Centr?l?zija

Centr?l?zija ir liels sauszemes ieskauts re?ions ?zij? . Lai ar? eksist? da??das t? robe?u defin?cijas, neviena no t?m nav vienpr?t?gi pie?emta. Par sp?ti neskaidr?b?m robe?u jaut?jum?, tam ir da?as svar?gas kop?g?s iez?mes. Centr?l?zija vienm?r ir saist?jusies ar klejot?ju taut?m un Z?da ce?u , t?p?c t? ir bijusi krustceles tirdzniec?bas un kult?ras ce?iem starp Eiropu , Rietum?ziju , Dienvid?ziju un Austrum?ziju . Da?reiz to sauc ar? par Vidus?ziju , apl?kojot to Eir?zijas kontinenta kontekst?. Zin?m? m?r? ?is re?ions ir saist?ts ar Turkest?nu ( tjurku valod?s run?jo?o tautu teritoriju).

?eopolitiski tas atrodas uz dienvidaustrumiem no Krievijas Feder?cijas , uz rietumiem no ??nas , uz zieme?iem no Ir?nas un Pakist?nas . V?sturiski ?o teritoriju apdz?voja klejot?ji lopkopji un tirgot?ji, kas pirms vair?kiem t?ksto?iem gadu rad?ja savdab?gas Baktrijas , Sogdi?nas , Ku??nu valsts kult?ras.

Teritorija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centr?l?zijas re?ionam nav izejas uz oke?nu. Kazahst?nai un Turkmenist?nai ir krasta l?nija ar iek?zemes Kaspijas j?ru , bet p?r?j?m re?iona valst?m ir vien?gi sauszemes robe?as. Centr?l?zija sast?v no ??d?m biju??s Padomju Vidus?zijas valst?m:

?eopolitisk? kontekst? tiek min?tas ar?

Afganist?na , Vair?k nek? tr?s ceturtda?as Afganist?nas teritorija aiz?em kalni un augstienes l?dzenumi. Centr? kalnu gr?da ir Hinduku?s kas iestiepjas aptuveni asto?simt kilometru garum? cauri Afganist?nai un iestiepjas Paskuist?n? un Tad?ikist?n?. Augst?k? virstotnes slejas virs septi?iem kilometrim, un re?iona vid?jais pac?lums ir aptuveni virs ?etrt?ksto?tr?simt metriem virs j?ras l?me?a.
Indijas zieme?rietumu da?a,
Pakist?nas zieme?u da?a,
Ir?nas austrumu da?a,
Mongolijas re?ioni.
??nas Si?dzjanas province.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uzskata, ka no 17. l?dz 15. gadsimtam p.m.?. Centr?l?zij? no tagad?j?s Arm?nijas un Kurdist?nas teritorijas ieradu??s indoeiropie?u valod?s run?jo??s klejot?ju tautas. Seno indoeiropie?u migr?ciju rezult?t? pla?? are?l? no Altaja l?dz Pievolgai izveidojies Andronovas kult?ra , kur? senaj?s indoeiropie?u valod?s run?jo??s ciltis ir past?v?gi mijiedarboju??s cita ar citu un ar viet?j?m somugru un altajie?u valod?s run?jo??m cilt?m, t?s da??ji iek?aujot sav? sast?v?. ^[1] Uz dienvidiem no Andronovas kult?ras atrad?s Baktrijas-Margi?nas arheolo?iskais komplekss , kura iedz?vot?jiem bija intens?vi kult?ras un tirdzniec?bas sakari ar Indas ielejas civiliz?ciju (ap 3300. ? 1300. gads p.m.?.).

No 10. gadsimta p.m.?. l?dz 7. gadsimtam p.m.?. Centr?l?zij? izveidoj?s M?die?u lielvalsts , kas s?kotn?ji bija Jaunas?rijas imp?rijas pak?aut?b?, bet v?l?k k?uva par patst?v?gu imp?riju. 549. gadam p.m.?. to iekaroja persie?u karavadonis K?rs Lielais , dibinot Ahemen?du imp?riju . 330. gad? p.m.?. Centr?l?zijas dienvidu da?u iekaroja Ma?edonijas ??ni?? Aleksandrs Lielais , no 312. gada p.m.?. l?dz 63. gadam p.m.?. taj? past?v?ja Seleik?du imp?rija ar hell?nisku kult?ru.Ap 100. gad? pirms m?su cauri Centr?l?zijai izveidoj?s Z?da ce?a , kas bija da??du pre?u, bet galvenok?rt z?da transport??anas sauszemes ce?? starp ??nu un Eiropu .

Cent?l?zijas zieme?us ?aj? laik? apdz?voja skiti un sarmati , bet l?dzenum? starp Amudarjas un Sirdarjas up?m un Ferg?nas ielej? izveidoj?s Sogdi?nas valsts, kuras liel?k?s pils?tas bija Samarkanda un Buh?ra . Uz dienvidiem no t? atrad?s Baktrija , kur? 135. gadu p.m.?. izveidoj?s Ku??nu valsts , kas lietoja grie?u alfab?tu un kala grie?u parauga mon?tas. Vairums ku??nu bija zoroastrie?i , tom?r laika gait? vi?i pie??ma no Indijas ien?ko?o budismu . M?sdienu Turkmenist?na no 247. gadu p.m.?. l?dz 224. gadam bija da?a no Partas valsts, ko 224. gad? to iekaroja Sasan?du imp?rija .

7. gadsimt? Centr?l?zijas dienvidu da?u iekaroja ar?bi , taj? past?v?ja Umaj?du kalif?ts , v?l?k pam??us Ab?s?du kalif?ts (750-1258), Liel? Seld?uku imp?rija (1037?1194) un Gaznev?du imp?rija (977?1186). 13. gadsimt? to iekaroja Mongo?u imp?rija , tai sabr?kot izveidoj?s Zelta orda . 1370. gad? Samarkandas mongo?u valdnieks Timurs sak?va Zelta Ordu un iekaroja lielu da?u Centr?l?zijas un Rietum?zijas, bet vi?a lielvalsts sabruka p?c vi?a n?ves 1405. gad?. Tjurku valod? run?jo?ie stepju nomadi izveidoja Nogaju ordu , kas kop? 1465. gada nostiprin?j?s starp ?u un Talas up?m un v?l?k izveidoja pla?u Kazahu hanisti (1465?1731). 1428. ? 1468. gad? past?v?ja Uzbeku haniste, ko p?c t?s hana Abulhaira n?ves pak??va Kazahu haniste . No 1501. l?dz 1510. gadam t? atkaroja Timura p?cte?iem visu tagad?j?s Uzbekist?nas teritoriju un nodibin?ja Buh?ras un Hivas hanistes. 1709. gad? no Buh?ras hanistes atdal?j?s Kokandas haniste , 1785. gada Buh?ras hanisti p?rd?v?ja par Buh?ras emir?tu . Afg??u karavadonis Ahmad?ahs (1747-1772) apvienoja visas afg??u ciltis un izveidojot t.s. Duran? lielvalsti, p?c kuras sabruk?anas 1826. gad? izveidoj?s Afganist?nas emir?ts.

18. gadsimta beig?s Krievijas Imp?rija s?ka ekspansiju Centr?l?zij?, 1798. gad? anekt?ja agr?k?s Kazahu hanistes zieme?rietumu da?u, bet dienvidaustrumu da?a ("Liel? orda") saglab?ja patst?v?bu l?dz 1820. gadiem. 1839. gad? Afganist?n? iebruka Britu imp?rijas eksped?cijas korpuss un s?k?s Pirmais ang?u-afg??u kar? . S?k?s Krievijas Imp?rijas un Lielbrit?nijas savstarp?j? s?ncens?ba par varu Centr?l?zij? jeb " Liel? sp?le ". 1863. gad? krievu ie?emt?s teritorijas sadal?ja Turkest?nas ?ener?lgubernat?r? dienvidos un Stepes novad? zieme?os. 1865. gad? krievu karasp?ks ie??ma Ta?kentu , ko 1867. gad? pasludin?ja par Turkest?nas ?ener?lgubernat?ras centru, bet 1868 . gad? Samarkandu . Buh?ras emir?ts k?uva par Krievijas Imp?rijas protektor?tu 1868. gad?, Hivas haniste 1873. gad?, bet Kokandas haniste p?c sacel?an?s 1876. gad? tika likvid?ta.

1878 . gad? briti atkal iebruka Afganist?n?, s?kot Otro ang?u-afg??u karu un uzspie?ot Afganist?nai Gandamakas miera l?gumu . Afganist?nas emir?ts k?uva par Britu imp?rijas vasa?valsti. 1919. gad? s?k?s Tre?ais ang?u-afg??u kar? , p?c zaud?juma taj? Lielbrit?nija atzina Afganist?nas neatkar?bu.

Krievijas PFSR piedero??s Vidus?zijas karte ar Turkest?nas APSR (1922)

Krievijas pilso?u kara laik? Sarkan? armija ie??ma Krievijas Turkest?nu, k? ar? Buh?ras emir?ta un Hivas hanistes teritorijas, tika izveidota Turkest?nas APSR , Buh?ras Tautas Padomju Republika (Buh?ras TPR) un Horezmas Tautas Padomju Republika (Horezmas TPR). Horezmas TPR 1923. gada 20. oktobr? pievienoja PSRS k? Horezmas Soci?listisko Padomju Republiku . Savuk?rt Buh?ras TPR 1924. gada 19. septembr? p?rd?v?ja par Buh?ras Soci?listisko Padomju Republiku un ar? pievienoja PSRS. Jau 1924. gada 14. oktobr? Turkest?nas APSR un Buh?ras SPR uzbeku un tad?iku apdz?votaj? teritorij? izveidoja Uzbekijas PSR . T?s galvaspils?ta bija Samarkanda . 1925. gada 15. febru?r? likvid?ja ar? Horezmas SPR un t?s teritoriju sadal?ja starp nesen nodibin?to Uzbekijas PSR, Turkm?nijas PSR un KPFSR Karakalpaku autonomo apgabalu. 1929. gad? no Uzbekijas PSR atdal?ja Tad?ikijas PSR un galvaspils?tu p?rc?la uz Ta?kentu , bet 1932. gad? pievienoja no Kazahu APSR atdal?tos Karakalpakijas un Kizilkuma apvidus.

1979.?1989. gad? Padomju armija m??in?ja pak?aut ar? Afganist?nu , ta?u cieta sak?vi. P?c PSRS sabrukuma 1991. gad? tika pasludin?ta Kazahst?nas, Kirgizst?nas, Tad?ikist?nas, Turkmenist?nas un Uzbekist?nas neatkar?ba. Krievijas Feder?cija turpina ietekm?t Centr?l?zijas re?ionu k? ?o valstu liel?k? tirdzniec?bas partnere.

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centr?l?zija ir re?ions, kam rakstur?gas dabas apst?k?u gal?j?bas.

Viss re?ions atrodas ?oti t?lu no Pasaules oke?na , un taj? valda kontinent?lais klimats , kam rakstur?gs lielas temperat?ras gal?j?bas. Centr?l?zija p?rsvar? ir sauss klimats un t?p?c ?denim ir ?pa?i augsta v?rt?ba. Ap?de?o?ana ir vit?li nepiecie?ama lauksaimniec?bas kult?ru audz??anai, ta?u sald?dens izmanto?ana samazina ?dens kr?jumus ezeros un up?s.

Lielas ba?as rada r?pniec?bas un lauksaimniec?bas izrais?tais vides pies?r?ojums un agr?k augl?go stepes zemju p?rv?r?an?s tuksnes? .

Reli?ijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Isl?ms ir visizplat?t?k? reli?ija Centr?l?zijas republik?s, Afganist?n?, k? ar? blakus eso?aj? Ba?kortost?n?. Liel?k? da?a Centr?l?zijas musulma?u ir sunn?ti , kaut gan Afganist?n? un Tad?ikist?n? ir sam?r? lielas ?i?tu minorit?tes.

Pirms isl?ma ien?k?anas galven?s tic?bas Centr?l?zij? bija budisms un zoroastrisms . Zoroastrisma ietekme ar? ?odien ir saj?tama t?dos sv?tkos, k? Novruz, kas tiek svin?ts vis?s piec?s Centr?l?zijas valst?s. Budisms bija iev?rojama reli?ija Centr?l?zij? pirms isl?ma ien?k?anas, un budisma izplat?ba pa Z?da ce?u galu gal? aizveda ?o reli?iju uz ??nu. Starp tjurkiem tengrianisms bija popul?ra reli?ija pirms isl?ma ien?k?anas. Tibetie?u budisms bija pla?i izplat?ts Tibet?, Mongolij?, Ladak? un Krievijas Sib?rijas dienvidu re?ionos.

Krist?g?s reli?ijas forma, kas tika praktiz?ta ?aj? re?ion? iepriek??jos gadsimtos bija nestori?nisms, bet tagad t? ir Krievu pareiztic?g? bazn?ca , kurai Kazahst?n? ir daudz draudzes locek?i.

Buh?ras ebreji k?dreiz bija pietieko?i liela kopiena Uzbekist?n? un Tad?ikist?na, bet gandr?z visi ir izce?oju?i p?c PSRS sabrukuma . ?aj? re?ion? kontakti haniem un vi?u migr?cija no ??nas ir ienesu?i konfuci?nismu, daoismu, mahajas budismu un citas ??nie?u tautas tic?bas.

Avoti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klaivs D?iforts. Pasaules ?eograafijas enciklop?dija. Zvaigzne ABC, 2003
Walter Ratliff. Pilgrims on the Silk Road: A Muslim-Christian Encounter in Khiva. Wipf and Stock Publishers, 2010