Ba?kortost?nas Republika
(ar?
Ba?k?rija
[1]
) ir viena no
Krievijas Feder?cijas
republik?m
Volgas feder?laj? apgabal?
. T? robe?ojas ar
Tatarst?nu
rietumos,
Udmurtiju
zieme?rietumos,
Permas novadu
un
Sverdlovskas apgabalu
zieme?os,
?e?abinskas apgabalu
austrumos un
Orenburgas apgabalu
dienvidos.
Pirm?s zin?m?s apmetnes m?sdienu Ba?kortost?nas teritorij? tiek dat?tas ar agr?no
paleol?ta
periodu.
Urtatube
apmetn? pie
Karabalikti
ezera tika atrasti da??di akmens r?ki, kas tiek attiecin?ti uz
A?elas kult?ru
. Dienvidur?los bija augu, dz?vnieku un akmens izejvielu bag?t?ba, kas piesaist?ja cilv?kus no da??diem rajoniem (tai skait? pietiekami att?liem).
Liel?ka cilv?ku kl?tb?tne notika
bronzas laikmet?
, kad ien?ca
Aba?evas kult?ras
p?rst?vji. Vi?iem bija prasmes bronzas instrumentu, iero?u un rot?jumu ra?o?an?, un vi?i k?uva par pirmajiem, kas izveidoja past?v?gas apmetnes re?ion?.
Ba?k?ru
j?tnieks
1812. gada kar?
Zelta Ordas
sabrukuma period? 15. gadsimta s?kum? tagad?j?s Ba?kortost?nas teritorij? nodibin?j?s
Nogaju orda
, v?l?k zieme?u da?? ar?
Kaza?as haniste
(1438) un
Sib?rijas haniste
(1490). Krievijas cariste p?c uzvaras p?r Kaza?as hanu (1552) un Sib?rijas hanu (1598) inkorpor?ja to teritorijas sav? valst?. L?dz 1634. gadam Krievijas cari pak??va ar? p?r?jo Ba?kortost?nas teritoriju. Lai atg?tu ties?bas uz saviem zemes ?pa?umiem un pret piespiedu krist??anu, notika daudzas viet?jo iedz?vot?ju sacel?an?s (1645, 1662?1664, 1681?1684, 1704?1711/1725). Liela da?a pamatiedz?vot?ju tika izn?cin?ti vai pameta savu zemi. 1708. gad? Kaza?as guber?? izveidoja Ufas vaivadiju, ko 1719. gad? p?rd?v?ja par Ufas provinci.
Krievijas Imp?rijas
laik? 1744. gad? ba?k?ru zem?s nodibin?ja
Orenburgas
guber?u, kur? bija Orenburgas, Ufas un Isetas provinces.
P?d?jie ba?k?ru nemieri bija 1755. un 1773.?1775. gad?
Puga?ova vad?t?s sacel?an?s
laik?. Toties
1812. gada kara
laik? Krievijas pus? pret Napoleonu c?n?j?s 28 ba?k?ru pulki ar vair?k k? 4000 kara zirgiem.
1865. gad? Orenburgas guber?as zieme?u da?? izveidoja Ufas guber?u. T?s teritorij? 19. gadsimta beig?s un 20. gadsimta s?kum? izveidoj?s vair?ki desmiti
latvie?u
koloniju, no kur?m liel?k?s bija Arhlatvie?u kolonija, Bakald?na un Austrumciems.
[2]
Austrumciem? no 1884. l?dz 1887. gadam par skolot?ju str?d?ja rakstnieks
Sudrabu Ed?us
. 1937. un 1938. gad? PSRS
Liel? terora
laik? t? d?v?t?s
Latvie?u oper?cijas
gait? tika nogalin?ti daudzi Ba?k?rijas latvie?i
[3]
[4]
[5]
? visi sabiedriski akt?vie cilv?ki, tur?g?kie zemnieki, skolot?ji, teju visi darba sp?jas vecuma v?rie?i. Tika sl?gtas visas Ba?k?rijas latvie?u organiz?cijas un skolas.
1917. gada decembr? ba?k?ru kurultajs pie??ma l?mumu dibin?t autonomu Ba?kurdist?nu, kuras armija c?n?j?s pret Sarkano Armiju. Krievijas pilso?u kara laik? 1919. gada mart? padomju vald?ba izveidoja
Ba?k?rijas Autonomo Padomju Soci?listisko Republiku
. 1932. gad? t?s teritorij? atkl?ja naftas atradnes, kuras saka izmantot Otr? pasaules kara laik?. 1990. gada 11. oktobr? izveidot? Ba?kortost?na deklar?ja valstisko suverenit?ti, tom?r 1992. gada 31. mart? t?s vald?ba parakst?ja Krievijas Feder?cijas l?gumu.
Ba?k?ri tautas t?rpos (1872)
P?c Krievijas tautskaites datiem, Ba?kortost?nas etniskais sast?vs 2010. gad? bija ??ds:
Ba?kortost?nas republikas pils?tu izvietojums;
treknrakst?
? republikas centrs