Austr?lijas Aizsardz?bas sp?ki

Vikip?dijas lapa
Austr?lijas Aizsardz?bas armija
Australian Defence Force
Ensign of the Australian Defence Force
Austr?lijas Aizsardz?bas armijas karogs
Dibin??anas gads 1901. gada 1. janv?r?
Pa?reiz?j? strukt?ra no 1976. gada 9. febru?ris
?t?bs Kanbera , k? da?a no Austr?lijas aizsardz?bas organiz?cijas
Vad?ba
?ener?lgubernators Deivids Harlijs
Nacion?l?s aizsardz?bas ministrs Ri?ards Meirls
Aizsardz?bas sp?ku komandieris Anguss Kempbels
Person?lsast?vs
Karaklaus?bas vecums no 19?45 gadiem
Karaklaus?ba tikai karast?vok?a gad?jum? [1]
Akt?vais sast?vs 57 346 (2023. gada 30. j?nij?)
Rezerves sast?vs 32 049 (2023. gada 30. j?nij?)
Izdevumi
Bud?ets A$ 46.9 miljardi (2022?23) [2]
Procenti no NKP 2
Industrija
Pa?m?ju pieg?d?t?ji Austr?lijas milit?r? industrija
Saist?tie raksti
V?sture Pirmais pasaules kar? , Otrais pasaules kar? , Vjetnamas kar? , L??a kar? , Kar? Afganist?n? (2001?2014)

Austr?lijas Aizsardz?bas sp?ki ( ang?u : Australian Defence Force ) (ADF) ir milit?ra organiz?cija, kas ir atbild?ga par Austr?lijas Savien?bas un t?s nacion?lo intere?u aizsardz?bu. Aizsardz?bas armiju veido tr?s milit?r?s strukt?ras: Austr?lijas Karalisk? flote (RAN), Austr?lijas armija un Austr?lijas Karaliskie gaisa sp?ki (RAAF). Bru?otajos sp?kos ir tikai nedaudz vair?k par 89 000 milit?rpersonu, un to atbalsta Aizsardz?bas departaments un vair?kas citas civil?s a?ent?ras.

Austr?lijas Aizsardz?bas armijas ?t?bs, Kanber? .

20. gadsimta pirmaj?s desmitgad?s Austr?lijas vald?ba izveidoja bru?otos sp?kus k? atsevi??as organiz?cijas. Katram dienestam bija neatkar?ga vad?bas komand??de. 1976. gad? vald?ba veica strat??iskas izmai?as un izveidoja (ADF), bru?otos sp?kus pak?aujot vienotai vad?bai. Laika gait? integr?cijas pak?pe ir palielin?jusies, un tr?s dienestu galven?s m?tnes, lo?istikas un m?c?bu iest?des ir aizst?ju?as daudzas viena dienesta iest?des. Austr?lijas armija ir izvietota vis? pasaul?, tostarp k? da?a no kaujas un miera uztur??anas misij?m .

Austr?lijas Aizsardz?bas armija ir tehnolo?iski sare???ta, ta?u sal?dzino?i mazskaitl?ga. Lai gan armijas 57 346 pilna laika akt?v? dienesta karav?ri un 32 049 akt?vie rezervisti uz 2023. gada 30. j?niju padara to par liel?ko milit?ro vien?bu Oke?nij? , t? ir maz?ka nek? vairums ?zijas milit?ro sp?ku. Armiju nodro?ina iev?rojams bud?ets saska?? ar pasaules standartiem, un t? ir labi apr?kota un apm?c?ta.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dibin??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Austr?lijas aizsardz?bas sp?ki (ADF) tika izveidoti 1976. gada 9. febru?r? p?c Aizsardz?bas departamenta sekret?ra Art?ra Teind?a 1973. gad? sniegtajiem ieteikumiem. Teind?a zi?ojum? tika ierosin?ts apvienot atsevi??os departamentus, kas atbalsta katru dienestu, vienot? Aizsardz?bas ministrij? un izveidot Aizsardz?bas sp?ku ?t?ba priek?nieka amatu. ADF tika izveidota, jo bija nepiecie?ama integr?ta p?rvald?bas strukt?ra un lab?ka koordin?cija starp dienestiem.

Pirms (ADF) izveides Austr?lij? bija milit?rie sp?ki kop? t?s feder?cijas k? valsts izveides 1901. gada janv?r?. Neilgi p?c feder?cijas izveides, apvienojot valsts uztur?tos sp?kus, tika izveidota Austr?lijas armija un Sadraudz?bas flote. 1911. gad? tika izveidota Austr?lijas Karalisk? flote , kur? ietilpa Sadraudz?bas j?ras sp?ki. Karalisko Austr?lijas gaisa sp?kus no Austr?lijas gaisa korpusa atdal?ja 1921. gad?.

Otr? pasaules kara laik? Austr?lijas j?ras, sauszemes un gaisa vien?bas bie?i vien bija vienas komandas sast?v?, uzsverot kop?gu vien?bu komand??anas noz?mi. Tom?r centr?l?s varas tr?kums izrais?ja sliktu koordin?ciju starp dienestiem, jo ??katrs dienests tika organiz?ts un darboj?s saska?? ar citu milit?ro doktr?nu. Vec?kie virsnieki lob?ja, lai tiktu iecelts triju dienestu virspav?lnieks, ta?u vald?ba ?o priek?likumu noraid?ja, un tr?s dienesti palika piln?gi neatkar?gi.

Avi?cijas b?zesku?a HMAS Melbourne ekspluat?cijas p?rtrauk?ana bez nomai?as 1982. gad? iez?m?ja atk?p?anos no "priek??jo l?niju aizsardz?bas" politikas. [3] Tr?s dienesti piedal?j?s c???s vis? pasaul? Pirm? un Otr? pasaules kara laik? un piedal?j?s konfliktos ?zij? aukst? kara laik?.

Strukt?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Austr?lijas Aizsardz?bas sp?ki un Aizsardz?bas ministrija veido Austr?lijas Aizsardz?bas organiz?ciju (ADO), ko bie?i d?v? par "Aizsardz?bu". [4] Aizsardz?bas sp?ku priek?nieka (CDF) un Aizsardz?bas departamenta sekret?ra diarhija p?rvalda Aizsardz?bas organiz?ciju. [5] Aizsardz?bas ministrij? str?d? gan civilais, gan milit?rais person?ls, un taj? ietilpst t?das a?ent?ras k? Aizsardz?bas izl?ko?anas organiz?cija (DIO) un Aizsardz?bas zin?tnes un tehnolo?iju grupa (DST Group). [6]

Austr?lijas Karalisk? flote [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Austr?lijas Karalisk? flote (RAN) ir Austr?lijas Aizsardz?bas sp?ku flotes komponents. RAN ekspluat? nedaudz maz?k par 50 karaku?iem, tostarp izn?cin?t?jiem , fregat?m , zem?den?m, patru?ku?iem un pal?gku?iem, k? ar? virkni civilo dienestu ku?u. Turkl?t RAN uztur kaujas, lo?istikas un m?c?bu helikopteru sp?kus. [7]

Flotes strukt?ru veido divas sada?as. Viena ir operat?v? pav?lniec?ba, Flotes pav?lniec?ba , bet otra ir atbalsta pav?lniec?ba, Navy Strategic Command . [8] J?ras sp?ku ?pa?umus p?rvalda pieci "sp?ki", kas ir pak?auti Austr?lijas flotes komandierim. Tie ir flotes gaisa sp?ki, m?nu karasp?ks, atm?n??anas nir?ji, hidrogr?fiskie, meteorolo?iskie un patru?sp?ki, krasta sp?ki, zem?dens sp?ki un virszemes sp?ku vien?bas. [9]

Austr?lijas armija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Austr?lijas armija

Austr?lijas Armija ir sadal?ta tr?s galvenajos elementos, kas ir pak?auti armijas komandierim; 1. div?zijas , Speci?lo oper?ciju pav?lniec?bas un sp?ku virspav?lniec?bas ?t?bs . [10] 2017. gad? aptuveni 85% armijas person?la atrad?s vien?b?s, kas pak?autas Sp?ku pav?lniec?bai, kas ir atbild?ga par vien?bu un personu sagatavo?anu oper?cij?m. ?t?ba 1. noda?a ir atbild?ga par augsta l?me?a apm?c?bas pas?kumiem, un to var izmantot, lai vad?tu liela m?roga sauszemes oper?cijas. [11] Tikai neliels skaits vien?bu ir past?v?gi iedal?tas 1. div?zij?; t?s ietver Karalisk? Austr?lijas pulka 2. bataljonu, kas veido Austr?lijas amf?bijus sp?ku desanta sp?kus, sakaru pulku un tr?s apm?c?bas un person?la atbalsta vien?bas. [12]

Austr?lijas armijas galvenie kaujas sp?ki ir sagrup?ti brig?d?s. T?s galvenie konvencion?lie sp?ki ir tr?s regul?r?s kaujas brig?des, kas ir organiz?tas p?c kop?gas strukt?ras; 1., 3. un 7. brig?de. [13] Atbalstu vien?b?m ?ajos form?jumos sniedz avi?cijas brig?de (16. avi?cijas brig?de), kaujas atbalsta un ISTAR brig?de (6. brig?de) un lo?istikas brig?de ( 17. Sustainment Brigade ). [14] Saska?? ar armijas vesel?bas aizsardz?bas sp?ju p?rstruktur??anu 2023. gad? tika izveidota jauna vesel?bas brig?de, kas tiks nosaukta par 2. vesel?bas brig?di. [15] Turkl?t ir se?as armijas rezerves brig?des; ??s brig?des p?rvalda 2. div?zija un "sap?ro" ar trim parastaj?m kaujas brig?d?m.[92] Armijas galvenie taktiskie form?jumi ir apvienotas bru?ojuma kaujas grupas, kas sast?v no elementiem, kas ieg?ti no da??d?m vien?b?m. [16]

Speci?lo oper?ciju pav?lniec?ba vada armijas ?pa?o sp?ku vien?bas. Taj? ietilpst ?pa?ais gaisa dienesta pulks ( Special Air Service Regiment ), , 2. komandosu pulks ( 2nd Commando Regiment ), rezerves 1. komandosu pulks ( 1st Commando Regiment )un speci?lo oper?ciju in?enieru pulks ( Special Operations Engineer Regiment ), k? ar? lo?istikas un apm?c?bas vien?bas. Armijas speci?lo sp?ku vien?bas ir papla?in?tas kop? 2001. gada, un t?s ir labi apr?kotas un var veikt kaujas uzdevumus gan uz j?ras, gais? vai sauszemes. [17] 2014. gad? Speci?lo oper?ciju pav?lniec?b? bija aptuveni 2200 darbinieku. [18]

Austr?lijas Karaliskie gaisa sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Austr?lijas Karaliskie gaisa sp?ki (RAAF) ir Aizsardz?bas armijas gaisa sp?ku pamatelements. RAAF ir modernas kaujas un transporta lidma??nas un b?zu t?kls strat??isk?s viet?s vis? Austr?lij?. [19]

Gaisa sp?kiem ir viena operat?v? pav?lniec?ba ? Gaisa panv?lniec?ba ( Air Command ). [20] Gaisa pav?lniec?ba ir (RAAF) operat?v? grupa, un to veido Gaisa kaujas grupa ( Air Combat Group ), Gaisa mobilit?tes grupa ( Air Mobility Group ), Nov?ro?anas un rea???anas grupa ( Surveillance and Response Group ), Kaujas atbalsta grupa ( Combat Support Group ), Gaisa karadarb?bas centrs ( Air Warfare Centre ) un Gaisa sp?ku apm?c?bas grupa ( Air Force Training Group ). Katra grupa sast?v no vair?kiem sp?rniem. [21]

Gaisa sp?ku sast?v? ir devi?padsmit gaisa eskadri?as ; piecas kaujas eskadri?as, divas j?ras patru?u eskadri?as, se?as transporta eskadri?as, se?as m?c?bu eskadri?as (tostarp tr?s operat?v?s p?rveido?anas vien?bas un priek??j?s gaisa vad?bas m?c?bu eskadri?as), k? ar? viena gaisa desanta agr?n?s br?din??anas un kontroles eskadri?a un apvienot? sauszemes avi?cijas uzbrukuma kontrolieru eskadri?a. Sauszemes vien?b?s, kas atbalsta ??s lidojo??s eskadri?as, ietilpst tr?s eksped?cijas kaujas atbalsta eskadri?as, tr?s dro??bas sp?ku vien?bas un virkne izl?ko?anas, gaisa satiksmes vad?bas, sakaru, radaru un medic?nas vien?bu. [22]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. "Defence Act 1903". Federal Register of Legislation. Office of Parliamentary Counsel (Australia). Retrieved 31 July 2023.
  2. ≪Portfolio Budget Statements 2022?23≫ . defence.gov.au . Department of Defence . 2022.
  3. Horner, David (2001). Making the Australian Defence Force. The Australian Centenary History of Defence Volume IV. Melbourne: Oxford University Press. ISBN 978-0-19-554117-5 .
  4. https://www.defence.gov.au/about
  5. Khosa, Raspal (2011). Australian Defence Almanac 2011?2012. Canberra: Australian Strategic Policy Institute. Archived from the original on 7 January 2018. Retrieved 7 January 2018.
  6. Khosa, Raspal (2010). "Australian Defence Almanac 2010?2011". Australian Defence Almanac. Canberra: Australian Strategic Policy Institute. ISSN 1449-9355. Archived from the original on 7 January 2018. Retrieved 7 January 2018.
  7. https://web.archive.org/web/20171220222249/http://www.navy.gov.au/fleet
  8. Chief of Navy (2017). Australian Maritime Operations (PDF). Canberra: Sea Power Centre ? Australia. ISBN 978-0-9925004-1-2 . Archived (PDF) from the original on 31 December 2017. Retrieved 31 December 2017.
  9. Chief of Navy (2017). Australian Maritime Operations (PDF). Canberra: Sea Power Centre ? Australia. ISBN 978-0-9925004-1-2 . Archived (PDF) from the original on 31 December 2017. Retrieved 31 December 2017.
  10. https://web.archive.org/web/20171231103814/https://www.army.gov.au/our-people/army-order-of-battle
  11. https://web.archive.org/web/20180208085752/https://www.army.gov.au/our-people/units
  12. https://web.archive.org/web/20171231103814/https://www.army.gov.au/our-people/army-order-of-battle
  13. Australian Army (2014). "The Australian Army: An Aide-Memoire" (PDF). Canberra: Australian Army. Archived from the original (PDF) on 11 April 2019. Retrieved 6 January 2018.
  14. Australian Army (2014). "The Australian Army: An Aide-Memoire" (PDF). Canberra: Australian Army. Archived from the original (PDF) on 11 April 2019. Retrieved 6 January 2018.
  15. Bickerstaff, Fiona (19 November 2021). "A boost for Army health". Department of Defence. Retrieved 11 December 2021.
  16. Davies, Andrew (2010). "Army capability review 2010". Australian Strategic Policy Institute. Archived from the original on 31 December 2017. Retrieved 31 December 2017.
  17. Davies, Andrew (2010). "Army capability review 2010". Australian Strategic Policy Institute. Archived from the original on 31 December 2017. Retrieved 31 December 2017.
  18. Davies, Andrew; Jennings, Peter; Schreer, Benjamin (2014). A Versatile Force: The Future of Australia's Special Operations Capability. Canberra: Australian Strategic Policy Institute. ISBN 978-1-921302-97-8 . Archived from the original on 31 December 2017. Retrieved 31 December 2017.
  19. Pittaway, Nigel (February 2014). "Small, but deadly : Australia's Forces". Air Forces Monthly. No. 311. pp. 74?84.
  20. Air Power Development Centre (2015). Air Force ? Serving Australia's Interests. Canberra: Royal Australian Air Force. Archived from the original on 1 February 2016. Retrieved 26 January 2016.
  21. Air Power Development Centre (2015). Air Force ? Serving Australia's Interests. Canberra: Royal Australian Air Force. Archived from the original on 1 February 2016. Retrieved 26 January 2016.
  22. Wilson, Stewart; Pittaway, Nigel (2017). "Airpower Australia". Aero Australia Special Edition. ISSN 1448-8086.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]