Osterreich-Ungarn Ausztria?Magyarorszag Austroung?rija ← 1867  ?  1918 →   → Tirdzniec?bas karogs ?erbonis Dev?ze Indivisibiliter ac Inseparabiliter Himna Gott erhalte Franz den Kaiser Austroung?rijas Imp?rija 1914. gad? P?rvaldes centrs V?ne (galven? galvaspils?ta) Budape?ta Valoda(s) v?cu , ung?ru Reli?ija katolicisms , protestantisms Vald?ba Du?la konstitucion?l? monarhija Imperators-Karalis  - 1867-1916 Francis Jozefs I  - 1916-1918 K?rlis I & IV Austrijas ministru prezidents  - 1867 Fr?drihs fon Beists (pirmais)  - 1918 Heinrihs Lamma?s (p?d?jais) Ung?rijas premjerministrs  - 1867?1871 ?ula Andr??i (pirmais)  - 1918 J?no?s Hadiks (p?d?jais) Likumdev?js 2 nacion?lie parlamenti  - Austrijas parlaments Imp?rijas padome  - Ung?rijas parlaments Parlaments V?sturiskais laikmets Jaun?kie laiki  - Parakst?ts Austroung?rijas kompromiss 1867. gada 30. mart?  - Fran?a Jozefa I kron??ana 1867. gada 8. j?nij?  - Ung?rija izst?jas no re?l?nijas ar K?rli I 1918. gada 31. oktobr?  -  Sen?erm?nas un Trianonas l?gumi 1919. gada 10. septembr? un 1920. gada 4. j?nij? Plat?ba  - 1914 676 615 km² Iedz?vot?ju skaits  - 1914. gad? 52 800 000       Bl?vums 78 /km²  Nauda Guldenis (1867?1892) Krona (1892?1918)

Austroung?rija , ofici?lais nosaukums Imp?rijas padom? p?rst?v?t?s karalistes un zemes un Sv. Stefana Ung?rijas kro?a zemes ( v?cu : Die im Reichsrat vertretenen Konigreiche und Lander und die Lander der heiligen ungarischen Stephanskrone , ung?ru : A Birodalmi Tanacsban kepviselt kiralysagok es orszagok es a Magyar Szent Korona orszagai ) bija ietekm?ga daudznacion?la monarhija Centr?leirop? , kas past?v?ja no 1867. l?dz 1918. gadam. Austroung?rijas tro?mantinieka Fran?a Ferdinada no?au?ana Sarajev? 1914. gada 28. j?nij? noveda pie Pirm? pasaules kara s?kuma.

Austroung?rija nebija unit?ra valsts , bet gan person?l?nija . T? bija turpin?jums 13. gadsimt? aizs?ktajai H?bsburgu dinastijas varas papla?in??anai Sv?t?s Romas imp?rijas un Ung?rijas karalistes zem?s, kur?m bija at??ir?ga v?sture, kult?ra un reli?ija, un kuras apvienoja H?bsburgu armijas sp?ks. Gandr?z visus valsts past?v??anas gadus t?s valdnieks bija imperators Francis Jozefs I . V?ne ?aj? laik? bija viens no Eiropas kult?ras centriem. Valsts guva pan?kumus ekonomik?, ta?u t? k?uva aizvien nestabil?ka. Augo?ais sl?vu tautu nacion?lisms rad?ja pieaugo?as etnisk?s un politisk?s probl?mas, l?dz 1918. gad?, zaud?jot Pirmaj? pasaules kar? , t? sadal?j?s nacion?l?s valst?s.

Dibin??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c H?bsburgu vald?t?s Sv?t?s Romas imp?rijas sabrukuma 1804. gad?, p?d?jais Sv?t?s Romas imp?rijas ?eizars sav?s zem?s pasludin?ja Austrijas Imp?rijas izveido?anu. P?c atk?rtotas ung?ru sacel?an?s un pras?b?m p?c neatkar?bas tika pan?kts 1867. gada kompromiss ( Ausgleich ), kas deva ung?riem pla?u iek??jo neatkar?bu sav?s v?sturiskaj?s zem?s, saglab?jot H?bsburgu dinastijas valdnieku k? Ung?rijas karali , titulu, ko H?bsburgi bija ieguvu?i 1687. gad?. T? izveidoj?s dubultmonarhijas sist?ma. H?bsburgu p?rvald?t?s zemes sadal?ja div?s da?as ? v?cu zem?s ar galvaspils?tu V?n?, kur valdnieks saglab?ja imperatora titulu, un Ung?rijas Karalist? ar galvaspils?tu Budape?t? , kur? valdnieks vald?ja k? karalis.

Ab?m imp?rijas da??m bija savi parlamenti un vald?bas. Imperatora kontrol? palika tikai tr?s kop?g?s ministrijas - ?rlietu, kara un finan?u. Bud?etu, taj? skait?, milit?ros t?ri?us, apstiprin?ja ?pa?as deleg?cijas, kuras veidoja pa 60 deput?tiem no katras imp?rijas puses. ??s deleg?cijas tik?s reizi gad?, pam??us V?n? un Budape?t?.

?rpolitika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?rpolitiski Austroung?rija nebija akt?va kop? 1878. gada Berl?nes kongresa un 1882. gad? nosl?gt?s Trejsavien?bas . Iek??ji sa??eltajai un v?jajai imp?rijai nebija koloni?lu amb?ciju, un t? koncentr?j?s uz savas ietekmes saglab??anu Balk?nos, aizvien vair?k k??stot atkar?ga no V?cijas Imp?rijas .

P?c 1908. gada j?lija Jaunturku revol?cijas Austroung?rij? rad?s ba?as, ka jaun? reformistu vald?ba var?tu piepras?t atdot kontroli p?r Bosniju un Hercegovinu . Austroung?rija pie??ma l?mumu provinci anekt?t, izraisot Bosnijas kr?zi .

Austrijas izeja uz j?ru izveidoj?s jau 1382. gad?, kad Triestes br?vpils?ta, baidoties no Ven?cijas Republikas varas, pie??ma H?bsburgu aizsardz?bu. Napoleonam izn?cinot Ven?cijas Republiku, 1797. gad? H?bsburgu var? non?ca Veneto , Istrijas un Dalm?cijas provinces, kop? ar ven?cie?u lielo floti. Imp?rijas karaflote stagn?ja l?dz 19. gadsimta vidum, kad erchercogs Ferdinands Maksis, imperatora Fran?a Jozefa jaun?kais br?lis, uzs?ka karaflotes moderniz?ciju. Lai ar? 1866. gada kar? ar It?lijas Karalisti Austrijas Imp?rijai beidz?s neveiksm?gi, t?s karaflote izr?d?j?s sp?c?g?ka par it??u. 1868. gada beig?s karadienestu sa?sin?ja no 8 uz 3 gadiem. 19. gadsimta beig?s uzs?kt? flotes moderniz?cijas programma noveda pie t?, ka Pirm? pasaules kara priek?vakar? imp?rijai bija sal?dzino?i sp?c?ga re?ion?l? karaflote. ^[1]

Kar? un sabrukums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?koties 20. gadsimtam, imp?rij? aizvien liel?ku neapmierin?t?bu ar v?cie?u un ung?ru varu izr?d?ja sl?vu tautas. Austrijas zem?s par neatkar?bu sap?oja ?ehi, kam?r Serbijas karaliste apdraud?ja imp?rijas poz?cijas Balk?nos. Imp?rijas l?mumu par kara s?k?anu vad?ja bailes par iek??jo stabilit?ti un re?ion?l?s ietekmes zaud??anu. Austroung?rijas ?ener?l?t?ba priek?nieks Francs Konr?ds fon Hecendorfs v?l?j?s karu ar nelielaj?m Balk?nu valsti??m, prim?ri Serbiju, lai izplestu imp?rijas robe?as dienvidsl?vu zem?s, k? ar? dz?stu 1866. gada Austrijas-Pr?sijas kara apkaunojumu. Kara nepiecie?am?bu pret Serbiju atbalst?ja ar? ?rlietu ministrs Leopolds fon Berhtolds. P?c tro?mantinieka Fran?a Ferdinanada nogalin??anas Sarajev? s?k?s j?lija kr?ze . 1914. gada 5. j?lij? V?cija inform?ja Austroung?riju, ka kara gad?jum? milit?ri to atbalst?s. Gal?g? imp?rijas vald?bas vieno?an?s par karu pret Serbiju tika pan?kta 19. j?lij?. 23. j?lij? Serbijai nos?t?ja Austroung?rijas ultim?tu ar pras?b?m, kas bija j?akcept? 48 stundu laik?. 25. j?lij? Serbija noraid?ja ultim?ta pras?bas, un n?kamaj? dien? Francis Jozefs parakst?ja pav?li par armijas mobiliz?ciju . 28. j?lij? Austroung?rija un V?cijas Imp?rija pieteica karu Serbijai.

Milit?ri Austroung?rija bija piln?gi nesagatavota lielam Eiropas karam. 1906. gad? Lielbrit?nija aizsardz?bai t?r?ja 36%, Francijas Tre?? republika 23,8%, V?cijas Imp?rija 22%, It?lijas Karaliste 11,6%, Krievijas Imp?rija 9,8% un Austroung?rija 9,6% sava bud?eta. ^[2] 1918. gada s?kum? Austroung?rijas iedz?vot?jus un armiju vaj?ja bads. Kareivjiem tr?ka ne tikai p?rtika, bet uniformas un apavi. 1. oktobr? armija s?ka atk?p?anos no Alb?nijas. Oktobra vid? s?k?s armijas atk?p?an?s no Veneto apgabala un Serbijas.

Maz?kumtaut?bu provinc?s s?k?s atkl?tas neatkar?bas kust?bas. 6. oktobr? nodibin?j?s Pr?gas un Zagrebas vald?bas. 7. oktobr? Polija pasludin?ja atdal??anos no Austroung?rijas. 16. septembr? un 4. oktobr? ?eizars K?rlis I l?dza ASV prezidentam Vilsonam s?kt miera sarunas uz Vilsona 14 punktu pamata. 16. oktobr? K?rlis I m??in?ja izveidot v?cu-rum??u-rut??u feder?ciju. ?o reformu ignor?ja gan sl?vu nacion?listi, gan Ung?rijas vald?ba. 19. oktobr? Vilsons noraid?ja K?r?a I pied?v?jumus dot autonomiju ?ehiem, slov?kiem un dienvidu sl?viem, pieprasot tiem pie??irt neatkar?bu. 21. oktobr? Lejasaustrijas provinces parlaments nobalsoja par jaunas V?cu-Austrijas valsts rad??anu. 23. oktobr? horv?tu matro?i Fiumes ost? sadumpoj?s, tam pievienoj?s ar? citu maz?kumtaut?bu matro?i un kareivji, kas s?ka dezert?t. 31. oktobr? Ung?rija izst?j?s no re?l?nijas ar K?rli I.

P?c pamiera parakst??anas 3. novembr? it??i v?l veica p?d?jo uzbrukumu, sagr?bjot 360 000 jau sabruku??s Austroung?rijas armijas kareivjus. P?r?jie kareivji dev?s m?j?s, pametot iero?us un izlai?ot savus zirgus br?v?b?, pa ce?am laupot veikalus un noliktavas. No kar? iesauktajiem 8 miljoniem kareivju, 1 miljons bija nogalin?ts, 1,94 miljoni ievainoti un 1,7 miljoni kritu?i g?st?. 11. novembr? K?rlis I atteic?s no varas, form?li gan neatsakoties no tro?a. ^[2]

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Imp?rijas p?d?jos gados imp?rij? dz?voja 11 taut?bas, liel?k?s no kur?m bija 23 miljoni da??du sl?vu, 12 miljoni v?cie?u, 10 miljoni ung?ru, 3,5 miljoni rum??u. Imp?rijas valdo??s tautas - v?cie?i un ung?ri sav?s imp?rijas da??s kontrol?ja politisko varu un uzspieda savu valodu p?r?j?m taut?b?m, no kur?m liel?k?s bija ?ehi, po?i, rut??i, slov??i, it??i, rum??i, slov?ki, horv?ti, serbi un ebreji.

Valsts sast?vda?as [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Austrijas da?? ietilpa:

• Aug?austrijas erchercogiste ( Erzherzogtum Osterreich ob der Enns ) (centrs Linca )
• Boh?mijas karaliste ( Konigreich Bohmen ) (centrs Pr?ga )
• Dalm?cijas karaliste ( Konigreich Dalmatien ) (centrs Zara, tagad Zadara )
• Gal?cijas un Lodom?rijas karaliste ( Konigreich Galizien und Lodomerien ) (centrs Lemberga, tagad ?viva )
• Lejasaustrijas erchercogiste ( Erzherzogtum Osterreich unter der Enns ) (centrs V?ne )
• Bukovinas hercogiste ( Herzogtum Bukowina ) (centrs ?ernovice, tagad ?ernivci )
• Karintijas hercogiste ( Herzogtum Karnten ) (centrs Kl?genfurte )
• Karniolas hercogiste ( Herzogtum Krain ) (centrs Laibaha, tagad ?ub?ana )
• Zalcburgas hercogiste ( Herzogtum Salzburg ) (centrs Zalcburga )
• Sil?zijas hercogiste ( Herzogtum (Osterreichisch) Schlesien ) (centrs Tropava, tagad Opava )
• ?t?rijas hercogiste ( Herzogtum Steiermark ) (centrs Gr?ca )
• Mor?vijas markgr?fiste ( Markgrafschaft Mahren ) (centrs Brinna, tagad Brno )
• Tiroles gr?fiste ( Gefurstete Grafschaft Tirol ) (centrs Insbruka )
• Austrijas piej?ra ( Kustenland ) (centrs Trieste )
• Forarlberga ( Vorarlberg ) (centrs Br?genca )

Ung?rijas da?? ietilpa:

• Fiumes pils?ta, tagad Rijeka
• Horv?tijas un Slavonijas karaliste (centrs Agrama, tagad Zagreba )
• Ung?rijas Karaliste ( Magyar Kiralysag ) (centrs Budape?ta )

Kop?ji tika p?rvald?ta:

• Bosnija (centrs ? Sarajeva )

P?c 1918. gada [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valstis, kuras rad?s Austroung?rijas viet?:

• ?ehoslov?kija (pasludin?ja neatkar?bu 1918. gada 28. oktobr?)
• Austrija (republika no 1918. gada 12. novembra)
• Ung?rija (republika no 1918. gada 16. novembra)

Valstis, kuras ieguva teritorijas no Austroung?rijas:

• Polija (neatkar?ga no 1918. gada 11. novembra) ? Gal?cijas un Lodom?rijas karalisti
• Rum?nija ? 1918. gada 1. decembr? pievienoja Transilv?niju un Bukovinu
• Serbu, Horv?tu un Slov??u karaliste (no 1929. gada Dienvidsl?vija ) ? 1918. gada 1. decembr? pievienoja Horv?tijas un Slavonijas karalisti, Bosniju , Karniolu , k? ar? Karintijas un ?t?rijas dienvidu da?as
• It?lija ? p?c Sen?erm?nas l?guma 1919. gada 10. septembr? pievienoja Dievidtiroli un Austrie?u piej?ru

Austroung?rijas teritorija m?sdien?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Austrija  ? visa valsts
• Bosnija un Hercegovina  ? visa valsts
• ?ehija  ? visa valsts
• Horv?tija  ? visa valsts
• It?lija  ? Trentino-Alto Adid?e un Friuli-Ven?cija D??lija
• Polija  ? Mazpolijas un Piekarpatu vojevodiste
• Rum?nija  ? Transilv?nija un Su?avas ?udecs
• Serbija  ? Vojevodina
• Slov?kija  ? visa valsts
• Slov?nija  ? visa valsts
• Ukraina  ? Aizkarpatu , ?ernivcu , Ivanofrankivskas , ?vivas un Ternopi?as apgabali
• Ung?rija  ? visa valsts

Par H?bsburgu vald?jumiem un politiku Centr?leirop? skat?t ar? V?cu n?cijas sv?t? Romas imp?rija

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Austroung?rija .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• Liel?s Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)