한국   대만   중국   일본 
D?ons Ne?s ? Vikip?dija P?riet uz saturu

D?ons Ne?s

Vikip?dijas lapa
D?ons Ne?s
John Nash
Džons Nešs
Person?g? inform?cija
Dzimis 1928 . gada 13. j?nij?
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bl?f?lda , Rietumvird??nija , ASV
Miris 2015 . gada 23. maij? (86 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ??d?ersija , ASV
Taut?ba amerik?nis
Dz?vesbiedre Ali?ija Lard? Lopesa-Harisone (1957?1963; 2001?2015)
B?rni 2 [1]
Zin?tnisk? darb?ba
Zin?tne ekonomika , matem?tika
Darba vietas
Alma mater
Pasniedz?ji Alberts Takers
Sasniegumi, atkl?jumi Ne?a l?dzsvars
Ne?a iek?au?anas teor?ma
Ne?a funkcijas
Ne?a?Mozera teor?ma
Hilberta 19. probl?ma
Apbalvojumi Nobela pr?mija ekonomik? (1994)
?bela pr?mija (2015)

D?ons Forbs Ne?s (juniors) ( ang?u : John Forbes Nash Jr. ; dzimis 1928 . gada 13. j?nij? , miris 2015 . gada 23. maij? ) bija amerik??u matem?ti?is . Sniedzis b?tisku ieguld?jumu sp??u teorij? , diferenci?l? ?eometrij? un parci?lo atvasin?jumu diferenci?lvien?dojumu teorij?. [2] [3] Ne?a darbi devu?i ieskatu faktoros, kas regul? nejau??bu un l?mumu pie?em?anu ikdienas dz?v? sastopam?s kompleks?s sist?m?s .

Vi?a teorijas pla?i pielietotas ekonomik? . Dz?ves v?l?k? posm?, kad Ne?s bija vec?kais zin?tnisko p?t?jumu matem?ti?is Prinstonas Universit?t? , vi?? kop? ar sp??u teor?ti?iem Reinhardu Zeltenu un D?onu Harsa?i sa??ma 1994. gada Nobela piemi?as balvu ekonomikas zin?tn?s . 2015. gad? vi?? kop? ar Luisu Nirenbergu sa??ma ?bela pr?miju par darbu pie neline?riem parci?liem diferenci?lvien?dojumiem.

D?ons Ne?s ir vien?gais, kuram pie??irta gan Nobela piemi?as balva ekonomikas zin?tn?s, gan ?bela pr?mija.

1959. gad? Ne?am s?ka par?d?ties nopietnas gar?g?s saslim?anas paz?mes, un vi?? vair?kus gadus pavad?ja psihiatriskaj?s slimn?c?s , ?rst?joties no ?izofr?nijas . P?c 1970. gada vi?a st?voklis l?n?m uzlaboj?s, ?aujot vi?am atgriezties akad?miskaj? darb? 1980. gadu vid?. [4] Ne?a c??a ar slim?bu un atvese?o?an?s k?uva par pamatu Silvijas Nasaras sarakst?tajai Ne?a biogr?fijai " Br?ni??ais pr?ts ", k? ar? " filmai ar t?du pa?u nosaukumu ", kur? D?onu Ne?u att?loja Rasels Krovs . [5] [6] [7]

2015. gada 23. maij? Ne?s un vi?a sieva Ali?ija g?ja boj? autoav?rij?, braucot ar taksometru ??d?ersijas apvid?.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ne?s dzimis 1928. gada 13. j?nij? Bl?f?ld?, neliel? Rietumvird??nijas pils?t?. Vi?a t?vs D?ons Forbs Ne?s bija Appalachian Electric Power Company elektromeh?ni?is. Vi?a m?te Margareta Vird??nija Ne?a pirms laul?b?m bija skolot?ja. Vi?? tika krist?ts b?skapa bazn?c?. [8] D?onam bija viena jaun?ka m?sa Marta (dzimusi 1930. gada 16. novembr?). [9]

Ne?s apmekl?ja b?rnud?rzu, p?c tam valsts skolu. Vi?? m?c?j?s no vec?ku un vecvec?ku sag?d?taj?m gr?mat?m. [9] Vidusskolas p?d?j? kursa laik? Ne?a vec?ki noorganiz?ja vi?am iesp?ju apg?t padzi?in?tus matem?tikas kursus viet?j?s kopienas koled??. Vi?? m?c?j?s K?rnegija Tehnolo?iju instit?t? (v?l?k? K?rnegija Melona Universit?te ), izmantojot D?ord?a Vestinghausa stipendiju. S?kotn?ji ??mijas in?enierijas specialit?t?, bet v?l?k p?c sava skolot?ja D?ona Laitona Singa ieteikuma p?rg?ja uz matem?tiku. P?c absolv??anas 1948. gad? (19 gadu vecum?) gan ar bakalaura , gan ma?istra gr?du, Ne?s sa??ma stipendiju no Prinstonas Universit?tes , kur turpin?ja matem?tikas studijas.

Ne?a padomdev?js un biju?ais K?rnegija Tehnolo?iju instit?ta profesors Ri?ards Dafins uzrakst?ja rekomend?cijas v?stuli Prinstonas Universit?tei, izsakoties "Vi?? ir matem?tikas ??nijs." [10] [11] Ne?s tika pie?emts ar? H?rvardas Universit?t? . Tom?r Ne?s izv?l?j?s Prinstonas Universit?ti, jo t?s matem?tikas noda?as priek?s?d?t?js Solomons Lev?ecs pied?v?ja vi?am D?ona Stjuarta Kenedija fonda atbalstu, p?rliecinot Ne?u, ka Prinstona vi?u v?rt? augst?k. [12] Turkl?t Ne?s Prinstonu uzskat?ja par lab?ku iesp?ju, jo universit?te bija tuv?k vi?a ?imenei. [9] Prinston? vi?? s?ka darbu pie savas l?dzsvara teorijas, v?l?k paz?stamas k? Ne?a l?dzsvars . [13]

Noz?m?g?kie darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ne?s 2006. gada novembr? sp??u teorijas konferenc? ?eln? , V?cij?

Sp??u teorija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ne?s sa??ma doktora gr?du 1950. gad? ar 28 lappu?u disert?ciju par nesadarb?g?m sp?l?m ( ang?u : non-cooperative game ). [14] [15]

Disert?cij?, kas uzrakst?ta doktorant?ras vad?t?ja Alberta Takera uzraudz?b?, tika ietverta Ne?a l?dzsvara defin?cija un ?pa??bas, l?dzsvaru izvirzot k? b?tisku koncepciju attiec?b? uz nesadarb?g?m sp?l?m.

Ne?a publik?cijas par l?dzsvara koncepciju:

  • Equilibrium Points in N-person Games [16]
  • The Bargaining Problem [17]
  • Non-cooperative Games [18]
  • Two-person Cooperative Games [19]

Darbi matem?tik? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ne?s veica novatorisku darbu re?l?s algebrisk?s ?eometrijas jom?:

  • Real algebraic manifolds [20]

Vi?a darbs matem?tik? ietver Ne?a iek?au?anas teor?mu , kas par?da, ka ikvienu abstraktu R?ma?a daudzveid?bu var izometriski realiz?t k? Eikl?da telpas apak?daudzveid?bu. Vi?? ar? sniedza iev?rojamu ieguld?jumu neline?ru parabolisko parci?lo diferenci?lvien?dojumu teorij? un singularit?tes teorij?.

Ne?a biogr?fijas " Br?ni??ais pr?ts " autore Silvija Nasara aprakst?jusi, ka Ne?s str?d?ja pie Hilberta devi?padsmit?s probl?mas pier?d??anas, teor?mas, kas ietver eliptiskos parci?los diferenci?lvien?dojumus, un 1956. gad? piedz?voja smagu vil?anos. Vi?? uzzin?ja, ka it??u matem?ti?is Enio de D?ord?i bija public?jis pier?d?jumu da?us m?ne?us pirms Ne?s bija sasniedzis savu. Katrs izv?l?j?s da??dus ce?us, lai non?ktu pie saviem risin?jumiem. Abi matem?ti?i tik?s sav? starp? ?ujorkas Universit?tes matem?tisko zin?t?u instit?t? 1956. gada vasar?. Izteiktas domas, ka, ja probl?mu b?tu atrisin?jis tikai viens, probl?mas atrisin?t?jam b?tu pie??irta F?ldsa pr?mija . [9]

2011. gad? Nacion?l?s dro??bas a?ent?ra deklasific?ja Ne?a 1950. gados rakst?t?s v?stules, kur?s vi?? pied?v?ja jaunu ?ifr??anas ? dekod??anas ma??nu. [21] V?stules par?d?ja, ka Ne?s bija paredz?jis daudzus m?sdienu kriptogr?fijas j?dzienus, kuru pamat? ir apr??inu sare???t?bas pie??mums. [22]

Gar?g? slim?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ne?a gar?g?s slim?bas vispirms s?ka izpausties paranojas form?. Vi?a sieva v?l?k Ne?a iztur??anos raksturoja k? nepast?v?gu. Lik?s, ka Ne?s tic, ka visi v?rie?i, kuri valk?ja sarkanas kaklsaites, bija komunisti , kuri sazv?r?ju?ies pret vi?u. Vi?? nos?t?ja v?stules v?stniec?b?m Va?ington?, DC , pazi?ojot, ka tie veido vald?bu. [4] [23] Ne?a psiholo?isk?s probl?mas par?d?j?s ar? vi?a profesion?laj? darb?b?. 1959. gad? Kolumbijas Universit?t? Ne?s las?ja Amerikas Matem?tikas biedr?b? lekciju saist?b? ar R?ma?a hipot?zes pier?d??anu, ta?u lekcija bija nesaprotama. Kol??i auditorij? uzreiz paman?ja, ka kaut kas nav k?rt?b?. [24]

Ne?s tika ievietots Makleinas slimn?c? 1959. gada apr?l?, uzturoties tur ar? visu maija m?nesi. Tur vi?am tika diagnostic?ta paranojas ?izofr?nija . Saska?? ar Psihisko trauc?jumu diagnostikas un statistikas rokasgr?matu jeb DSM, cilv?kam kur? cie? no trauc?jumiem, parasti domin? relat?vi stabilas, bie?i paranoiskas, notur?gas p?rliec?bas, kas ir vai nu nepatiesas, p?r?k iedom?tas vai nere?las, un kuras parasti pavada ??ietami pieredz?ta re?la uztvere par kaut ko, kas paties?b? nepast?v. Citas paz?mes, kas raksturo ?o slim?bu, ir dzirdes un uztveres trauc?jumi, dz?ves motiv?cijas tr?kums un viegla kl?niska depresija . [25] [26]

1961. gad? Ne?s tika uz?emts ??d?ersijas ?tata slimn?c? Trenton?. N?kamo devi?us gadus vi?? periodiski pavad?ja psihiatriskaj?s slimn?c?s, kur sa??ma gan neiroleptiskos medikamentus, gan insul?na ?oka terapiju . [26] [27] [28]

Lai gan vi?? da?reiz lietoja izrakst?tos medikamentus, Ne?s v?l?k rakst?ja, ka vi?? to dar?jis tikai t?p?c, ka vi?u piespieda. P?c 1970. gada vi?u vairs nes?t?ja ?rst?ties slimn?c?, un vi?? atteic?s no turpm?kiem medikamentiem. P?c Ne?a teikt?, filma " Br?ni??ais pr?ts " nepareizi par?d?ts, ka vi?? lietojis neiroleptiskos medikamentus ar? p?c slimn?cas apmekl?jumiem, jo paties?b? Ne?s uzreiz p?rtraucis tos lietot. ?o aizr?d?jumu vi?? izteica scen?ristam, ta?u scen?rists bija noraiz?jies, ka filma mudin?s cilv?kus ar trauc?jumiem p?rtraukt lietot medikamentus. [29]

Ne?s uzskat?ja, ka psihotropie medikamenti tiek p?rv?rt?ti, un ka medikamentu nelabv?l?gai ietekmei uz gar?gi slimiem pacientiem nav piev?rsta pietiekama uzman?ba. [30] [31] [32] P?c gr?matas "Br?ni???gais pr?ts" autores Silvijas Nasaras teikt?, Ne?s laika gait? pak?peniski atvese?oj?s. Vi?a biju??s sievas Ali?ijas mudin?ts, Ne?s dz?voja m?j?s un pavad?ja laiku Prinstonas matem?tikas noda??, kur vi?a ekscentrisk? uzved?ba tika pie?emta pat tad, kad vi?a st?voklis bija slikts. [4]

Ne?s dokument?ja to, ko vi?? sauca par "gar?giem trauc?jumiem", s?kot ar 1959. gada s?kuma m?ne?iem, kad vi?a sieva bija st?vokl?. Vi?? aprakst?ja procesu mai?u "no zin?tnisk?s racionalit?tes dom??anas uz personu m?nijas dom??anas paz?mi, kas psihiatriski defin?ta k? "?izofr?nija" vai "paranoiska ?izofr?nija". [9] Ne?am sevi redz?ja k? zi?as nes?ju vai kaut k?das ?pa?as funkcijas veic?ju attiec?b? uz atbalst?t?jiem un pretiniekiem un sl?ptajjiem sazv?rniekiem, vienlaikus ar vaj??anas saj?tu un dievi???s atkl?smes paz?mju mekl??anu. [33] Ne?s pie??ma, ka vi?a mald?g? dom??ana ir saist?ta ar laimes iztr?kumu, ar v?lmi justies svar?gam un tikt atpaz?tam, par vi?am rakstur?go dom??anas veidu sakot: "Man neb?tu labas zin?tniskas idejas, ja es b?tu dom?jis norm?l?k." Vi?? ar? teica: "Ja es justos piln?gi bez spiediena, es nedom?ju, ka es b?tu izv?l?jies ?o modeli". [34] Vi?? kategoriski neno???ra ?izofr?niju un bipol?riem trauc?jumiem . [35] Ne?s piez?m?ja, ka nedzird?ja balsis l?dz aptuveni 1964. gadam un v?l?k apzin?ti noraid?ja to, ka t?s dzird. [36] Vi?? ar? pazi?oja, ka vienm?r pret savu gribu ticis nog?d?ts slimn?c?s. Tom?r l?dz 1995. gadam, kaut ar? vi?? "atkal dom?ja racion?li zin?tniekiem rakstur?gaj? stil?", vi?? sac?ja, ka j?tas ierobe?ot?ks. [37]

Atz??ana un v?l?k? karjera [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ne?s att?l? 2011. gad?

1978. gad? Ne?s tika apbalvots ar D?ona fon Neima?a teorijas balvu par nesadarbo?an?s l?dzsvara atkl??anu, ko tagad sauc par Ne?a l?dzsvaru . Vi?? 1999. gad? ieguva Leroja P. St?la balvu .

1994. gad? vi?? sa??ma Nobela pr?miju ekonomikas zin?tn?s (kop? ar Reinhardu Zeltenu un D?onu Harsa?i ) par ieguld?jumu sp??u teorijas att?st?b?. [38] 1980. gadu beig?s Ne?s izmantoja e-pastu, lai sazin?tos ar matem?ti?iem, kuri saprata, ka Ne?a darbs ir ?oti v?rt?gs. Vi?i bija da?a no grupas, kas sazin?j?s ar Zviedrijas Bankas Nobela pr?mijas komiteju, un galvoja par Ne?a gar?go vesel?bu un sp?ju sa?emt balvu par vi?a agr?no darbu. [39]

V?l?k Ne?s iesaist?j?s progres?v? sp??u teorij?, kas par?d?ja, ka t?pat, k? vi?a agr?naj? karjer?, vi?? izv?l?j?s savu ce?u un risin?m?s probl?mas. Laik? no 1945. l?dz 1996. gadam vi?? public?ja 23 zin?tniskus p?t?jumus.

Ne?s ir pied?v?jis hipot?zes par gar?g?m slim?b?m. Vi?? sal?dzin?ja nedom??anu pie?emam? veid? vai b??anu "trakam" un neieder??anos ierastaj? soci?laj? funkcij? ar esam?bu streik? . Vi?? evolucion?raj? psiholo?ij? att?st?ja viedok?us par cilv?ku daudzveid?bas un ac?mredzami nestandarta iztur??an?s potenci?lo v?rt?bu. [40]

Ne?s izstr?d?ja darbu par naudas lomu sabiedr?b?. Izskat?ja to teor?mas ietvaros, ka cilv?kus var tik liel? m?r? kontrol?t un motiv?t ar naudu, ka vi?i, iesp?jams, nesp?j to racion?li pamatot. Vi?? kritiz?ja intere?u grupas, kas veicina kvazidoktr?nas, kuru pamat? ir Keinsisma ekonomika , kas pie?auj manipul?jamu ?stermi?a infl?ciju un par?da taktiku, kas galu gal? grauj val?tas. Vi?? ierosin?ja glob?lu r?pniec?bas pat?ri?a cenu indeksa sist?mu, kas atbalst?tu "ide?l?s naudas" att?st?bu, kurai cilv?ki var?tu uztic?ties, nevis nestabil?ku "slikto naudu". Vi?? atz?m?ja, ka da?i no vi?a dom??anas aspektiem l?dzin?s ekonomista un politisk? filozofa Fr?driha Hajeka dom??anai par naudu un netipiskiem varas iest??u viedok?iem. [41] [42]

Ne?s 1999. gad? sa??ma K?rnegija Melona Universit?tes goda doktora gr?du zin?tn?s un tehnolo?ij?s. Vi?? sa??ma ekonomikas goda doktora gr?du ar? Neapoles Federiko II Universit?t? 2003. gada 19. mart?. [43] P?c tam sa??ma Antverpenes Universit?tes ekonomikas goda doktora gr?du 2007. gada apr?l?. V?l?k k?uva par Honkongas Pils?tas universit?tes goda zin?t?u doktoru 2011. gada 8. novembr? [44] un bija galvenais run?t?js konferenc? par sp??u teoriju. [45] Vi?? bija ar? produkt?vs vieslektors vair?kos pasaules klases pas?kumos, piem?ram, Vorikas ekonomikas samit? 2005. gad? Vorikas Universit?t?. 2012. gad? vi?? tika iev?l?ts par Amerikas Matem?tikas biedr?bas biedru. [46] 2015. gada 19. maij?, da?as dienas pirms vi?a n?ves, Ne?s kop? ar Luisu Nirenbergu tika apbalvotas ar ?bela pr?miju Oslo , vi?u apbalvoja Norv??ijas karalis Haralds V . [47]

Person?g? dz?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1951. gad? Masa??setsas Tehnolo?iju instit?ts (MIT) pie??ma Ne?u par C.L.E. M?ra instruktoru matem?tikas fakult?t?. Apm?ram gadu v?l?k Ne?s Masa??sets? uzs?ka attiec?bas ar medm?su Eleanoru Stjeru, kuru vi?? satika, kad bija vi?as pacients. Vi?iem bija d?ls D?ons Deivids Stjers, [44] bet Ne?s pameta Stjeru, kad vi?a past?st?ja vi?am par savu gr?tniec?bu. [48] Filma " Br?ni??ais pr?ts ", kuras pamat? ir Ne?a dz?ve, tika kritiz?ta par ?? dz?ves aspekta izlai?anu. Tika teikts, ka vi?? vi?u pameta, pamatojoties uz vi?as soci?lo statusu. [49]

Neilgi p?c ??ir?an?s ar Stjeru, Ne?s tik?s ar Ali?iju Lard? Lopesu-Harisoni (1933. gada 1. janv?ris ? 2015. gada 23. maijs), ASV pilsoni no Salvadoras . Lard? bija absolv?jusi MIT, specializ?jusies fizik? . [9] Vi?i apprec?j?s 1957. gada febru?r?. Lai ar? Ne?s bija ateists , ceremonija notika b?skapa bazn?c?. Vi?iem bija d?ls D?ons ??rlzs M?rtins Ne?s, kur? ieguva doktora gr?du matem?tik? Rutgersa Universit?t? un pieaugu?? vecum? ar? cieta no ?izofr?nijas . [50] [51]

1958. gad? Ne?s ieguva past?v?gu amatu MIT. Vi?a pirm?s gar?g?s slim?bas paz?mes bija ac?mredzamas 1959. gada s?kum?. ?aj? laik? vi?a sieva Ali?ija bija st?vokl? ar vi?u pirmo b?rnu. Vi?? atk?p?s no MIT matem?tikas fakult?tes locek?a amata 1959. gada pavasar? [9] un vi?a sieva taj? pa?? gad? vi?u ievietoja Makl?na slimn?c? ?izofr?nijas ?rst??anai. Vi?u d?ls D?ons ??rlzs M?rtins Ne?s piedzima dr?z p?c tam. B?rnam gadu netika dots v?rds, [44] jo Ali?ija uzskat?ja, ka Ne?am vajadz?tu dot v?rdu z?nam. Sakar? ar stresu, kas bija saist?ts ar Ne?a slim?bas rad?taj?m probl?m?m, Ne?s un Ali?ija ???r?s 1963. gad?. P?c izrakst??anas no p?d?j?s slimn?cas 1970. gad?, Ne?s dz?voja Ali?ijas m?j?. Lik?s, ka ?? stabilit?te vi?am pal?dz, un vi?? iem?c?j?s apzin?ti atbr?voties no paranojas maldiem. [52] Vi?? p?rtrauca lietot medikamentus, ats?ka str?d?t Prinston?. Vi?? turpin?ja str?d?t pie matem?tikas un galu gal? Ne?am at??va atkal m?c?t. Devi?desmitajos gados Ali?ija un Ne?s ats?ka attiec?bas, 2001. gad? apprecoties atk?rtoti.

N?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2015. gada 23. maij? Ne?s un vi?a sieva g?ja boj? autoav?rij? ??d?ersijas pagriezien? net?lu no Monro pils?tas, ??d?ersij? . Vi?i bija devu?ies m?jup no lidostas p?c viz?tes Norv??ij?, kur Ne?s bija sa??mis ?bela pr?miju , kad vi?u taksometra vad?t?js Tarks Girgis zaud?ja kontroli p?r transportl?dzekli un ietriec?s aizsargmarg?s. Abi pasa?ieri no automa??nas tika izmesti. Valsts policija atkl?ja, ka av?rijas laik? neviens no pasa?ieriem nebija piespr?dz?jies ar dro??bas jost?m . [53] [54] [55] [56] [57]

P?d?j? dz?ves posm? Ne?s bija dz?vojis ??d?ersij?. P?c Ne?a n?ves paliku?i divi d?li ? D?ons ??rlzs M?rtins Ne?s, kur? dz?voja kop? ar vec?kiem, un vec?kais d?ls D?ons Stj?rs. [58] [59]

Mantojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Prinston? Ne?s k?uva paz?stams k? "Skaist?s z?les spoks" [60] (Prinstonas matem?tikas centrs), k? ?naina fig?ra, kas nakts vid? uz t?feles skricel?ja nosl?pumainus vien?dojumus.

Ne?s piemin?ts Rebekas Gold?teinas 1983. gad? sarakst?taj? rom?n? The Mind-Body Problem , kura darb?ba risin?s Prinston?. [4]

Silvijas Nasaras sarakst?t? biogr?fija par Ne?u " Br?ni??ais pr?ts " tika public?ta 1998. gad?. T? pa?a nosaukuma filma " Br?ni??ais pr?ts " tika izlaista 2001. gad?, t?s re?isors ir Rons Hauards un galvenaj? lom? ir Rasels Krovs , att?lojot Ne?u. Filmma ieguva ?etras Kinoakad?mijas balvas , ieskaitot balvu par lab?ko filmu .

Balvas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • 1978. gads ? INFORMS D?ona fon Neima?a teorijas balva
  • 1994. gads ? Nobela pr?mija ekonomikas zin?tn?s
  • 1999. gads ? Leroja P. St?la balva
  • 2002. gads ? Oper?ciju p?tniec?bas un vad?bas zin?t?u instit?ta biedrs [61]
  • 2010. gads ? Dubultspir?les meda?a [62]
  • 2015. gads ? ?bela pr?mija [63]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪A Beautiful Mind’s John Nash is nowhere near as complicated as the real one≫ . slate.com.
  2. ↑ Goode, Erica. ≪John F. Nash Jr., Math Genius Defined by a 'Beautiful Mind,' Dies at 86≫ . The New York Times , 2015. gada 24. maijs.
  3. ↑ ≪John F. Nash Jr. and Louis Nirenberg share the Abel Prize≫ . Abel Prize . 2015. gada 25. marts. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 16. j?nij? . Skat?ts: 2020. gada 27. novembr? .
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Sylvia Nasar . ≪The Lost Years of a Nobel Laureate≫ . Princeton, New Jersey, 1994. gada 13. novembris . Skat?ts: 2014. gada 6. maijs .
  5. ↑ ≪Oscar race scrutinizes movies based on true stories≫ . USA Today . 2002. gada 6. marts . Skat?ts: 2008. gada 22. janv?ris .
  6. ↑ ≪Academy Award Winners≫ . USA Today . 2002. gada 25. marts . Skat?ts: 2008. gada 30. augusts .
  7. ↑ Daisy Yuhas. ≪Throughout History, Defining Schizophrenia Has Remained A Challenge (Timeline)≫ . Scientific American Mind . Skat?ts: 2013. gada 2. marts .
  8. ↑ Sylvia Nasar. A Beautiful Mind . Simon & Schuster , 1998. ISBN   0-684-81906-6 .
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 Nash, John (1995) "John F. Nash Jr. ? Biographical" from Les Prix Nobel. The Nobel Prizes 1994, Editor Tore Frangsmyr, [Nobel Foundation], Stockholm, 1952,
  10. ↑ ≪Nash recommendation letter≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2017. gada 7. j?nij? . Skat?ts: 2019. gada 27. novembr? .
  11. ↑ Harold W. Kuhn , Sylvia Nasar (redaktori).. ≪The Essential John Nash≫ . Princeton University Press . Introduction, xi. lpp . Skat?ts: 2008. gada 17. apr?lis .
  12. ↑ Nasar (2011) , pp. 46?7.
  13. ↑ Nasar (2002), pp. xvi?xix.
  14. ↑ John F. Nash . ≪Non-Cooperative Games≫ . PhD thesis . Princeton University, May 1950. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 24. maij? . Skat?ts: 2015. gada 24. maijs .
  15. ↑ Martin J. Osborne. An Introduction to Game Theory . Oxford, England : Oxford University Press , 2004. 23 . lpp. ISBN   0-19-512895-8 .
  16. ↑ Nash, John Forbes (1950). "Equilibrium Points in N-person Games" . Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America 36 (1): 48?49. doi : 10.1073/pnas.36.1.48 . MR   0031701 . PMC   1063129 . PMID   16588946 .
  17. ↑ Nash, John Forbes (1950). "The Bargaining Problem" . Econometrica (Basel, Switzerland: MDPI) 18 (2): 155?62. doi : 10.2307/1907266 . JSTOR   1907266 . MR   0035977 .
  18. ↑ Nash, John Forbes (1951). "Non-cooperative Games" . Annals of Mathematics (Princeton, New Jersey: Princeton University) 54 (2): 286?95. doi : 10.2307/1969529 . JSTOR   1969529 . MR   0043432 .
  19. ↑ Nash, John Forbes (1953). "Two-person Cooperative Games" . Econometrica (Basel, Switzerland: MDPI ) 21 (1): 128?40. doi : 10.2307/1906951 . JSTOR   1906951 . MR   0053471 .
  20. ↑ Nash, John Forbes (1952). "Real algebraic manifolds". Annals of Mathematics 56 (3): 405?21. doi : 10.2307/1969649 . JSTOR   1969649 . MR   0050928 . See Proc. Internat. Congr. Math. AMS. 1952. 516?17. lpp.
  21. ↑ ≪2012 Press Release ? National Cryptologic Museum Opens New Exhibit on Dr. John Nash≫ . National Security Agency . Skat?ts: 2012. gada 25. febru?ris .
  22. ↑ ≪John Nash's Letter to the NSA; Turing's Invisible Hand≫ . Skat?ts: 2012. gada 25. febru?ris .
  23. ↑ Nasar (2011) , p. 251.
  24. ↑ Karl Sabbagh. Dr. Riemann's Zeros . London, England : Atlantic Books , 2003. 87?88. lpp. ISBN   1-84354-100-9 .
  25. ↑ ≪Brown University Didactic Readings: DSM-IV Schizophrenia (DSM-IV-TR #295.1?295.3, 295.90)≫ . Brauna Universit?te . 1?11. lpp . Skat?ts: 2015. gada 1. j?nijs .
  26. ↑ 26,0 26,1 Nasar (2011) , p. 32.
  27. ↑ Roger Ebert. Roger Ebert's Movie Yearbook 2003 . Andrews McMeel Publishing , 2002. ISBN   978-0-7407-2691-0 .
  28. ↑ Alex Beam. Gracefully Insane: The Rise and Fall of America's Premier Mental Hospital . New York City : PublicAffairs , 2001. ISBN   978-1-58648-161-2 .
  29. ↑ Marika Greihsel. ≪John F. Nash Jr. ? Interview≫ . Nobel Foundation , 2004. gada 1. septembris . Skat?ts: 2018. gada 3. novembris .
  30. ↑ John Forbes Nash. ≪PBS Interview: Medication≫ . PBS.org . Corporation for Public Broadcasting , 2002. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 4. j?nij? . Skat?ts: 2020. gada 27. novembr? .
  31. ↑ Nash, John "PBS Interview: Paths to Recovery" Arhiv?ts 2016. gada 5. j?nij?, Wayback Machine vietn?.. 2002.
  32. ↑ Nash, John "PBS Interview: How does Recovery Happen?" Arhiv?ts 2016. gada 6. j?nij?, Wayback Machine vietn?. 2002.
  33. ↑ Nash, John "PBS Interview: Delusional Thinking" Arhiv?ts 2016. gada 1. oktobr?, Wayback Machine vietn?.. 2002.
  34. ↑ Nash, John "PBS Interview: The Downward Spiral" Arhiv?ts 2017. gada 10. mart?, Wayback Machine vietn?. 2002.
  35. ↑ Nash, John (April 10, 2005) "Glimpsing inside a beautiful mind" . Interview by Shane Hegarty. Schizophrenia.com.
  36. ↑ Nash, John "PBS Interview: Hearing voices" Arhiv?ts 2012. gada 9. mart?, Wayback Machine vietn?.. 2002.
  37. ↑ Nash, John "John Nash: My experience with mental illness" Arhiv?ts 2016. gada 7. decembr?, Wayback Machine vietn?.. PBS Interview,2002.
  38. ↑ Nasar (2002), p. xiii.
  39. ↑ "The Work of John Nash in Game Theory" . Nobel Seminar . December 8, 1994.
  40. ↑ David Neubauer. ≪John Nash and a Beautiful Mind on Strike≫ . Yahoo! Health , 2007. gada 1. j?nijs. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 21. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 27. novembr? .
  41. ↑ Nash, John (2002). "Ideal Money" . Southern Economic Journal 69 (1): 4?11. doi : 10.2307/1061553 . JSTOR   1061553 .
  42. ↑ Zuckerman, Julia (April 27, 2005) "Nobel winner Nash critiques economic theory" . The Brown Daily Herald . By JULIA ZUCKERMAN Wednesday, April 27, 2005
  43. ↑ Patrizia Capua. ≪Napoli, laurea a Nash il 'genio dei numeri ' ≫ (Italian). la Repubblica.it, 2003. gada 19. marts.
  44. ↑ 44,0 44,1 44,2 Chris Suellentrop. ≪A Real Number≫ . Slate , 2001. gada 21. decembris . Skat?ts: 2015. gada 28. maijs .
  45. ↑ ≪Nobel Laureate John Nash to Visit HK≫ . www.china.org.cn . Skat?ts: 2017. gada 7. janv?ris .
  46. ↑ List of Fellows of the American Mathematical Society , retrieved February 24, 2013.
  47. ↑ ≪Nash and Nirenberg received the Abel Prize from the King of Norway≫ . The Norwegian Academy of Science and Letters. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2018. gada 18. j?nij? . Skat?ts: 2015. gada 24. maijs .
  48. ↑ Goldstein, Scott (April 10, 2005) Eleanor Stier, 84; Brookline nurse had son with Nobel laureate mathematician John F. Nash Jr. , Boston.com News.
  49. ↑ Sutherland, John (March 18, 2002) "Beautiful mind, lousy character" , The Guardian , March 18, 2002.
  50. ↑ Nasar (2011) , Chapter 17: Bad Boys, p. 143: "In this circle, Nash learned to make a virtue of necessity, styling himself self-consciously as a "free thinker." He announced that he was an atheist."
  51. ↑ Nasar (2011) , p. 212: "Nash, by then an atheist, balked at a Catholic ceremony. He would have been happy to get married in city hall."
  52. ↑ David Goodstein, 'Mathematics to Madness, and Back' , The New York Times , June 11, 1998
  53. ↑ Myles Ma. ≪Famed 'A Beautiful Mind' mathematician John Nash, wife killed in taxi crash, police say≫ . NJ.com, 2015. gada 23. maijs . Skat?ts: 2015. gada 23. maijs .
  54. ↑ ≪ ' A Beautiful Mind' mathematician John Nash, wife killed in crash≫ . Skat?ts: 2015. gada 24. maijs .
  55. ↑ ≪ ' Beautiful Mind' mathematician John Nash killed in crash≫ . Skat?ts: 2015. gada 24. maijs .
  56. ↑ ≪Princeton mathematician John Nash and his wife, Alicia, are killed in a car accident≫ . Skat?ts: 2015. gada 24. maijs .
  57. ↑ ≪John Nash, mathematician who inspired 'A Beautiful Mind', killed in car crash≫ . Reuters.com . Thomson Reuters. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 24. septembr? . Skat?ts: 2015. gada 24. maijs . Arhiv?ts 2015. gada 24. septembr?, Wayback Machine vietn?.
  58. ↑ ≪John Forbes Nash May Lose N.J. Home≫ . 2002. gada 14. marts. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 18. maij? . Skat?ts: 2011. gada 22. febru?ris . Arhiv?ts 2013. gada 18. maij?, Wayback Machine vietn?.
  59. ↑ Edgar Sandoval, Ginger Adams Otis. ≪John Nash, 86, inspiration for the film 'A Beautiful Mind,' and wife die in car accident on New Jersey Turnpike: police≫ . Daily News , 2015. gada 25. maijs . Skat?ts: 2015. gada 25. maijs .
  60. ↑ Ha Kyung Kwon. ≪Nash GS '50: 'The Phantom of Fine Hall ' ≫ . The Daily Princetonian , 2010. gada 10. decembris. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2014. gada 6. maij? . Skat?ts: 2014. gada 6. maijs .
  61. ↑ Fellows: Alphabetical List , Institute for Operations Research and the Management Sciences . Atjaunin?ts: 2019-11-27
  62. ↑ ≪John F. Nash Jr. 2010 Honoree≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2014. gada 17. oktobr? . Skat?ts: 2014. gada 16. j?lijs .
  63. ↑ ≪Nash receives Abel Prize for revered work in mathematics≫ . Skat?ts: 2015. gada 25. marts .

Bibliogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dokument?l?s filmas un video intervijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1969?1975
1976?2000
2001?pa?laik
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D?ons_Ne?s&oldid=4012607 "