Daugava

Vikip?dijas lapa
?is raksts ir par upi. Par cit?m j?dziena Daugava noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .
Daugava
Nosaukums citas valsts teritorij?:
Valsts karogs: Baltkrievija  Zahod?aja Dzvina baltkrievu : Заходняя Дзв?на
Valsts karogs: Krievija  Zapadnaja Dvina krievu : Западная Двина
Daugava Rīgā, iepretim Ķīpsalai
Daugava R?g? , iepretim ??psalai
Izteka Ohvata ezers ( Krievija )
56°44′10″N 32°18′20″E  /  56.73611°N 32.30556°E  / 56.73611; 32.30556
Ieteka R?gas l?cis
57°03′41″N 24°01′32″E  /  57.06139°N 24.02556°E  / 57.06139; 24.02556 Koordin?tas : 57°03′41″N 24°01′32″E  /  57.06139°N 24.02556°E  / 57.06139; 24.02556
Baseina valstis Karogs: Krievija  Krievija
Karogs: Baltkrievija  Baltkrievija
Karogs: Latvija  Latvija
Karogs: Lietuva  Lietuva
Karogs: Igaunija  Igaunija
Caurteces valstis Karogs: Krievija  Krievija
Karogs: Baltkrievija  Baltkrievija
Karogs: Latvija  Latvija
Garums 1005 km (Latvij? 352 km)
Iztekas augstums 221 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 221 m  (Latvij? 99 m)
Vid?j? caurtece 678 m³/s 
Gada notece 21 km³ 
Baseina plat?ba 87900 km² (Latvij? 24700 km²)
Galven?s pietekas Aiviekste , Dzisna , Drisa , Ogre
Daugava Vikikr?tuv?

Daugava ( l?bie?u : V?na [1] ), v?sturiski paz?stama ar? k? Dina ( v?cu : Duna , po?u : D?wina ), bet aug?pus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina ( krievu : За?падная Двина? , baltkrievu : Заходняя Дзв?на ), ir Latvijas liel?k? upe , kas iztek no Valdaja augstienes Krievij? , tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, l?dz ietek R?gas l?c? , Baltijas j?r? , kur veido R?gas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvij?. [2]

Nosaukuma cilme [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Upes latvie?u nosaukums ?Daugava” un lietuvie?u ?Dauguva” ir c?lies no seniem baltu v?rdiem ?daudz” un ??dens”. [ nepiecie?ama atsauce ] Vairum? citu valodu lietotais nosaukums Dyna ? Двина ? Дзьв?на ? D?wina ? Duna ? Dvina c?lies no Baltijas somu valod?s lietot? upes nosaukuma V?na-Vaina ( l?vu : v?na  ? 'j?ras ?aurums'; 'osta', 'upes ieteka j?r?'). ?is nosaukums visagr?k piemin?ts vikingu s?g?s un Nestora hronik? . K?d? vikingu r?nakmen? nosaukta par T?nu , ko v?cu tirgot?ji sauku?i par Dune vai D?nu , bet senie sl?vi par Dveinu un Dvinu .

Klaudija Ptolemaja 2. gadsimt? veidotaj? kart? redzams R?gas l?cis un taj? ieteko?? upe Rubona . T? sauktais zieme?u jeb dzintara ce?? Romas imp?rijai bija visnota? paz?stams, jau sengrie?u dzejnieki bija apj?smoju?i upi v?rd? Erid?na . [3] Grie?u teika st?sta, ka pa Erid?nu m?jup no brauciena pa Melno j?ru atgriezu?ies argonauti . [4] T? gan ir tikai viena no versij?m par argonautu m?jupce?u, parast?kais viedoklis ir t?ds, ka argonauti nav atst?ju?i Meln?s j?ras baseinu un Balk?nus. Par Erid?nu parasti pie?em Padas upi, kas tek It?lijas zieme?os, kuru tagad sauc par Po . Tom?r past?v ar? viedoklis, ka m?t? par Faetonu , epizod?, kur? Zeva zibens notriektais Faetons iekr?t Erid?nas up?, p?c da?u p?tnieku uzskatiem ar Erid?nas upi var identific?t Daugavu, un pats notikums saist?ms ar meteor?ta nokri?anu S?msal? ( K?li meteor?ta kr?teri ). Grie?u rakst?tajos avotos Erid?na min?ta k? upe t?lu zieme?os, kur? bag?t?gi tiek atrasts dzintars . [5]

Kultur?lais noz?m?gums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daugava latvie?iem ir ar? viens no nacion?lajiem simboliem, kuru apdzied dziesm?s, d?v?jot par ?Daugavu m?mu?u”, par tautas ?likte?upi”. [6] Ar c??u 20. gadsimta beig?s pret Daugavas HES b?vniec?bu, kuru izveidojot tiktu appl?din?ts Daugavas loku dabas parks starp Daugavpili un Kr?slavu , s?k?s tautas atmoda , kas atnesa Latvijai neatkar?bu .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Viens no Borisa jeb Daugavas (Dvinas) akme?iem (12. gadsimts) pie sen? Daugavas ?densce?a. Laukakmens ar izkaltu krustu atrodas Daugavas kreisaj? krast? pie Drujas ciema.

Vikingu s?g?s par Daugavas ?dens ce?u (? Ce?? no varjagiem uz grie?iem ”) ir vair?k detaliz?tas inform?cijas nek? par cit?m Austrumeiropas up?m. Tas liecina par Daugavas (vikingu: Dyna ) lielo noz?mi t? laika tirdzniec?bas sakaros. [7]

Nestors savas hronikas s?kum? rakst?ja:

D?epra iztek no Vo?kovas me?a (citos tulkojumos no Okas me?a ; Вольковський/Оковский лес ) un tek uz dienvidiem, bet Daugava no t? pa?a me?a tek uz zieme?iem un ietek Varjagu j?r?. No t? pa?a me?a uz austrumiem tek Volga un septi?desmit da??s daloties ietek Hvalisas j?r? . T?p?c no Krievzemes var pa Volgu doties uz Bolg?ru un Hvalisu un uz austrumiem nok??t Sima da??, bet pa Daugavu [var doties] uz Varjagu zemi, no varjagiem l?dz Romai , no Romas l?dz Hama ciltij.

Izmai?as v?stures gait? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daugavas gr?va kop? seniem laikiem bija sekla, piebl?v?ta ar sanesto smil?u s?k?iem, kas veicin?ja lielus pl?dus pavasaros. ?dens masu Daugavas lejtec? pavasaros palielin?ja ar? Lielupes un Juglas notece pa Daugavu. ?dens l?menis pavasaros strauji c?l?s, appludinot pla?o l?dzenumu un bie?i izraujot jaunu gultni. Vartbergas Hermanis sav? hronik? min 1363 . gada pl?dus, kuru rezult?t? R?ga uz vair?k?m ned???m piln?b? tika izol?ta no ?rpasaules. Kaspars Padels sav?s piez?m?s min 1562., 1578., 1590. gadu pl?dus, kad nosl?ku?i daudzi cilv?ki un m?jlopi. 1597. gad? pl?di ilgu?i no 6. apr??a l?dz 19. apr?lim, bet 1615. gad? Daugavas ?de?i nav sp?ju?i izlauzt ledus barjeru pie Doles salas un Daugava uz laiku izlauzusi sev jaunu gultni uz Juglas ezeru . 1708.?1709. gada ziem? ledus biezums Daugav? sasniedza 1,7 m ? uzn?kot atkusnim s?k?s pl?di, kas izlauza R?gas v?rtus un pils?ta appl?da (?dens l?menis sasniedza 4,68 m virs j?ras l?me?a). [8]

L?dz 16. gadsimta vidum Daugava ietec?ja j?r? pie Vec??iem (tagad?j? Vecdaugava ), bet tagad?j?s Daugavas gr?vas viet? atrad?s l?zens k?pu valnis. 1567. gada pavasara pl?dos upe p?rr?va k?pas un izveidoja jaunu ieteku j?r?. 16.?17. gadsimt? jaun? Daugavas gr?va k?uva aizvien pla??ka, bet vec? pamaz?m aizs?r?ja.

Lai pasarg?tu Daugavas gultni no aizs?r??anas un R?gas pils?tu no pl?diem, 16.?17. gadsimta mij? upes lejtec? s?ka celt dambjus. L?dz ar to tika pa?trin?ts upes tec?jums, bet tas savuk?rt veicin?ja smil?u aizskalo?anu no gultnes. Ar dambjiem no upes pamatstraumes tika at??eltas salas, ?pa?i t?s, kas atrad?s pret? Sarkandaugavai un M?lgr?vim , aiz kur?m upes attekas s?ka aizs?r?t, bet pa?as salas ?augt”. Vesela salu rinda ? Putnu, Kundzi?u, Kurpnieku, I??ena, Kro?a, Gubernatora, ? p?c dambju uzcel?anas sapl?da kop?, izveidojot lielo Kundzi?salu . L?dz?g? k?rt? palielin?j?s Lucavsala , ??psala un citas.

Daugava k? senais tirdzniec?bas ce?? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Upe izsenis tika izmantota k? ?rts tirdzniec?bas ce?? pre?u p?rvad??anai. No Daugavas kop?j? garuma ?dens transportam var?ja izmantot ap 980 km. Izmantojot Daugavas aug?teces pietekas, pa vair?kiem valkiem var?ja bez sevi???m gr?t?b?m sasniegt D?epru , Volgu un to pietekas. Ta?u t? k? Daugava ir viena no Austrumeirop? kr??ain?kaj?m up?m (kopskait? ap 150 kr??u), un diezgan sekla (vasar?s pat lejtec? viet?m t?s dzi?ums nep?rsniedza 1 m), bet ledus kl?ja upi 4 m?ne?us gad?, navig?cijas sezona bija tikai agr? pavasar? vai v?l? ruden?. 15.?16. gadsimta mij? Daugav? no j?ras var?ja ien?kt ku?i ar maksim?lo iegrimi 4 olektis (2,4 m), bet liel?kiem ku?iem n?c?s st?v?t Daugavgr?v? un preces uz pils?tu un atpaka? vest ar liellaiv?m. Saus?s vasar?s (vair?kas t?das bija 17. gadsimta beig?s) bie?i vien ku?i visp?r nevar?ja ien?kt Daugav?.

?o upes ?patn?bu d?? nevar?ja izmantot tos pa?us peldl?dzek?us gan j?r?, gan up? ? preces upes gr?v? vajadz?ja p?rkraut no j?ras ku?iem upes plakandibena laiv?s. Tas n?ca par labu R?gai k? ??dam p?rkrau?anas centram.

Seni Daugavas att?li [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liel?k?s Daugavas pietekas Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daugavas sateces baseins

Kreis?s puses pietekas:

Lab?s puses pietekas:

Pils?tas Daugavas krastos [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daugava Naujenes apk?rtn?

Daugavas hidroelektrostacijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uz Daugavas upes atrodas piecas HES (hidroelektrostacijas) ? R?gas HES 35 km no upes gr?vas R?gas l?c? , ?eguma HES , kas atrodas 70 km att?lum? no gr?vas, un P?avi?u HES , kas atrodas jau 107 km no gr?vas. Bija pl?nots ar? celt Daugavpils HES , bet sabiedr?bas protestu d?? to nepabeidza. HES d?? tika iztaisnoti vair?ki upes l?kumi, t?d?j?di Daugavas garums ir samazin?jies par 15 km (Latvijas teritorij? iepriek? Daugavas garums bija 367 km). [9] Baltkrievij? teritorij? ir v?l 2 HES: Polockas HES un Vitebskas HES . [10]

Daugavas ???rsojumi Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dabas parks ?Daugavas loki” [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daugavas loki

???rsojot Latvijas robe?u , Daugava jau ir 200 m plata upe . Aug?tec? Latvijas teritorij? t? pl?st starp Aug?zemes un Latgales augstieni , veidojot desmit pla?us lokus. No Latvijas robe?as l?dz Daugavpilij saglab?jusies Daugavas dabisk? ieleja, kur? atrodas daudzi v?rt?gi biotopi. Augu sugu daudzveid?bas zi?? t? ir viena no interesant?kaj?m teritorij?m Latvij?. Skaist?s ainavas un daudzie pilskalni rada priek?noteikumus t?risma att?st?bai. Te ir izveidots Aug?daugavas aizsarg?jamais ainavu apvidus un dabas parks "Daugavas loki" .

Att?lu galerija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪Valodniec?ba Somugristika 49.lpp≫ . Latvijas Universit?te (latviski) . Skat?ts: 2012. gada 28. decembr? .
  2. ↑ Daugava Arhiv?ts 2016. gada 4. mart?, Wayback Machine vietn?., ??irklis Latvijas Enciklop?diskaj? v?rdn?c? port?l? letonika.lv, inform?cija ieg?ta 04.06.2008
  3. ↑ Rolands Arturs Bebris. ≪≪visapk?rt smil?u kalni, pati R?ga ?den?≫≫ . Vides V?stis (latviski). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 24. novembr? . Skat?ts: 2012. gada 28. decembr? .
  4. ↑ Ivars V?ks. ≪Teiksmain? R?ga≫ . Sv?tavots (latviski). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 31. j?lij? . Skat?ts: 2012. gada 28. decembr? .
  5. ↑ Santa Agnese Jansone. ≪Pati cilts barbariska un neciviliz?ta, asa un cieta… jeb k? m?su sen?us citi redz?ja l?dz 13. gadsimta vidum≫ . Senzeme (latviski). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 26. Novembris . Skat?ts: 2012. gada 28. decembr? .
  6. ↑ ≪Dabas parks "Daugavas loki " ≫ . VisitLatvia (latviski). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 30. Janv?ris . Skat?ts: 2012. gada 28. decembr? .
  7. ↑ Джаксон Т.Н. Austr i Gordum: древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. Maskava, 2001. 71?72 lpp.
  8. ↑ Feod?l? R?ga. / red. T.Zeids ? Zin?tne: R?ga, 1978., 15.?16. lpp.
  9. ↑ Latvijas enciklop?dija . 2. s?jums. R?ga : Val?rija Beloko?a izdevniec?ba. 2003. 135.?167. lpp. ISBN   9984-9482-2-6 .
  10. ↑ D?vis Gruberts. " Daugava ". Nacion?l? enciklop?dija . (skat?ts 27.12.2022)

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

R?gas l??a piekrastes upes
Kurzemes piekraste
Vidzemes piekraste
Kreis? krasta pietekas
Lab? krasta pietekas
?denskr?tuves
Attekas
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Daugava&oldid=4046334 "