Diktat?ra ( lat??u : dictatura ? ‘teik?ana’) ir autokr?tiska valsts p?rvaldes forma , kur? vienam cilv?kam vai ?auram cilv?ku lokam pieder neierobe?ota vara . Politisk?s norises valst? kontrol? diktators un to pal?dz paveikt iek??js un pietuvin?ts elites loks, kas sast?v no padomdev?jiem, ?ener??iem un cit?m augsta ranga amatperson?m. Diktatora vara tiek nodro?in?ta, ietekm?jot un nomierinot iek??jo loku, k? ar? apspie?ot jebkuru opoz?ciju , piem?ram s?ncen?u politisk?s partijas un neloj?lus sabiedrotos. To paveic ar milit?ru un politisku sp?ku. Diktat?ras ir autorit?ras vai totalit?ras . Visbie??k sastopamie diktat?ru veidi ir milit?r? diktat?ra , vienpartijas sist?ma un autokr?tija vai person?bas kults , k? ar? absol?t? monarhija .

Termins ‘diktat?ra’ rad?s Romas Republik? , kad valstsv?ram tika pie??irta absol?ta vara, lai tiktu gal? ar k?du ?rk?rtas situ?ciju . ^[1] Pirm?s milit?r?s diktat?ras rad?s Jap?n? , it ?pa?i, sjogunu vald??anas laik?, bet Eirop? pirm? milit?r? diktat?ra bija Anglij? , Olivera Kromvela laik?. M?sdienu diktat?ras rad?s 19. gadsimt?, kad Eirop? izplat?j?s bonapartisms , tas ir, Napoleona Bonaparta un vi?a sekot?ju politisk? ideolo?ija, bet Lat??amerik? t? sauktie kaudiljo ( caudillo ). 20. gadsimt? Eirop? uzplauka fa?ima un komunisma diktat?ras. Daudzas diktat?ras rad?s ?frikas valst?s, kuras viena p?c otras ieguva neatkar?bu laika posm? no 1950.-tajiem l?dz 1975. gadam.

Strukt?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Diktat?ras varas strukt?ra noteikt?s valst?s var b?t at??ir?ga un, atkar?b? no defin?cijas, ir ar? at??ir?gi diktat?ras elementi. Kop?g? iez?me ir tas, ka diktators ?steno liel?ko da?u vai piln?gu varu p?r vald?bu un sabiedr?bu , bet da?reiz ir nepiecie?ama elite , lai ?stenotu diktatora p?rvaldi. Pietuvin?tais elites loks sast?v no padomdev?jiem, tuviniekiem, draugiem, ?ener??iem un cit?m augsta ranga amatperson?m. Elitei ir dota noteikta vara un t? parasti sa?em noteiktas priek?roc?bas apmai?? pret diktatora atbalstu. Elite ir ar? diktatora galvenais politiskais drauds, jo t? var izmantot savu varu, lai ietekm?tu vai g?ztu diktat?ru.

Diktatora vara tiek nodro?in?ta, ietekm?jot un nomierinot iek??jo loku, k? ar? apspie?ot jebkuru opoz?ciju , piem?ram, s?ncen?u politisk?s partijas un neloj?lus sabiedrotos, k? ar? ikviens, kur? neatbalsta ?o re??mu. Vara tiek nodro?in?ta ar milit?ru un politisku sp?ku, vai pat mainot likumus . Organiz?ta opoz?cija apdraud diktat?ras stabilit?ti, jo t? cen?as graut sabiedr?bas atbalstu diktatoram un aicina main?t re??mu.

Totalit?risma gad?jum? diktat?ru raksturo vienas politisk?s partijas p?rvalde ar sp?c?gu un izteiktu l?deri. ??d? gad?jum? liela loma ir ar? partijas ideolo?ijai , kas tiek realiz?ta valst?. Totalit?ra vald?ba piln?b? kontrol? pla?sazi?as l?dzek?us , k? ar? sabiedrisk?s un saimniecisk?s organiz?cijas.

Veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Visbie??k sastopamie diktat?ru veidi ir ??di:

• milit?r? diktat?ra ,
• vienpartijas sist?ma ,
• autokr?tija vai person?bas kults .

V?l pie diktat?ras veidiem var likt monarhiju , it ?pa?i, absol?to monarhiju .

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Diktat?ra .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)