Balk?nu kampa?a
Da?a no Otr? pasaules kara Vidusj?ras un Tuvo austrumu karadarb?bas te?tris
V?cu desantnieki Kr?t? 1941. gad?
Datums 1940 . gada 28. oktobris ? 1941. gada 1. j?nijs Vieta Alb?nija , Dienvidsl?vija , Grie?ijas karaliste Izn?kums Ass valstu uzvara * Partiz?nu kar? Dienvidsl?vij? * Partiz?nu kar? Grie?ij? Teritori?l?s izmai?as Dienvidsl?vija un Grie?ija non?k Ass valstu kontrol?
Karot?ji
Sabiedrotie : Grie?ijas Karaliste   Apvienot? Karaliste   Austr?lija   Jaunz?lande Dienvidsl?vija (no 1941. gada apr??a)	Ass valstis : It?lijas karaliste *   Alb?nija Tre?ais Reihs (no 1941. gada apr??a) Ung?rijas Karaliste (no 1941.gada apr??a)
Komandieri un l?deri
Jannis Metaksas Aleksandros Papagoss Henrijs Vilsons Bernards Freibergs	Pjetro Badolio Ubaldo Sodu Vilhelms Lists Maksimili?ns fon Veihs Ung?rijas Karaliste Elemers Horondijs?Nov?ks
Sp?ks
430 000 850 000 62 612 Kop?:1 342 612	565 000 680 000 80 000 Kop?: 1 325 000

Balk?nu kampa?a ir kop?js nosaukums fa?istisk?s It?lijas un nacistisk?s V?cijas kariem ar Alb?nijas karalisti , Grie?ijas karalisti un Dienvidsl?vijas karalisti Otraj? pasaules kar? . T? s?k?s ar It?lijas iebrukumu Alb?nij? 1939. gada apr?l? un beidz?s ar v?cu desanta uzvaru Kr?t? , 1941. gada 1. j?nij?.

It??u-alb??u kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sal?dzino?i v?j? Alb?nija bija izveidojusi cie?as ekonomisk?s attiec?bas ar It?liju. S?kot ar 1925. gadu Musol?ni cent?s pan?kt aizvien liel?ku it??u ekonomisko un politisko ietekmi Alb?nij?.

Musol?ni godk?r?bas d??, It?lija izl?ma ekonomisko kontroli Alb?nij? p?rv?rst piln?g? politisk? kontrol?, iekarojot un pak?aujot nelielo valsti. P?c tam, kad Hitlers bija iekarojis ?ehoslov?kiju , Musol?ni izl?ma veikt vieglu iekaro?anas kampa?u Alb?nij?. It?lija s?ka izvirz?t vair?kas pras?bas, kuras karalis Zogs I atteic?s piln?b? pie?emt. It?lija v?l?j?s ties?bas, neprasot at?auju, nepiecie?am?bas gad?jum? ar savu karasp?ku kontrol?t Alb?nijas ostas, lidlaukus un ce?us. It??i ar? piepras?ja past?v?gas ministra vietnieka poz?cijas vis?s ministrij?s un pilnas pilso?u ties?bas Alb?nij? dz?vojo?ajiem vismaz 300 000 it??u. Zogu bija gatavs palielin?t it??u kolonistu ties?bas, ta?u atteic?s tiem pie??irt politisk?s ties?bas un p?rst?vniec?bu parlament?. ^[1]

1939. gada 7. apr?l? s?k?s It?lijas iebrukums Alb?nij? . Lai ar? Duresi ost? nelielas alb??u kareivju un policistu vien?bas izr?d?ja bru?otu pretest?bu, jau p?ris dienas v?l?k it??i sasniedza un okup?ja galvaspils?tu Tir?nu . T? k? karalis Zogs I bija b?dzis no valsts, it??i anekt?ja valsti, pasludinot to par It?lijas kara?a Viktora Emanuela II pak?aut?b? eso?u karalisti.

Nedz Grie?ija nedz Dienvidsl?vija nebija gatavas sniegt milit?ru atbalstu nelielajai alb??u armijai. Dienvidsl?vi pazi?oja, ka iejauksies tikai gad?jum?, ja kauja izcelsies t?s tie?? pierobe??. Ar? alb??u sabiedr?b? Zogu re??mam nebija pietiekama atbalsta. Daudzi nebija apmierin?ti ar vi?a varu, bet ietekm?gos klanu vado?us it?li jau sen bija pasp?ju?i piekuku?ot. Okup?to Alb?niju It?lija pasludin?ja par karalisti person?l?nij? ar It?lijas karalisti.

Dienvidsl?vijas un Grie?ijas milit?r?s sagr?ves rezult?t?, It?lija Alb?nijai pievienoja alb??u apdz?vot?s Melnkalnes, Kosovas un Zieme?grie?ijas da?as. Alb?nijas komunisti un nacion?listi akt?vi c?n?j?s partiz?nu kar? pret It?lijas okup?ciju. Savuk?rt V?rmaht? tika iek?auta alb??u br?vpr?t?go le?ions " Skanderbeg ", kuru nacistisk? V?cija akt?vi izmantoja partiz?nu apkaro?anai serbu zem?s.

Grie?u-it??u kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kar? s?k?s 1940. gada 28. oktobr?, kad it??i no Alb?nijas teritorijas iebruka Grie?ij?. Grie?u karasp?ks ne tikai izr?d?ja s?vu pretest?bu, bet 14. novembr? uzs?ka pretuzbrukumu un dr?z vien atspieda it??us atpaka? Alb?nijas teritorij?. Lai nepie?autu sava Ass sabiedrot? kaunpilnu sak?vi, V?cija 1941. gada 6. apr?l? iebruka Grie?ij?.

Kar? ar Dienvidsl?viju [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?cijas iebrukums Dienvidsl?vij? (Oper?cija 25) s?k?s 1941. gada 6. apr?l? un beidz?s 17. apr?l? ar Dienvidsl?vijas karalistes okup?ciju un sadali v?cu un it??u okup?cijas zon?s, kur?s tika izveidotas marione?u valsti?as Horv?tija , Serbija un Melnkalne .

V?cijas iebrukums Grie?ij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Oper?cija Marita s?k?s 1941. gada 6. apr?l?, kad v?cu armija no Bulg?rijas Karalistes iebruka Zieme?grie?ij?, vienlaikus ar uzbrukumu Dienvidsl?vijai. Izmantojot ?tro dienvidsl?vu sak?vi, v?cie?i p?rmeta sp?kus uz Grie?ijas fronti un neskatoties un Lielbrit?nijas milit?ro atbalstu, grie?i dr?z bija spiesti atk?pties. At?nas tika ie?emtas 27. apr?l?. Aptuveni 50 000 Sabiedroto kareivju tika evaku?ti uz Kr?tas salu.

Oper?cija Merk?rs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1941. gada 20. maij? v?cu desantnieki izs?d?s Kr?tas sal?. Lai ar? Sabiedrotie un grie?i s?vi pretoj?s, l?dz maija beig?m v?cie?i salu bija iekaroju?i.

Rezult?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1941. gada 1. j?nij? Alb?nija, Dienvidsl?vija un Grie?ija bija Ass valstu pak?aut?b?. Grie?iju okup?ja V?cijas, It?lijas un Bulg?rijas karasp?ks. Dienvidsl?vija tika sadal?ta v?cu un it??u okup?cijas zon?s, kur?s past?v?ja marione?u vald?bas. V?cija bija ieguvusi strat??iski svar?gu tie?o pieeju Vidusj?rai . Sabiedroto virspav?lniec?b? past?v?ja ba?as, ka V?cija var?tu ?o st?vokli izmantot, lai iebruktu ??ipt? vai Kipr? . Ta?u ??s ba?as mazin?j?s l?dz ar V?cijas iebrukumu PSRS 1941. gada 22. j?nij?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Balk?nu kampa?a .