?is raksts ir par apkaimi. Par UNESCO Pasaules mantojuma objektu skat?t rakstu R?gas v?sturiskais centrs .

Centrs
T?rbatas iela
Pamatinform?cija
Pils?ta	R?ga
Priek?pils?ta	Centra rajons Vidzemes priek?pils?ta Latgales priek?pils?ta Zieme?u rajons
Plat?ba	3,732 km²
Iedz?vot?ju skaits	35 274 ( 2018 )
Iev?rojamas celtnes	Br?v?bas piemineklis Latvijas Nacion?l? opera Latvijas Universit?te Latvijas M?kslas akad?mija
?denstilpes	Pils?tas kan?ls Daugava
Parki	Kan?lmalas apst?d?jumi V?rmanes d?rzs Esplan?de Kronvalda parks
Transports
Autobuss	2. , 3. , 4. , 6. , 7. , 8. , 9. , 10. , 11. , 12. , 13. , 16. , 18. , 20. , 21. , 22. , 23. , 24. , 25. , 26. , 30. , 32. , 34. , 37. , 38. , 39. , 41. , 43. , 47. , 50. , 51. , 52. , 53. , 54. , 55. , 57. , 63.
Trolejbuss	3. , 4. , 5. , 9. , 11. , 12. , 13. , 14. , 15. , 17. , 18. , 19. , 20. , 22. , 23. , 25. , 27. , 31. , 34. , 35.
Tramvajs	1. , 2. , 5. , 7. , 10. , 11.
Cits	Liel?k? da?a visu mar?rutu
Papildinform?cija
Pasta indekss	LV-10 (01, 09, 10, 11, 12, 13, 45, 50)
?r?j? saite	apkaimes.lv

Centrs ir R?gas pils?tas apkaime . Centra apkaimes robe?as ir Hanzas iela, Eksporta iela, Daugava , Kri?j??a Valdem?ra iela , Zigfr?da Annas Meierovica bulv?ris , Aspazijas bulv?ris , dzelzce??, Dzirnavu iela , Aleksandra ?aka iela , Tallinas iela , Miera iela , Alojas iela , Tomsona iela, J??a Dali?a iela , Vesetas iela un atkal Hanzas iela.

Centra apkaime apz?m? R?gas pils?tas centr?lo da?u, kas turkl?t iek?auta UNESCO pasaules kult?rv?sturisk? mantojuma sarakst?. Administrat?vi ??s apkaimes R da?a atrodas R?gas pils?tas Zieme?u rajon? , ZA da?a ? R?gas pils?tas Vidzemes priek?pils?t? , centr?l? da?a ? R?gas pils?tas Centra rajon? , bet neliela teritorija pie Centr?l?s dzelzce?a stacijas ar? R?gas pils?tas Latgales priek?pils?t? . Centra apkaime robe?ojas ar P?tersalas-Andrejsalas , Skanstes , Brasas , Gr?zi?kalna , Avotu ielas , Latgales apkaimes , Vecpils?tas un ??psalas (sauszemes savienojums pa Van?u tiltu ) apkaimi. Centra apkaimes kop?j? plat?ba ir 3,732 km².

Teritorijas iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centra apkaim? 3,8% jeb 14,2 hekt?rus aiz?em ?dens teritorijas. Liel?kais no ?iem ?dens objektiem ir Daugava , kuras platums no Citadeles l?dz ??psalai nedaudz p?rsniedz 600 metrus. Savuk?rt otrs b?tiskais ?dens objekts Centra apkaim? ir Pils?tas kan?ls , kur? pl?st gar apkaimes R malu, vijoties cauri Bulv?ru loka apst?d?jumiem. Pils?tas kan?ls ir izveidots m?ksl?gi, nojaucot R?gas aizsargva??us (1857. gads) un da??ji aizberot nocietin?juma gr?vi. Kan?ls savienots ar Daugavu autoostas apkaim? (to kan?la da?u sauc par K?r?a baseinu un tas neatrodas Centra apkaimes teritorij?) un caur Andrejostas l?ci. Kop?jais Pils?tas kan?la garums 3,2 km (liel?k? t? da?a atrodas Centra apkaimes robe??s), bet dzi?ums 1,5?2,5 metri. ^[1]

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centra apkaimes kop?j? plat?ba ir 3,732 km², kas ir apm?ram par 1/4 maz?k nek? vid?jais apkaimes plat?bas r?d?t?js R?g? . Pa perimetru apkaimes robe?as garums ir 9 630 metri. Dab? ??s apkaimes robe?as nav viegli identific?jamas, jo, atskaitot t?s DR da?u (redzamas skaidra p?reja uz Vecr?gai rakstur?go apb?vi), apb?ves raksturs sal?dzino?i vienm?r?gi sapl?st ar apkaimei piegu?o?o kaimi?u teritoriju apb?ves raksturu. Tom?r robe?as noteiktas objekt?vi, iez?m?jot pils?tas centra teritoriju t?s re?l?s ikdienas uztveres telpas robe??s. ?ai apkaimei v?l izteikt?k nek? cit?m centr?li novietotaj?m apkaim?m nav skaidri identific?jama viet?ja centra, jo p?c b?t?bas visai apkaimei (ar nelieliem iz??mumiem apkaimes ZR un Z da??) ir centra teritoriju izteikti daudzfunkcion?lais un telpiski bl?vais raksturs.

Minim?lais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski atbilst j?ras l?menim, jo neliela teritorija apkaimes R da?? robe?ojas ar Daugavu . Centra apkaimes reljefam liel? m?r? rakstur?ga antropog?na izcelsme, jo dabiskais reljefs ir main?ts apb?ves att?st?bas rezult?t?. Kopum? reljefs ir l?dzens, lai gan apkaimes centr?l? da?a ir b?tiski augst?ka nek? apkaimes periferi?l?s teritorijas. To nosaka fakts, ka apkaimes centr?l? (ar? ZA, A) da?a v?sturiski atrodas uz k?pu mas?va. Antropog?n?s iedarb?bas rezult?t? ?o k?pu mikroreljefs ir b?tiski izl?dzin?ts, ta?u zemes virsma joproj?m atrodas daudz augst?k nek? kaimi?u teritorij?s. Viszem?kais un l?dzen?kais reljefs rakstur?gs apkaimes R, ZR un D da?ai, kur zemes virsmas augstums p?rsvar? ir 4?5 m v.j.l. Iz??mums ir Pils?tas kan?la ieleja, kur kan?la ?dens virsmas augstums ir aptuveni 1 metrs v.j.l., k? ar? Pils?tas kan?lam piegu?o?ais, m?ksl?gi veidotais Bastejkalns , kura augstums nedaudz p?rsniedz 16 metrus ? t? ir ar? augst?k? Centra apkaimes teritorija. Dabiski augst?kais apkaimes reljefs ir Centra apkaimes centr?laj? da?? ap Akas ielu, kur tas sasniedz 13 metru augstumu v.j.l. Savuk?rt apkaimes A da?? zemes virsma p?rsvar? atrodas 8?10 metru augstum? v.j.l. Centra apkaime atrodas 3 ?eomorfolo?iskajos mikrorajonos, ko var noteikt ar? p?c reljefa ?patn?b?m.

Pateicoties pietiekamajam zemes virsmas augstumam virs j?ras l?me?a, re?li appl??anas draudi Centra apkaimei nepast?v. Vien?gais iz??mums ir apkaimes R da?? eso?? Pils?tas kan?la ieleja, kur? v?rojamas ?dens l?me?a sv?rst?bas atkar?b? no v?juzpl?diem Daugav?.

?eolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

No in?enier?eolo?isko apst?k?u viedok?a Centra apkaim? rakstur?ga ?oti daudzveid?ga situ?cija atkar?b? no teritorijas novietojuma. Apkaimes R, ZR da?? (uz ZR no Kri?j??a Valdem?ra ielas ) rakstur?gi celtniec?bai nelabv?l?gi apst?k?i. To nosaka gan augstais grunts?de?u l?menis, kas atrodas sekl?k par 1,5 metru, gan kvart?ra nogulumu sast?vs. Zemes virsk?rtu 5?10 metru biezum? veido tehnog?nie nogulumi. Savuk?rt p?r?jos nogulumus l?dz pat 18?34 metru dzi?umam veido da??da biezuma (1,5?6 m) smil?u sl??i, kas mijas ar 3?10 m bieziem organiski?miner?lo d??u sl??iem. ?o v?jas nestsp?jas grun?u pamatn? no 18?33 m dzi?uma iegu? bl?va putek?aina vai gran?aina smilts. T?d?j?di galvenais pielietojamais b?vju pamatu veids ir p??i, bet b?vlaukumu sagatavo?anai nepiecie?ami speci?li in?eniertehniskie priek?darbi. Ar? Centra apkaimes DR, D da?? ( Bulv?ru loka un Centr?l?s stacijas rajons) un Z da?? ap Kri?j??a Valdem?ra ielu celtniec?bai apst?k?i ir apgr?tin?ti, tos klasific?jot k? sare???tus celtniec?bas apst?k?us. Grunts?de?i ?aj?s teritorij?s iegu? p?rsvar? 1,5?3,0 metru dzi?um? (sekl?k tikai uz R no Kri?j??a Valdem?ra ielas). ?aj? teritorij? zem 2?3 metru biezas uzb?ruma k?rtas iegu? irdenas ar vid?ji bl?v?m starpk?rt?m, smalkas vai vid?ji rupjas smiltis, kuru pamatn? iegu? karbon?tiski ie?i. Labv?l?gi vai nosac?ti labv?l?gi celtniec?bas apst?k?i ir Centra apkaimes centr?lajai da?ai. Tur grunts?de?i iegu? vismaz 1,5 m dzi?um? (p?rsvar? 1,5?3,0 metri), bet ?eolo?iskaj? griezum? rakstur?gas vid?ji bl?vas smil?ainas gruntis ar p?rsvar? smalkas smilts starpk?rt?m. ^[2]

Arhitekt?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

R?gas centra za?aj?s teritorij?s un tuv?jos bulv?ros tika izvietotas vair?kas sabiedriskas noz?mes kult?ras un izgl?t?bas iest??u celtnes, kas tika risin?tas taj? laik? aktu?laj? stilistik?: eklektism? un da??dajos neostilos, piem?ram, neogotik?, neobarok?, neoklasicism?, pusaploces stil?, piemekl?jot stilistisko risin?jumu t?, lai tas sasp?l?tos ar ?kas funkciju. Tagad?j? Latvijas Nacion?l? opera , Latvijas Universit?tes galven? ?ka, Latvijas M?kslas akad?mija , Latvijas Nacion?lais te?tris , ar? Br?v?bas pieminek?a ansamblis , R?gas Latvie?u biedr?bas nams, R?gas cirks un virkne citu b?vju ir izcili arhitekt?ras un plastisk?s m?kslas paraugi un laikmeta nacion?lo un kosmopol?tisko ideju iemiesot?ji. T?pat uzman?bas v?rtas ir v?cbaltie?u un latvie?u izcelsmes viet?jo arhitektu un in?enieru b?v?tie ?res nami un villas. Bulv?ru lokos tie ir ?pa?i grezni un dekorat?vi, t?l?k prom no Vecr?gas celtie nami tiek paredz?ti str?dnieku ?imen?m un t?p?c ir sal?dzino?i vienk?r??ki. Taisn?s ielu trases atsvaidzina parki un apst?d?jumi, koka fona apb?ve un apza?umoti skv?ri?i neapb?v?to ielu st?ros (diem??l m?sdien?s, ?pa?i nekustam? ?pa?uma buma laik?, ?ie st?ri liel?koties tika aizb?v?ti, padarot ielas par vienu nebeidzamu sienu).

K? ?pa?a arhitekt?ras veiksme ir minama j?gendstila apb?ves intensit?te R?gas centr?. T? ir slaven? Alberta iela ar M. Eizen?teina projektiem, tuv?j? Antonijas, Elizabetes iela un citas. Pils?tas tap?anas laik? tas bija laikmet?gs stils, kas koncentr?j?s uz konstrukciju, fas?des un dekorat?vos elementus pak?rtojot iek??jai strukt?rai. Lai ar? R?g? str?d?jo?ie arhitekti ^[3] realiz?ja visda??d?kos j?gendstila novirzienus: stateniski, stiliz?to, eklektisko un citus, ?pa?u popularit?ti iemantoja j?gendstila lok?l?, Skandin?vijas inspir?t? modifik?cija ? nacion?lais romantisms, ko stiprin?ja latvie?u nacion?l?s pa?apzi?as un identit?tes veido?an?s. J?gendstila sakar? minama ir ar? Br?v?bas?C?su ielas apk?rtne, jo ar? tur ir atrodami vair?ki eleganti j?gendstila paraugi, tiesa, ne tik grezni, k?, piem?ram, Alberta iel?.

Atsevi??as uzman?bas cien?gas ir sabiedrisk?s celtnes un to kompleksi dzi??k R?gas centr?, piem?ram, Berga baz?rs , R?gas 1. pils?tas slimn?ca , Dailes te?tris , Vidzemes tirgus un citi. T?pat b?tu j?izce? da??do reli?isko konfesiju sakr?l?s ?kas, jo t?s ir ne tikai lieliskas arhitekt?ras p?rles, bet ar? saglab? sev? unik?lus m?kslas un lieti???s m?kslas priek?metus. ^[4]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

R?gas centra izveide ir uzskat?ms iepriek?min?t?s teorijas iemiesojums, t? k? R?ga v?sturiski ir bijusi tirdzniec?bas, tranz?ta un r?pniec?bas pils?ta, saimniecisk? darb?ba ?pa?i aktiviz?j?s 18. gadsimta vid?, kad R?gas osta kalpoja k? tilts starp Krieviju un Rietumvalst?m , tika att?st?tas manufakt?ras u.tml., attiec?gi strauji pieauga iedz?vot?ju skaits, no kuriem liel?k? da?a bija spiesta apmesties priek?pils?t?, ^[5] jo tagad?j? Vecr?ga jeb tolaik vienk?r?i R?ga bija k?uvusi p?rapdz?vota un antisanit?ra. 19. gadsimt? R?ga (tagad?j? Vecr?ga) var?ja augt un att?st?ties tikai uz priek?pils?tas r??ina, jo ap ?o laiku priek?pils?ta, kas kop? 1784. gada bija relat?vi att?st?ta, t? k? to regul?ja R?gas izb?ves projekts (1769) ? ce?u trases mij?s ar regul?ru ielu t?klojumu, koka dz?vojam? apb?ve ar apst?d?jumiem. ^[6] 1812. gada ugunsgr?ks, kas nopost?ja visu priek?pils?tas apb?vi, iez?m?ja kardin?las p?rmai?as ar? kvalitat?v? noz?m?, jo liela da?a zemes ?pa?nieku nekav?joties s?ka b?v?ties no jauna taj?s pa??s viet?s, algojot tos pa?us meistarus, ta?u ?ku izskats un darin??anas veids nu vairs nebija iepriek??jam gadsimtam rakstur?gs. ^[7]

Nocietin?jumi trauc?ja pils?tai k??t par vienotu organismu. Nepiecie?am?ba att?st?ties sad?r?s ar nepiecie?am?bu iev?rot aizsardz?bas apsv?rumus, t? k? R?ga v?l joproj?m bija noz?m?ga Krievijas Imp?rijas D un R robe?u aizsardz?b?. Tiesa, atbr?vo?an?s no nocietin?jumiem jau bija izplat?ta proced?ra cit?s Eiropas pils?t?s un 1857. gad? ar? R?gai tika anul?ts cietok??a statuss. Rezult?t?, t?pat k? G?teborg? , Br?men? , V?n? , Krakov? un citur, aizsargsist?mas josla tika p?rveidota par parku un sabiedrisku ?ku teritoriju, kas atbilda joslas konfigur?cijas ?patn?b?m, ko aptv?ra bulv?ru loks. L?dz 1863. gadam ap Vecr?gu tika nojaukti zemes va??i, bastioni, tika sa?aurin?ts ?dens gr?vis (tas tika atst?ts, lai pils?tnieki var?tu ?rt?k pievest materi?lus savu bulv?ru lok? paredz?to m?ju celtniec?bai), nospraustas ielas un bulv?ri, uzs?ktas celt kapit?las m?ra ?kas. ^[8]

Pils?tas kan?ls ar t? apza?umotajiem krastiem ir galven? ??irtne starp R?gu un t?s vecpils?tu, ?aujot p?d?jai saglab?t nosac?tu nosl?gt?bu modern?s pils?tpl?no?anas kontekst?. Pils?tas kan?la garums ir 3,2 km. Kan?la ab?s pus?s pak?peniski, s?kot ar 1859. gadu veidoja apst?d?jumus (A. Vendts, v?l?k G. Kufalts) ar vair?k nek? 130 koku ??irn?m. No aizsargva??u zemes tika uzb?rts 15 m augsts m?ksl?gs kalns ? Bastejkalns . 19. gadsimta pa??s beig?s p?c G. K?falta projekta to p?rveidoja ?odien paz?stamaj? izskat?, iek?rtoja akmens kr?vumus, ar kask?d?m, ?denskritumiem un alpin?riju. 1892. gad? koka tilti?u nomain?ja pils?tas galven? in?eniera ?. Agtes projekt?tais m?ra tilts. N?kamaj? gad? tilta apk?rtni labiek?rtoja, R?gas Putnu audz??anas biedr?ba uzd?vin?ja pils?tas D?rzu p?rvaldei divus gulbju p?rus, kuriem p?c arhitekta H. ??la projekta izb?v?ja gulbju m?ji?u. ^[9]

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Iedz?vot?ju sadal?jums Centra apkaim? ir ?oti nevienm?r?gs un liel?k? koncentr?cija ir Br?v?bas, Dzirnavu, Avotu un Tallinas ielu apk?rtn?. No 2000. l?dz 2014. gadam darbsp?j?go iedz?vot?ju skaits ?aj? apkaim? samazin?j?s par 15 284 jeb 36,9%. To skaidro ar R?gas aglomer?cijas veido?anos un iedz?vot?ju p?rcel?anos uz ?rti sasniedzam?m viet?m Pier?gas novados, R?gas centru saglab?jot k? darba, lieti??o dar?jumu, m?c?bu, atp?tas un br?v? laika pavad??anas vietu. ^[10]

Dabas un apst?d?jumu teritorijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dabas un apst?d?jumu teritorijas Centra apkaim? aiz?em 9,4% jeb 34,9 hekt?rus lielu plat?bu, un neviena no t?m nav ?pa?i aizsarg?jam? dabas teritorija. ?o dabas un apst?d?jumu teritoriju liel?kie nogabali izvietoti apkaimes R da?? Bulv?ru loka robe??s ? Kan?lmalas apst?d?jumi, V?rmanes d?rzs, Esplan?de, Kronvalda parks. Atsevi??as maz?kas dabas un apst?d?jumu teritorijas noteiktas ar? cit?s apkaimes da??s (jo ?pa?i apkaimes ZA da??).

Kan?lmalas apst?d?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Kan?lmalas apst?d?jumi

Kan?lmalas apst?d?jumu plat?ba ir 10,5 hekt?ri. Tie veidoti ainavisk? stil?, izmnatjot ar? regul?r? stila elementus. Kan?lmalas apst?d?jumus s?ka ier?kot (1856.?1857. gad?) p?c R?gas va??a nojauk?anas, p?rveidojot nocietin?juma gr?vi par kan?lu un 1858.?1859. gad? uzce?ot pirmos kapit?los tiltus p?ri kan?lam. S?kot ar 1880. gadu, Kan?lmalas apst?d?jumus p?rveidoja p?c G.F.F. K?falta projekta. 1887. gad? Bastejkaln? p?rk?rtoja ce?us un apst?d?jumus, uzc?la paviljonu, 1898. gad? ier?koja akmens kr?vumus, strauti?u ar kask?d?m, ?denskritumu un alpin?riju. 20. gadsimta 20. l?dz 30. gados Kan?lmalas apst?d?jumi rekonstru?ti p?c A. Zeidaka projekta ? main?ts ce?u izvietojums, apst?d?jumi papildin?ti ar ziemciet?m, izveidotas gleznas ainavas. Kan?lmalas apst?d?jumos aug 19 viet?j?s kokaugu sugas (ar? parast? ?ve ) un 110 introduc?to kokaugu taksoni, to vid? vair?ki ?oti reti koki (divdaivu ginks, Amerikas ( Kan?das ) ragukoks un citi). ^[1]

V?rmanes d?rzs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: V?rmanes d?rzs

V?rmanes d?rza (parka) plat?ba ir 5 hekt?ri. K? sabiedriskais d?rzs tas tika atkl?ts 1817. gad?, kura s?kotn?jo teritoriju (0,8 hekt?ri) pils?tai d?vin?ja A.?. V?rmane . V?rmanes d?rzu veidoja p?c ainavisk? principa, vair?kk?rt papla?in?ji, l?dz to 1859. gad? iek??va apb?ve. 1880. gad? V?rmanes d?rzu p?rveidoja p?c G.F.F. K?falta projekta ? iest?d?ja vair?kus t?ksto?us sve?zemju koku un kr?mu, 1899. gad? ier?koja pirmo roz?riju R?g? . 20. gadsimta 30. gados V?rmanes d?rzu rekonstru?ja p?c A. Zeidaka projekta ? papla?in?ja ce?us, ier?koja pla?us z?lienus, ziemcie?u st?d?jumus, jaunu roz?riju, rota?u laukumu, uzb?v?ja estr?di. V?rmanes d?rz? aug 10 viet?jo kokaugu sugu un 71 introduc?to kokaugu taksons (piem?ram, Mand??rijas riekstkoks, o?lapu pterok?rija un citi). ^[1]

Esplan?de [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Esplan?de (R?ga)

Esplan?d? apst?d?jumus ier?koja tikai 20. gadsimta s?kum? p?c G.F.F. K?falta projekta. T?s pa?reiz?j? plat?ba ir ap 8,7 hekt?riem. Esplan?des apst?d?jumos domin? regul?rais princips. 1950.?1952. gad? apst?d?jumi p?rk?rtoti p?c arhitekta K. Pl?ksnes un dendrologa A. Kapak?a projekta ? izveidoti betona pl?k??u seguma ce?i, z?lieni, kuros ir koku un kr?mu grupas, ziemcie?u st?d?jumi, ier?kots roz?rijs, b?rnu rota?u laukums. Esplan?des apst?d?jumos aug 10 viet?j?s kokaugu sugas un 82 introduc?tie kokaugu taksoni (piem?ram, me?a di?sk?bar?a ??irne Atropunicea, Am?ras kor?akoks un citi). ^[1]

Kronvalda parks [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Kronvalda parks

Kronvalda parka plat?ba ir 13 hekt?ri. T? apst?d?jumi veidoti ainavisk? stil?, izmantoti ar? regul?r? stila elementi. Kronvalda parku Pils?tas kan?la labaj? krast? s?ka ier?kot 1863. gad? v?cu Str?lnieku biedr?ba. 1883. gad? p?c G.F.F. K?falta projekta apst?d?jumus ier?koja pie tagad?j?s Latvijas Universit?tes Biolo?ijas fakult?tes. 20. ? 30. gados Kronvalda parks p?rveidots p?c A. Zeidaka projekta ? ier?kotas pu?u dobes, roz?rijs, str?klaka ar skulpt?r?m, iest?d?ts daudz introduc?tu koku un kr?mu. Kronvalda park? aug 22 viet?j?s kokaugu sugas un 105 introduc?to kokaugu taksoni (piem?ram, kazaku kadi?is, gur?u magnolija un citi). ^[1]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• R?ga
• Centra rajons
• Sabiedriskais transports R?g?
• Tipveida dz?vojam? apb?ve R?g?
• R?gas klimats

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Izmantoti materi?li no R?gas Domes pils?tas att?st?bas departamenta m?jas lapas .
• Izmantoti materi?li no R?gas pa?vald?bas port?la .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Apkaimes ofici?l? m?jas lapa
• R?gas pa?vald?bas port?la .

s d l R?gas apkaimes Kurzemes rajons Bolder?ja Daugavgr?va Dzirciems I??uciems Imanta Kleisti ??psala R?tabu??i Spilve Voleri Zasulauks Zemgales priek?pils?ta ?genskalns 1 Atg?zene Beberbe?i Bieri?i Bi?umui?a Katlakalns M?kupurvs Pleskod?le Salas 2 ?amp?teris Tor?akalns Ziepniekkalns Zolit?de Zieme?u rajons ?iekurkalns 3 Jaunciems Kundzi?sala Manga?sala Me?aparks M?lgr?vis P?tersala-Andrejsala Sarkandaugava Tr?sciems Vec??i Vecdaugava Vecm?lgr?vis Vidzemes priek?pils?ta Ber?i Brasa Brek?i Bukulti Dreili?i Jugla Me?ciems Purvciems Skanste 4 Su?i 4 Teika Centra rajons Centrs 5 Vecr?ga Latgales priek?pils?ta Avoti D?rzciems D?rzi?i Gr?zi?kalns 6 ?engarags Latgales apkaime P?avnieki Rumbula ??irotava 1 da??ji Kurzemes rajon? 2 da??ji Latgales priek?pils?t? 3 da??ji Vidzemes priek?pils?t? 4 da??ji Zieme?u rajon? 5 da??ji Zieme?u rajon? , Vidzemes un Latgales priek?pils?t? 6 da??ji Centra rajon?