Ast?rijas karaliste
bija karaliste
Pireneju pussalas
zieme?os (rietumos no
Navarras karalistes
, t.i.
basku zemes
) laik? no 718. gada l?dz 924. gadam. Austrumos t? robe?ojas ar
Navarru
, bet rietumos ar
Galisiju
.
Uzvaras krusts
Ovjedo
katedr?l?
P?c tam, kad
mauri
bija sagr?vu?i
vestgotu
karali Roderihu, to atliekas atk?p?s uz Ast?riju, kuras kalnos bija ?rti aizsarg?ties pret sarac??u kaval?riju. Par jauno karali 718. gad? tika iev?l?ts Pelaijo (sp.
Pelayo
, 690.-737.), Kantabrijas Favilas hercoga d?ls, vestgotu kara?a Hindasvinta mazd?ls. 718. gad? Pelaijo tika arest?ts un vests uz
Kordovu
, ta?u pa ce?am izb?ga, un pagl?b?s kalnos. 722. gad? vestgoti ievilin?ja
mauru eksped?cijas korpusu Kovadongas ielej?
to sagr?va (kalif?ts tobr?t bija aiz?emts ar karu Septimanij?, un tam nebija laika dom?t par dumpi Ast?rijas kalnos). Kaut ar? t? bija lok?la milit?ra uzvara, sekas bija nopietn?kas - mauri atst?ja zieme?austrumu Ast?riju neskartu, un vestgotu-ast?ru valsts (tai laik? maza teritorija starp Eo un Ansinas up?m) guva laiku nostiprin?ties un p?riet pretuzbrukum?. Kop? ?? br??a Ast?rijas zeme no pas?vas aizsardz?bas p?rg?ja pretuzbrukum?, pak?peniski izple?oties un ieg?stot aizvien jaunas teritorijas Pireneju pussalas zieme?os un rietumos.
Ast?rijas karalistes ?erbonis
- Alfonso I (739.-756.), Kantabrijas hercoga d?ls, izmantojot Andal?zijas iek??j?s gr?t?bas un pasivit?ti, pasludin?ja Ast?riju par ofici?lu karalisti, bija ar? Galisijas karalis un Kantabrijas hercogs. Pievienoja Ast?rijai visu piekrasti l?dz pat basku zemei, p?c tam kop? ar d?lu Fruelu iekaroja zemes starp Minjo un Duero, Leonu, Astorgu, Simankasu. Visu dz?vi pavad?ja karojot un dibinot pils?tas. Pierobe?? ar ar?bu teritoriju izveidoja izdedzin?to "lauku zemi" (
Tierra de Campos
) - visus ciematus nodedzin?ja, bet iedzivot?jus deport?ja uz zieme?iem.
- Fruela I (757.-768.) liel?ko da?u laika pavad?ja aizsarg?joties no mauriem, kurus bija apvienojis Abderahmans, un kuri v?l?j?s atg?t tiem at?emt?s zemes, k? ar? apspie?ot pavalstnieku dumpjus te Galisij?, te basku zem?. Konflikt?ja ar Bazn?cu, izdodot likumu par oblig?to celib?tu un patriecot no amata visus prec?ju?os priesterus. Nogalin?ja savu br?li Vimarano, turot to aizdom?s par pl?nu sagr?bt troni. Beigu beig?s ast?rie?u magn?ti kara?a br?l?na Aurelio vad?b? sac?l?s un kauj? pie Kangas de Onisas 768. gad? vi?? krita.
- Aurelio (740.-774.) nosl?dza mieru ar Kordovas em?ru Abderahmanu I, nostiprin?ja valsti. Vi?a politiku turpin?ja Silo, kura laik? (774.-785.) miers un satic?ba ar mauriem. P?c iek??jo dumpju apspie?anas valst? uzplauka kult?ra un tirdzniec?ba. Mauregato, Alfonso I un krist?tas ar?bu konkub?nes d?ls, visus sp?kus velt?ja valsts iek??jo probl?mu apkaro?anai (piem?ram, Ast?rijas Bazn?cas ??el?an?s - atdal??an?s no Toledo b?skapa eparhijas). Karalis Bermudo M?ks sa??ma valsti ne visai sp?do?? st?vokl? Kordovas em?rs Hi?ams I lauza miera l?gumu un s?ka karu. Kauj? pie Burbijas upes ast?rie?u armija tika sagrauta, ta?u jau pirms t?s karalis atteic?s no tro?a un aizg?ja kloster?.
- Alfonso II (792.-842.) k?pa tron? br?d?, kad valsts liktenis bija mata gal?. 792., 793. un 794. gados mauru karasp?ks post?ja zemi, bety 795. gad? pat ie??ma galvaspils?tu Ovjido. Visu m??u pavad?jis karos un c???s pret iek??jiem sazv?rniekiem. Iekaroja l?dz tam v?l neiekaroto Galisijas da?u, visu rietumu piekrasti l?dz Taho gr?vai. Ar vi?u beidz?s relat?vi mier?g? l?dz?spast?v??ana ar mauriem un s?k?s Ast?rijas ekspansija.
- Kara?a Ramiro laik? (842.-850.) valsts turpin?ja saglab?t aizsardz?bas poz?cijas, karalim ar mok?m 843. gad? atsitot vikingu iebrukumu, bet p?r?jo laiku cen?oties nostiprin?t savu varu, ierobe?ojot lielo magn?tu amb?cijas un seper?tisma tendences. Tikai karalis Ordo?o uzs?ka valsts papla?in??anu, izmantojot iek??j?s jukas Andal?zij? - atkal iekaroja Leonu, Bjerso apvidu, Astorgu un Tuju. Uzs?ka iekaroto zemju koloniz??anu ar kristie?iem no musulma?u teritorijas.
- Alfonso III laik? (848.-910.) Ast?rijas varen?bas uzplaukums. P?c vi?a r?kojuma uzcelts liels daudzums pi?u un cietok??u, nostiprin?ta Burgosa. Karoja ar norm??u vikingiem, mauriem. 900. gad? pie Samoras 4 dienu ilg? kauj? sagr?va 60 000 v?ru lielu mauru karasp?ku. Tas gan netrauc?ja t? d?lam Garsijam 880. gad?m??in?t sacelties un g?zt t?vu no tro?a. Tad pie pu?a pl?no?anas ??r?s Alfonso laul?t? draudzene karaliene Navarras Himena - kop? ar abiem jaun?kajiem d?liem t? uzsa?ka pilso?u karu, kura rezult?t? 910. gad? Alfonso tika sakauts un bija spiests atteikties no tro?a par labu vec?kajam d?lam.
- Valsts tika sadal?ta 3 da??s: vec?kais d?ls Garsija (910.-914.) sa??ma t?s centr?lo da?u un Leonas (
Leon
) pils?tu, Ordinjo II (873.-924.) k?uva par Galisijas karali, bet Fruela II palika krietni saruku??s Ast?rijas tron?. P?c abu br??u n?ves Galisija un Leona atkal tika pievienotas Ast?rijai; galvaspils?tu 924. gad? p?rc?la no Ovidjo (sp.
Oviedo
, astur.
Uvieu
) uz Leonu, un kop? t? laika valsti d?v? par
Leonas karalisti
.
- Pelaijo (
Pelayo
, 690-737, vald?ja 714-737)
- Favila (
Favila
, ?-739.), vald?ja tikai 2 gadus, 737.-739., g?ja boj? l??u med?b?s.
Peresu dinastija:
- Alfonso I Katolis (
Alfonso I el Catolico
, ? -757.) vald?ja 739.-756.
- Fruela I Bargais (
Fruela I el Cruel
, ?-768.), vald?ja 757.-768.
- Aurelio (
Aurelio
, 740.-774.) vald?ja 768.-774.
- Silo (
Silo
, ? -783.) vald?ja 774.-785.
- Mauregato (
Mauregato
, (? .789.) vald?ja 783.-788.
- Bermudo M?ks (
Bermudo I el Diacono
, 789.-791.) vald?ja 788.-791.
- Alfonso II Tikum?gais (
Alfonso II el Casto
, 759.-842.) vald?ja 791.-842.
- Ramiro (
Ramiro de Asturias
, 790.-850.) vald?ja 842.-850.
- Ordo?o (
Ordono de Asturias
, 830.-866.) vald?ja 850.-866.
- Alfonso III Lielais (
Alfonso III el Magno
, 848.-20.12.910.) vald?ja 866.-910.
- Fruela II Spit?l?gais (
Fruela II el Leproso
, 873.-925.), vald?ja 924.-925.
