Bulg?rijas ?erbonis

Vikip?dijas lapa
Bulg?rijas ?erbonis
Deta?as
?pa?nieks Bul?rijas Republika
Ieviests 1997. gad?
Pu??is Otr?s Bulg?rijas caristes kronis
Vairogs uz sarkana fona k?j?s sasl?jies kron?ts zelta lauva
Tur?t?ji divi k?j?s sasl?ju?ies kron?ti zelta lauvas
Pamatne divi sakrustoti ozola zari ar z?l?m
Dev?ze Съединението прави силата
(Vienot?ba dod sp?ku)

Bulg?rijas ?erbonis ( bulg?ru : Герб на България ) ir viens no Bulg?rijas nacion?lajiem simboliem. Tas sast?v no paka?k?j?s sasl?ju??s kron?tas zelta lauvas , kas att?lota uz tum?i sarkana vairoga ; virs vairoga novietots v?sturisks Bulg?rijas kronis . Vairogu tur divas uz paka?k?j?m sasl?ju??s kron?tas zelta lauvas; zem vairoga pamatn? novietoti ozola zari ar z?l?m un balta lente ar uz t?s uzrakst?tu nacion?los dev?zi "Vienot?ba dod sp?ku" ( bulg?ru : Съединението прави силата ).

Apraksts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pa?reiz?jais Bulg?rijas ?erbonis pie?emts 1997. gad?. ?is ?erbonis ir nedaudz p?rveidota Bulg?rijas ?erbo?a versija, kas bija valsts ?erbonis no 1927. l?dz 1946. gadam. Savuk?rt ?is ?erbonis bija veidots p?c ?erbo?a agr?k?s formas, ko pirmais izmantoja cars Ferdinands I (1887 ?1918) k? savu person?go valdnieka ?erboni. [1] Iepriek??jais ?erbonis, kur? bija apvienoti tradicion?l? zelta lauva ar Padomju Savien?bas ?erbo?a rakstu, tika atcelts 1989. gad?, kad valst? beidz?s komunistisk? re??ms . Jaunaj? Bulg?rijas Konstit?cij? , kas tika pie?emta 1991. gad?, un taj? par Bulg?rijas ?erboni teikts:

“ 164. punkts. Bulg?rijas Republikas ?erbonis att?lo zelta lauvu, kas atrodas uz tum?a sarkana vairoga. [2] ”

Daudzus gadus vieno?an?s par ?erbo?a dizainu Bulg?rijas vald?bai rad?ja lielas domstarp?bas, jo da??das puses iebilda pret dizaina elementiem. Gal?gais dizainparaugs tika noteikts 1997. gada 4. august? Bulg?rijas Republikas likum? par ?erbo?iem:

“ Bulg?rijas Republikas ?erbonis

1. punkts. Bulg?rijas Republikas ?erbonis ir valsts simbols, kas apliecina Bulg?rijas tautas un valsts neatkar?bu un suverenit?ti.

2. punkts. (1) Bulg?rijas Republikas ?erbonis ir uz paka?k?j?m sasl?jies kron?ts zelta lauva uz tum?i sarkana vairoga formas lauka. Virs vairoga ir liels kronis, kas s?kotn?ji bija Otr?s Bulg?rijas caristes bulg?ru caru (t. i., imperatoru) kronis ar pieciem krustiem un v?l vienu krustu virs kro?a. Vairogu atbalsta divi uz paka?k?j?m sasl?ju?ies kron?ti zelta lauvas, kas pagriezti uz vairoga pusi no lab?s un kreis?s heraldisk?s puses. Tie st?v virs diviem krustotiem ozolkoka zariem ar z?l?m. Zem vairoga p?ri baltai lentei, kas uzlikta p?r ozolkoka zariem ar tr?skr?su mali?u, ir uzraksts ar zelta burtiem "Vienot?ba dod sp?ku".

(2) ?erbo?a grafiskais un kr?su att?ls saska?? ar papildin?jumiem ir ?? likuma neat?emama da?a.

3. punkts. (1) Bulg?rijas Republikas ?erboni izmanto valsts z?mog?, k? to nosaka valsts z?moga likums.

(2) Bulg?rijas Republikas ?erbo?a att?lojums cit?s viet?s, k? ar? ?erbo?a elementu atveido?ana uz noz?m?t?m, piemi?as meda??m u. c. tiek at?auta tikai ar Ministru padomes aktu. [3]

”

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1879. gada pirm?s Bulg?rijas Tarnovas Konstit?cijas izdevuma v?ks ar ?erboni uz t?
Bulg?rijas Karalistes laika pase ar valsts ?erbo?a versiju (1944)
Bulg?rijas pezidents Georgijs Parvanovs un ASV prezidents D?ord?s V. Bu?s pie valsts ?erbo?a Sofij? , 2007. gada 11. j?nij?

Agr?kais piem?rs ar lauvas t?lu k? Bulg?rijas heraldikas simbolu ir dokument?ts lorda Mar?ala rull?, [4] kas sarakst?ts 1294. gad? un saglab?jies kopij? no aptuveni 1640. gada. T? pirmaj? da?? ir att?lots Le Rey de Bugrie jeb Bulg?rijas kara?a ?erbonis, visticam?k, tas ir cara Smileca (1292?1298) ?erbonis, vai ar? tas var?tu b?t k?da no vi?a neseno priek?g?j?ju ?erbo?iem. Taj? uz melna vairoga att?lots uz paka?k?j?m sasl?jies sudraba lauva ar zelta kroni galv?. 14. gadsimta beig?s k?ds anon?ms ar?bu ce?ot?js, kas apmekl?ja Otr?s Bulg?rijas caristes galvaspils?tu Tarnovu , ieraudz?ja un att?loja tr?s lauvas-sargus, kas bija uzgleznoti uz apa?iem zelta vairogiem, un kurus nesa cara Ivana ?i?mana (1371?1395) person?gie sargi. Vi?a manuskripts tagad glab?jas Marokas Nacion?laj? bibliot?k?. [5]

P?c 1396. gada, kad Osma?u imp?rija pak??va visas Bulg?rijas zemes, bet Bulg?rijas kronis form?li netika nodots Osma?u dinastijai , un p?d?j?s Bulg?rijas heraldiskais tips k? simboliski neatkar?gas valsts z?me tika saglab?ts vair?k?s Eiropas [6] un Balk?nu [7] ?erbo?u kolekcij?s. Pamaz?m par?d?j?s jaunas un da?os gad?jumos visai at??ir?gas ?erbo?u versijas, bet lauva palika vispla??k izplat?tais Bulg?rijas un t?s valdnieku heraldikas simbols. 1595. gada Koreni?u-Neori?u il?rie?u kolekcij? tr?s staig?jo?i lauvas, kas bija ierasti da??m agr?k?m Rietumeiropas kolekcij?m, tika aizst?tas ar vienu sarkanu uz paka?k?j?m st?vo?u lauvu vairog? ar zelta kroni uz t?. 18. gadsimta s?kum? horv?tu heraldists Pavao Riters Vitezovi?s divos vi?a heraldikas kolekcijas izdevumos no 1701. un 1702. gada apgrieza ?? tipa kr?sas, un t?d?j?di lauva k?uva zelta, bet vairogs tum?i sarkans. [8]

?o variantu aizguva slavenais gleznot?js Hristofors ?efarovi?s savai Stemmatographia , kas iespiesta 1741. gad?. Vi?a versija k?uva par ietekm?g?ko starp bulg?ru intelektu??iem un revolucion?riem Bulg?rijas nacion?l?s atmodas laik?, kad lauva tika uzskat?ts un pla?i izmantots k? noz?m?g?kais valsts simbols. [9] P?c Krievu?turku kara beig?m ?efarovi?a ?erbonis tika ielikts jaun? valsts ?erbo?a pamatn?, kas aprakst?ts 1879. gada Tarnovas Konstit?cij? :

“ 21. punkts. Bulg?rijas valsts ?erbonis ir kron?ts zelta lauva uz tum?i sarkana lauka. Virs lauka cara kronis. [10] ”

?erbo?a veids un deta?as nebija skaidri aprakst?tas, un t?s nebija standartiz?tas ar ?pa?u aktu. T?p?c vair?kus gadu desmitus tie bija sastopami da??di: maz?k? form?; maz?k? form? bez atbalst?t?jiem, atdal?t?jiem un dev?zes, bet p?rkl?ts ar mantiju (1879?1880); liel?k? form? ar atbalst?t?jiem, uz kuriem bija divi valsts karogi, atdal?t?js, dev?ze un mantija (1881?1927); vid?j? forma ar atbalst?t?jiem, atdal?t?jiem un dev?zi (1915?1918/20). Turkl?t ?ajos ?erbo?os bija v?l citas at??ir?bas. ?o mulsino?o situ?ciju atrisin?ja ?pa?a parlament?r? komisija, ko izveidoja 1923. gad?. 1927. gad? t? le?itim?ja ?erbo?a vid?jo formu, l?dz?gu tam, ko k? person?gos ?erbo?us izmantoja Bulg?rijas monarhi Ferdinands I un vi?a d?ls cars Boriss III (1918?1943), bet izsl?dzot visus dinastijas elementus un saglab?jot tikai valsts simboliku. [11]

P?c 1944. gada Bulg?rijas heraldikai s?k?s jauni laiki. Komunistiskaj? ?r? tradicion?lais ?erbonis tika aizst?ts ar ?erboni , kas saglab?ja zelta lauvu novietotu uz nev?sturiski attaisnojama ov?la zila lauka, apjoztu ar kvie?iem un papildin?ts ar lenti, zobratu, piecstaru sarkano zvaigzni un da?iem citiem elementiem. ?os elementus galvenok?rt ieguva no Padomju Savien?bas ?erbo?a. [12] P?c Bulg?rijas Soci?listisk?s Republikas sabruk?anas 1989. gad? un vair?ku gadu s?vajiem partiz?nu str?diem, tradicion?lais vid?jais ?erbonis, kas bija no 1927. l?dz 1946. gadam, ar da??m neliel?m izmai??m tika atjaunots 1991. gad?. [13]

Saska?? ar likumu par Bulg?rijas Republikas ?erbo?iem kronis virs vairoga un vairoga att?lot? lauva ir saist?ta nevis ar p?d?jo Bulg?rijas monarhiju (1879?1946), bet gan ar Otro Bulg?rijas caristi (1185?1396). ?o caristi nodibin?ja br??i P?teris un Asens p?c tam, kad 12. gadsimta beig?s t? tika atbr?vota no Bizantijas imp?rijas kontroles, l?dz to 14. gadsimta beig?s pak??va Osma?u imp?rija . Paties?b? ?erbonis iev?rojami at??iras no t?, kas zin?ms no viduslaiku z?m?jumiem, piem?ram, no cara Ivana Aleksandra eva???lijiem (1331?1371).

Ir ?oti popul?ra viedoklis, ka tr?s lauvas p?rst?v Bulg?rijas tr?s galven?s da?as un v?sturiskos re?ionus ? M?ziju , Tr??iju un Ma?edoniju , kam nav sakara ar dzimtu v?sturisko trad?ciju un heraldikas principiem.

V?sturiskie ?erbo?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Bulgārijas karaļa ģerbonis no lorda Maršala ruļļa (1295)
    Bulg?rijas kara?a ?erbonis no lorda Mar?ala ru??a (1295)
  • Bulgārijas valdnieku ģerbonis (1483)
    Bulg?rijas valdnieku ?erbonis (1483)
  • Bulgārijas ģerbonis no Vinčenso Koronelli veidotās kartes (1692)
    Bulg?rijas ?erbonis no Vin?enso Koronelli veidot?s kartes (1692)
  • Bulgārijas ģerbonis (1879–1880)
    Bulg?rijas ?erbonis
    (1879?1880)
  • Bulgārijas ģerbonis (1881–1927)
    Bulg?rijas ?erbonis
    (1881?1927)
  • Bulgārijas ģerbonis (1927–1946)
    Bulg?rijas ?erbonis
    (1927?1946)
  • Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1946–1948)
    Bulg?rijas Tautas Republikas ?erbonis (1946?1948)
  • Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1948)
    Bulg?rijas Tautas Republikas ?erbonis (1948)
  • Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1948–1967)
    Bulg?rijas Tautas Republikas ?erbonis (1948?1967)
  • Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1967–1971)
    Bulg?rijas Tautas Republikas ?erbonis (1967?1971)
  • Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1971–1990)
    Bulg?rijas Tautas Republikas ?erbonis (1971?1990)
  • Bulgārijas Republikas ģerbonis (1990–1991)[14]
    Bulg?rijas Republikas ?erbonis (1990?1991) [14]
  • 1995. gada Kančo un Emīla Avramovu ģerboņa projekts
    1995. gada Kan?o un Em?la Avramovu ?erbo?a projekts
  • 1996. gada Kančo un Emīla Avramovu ģerboņa projekts
    1996. gada Kan?o un Em?la Avramovu ?erbo?a projekts

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Oswald, G., Lexicon der Heraldik , Leipzig, 1984, p. 310.
  1. ↑ ≪Royal heraldry of the Third Bulgarian State≫ . Bulgarian Heraldry and Vexillology Society . Skat?ts: 2006-12-28 .
  2. ↑ ≪Constitution of the Republic of Bulgaria≫ . National Assembly of the Republic of Bulgaria. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010-11-10 . Skat?ts: 2006-12-28 .
  3. ↑ ≪Law for the coat of arms of the Republic of Bulgaria≫ . National Assembly of the Republic of Bulgaria. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2006-04-14 . Skat?ts: 2006-12-28 .
  4. ↑ ≪The Lord Marshal's Roll, Part I≫ . Brian Timms' Studies in Heraldry. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2006-11-09 . Skat?ts: 2007-01-01 .
  5. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter II≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 16. j?nij? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  6. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter III, part 1≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 3. mart? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  7. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter III, part 2≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 20. j?lij? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  8. ↑ ≪Coat of arms of Bulgaria 13th-19th centuries≫ (Bulgarian). Bulgarian Heraldry and Vexillology Society. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-04-29 . Skat?ts: 2007-01-01 .
  9. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter III, part 3≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 13. septembr? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  10. ↑ ≪Tarnovo Constitution of 1879≫ (Bulgarian). Juridical Encyclopedia. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-09-11 . Skat?ts: 2006-12-28 .
  11. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter IV, part 1≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2017. gada 22. j?nij? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  12. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter V≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 13. septembr? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  13. ↑ Ivan Voynikov. ≪Chapter VI≫ . History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 13. septembr? . Skat?ts: 2020. gada 28. mart? .
  14. ↑ Hubert-herald.nl: Bulgaria - "After the abolition of the People's Republic in 1990 a provisional emblem came into use which was about the same as before but from which the socialist star and the data were removed."

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]


Pa?pasludin?t?s valstis
Teritorijas
  • † Eir?zijas valstis, kas ?eopolitiski tiek pieskait?tas Eiropai
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bulg?rijas_?erbonis&oldid=4053010 "