한국   대만   중국   일본 
Emanuels Laskers ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Emanuels Laskers

Vikip?dijas lapa
Emanuels Laskers
Emanuel Lasker
Emanuels Laskers 1933. gadā
Emanuels Laskers 1933. gad?
Person?g? inform?cija
Dzimis 1868 . gada 24. decembr?
Berlinhene , Pr?sijas Karaliste , (tagad Barlineka , Karogs: Polija  Polija )
Miris 1941 . gada 11. janv?r? (72 gadi)
?ujorka , ?ujorka , Karogs: Amerikas Savienotās Valstis  ASV
Nodarbo?an?s ?ahists, matem?ti?is

Emanuels Laskers ( v?cu : Emanuel Lasker ; dzimis 1868 . gada 24. decembr? , miris 1941 . gada 11. janv?r? ) bija ebreju izcelsmes v?cu ?ahists , matem?ti?is un filozofs . Bijis pasaules ?aha ?empions no 1894. l?dz 1921. gadam.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1868. gad? Pr?sijas pils?t? Berlinhen? sinagogas kalpot?ja ?imen?. 11 gadu vecum? tika nos?t?ts uz Berl?ni apg?t matem?tiku. Tur dz?voja pie sava vec?k? br??a, kur? ar? iem?c?ja jaunajam Laskeram sp?l?t ?ahu. Studiju gados vi?? s?ka piedal?ties Berl?nes ?aha biedr?bas r?kotajos turn?ros.

Nopietn?s sacens?b?s s?ka piedal?ties kop? 1889. gada. P?c uzvar?m vair?kos augsta l?me?a turn?ros un ma?os, 1894. gad? izaicin?ja toreiz?jo pasaules ?empionu Vilhelmu ?teinicu . ?teinics izaicin?jumu pie??ma, bet ma?? par ?empiona titulu p?liecino?i zaud?ja (-10, +5, =4) un Laskers k?uva par otro ofici?lo pasaules ?empionu.

Turpm?kajos gados Laskeram vair?kk?rt n?c?s aizst?v?t savu titulu. 1910. gad? vi?? tikai ar gr?t?b?m sp?ja pan?kt neiz??irtu ma?? ar austrie?u lielmeistaru Karlu ?lehteru , kas tom?r ??va vi?am saglab?t pasaules ?empiona nosaukumu. P?c Pirm? pasaules kara izdev?s noorganiz?t Laskera ma?u ar Hos? Raulu Kapablanku , par kuru sarunas tika uzs?ktas v?l 1911. gad?. Ma?s norit?ja ar lielu Kapablankas p?rsvaru, kur? p?rliecino?i uzvar?ja (+4, -0, =11). Tom?r Laskers ieg?ja v?stur? ar to, ka pasaules ?empiona tituls vi?am pieder?ja gandr?z 27 gadus, kas ir krietni vair?k k? jebkuram citam. Ar? p?c ?empiona nosaukuma zaud??anas, l?dz pat cien?jamam vecumam Laskers tika pieskait?ts pie pasaules ?aha elites.

P?c nacistu n?k?anas pie varas Laskers kop? ar sievu Martu pameta V?ciju. Vispirms vi?i apmet?s Anglij? , tad divus gadus nodz?voja PSRS (pie??ma ar? PSRS pilson?bu), bet no 1937. gada l?dz n?vei 1941. gada janv?r? Laskers dz?voja ASV .

Ar? ?rpus ?aha Emanuels Laskers bija izcila person?ba. Vi?am bija doktora gr?ds matem?tik? , darbi filozofij? , k? ar? brid?a un go teorij?.

Ieguld?jums ?ah? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Mihaila Botvi??ika v?rdiem "Laskers vienm?r nov?rt?ja poz?ciju no praktisk? skatu punkta un m??in?ja uz ?aha d??a rad?t t?du situ?ciju, kur? pretinieks justos nep?rliecin?ti." [1] Laskers bija ?oti daudzpus?gs un univers?ls sp?l?t?js, kur? labi sp?l?ja gan vidussp?li, gan galotnes. Vi?? prata sp?l?t gan pozicion?li, gan kombicion?li. Vain?eteins uzrakst?ja gr?matu par Laskeru, kur? rakst?ja, ka Laskera sp?le bija t?da: vi?? sp?l?ja p?c pl?na, tad vi?? veidoja v?jumus pretiniekam un v?l vi?? nepie??va ilgtermi?a v?jumus sav? poz?cij?. [2] Laskera m?c?ba par kombin?cij?m bija t?da, ka kombin?cijas nerodas net???m bet t?s vienm?r iztek no sp?les lo?ikas, kas notiek pirms tam. T?d?j?di, lai rastos iemesls kombin?cijai (mot?vs) vienai no pus?m j?ieg?st p?rsvars. Veiksm?ga kombin?cija ir pier?d?ums tam, ka viena no pus?m iepriek? ieguva p?rsvaru. [3]

Laskers izmantoja "Laskera kompens?ciju", kas ir d?mas upuris pret torni + laidni + bandinieks. [4]

Laskers uzrakst?ja vair?kas ?aha m?c?bu gr?matas, no kur?m vispaz?stam?k? ir "?aha sp?les m?c?bu gr?mata" (v?c. Lehrbuch des Schachspiels , 1925).

V?l Laskers ir paz?stams ar to, ka c?n?j?s par to, lai ?ahu var?tu uzskat?t par profesiju, kas var?tu nodro?in?t iztiku. Vi?? c?n?j?s par to, lai ?ahistiem tiktu pacelti honor?ri par dal?bu turn?ros. Lai pats piedal?tos turn?ros, vi?? par nosac?jumu lika augstus honor?rus. T?pat vi?? v?l?j?s ieviest autorties?bas par ?aha partij?m. [5]

Et?des [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Laskers sast?d?jis ar? vair?kas ?aha et?des. Zin?m?k? no t?m ir ?? et?de:

Emanuels Laskers
Deutsches Wochenschach , 1890
a b c d e f g h
8
8
7 7
6 6
5 5
4 4
3 3
2 2
1 1
a b c d e f g h
Balties s?k un uzvar.

Et?des risin?jums:

  1. Kb8 Tb2+
  2. Ka8 Tc2
  3. Th6+ Ka5 (ja Kb5, tad p?rsedz b l?niju un p?c Kb7 ieiet d?m?)
  4. Kb7 Tb2+
  5. Ka7 Tc2
  6. Th5+ Ka4
  7. Kb6 Tb2+
  8. Ka6 Tc2
  9. Th4+ Ka3
  10. Kb6 Tb2+
  11. Ka5 Tc2
  12. Th3+ Ka2
  13. Txh2 Txh2
  14. c8D un uzvar

V?l k?da skaista un ?sa kombin?cija.

≪ABC d'Echecs≫ ( 1895 )
a b c d e f g h
8
8
7 7
6 6
5 5
4 4
3 3
2 2
1 1
a b c d e f g h
Balties s?k un uzvar.

1.Lg8! T:g8 2.Kf7! T:g6 3.fg h5 4.g7+ Кh7 5.g8D+ Крh6 6.Dg6#

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. G.K. Kasparos. Мои великие предшественники. , 2005. 127. lpp.
  2. Вайнштейн. Мыслитель . 8. lpp.
  3. Вайнштейн. Вайнштейн, Б. С. Мыслитель. С. 13 . 13. lpp.
  4. Дроздов М., Калёнов А. Ласкеровские компенсации . 2000. ISBN   ISBN 5-7461-0015-3 .
  5. Кобленц, А. Н. Воспоминания шахматиста . Физкультура и спорт, 1986. 73. ? 240. lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sporta tituli
Priek?tecis:
Vilhelms ?teinics
Pasaules ?empions ?ah?
1894 ? 1921
P?ctecis:
Hos? Rauls Kapablanka