as ?ener?lsekret?ru. ASV turpin?ja savu c??u pret kokas audz??anu, s?t?ja uz Bol?viju savus karav?rus, lai tie pal?dz Bol?vijas armijai izn?cin?t kokas laukus un vardarb?gi apspiest kokas audz?t?jus. Evo aizst?v?ja tos audz?t?jus, kas atteic?s no vi?iem pied?v?t?s kompens?cijas un atteic?s p?rtraukt audz?t tradicion?lo koku. Arodbiedr?ba to uzskat?ja par kult?ras apdraud?jumu un ASV iejauk?anos uzskat?ja par amerik??u imperi?lismu . [4]

1980. gadu otraj? pus? cocalero arodbiedr?ba organiz?ja pla?us protestus pret kokas auga aizlieg?anu. Evo ?aj? laik? ie??ma da??dus augstus amatus ?aj? arodbiedr?b?. 1989 . gad? Mobil? policijas vien?ba lauku apgabaliem ( Unidad Movil Policial para Areas Rurales , UMOPAR) vi?u piek?va un atst?ja nomirt kalnos, ta?u arodbiedr?bas biedri vi?u atrada un izgl?ba. K?du laiku Moraless apsv?ra domu par partiz?nu karu , ta?u dr?z nosv?r?s par labu v?l??anu ce?am. 1994. gada august? vi?? tika arest?ts, ta?u dr?z p?c tam vi?u atbr?voja. [4]

Iesaist??an?s politik? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1995 . gada 27. mart? arodbiedr?bas izveidoja "politisko instrumentu" Asambleju tautu suverenit?tei ( Asamblea por la Sobernia de los Pueblos , ASP). Bol?vijas Nacion?l? v?l??anu tiesa neatzina to par politisko partiju. Lai ?o probl?mu apietu, ASP v?l??an?s piedal?j?s ar apvien?bu Vienotie kreisie ( Izquierda Unida' , IU). Vi?i uzvar?ja vair?kos apgabalos un Evo tika iev?l?ts Nacion?laj? Asamblej? par ?apares p?rst?vi. 1997. gada v?l??an?s vi?i ieguva 4 vietas parlament?, ieg?stot 3,7% valsts m?rog?, bet veselus 17,5% Ko?abambas departament? .

Nesaska?u d?? par to, kur? vad?s partiju, Evo ar saviem atbalst?t?jiem at???l?s no ASP un nodibin?ja jaunu partiju ? Politisko instrumentu tautu suverenit?tei ( Instrumento Politico por la Soberania de los Pueblos , IPSP). Uz IPSP p?rg?ja tik daudz ASP biedru, ka ASP praktiski izjuka un t?s vad?t?js iest?j?s cit?, centriski lab?j? koal?cij?. Moraless pan?ca, ka vi?i var p?r?emt izbeigu?os, bet re?istr?tu partiju Kust?bu uz soci?lismu ( Movimiento al Socialismo  ? MAS). T? izveidoj?s jauna politisk? partija ar nosaukumu Kust?ba uz soci?lismu ? politiskais instruments tautu suverenit?tei ( Movimiento al Socialismo ? Instrumento Politico por la Soberania de los Pueblos , MAS-IPSP jeb vienk?r?i MAS). MAS nebija diez cik bag?ta, t?d?? pa??v?s galvenok?rt uz br?vpr?t?go darbu. T? ar? str?d?ja nevis k? atsevi??a organiz?cija, bet k? politiskais sp?rns soci?lai kust?bai. [4]

2000 . gad? s?k?s pla?i protesti, kad Tunari ?dens korpor?cija s?ka p?rdot ?deni divreiz d?rg?k. Notika ar? vardarb?gas sadursmes ar policiju. MAS iest?j?s pret ??da veida netaisn?b?m un k?uva popul?ra k? at??ir?ga protesta partija un t? ar? turpin?ja k??t popul?r?ka. 2002. gada prezidenta v?l??an?s MAS ieguva 20,94% balsu, k??stot par otru liel?ko Bol?vijas partiju. ASV v?stniec?ba Bol?vij? atkl?ti izr?d?ja nepatiku pret MAS, pirms v?l??an?m pazi?ojot, ka ASV pal?dz?bas programmas Bol?vijai tiks atsauktas, ja MAS uzvar?s, ta?u tas tikai palielin?ja MAS reitingus.

Prezident?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirmais termi?? (2006?2009) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2003. gad? s?k?s pla?i protesti pret Bol?vijas dabasg?zes ieguves vietu p?rdo?anu ASV komp?nij?m par cenu, kas maz?ka par tirgus cenu. Sadursm?s g?ja boj? 80 cilv?ki un v?l vair?ki simti ievainoti. [5] Tas izrais?ja politisku nestabilit?ti un 2005. gada v?l??an?s Evo Moraless ieguva 53,7% balsu un 2006. gada 22. janv?r? tika inaugur?ts prezidenta amat?. Inaugur?cijas ceremonij? kl?t bija ar? Venecu?las prezidents Ugo ?avess un Braz?lijas prezidents Lula da Silva . [6]

?si p?c iev?l??anas Moraless s?ka ieviest kreis?s reformas. Jau 2006. gada maij? vi?? nacionaliz?ja Bol?vijas naftas un dabasg?zes rezerves. [7] Vald?ba ieguva papildu l?dzek?us, jo 2002. gad? no dabasg?zes ieg??anas tika ieg?ti 173 miljoni ASV dol?ru, ta?u 2006. ? 1,3 miljardi dol?ru. Tika paaugstin?ts ar? uz??mumu pe??as nodoklis naftas un g?zes ieguves uz??mumu nenacionaliz?tajai da?ai ? k?dreiz?jo 18% nodok?u likmes viet? ieviesa 82% nodok?u likmi. [8] 2007. gad? tika nacionaliz?ts metalur?ijas uz??mums Vinto , [9] 2008. gad? ? telekomunik?cijas uz??mums Entel . [10] Vi?a vald?ba ar? c?la ce?us, pievilka elektr?bu un ?densvadu lauku apgabaliem, kur infrastrukt?ra l?dz ?im bija ?oti slikta. Tika ieviestas ar? labkl?j?bas programmas, piem?ram, valsts nodro?in?ta pensija , maks?jumi m?t?m, kuru b?rni iziet medic?nas p?rbaudes un iet skol?, k? ar? bezmaksas traktoru nodo?ana zemniekiem. [11] Ar Pasaules Banku tika nosl?gts l?gums, kur? tika noteikts m?r?is izskaust gal?ju nabadz?bu un p?rveidot saimniec?bas izaugsmi labkl?j?b?. [12] Pirm? prezident?ras gada laik? Moralesa vald?ba samazin?ja valsts ?r?jo par?du par vair?k k? 35% un termi?? beidz?s bez fisk?l? defic?ta ? Bol?vij? t? nebija bijis tr?sdesmit gadu. [13]

2006. gad? Bol?vija iesaist?j?s starpvald?bu organiz?cij? Boliv?rie?u alians? m?su Amerikas taut?m ( Alianza Bolivariana para los Pueblos de Nuestra America , ALBA), kur? t? bija kop? ar Venecu?lu , Kubu , ta?u v?l?k tai pievienoj?s ar? citas valstis. Ar ??m valst?m tika nosl?gts Tautu tirdzniec?bas l?gums ( Tratado de Comercio de los Pueblos ), lai veicin?tu Lat??amerikas iek??jo tirdzniec?bu. [14] 2006. gad? notika Konstitucion?l?s asamblejas v?l??anas. MAS ieguva 137 no 255 viet?m. ??s asamblejas m?r?is bija izstr?d?t jaunu konstit?ciju.

Lai gan 2008. gad? opoz?cija, kas bija koncentr?jusies valsts austrumos, aicin?ja r?kot Moralesa vald?bas atcel?anas referendumu, taj? par vi?a un vi?a vald?bas palik?anu nobalsoja 67,4% v?l?t?ju. Kad atkl?j?s, ka ASV vald?bas organiz?cija USAID ir iedevusi 4,5 miljonus dol?ru pret MAS noska?otaj?m austrumu re?ionu pa?vald?b?m, Moraless izraid?ja ASV v?stnieku Filipu Goldbergu, pazi?ojot: "Nebaidoties no imp?rijas, es pasludinu Goldberga kungu, ASV v?stnieku, par persona non grata ", ar v?rdu "imp?rija" dom?jot ASV. Moraless ar? apgalvoja, ka ASV v?stnieks "r?ko sazv?rest?bu pret demokr?tiju un v?las Bol?vijas sa??el?anos". [15] [16] Kad 2008. gada ASV prezidenta v?l??an?s uzvar?ja Baraks Obama , ASV un Bol?vijas attiec?bas nedaudz uzlaboj?s, k? ar? s?k?s sarunas par diplom?tisko attiec?bu atjauno?anu. [17]

2009. gad? notika referendums par Bol?vijas jaun?s konstit?cijas apstiprin??anu. T? paredz?ja Bol?vijas Republiku p?rsaukt par Bol?vijas Daudznacion?lo valsti ( sp??u : Estado Plurinacional de Bolivia ), no???ra bazn?cu no valsts, noteica divu prezident?lo termi?u limitu, noteica bol?vie?u ties?bas uz ?deni, p?rtiku, bezmaksas vesel?bas apr?pi, izgl?t?bu un m?jokli, decentraliz?ja valsts p?rvaldi, at?aujot da??ju re?ionu autonomiju aizliedza ?rvalstu armijas b?zes un uzsv?ra Bol?vijas etnisko da??d?bu.

Otrais termi?? (2009?2014) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2009. gada decembr? notika pirm?s v?l??anas p?c jaun?s konstit?cijas pie?em?anas. Prezidenta termi?u skait??ana s?k?s no jauna, t?d?? p?c jaun?s konstit?cijas ?is bija Evo Moralesa pirmais termi??. [18] Vi?a jaunaj? Ministru kabinet? puse ministru bija sievietes. [19]

Moraless apmekl?ja 2009. gada ANO klimata p?rmai?u konferenci , kur klimata p?rmai?u rad??an? vainoja kapit?lismu , k? ar? aicin?ja ieviest finan?u transakciju nodokli , no kura finans?t klimata p?rmai?u mazin??anu. [20]

Otr? termi?a laik? Moraless sask?r?s ar? ar iek??ju pretest?bu. 2010. gada maij? vi?? paaugstin?ja minim?lo algu par 5%. Tas izsauca protestus, jo cenu k?puma d?? daudzi to uzskat?ja par p?r?k nelielu pielikumu. Notika ar? protesti pret bezdarbu, sliktu infrastrukt?ru un subs?diju samazin??anu naftas un g?zes industrijai, kas izsauca cenu k?pumu. Citi protesti s?k?s, kad tika pl?nots lielce?? no Beni uz Ko?abambu , kur? tika pl?nots caur nacion?lo parku. Indi??u organiz?cijas un vides akt?visti baid?j?s, ka tas veicin?tu me?u izcir?anu un p?rk?ptu gan jauno konstit?ciju, gan ANO Pamatiedz?vot?ju ties?bu deklar?ciju . Lai gan beig?s vald?bai izdev?s pan?kt, ka liel?k? da?a nacion?l? parka kopienu piekr?t ce?a b?vniec?bai, Moraless tom?r to aizliedza izb?v?t. 2013. gad? vald?ba at??va mekl?t dabasg?zi nacion?lajos parkos, kas izsauca pla?u vides akt?vistu nosod?jumu.

2011. gada L?bijas pilso?u kara laik? attiec?bu normaliz??ana ar ASV tika p?rtraukta un Moraless aicin?ja Obamam at?emt Nobela miera pr?miju . [21]

2012. gada oktobr? tika pie?emts M?tes Zemes likums, ar kuru Bol?vij? aizliedza audz?t ?en?tiski p?rveidotus organismus . Tas sask?r?s ar pretest?bu no sojas audz?t?jiem, kuri uzskat?ja, ka tiek samazin?ta vi?u starptautisk? konkur?tsp?ja. [22]

2013 . gada 2. j?lij? , lidojot no Maskavas uz Bol?viju, Francija , It?lija un Sp?nija aizliedza Bol?vijas prezidenta lidma??nai ???rsot vi?u gaisa telpu un Portug?le liedza tai nos?sties, lai uzpild?tu degvielu. Izl?ko?anas dienestiem bija nepatiesas zi?as, ka kop? ar Moralesu no Maskavas lido biju?ais ASV Nacion?l?s dro??bas a?ent?ras darbinieks Edvards Snoudens . [23] Citi Lat??amerikas l?deri to nosod?ja k? nacion?l?s suverenit?tes ap?aub??anu un necie?u pret visu re?ionu. [24] Apvienoto N?ciju Organiz?cijas ?ener?lsektret?rs Pans Kimuns p?c ?? gad?juma uzsv?ra, ka "valsts galva un vi?a vai vi?as lidapar?ts bauda imunit?ti un neaizskaram?bu". [25]

Tre?ais termi?? (2014?2019) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jaun?s konstit?cijas d?? termi?u skait??ana bija s?kusies no jauna, t?d?? ?is p?c konstit?cijas bija otrais termi??. Tam gan nepiekrita opoz?cija, kas uzskat?ja, ka Moraless p?rk?pj konstit?ciju. [18] Savu uzvaru 2014. gada v?l??an?s, kur ieguva 60% balsu, Evo velt?ja Fidelam Kastro un 2013. gad? nomiru?ajam Ugo ?avesam . [26] 2015 . gada 17. oktobr? Moraless k?uva par visilg?k vald?ju?o prezidentu Bol?vijas v?stur?, b?dams amat? 9 gadus, 8 m?ne?us un 24 dienas. [27] Elija Meja O'Hagana laikrakst? The Guardian raksta, ka Evo Moralesa neparast? popularit?te ir vair?k saist?ma nevis ar vi?a pretimperi?lisma retoriku, bet gan ar vi?a veiktaj?m neparastaj?m soci?lekonomiskaj?m reform?m, kas ir samazin?ju?as nabadz?bu par 25%, gal?jo nabadz?bu par 43% un re?lo minim?lo algu pac?lu?as par 87,7%. P?rmai?as izpeln?j?s atzin?bu pat no t?d?m organiz?cij?m k? Starptautiskais Val?tas fonds un Pasaules banka . [28]

2016. gada febru?ra s?kum? mediji baumoja, ka Moralesam esot b?rns no Gabrielas Sapatas Monta?o un ka vi?? t?d?? esot sl?dzis vi?as darbavietai izdev?gus dar?jumus. Moraless atzina, ka vi?iem esot bijis b?rns, ta?u noliedza aps?dz?bas par dar?jumiem un sac?ja, ka vi?? vairs nesazin?s ar Monta?o kop? 2007. gada. [29]

2016 . gada 21. febru?r? notika referendums par konstitucion?l?m izmai??m, kas at?autu prezidentam un viceprezidentam kandid?t uz tre?o termi?u p?c k?rtas. Tom?r Moralesa popularit?te bija kritusies un referendum? par ?o priek?likumu nobalsoja tikai 48,7% v?l?t?ju. 2019. gada 20. oktobr? Moraless, pretrun? valsts konstit?cijai, kandid?ja un uzvar?ja prezidenta v?l??an?s. 10. novembr?, p?c vair?kas ned??as ilgiem protestiem pret iesp?jamo kr?p?anos v?l??an?s, vi?? atk?p?s no amata. [2]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Agencia Boliviana de Informacion
  2. ↑ 2,0 2,1 ≪Bol?vijas prezidents Evo Moraless atk?pies no amata≫ . LA.LV (latvie?u) . Skat?ts: 2019-11-11 .
  3. ↑ ≪Profile: Evo Morales≫ . BBC News Online . 2005. gada 14. decembris. Retrieved February 1, 2007
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 ≪Getting to Know Evo≫ (angliski). TeleSUR . Skat?ts: 2016 . gada 17. j?lij? .
  5. ↑ ≪Bolivian Leader Resigns and His Vice President Steps In≫ (angliski). The New York Times . Skat?ts: 2016 . gada 17. j?lij? .
  6. ↑ ≪Bolivia's new leader vows change≫ (angliski). BBC News . Skat?ts: 2016 . gada 17. j?lij? .
  7. ↑ ≪Bolivian Nationalizes the Oil and Gas Sector≫ (angliski). The New York Times . Skat?ts: 2016 . gada 17. j?lij? .
  8. ↑ ≪Bolivia's Nationalization by Decree≫ (angliski). UpsideDownWorld.org . Skat?ts: 2016 . gada 17. j?lij? .
  9. ↑ ≪Bolivian troops seize key smelter≫ (angliski). BBC News . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  10. ↑ ≪Bolivia orders nationalization of telecom Entel≫ (angliski). USA Today . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  11. ↑ ≪The explosive apex of Evo's power≫ (angliski). The Economist . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  12. ↑ ≪New World Bank Group Partnership with Bolivia to Benefit More than 4.5 Million People≫ (angliski). Pasaules Banka . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  13. ↑ ≪Evo Morales, President of Bolivia≫ (angliski). LatinoLife.co.uk. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 23. j?lij? . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  14. ↑ ≪Bolivia, Cuba and Venezuela cement trade alliance≫ (angliski). Cuba-Solidarity.org.uk . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  15. ↑ ≪Washington versus Morales≫ (angliski). Iran Review . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? . [ novecojusi saite ]
  16. ↑ ≪Bolivia expels US ambassador Philip Goldberg≫ (angliski). The Telegraph . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  17. ↑ ≪Morales' Big Win: Voters Ratify His Remaking of Bolivia≫ (angliski). Time . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  18. ↑ 18,0 18,1 ≪Bolivia's parliament passes law to let Evo Morales run for another term≫ (angliski). The Guardian . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? . Critics accuse the 55-year-old, who has been elected three times, of already defying that ban. The president argues the first term did not count as it preceded the adoption of the constitution.
  19. ↑ ≪Bolivian women spearhead Morales revolution≫ (angliski). BBC News . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  20. ↑ ≪Evo Morales stuns Copenhagen with demand to limit temperature rise to 1C≫ (angliski). The Guardian . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  21. ↑ ≪Bolivian president says Obama should lose Nobel Peace Prize over Libya≫ (angliski). CBS News . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  22. ↑ ≪Bolivian farmers urge rethink on Mother Earth law≫ (angliski). Reuters . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  23. ↑ ≪Bolivia: Presidential plane forced to land after false rumors of Snowden onboard≫ (angliski). CNN . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  24. ↑ ≪Latin American Leaders Angry Over Rerouting Of Bolivian Plane Amid Snowden Scandal≫ (angliski). Fox News . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 13. j?lij? . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  25. ↑ ≪Latin American nations voice concerns to Ban over rerouting of Bolivian leader's plane≫ (angliski). UN News Center . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  26. ↑ ≪Bolivia elects Evo Morales as president for third term≫ (angliski). The Guardian . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  27. ↑ ≪Andres de Santa Cruz y Evo Morales≫ (sp?niski). Pagina Siete. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 22. august? . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  28. ↑ Ellie Mae O'Hagan. ≪Evo Morales has proved that socialism doesn’t damage economies≫ (angliski). The Guardian . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .
  29. ↑ ≪Gabriela Zapata Montano, la exnovia que puso en aprietos al presidente de Bolivia Evo Morales≫ (sp?niski). BBC . Skat?ts: 2016 . gada 18. j?lij? .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Evo_Moraless&oldid=4026960 "