Bulg?ri

Bulg?ri
Българи
	Bulg?ri pasaul?
Visi iedz?vot?ji
	9?10 miljoni
Re?ioni ar visvair?k iedz?vot?jiem
	Bulg?rija (6 miljoni) ; Turcija (350?600 t?ksto?i) ; V?cija (310 t?ksto?i) ; Ukraina (200?500 t?ksto?i) ;
Valodas
	bulg?ru valoda
Reli?ijas
	kristiet?ba ( pareiztic?ba ), minorit?te ? isl?ms
Radnieciskas etniskas grupas
	ma?edonie?i un citi dienvidsl?vi
Etnogr?fisk?s grupas
	pomaki

Bulg?ri ( bulg?ru : българи ) ir Bulg?rijas valsts n?cija , liel?kas bulg?ru kopienas dz?vo ar? Ukrain? , Moldov? un Grie?ij? , kop?jais skaits pasaul? ir apm?ram 7 miljoni. Bulg?ru valoda pieder pie dienvidsl?vu valodu grupas.

Izcelsme un valoda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vieni no m?sdienu bulg?ru priek?te?iem, no kuriem veidojies n?cijas etnon?ms, bija tjurku valod? run?jo?u cil?u grupa, saukti par protobulg?riem , kas l?dz 7. gadsimtam apdz?voja Azovas j?ras piekrasti un apk?rt?j?s stepes . Kagana Kubrata vald??anas laik? 632. gad? protobulg?ri atbr?voj?s no av?ru pak?aut?bas un nodibin?ja konfeder?ciju Onogurijas kagan?tu , ^[1] ko bizantie?i v?l?k d?v?ja par Seno Lielo Bulg?riju ( grie?u : Παλαι? Μεγ?λη Βουλγαρ?α ). Galven? Onogurijas pils?ta bija grie?u nodibin?t? Fanagorija ( Φαναγ?ρεια ) Ker?as j?ras ?auruma austrumu pus?. P?c Kubrata n?ves 665. gad? haz?ri sagr?va ?o cil?u konfeder?ciju. Da??das protobulg?ru ciltis vi?a d?lu vad?b? b?ga da??dos virzienos. Kotrags nodibin?ja Volgas Bulg?riju m?sdienu Kaza?as apvid?, bet Alceks dev?s uz It?liju. Kubers un Asparuhs ielauz?s Bizantijas teritorij?, p?c uzvaras 680. gada Ongalas kauj? aiz?emot teritoriju uz dienvidiem no Donavas , kur? liel? skait? jau dz?voja agr?k iece?oju?as sl?vu ciltis un pamatiedz?vot?ju tr??ie?u atliekas. Bizantijas imperators 681. gad? bija spiests atz?t bulg?ru valsti, ko v?sturnieki d?v? par Pirmo Bulg?ru caristi ( bulg?ru : Първo българско царство , 681?1018). T?s vald?jumi zieme?os 10. gadsimt? sniedz?s l?dz pe?e?egu zem?m m?sdienu Ukrainas teritorij?.

Pak?peniski protobulg?ru iekarot?jus un vi?u valodu asimil?ja viet?j?s sl?vu ciltis. Liel? m?r? pateicoties Bizantijas mision?ru Kirila un Metodija darb?bai, bulg?ru cars Boriss I un vi?a padotie 864. gad? pie??ma krist?go tic?bu. Modific?jot grie?u alfab?tu , vi?i lika ar? pamatus m?sdienu kirilicas alfab?tam, kas ir m?sdienu bulg?ru, serbu, horv?tu un krievu rakst?bas pamat?. Bulg?ru kult?ra iespaidoja ar? Kijivas Krievzemes kult?ru, reli?iju un rakst?bu. Bulg?ru hanus Bizantijas rakstiskajos avotos d?v?ja par cariem , ko v?l?k krievi attiecin?ja ar? uz mongo?u un tat?ru Zelta Ordas haniem .

Bulg?ru maz?kumtaut?ba Latvij? (1897?2011) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvijas past?v?go iedz?vot?ju deklar?t? taut?ba p?c tautas skait??anu datiem
Taut?ba	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
kop?jais iedz?vot?ju skaits	1 929 387	1 596 131	1 844 805	1 900 045	1 950 502	2 093 458	2 364 127	2 502 816	2 666 567	2 377 383	2 070 371
bulg?ri	17	nez.	7	6	9	85	191	231	420	386	367

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans". (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans". (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)

[1]