Prezidenti N?sers un al-Kuvatli paraksta l?gumu par AAR izveido?anu
Apvienot? Ar?bu Republika
(
ar?bu
:
????????? ??????? ?????????
, al-Jumh?r?yah al-‘Arab?yah al-Mutta?idah), ar?
AAR
, bija politisk? savien?ba starp
??iptes Republiku
(kas iek??va ar? ??iptie?u kontrol?to
Gazas joslu
) un
S?rijas Republiku
. Apvienoto valsti izveidoja 1958. gad? un t? past?v?ja l?dz 1961. gadam, kad S?rija izst?j?s no savien?bas. ??ipte k? Apvienot? Ar?bu Republika bija paz?stama l?dz pat 1971. gadam. AAR prezidents bija
Gam?ls Abdels N?sers
.
[2]
P?c diktat?ras g??anas 1954. gada septembr?-oktobr? S?rij? notiku?aj?s v?l??an?s parlament? vair?kumu ieguva tradicion?l?s lab? sp?rna Tautas partija un Nacion?l? partija, bet par tre?o liel?ko partiju k?uva nesen izveidot?
Ar?bu soci?listisk?s atdzim?anas partija
.
??iptes un S?rijas attiec?bas iepriek? nebija pozit?vas. L?dz 50. gadu vidum ??ipte cent?s nepie?aut S?rijas un
Ir?kas Karalistes
tuvin??anos un apvieno?anos, lai nov?rstu re?ion?las lielvalsts ra?anos. P?c 1952. gada j?lija milit?r? apv?rsuma ??ipt? S?rijas prese kritiz?ja ??ipti k? repres?vu milit?ro diktat?ru. 1954. gada novembr? ??ipte izteica protestu pret S?rij? b?z?t?s
Musulma?u br?l?bas
aktivit?t?m.
Attiec?bas main?j?s 1955. gad?, kad
N?sers
k?uva par redzam?ko radik?lo ar?bu l?deri un vienu no
Nepievieno?an?s kust?bas
valstu bloka l?deriem. S?rijas politiskie m?r?i aizvien bie??k saskan?ja ar ??iptes re??ma m?r?iem. S?rijas un ??iptes diplom?ti kop?gi c?n?j?s pret 1955. gada febru?r? rad?to
Bagd?des paktu
, kas tika uzskat?ts par rietumvalstu m??in?jumu kontrol?t re?ionu. Lai ar?
Ir?kas Karaliste
visu vasaru cent?s Bagd?des paktam piesaist?t ar? S?riju, 1955. gada oktobr? S?rija un ??ipte parakst?ja milit?r?s sadarb?bas l?gumu, kas paredz?ja ??iptes Kara ministra vad?tas vienotas milit?r?s pav?lniec?bas izveido?anu. 1956. gada
Suecas kr?zes
laik?, lai atbalst?tu ??ipti, S?rij? tika izsludin?ts karast?voklis. Ir?kas un S?rijas armiju vien?bas ieg?ja Jord?nij?, lai to aizsarg?tu pret iesp?jamu Izra?las uzbrukumu (un vajadz?bas gad?jum? tai uzbruktu kop?jiem sp?kiem.)
1956. gada novembr? S?rija parakst?ja l?gumu ar
PSRS
par lidma??nu, tanku un citu iero?u pieg?di, kas bija v?l radik?l?ks solis par ??iptes l?gumu ar
?ehoslov?kiju
par iero?u ieg?di. L?dz?gi ??iptei, S?rija
Aukstaj? kar?
aizvien redzam?k izv?l?j?s padomju pusi.
NATO
dal?bvalsti Turciju s?ka uztraukt padomju iero?u un milit?ro instruktoru par?d??an?s pie t?s dienvidu robe?as. Turcija ar? uztrauc?s, ka S?rija ar jaunajiem iero?iem var?tu m??in?t iekarot pirms 20 gadiem zaud?to
Hataju
.
Pieaugo?? sadarb?ba ar PSRS nostiprin?ja S?rijas komunistu partiju. Aukst? kara sasp?l?taj? gaisotn? rietumu politi?iem un kaimi?valstu vad?t?jiem s?ka ??ist, ka S?rij? komunisti var?tu dr?z ieg?t varu un izrais?j?s 1957. gada
S?rijas kr?ze
. Realit?t? daudz liel?ku ietekmi uz republiku atst?ja aizvien pieaugo?ais tradicion?lo politisko partiju panar?bisms un B?s partijas ietekme vald?b? un armij?.
B?s partija, s?kot ar 1956. gada apr?li, publiski aicin?ja izveidot feder?ciju ar ??ipti. 1956. gada j?nij? Nacion?l?s partijas premjerministrs izveidoja vald?bu, kur? B?s partija ieguva ?rlietu un ekonomikas ministru poste?us. Lai ar? otras liel?k?s partijas, Tautas partijas p?rst?vju ekonomisk?s intereses sv?r?s par labu S?rijas un Ir?kas savien?bai, B?s partija un armijas vad?ba pan?ca, ka tiek izveidota ministru l?me?a komiteja, kuras uzdevums b?tu izveidot feder?lu savien?bu ar ??ipti. 1956. gada 1-2. j?lij? B?s vad?ba
Kair?
tik?s ar
N?seru
, kur? atbalst?ja apvieno?an?s ideju, ta?u uzsv?ra, ka vis?m S?rijas partij?m vispirms j?vienojas par ??das savien?bas nepiecie?am?bu un ?steno?anas formu. J?lija vid? pres? tika public?ts S?rijas premjerministra izstr?d?ts feder?l?s savien?bas projekts.
Suecas kr?ze
politisko sarunu procesu aptur?ja, ta?u vienlaikus demonstr?ja, ka c??? pret Izra?lu ar?biem ir nepiecie?ama liel?ka vienot?ba. Strat??iski ??ipte tikai ieg?tu, ja var?tu apdraud?t Izra?lu ar? no S?rijas. Papildus impulsu deva
Eizenhauera doktr?na
, kas v?rs?s pret S?riju un ??ipti un draud?ja ar ASV milit?ras iejauk?an?s iesp?ju re?ion?. (1958. gad? ASV Lib?n? ieveda karasp?ku iek?politisk?s situ?cijas stabiliz??anai).
1957. gada mart? S?rijas ministru deleg?cija atkal ierad?s Kair?, ta?u sarunas beidz?s bez konkr?tiem rezult?tiem, jo N?sers neizr?d?ja entuziasmu par apvieno?an?s projektu. 1957. gada novembr? 40 ??iptes parlamenta deput?tu deleg?cija
Anvara S?d?ta
vad?b? apmekl?ja S?rijas parlamentu. Decembr? atbildes viz?t? ??ipti apmekl?ja S?rijas parlamenta deleg?cija.
[2]
P?c nekonkr?t?m p?ris gadu sarun?m, pieaugot S?rijas iek??jai nestabilit?tei un ?r?jiem milit?riem draudiem, ko demonstr?ja
S?rijas kr?ze
, l?mums par S?rijas un ??iptes apvieno?anos tika pie?emts ?oti ?tri, un 1958. gada 1. febru?r? S?rijas Prezidents
?ukri al-Kuvatli
un N?sers pasludin?ja Apvienot?s Ar?bu Republikas izveido?anu.
Jaunizveidotaj? Republik? S?rija p?rv?rt?s par ??iptes politiski, ekonomiski un milit?ri kontrol?tu provinci. S?rijas elite saprata, ka turpm?ka atra?an?s AAR sast?v? noved?s pie t?s ietekmes izn?cin??anas (1960. gada j?nij? un ?pa?i ar
1961. gada j?lija likumiem
??iptie?i ieviesa
soci?listisku
zemes reformu, nacionaliz?ja uz??mumus, izbeidza politisko partiju darb?bu). Pat AAR izveido?anu atbalsto?o S?rijas armijas virsnieku vid? pieauga neapmierin?t?ba ar S?rij? ieviesto policejisko vienpartijas soci?lismu.
"?? apvieno?an?s veiksm?gi pan?ca v?j?s s?rie?u identit?tes nostiprin??anos. Faktiski, br?d? kad s?rie?i zaud?ja savu neatkar?bu vi?i p?k??i saprata, ka vi?iem patiesi ir no ??iptie?iem at??ir?ga identit?te."
[2]
1961. gada septembra armijas sacel?anos organiz?ja se?i zem?ka ranga virsnieki, kurus vad?ja Aizsardz?bas sp?ku komandieris, pulkvedis Heidars al-Kuzbari un ??iptes viceprezidenta Amira biroja vad?t?js, pulkve?leitnants
Abd al-Karims al-Nahlavi
.
1961. gada 28. septembr? 2 no r?ta bru?uma??nu vien?bas ieg?ja
Damask?
un savienoj?s ar tur b?z?taj?m armijas garnizona vien?b?m. Strat??iski svar?gie punkti tika ie?emti ap 4.30 no r?ta. Augst?k? armijas vad?ba, da?i ministri un viceprezidents
Abdels Hakims Amirs
tika aiztur?ti un nog?d?ti armijas ?t?b?. 7.25 pa Damaskas radio tika p?rraid?ts pirmais Augst?k?s Ar?bu Revolucion?r?s Bru?oto Sp?ku Pav?lniec?bas pazi?ojums, ka dumpinieki v?las likvid?t korupciju, tir?niju un atdot iedz?vot?jiem vi?u ties?bas. 9.07 ar tie?raidi Kairas radio ar atbildi uzst?j?s N?sers, kur? notiku?o pasludin?ja par d?rienu vienot?bas un ar?bu nacion?lisma sird? un sol?j?s saglab?t AAR par sp?ti vis?m gr?t?b?m. Lai ar? N?sers pazi?oja, ka S?rijas armija dr?z apspied?s sacel?anos, ?aj? br?d? liel?k? armijas da?a jau bija pazi?ojusi, ka atbalsta sacel?anos.
Dumpinieki uzs?ka sarunas ar Amiru, kur?s uzst?ja uz galvenaj?m pras?b?m: 1961. gada j?lija soci?listisko dekr?tu atcel?anu, radik?l? agr?rreformas likuma izmai??m, vald?bas atbr?vo?anu no ??iptie?u kontroles un AAR p?rveido?anu par feder?ciju, kur? S?rija b?tu l?dzv?rt?ga ??iptei. Amirs bija gatavs atbalst?t ??s pras?bas, un dumpinieku k?rt?j? radio pazi?ojum? jau skan?ja gatav?ba saglab?t AAR. Ta?u N?sers nebija gatavs pak?auties dumpiniekiem. 17.20 Amirs un ??iptie?us atbalsto?ie S?rijas ministri tika ies?din?ti lidma??n? un nos?t?ti uz Kairu. AAS beidza past?v?t, lai ar? ??ipte l?dz 1971. gadam to saglab?ja k? savu ofici?lo valsts nosaukumu.
[2]
29. septembr? Jord?nija pirm? atzina jauno S?rijas vad?bu.
Sacel?anos un S?rijas neatkar?bas atjauno?anu atbalst?ja visas S?rijas partijas, kas 2. oktobr? publiskoto proklam?ciju, ka armija ir iejaukusies tikai t?p?c, lai atdotu s?rie?iem vi?u br?v?bu. To parakst?ja visu lielo partiju vad?t?ji, tai skait? B?s vad?t?ji. Parakst?t?ju vid? bija pieci politi?i, kas bija parakst?ju?i 1958. gada febru?ra l?gumu par AAR izveido?anu. Biju?ais S?rijas prezidents, viens no AAS izveido?anas atbalst?t?jiem, pazi?oja, ka ir v?lies veid?, k?d? ??iptie?i vad?ja AAR un atzina, ka starp ab?m valst?m past?v p?r?k lielas at??ir?bas.
1. oktobr? tika p?rtraukta AAR valdo??s partijas darb?ba S?rij?. Arest?ja slepen? dienesta vad?t?ju, biju?o S?rijas administr?cijas vad?t?ju un atlaida t? 6500 ?tata darbiniekus. Divas ned??as p?c sacel?an?s S?rijas vald?ba public?ja ar?bu valstu feder?las savien?bas pl?nu, lai demonstr?tu, ka t? joproj?m atbalsta ar?bu vienot?bu, tikai ne t?d? form?, k?d? t? tika realiz?ta AAR.
17. oktobr? tika atcelti j?lija soci?listiskie dekr?ti. 9. novembr?, jau priek?v?l??anu gaisotn?, tika publiskots partiju pazi?ojums, ka nenotiks piln?ga atgrie?an?s pie br?v? tirgus, bet tiks ieviests jauktais ekonomikas modelis, kur? vair?k tiks aizsarg?tas zemnieku un str?dnieku ties?bas un valsts b?s iesaist?ta svar?g?kaj?s nozar?s. 15. novembr? tika publiskota jaun? konstit?cija. T?s pirmais paragr?fs pasludin?ja, ka "
S?rijas Ar?bu Republika
ir neatkar?ga suver?na valsts un ir da?a no liel?s ar?bu t?vzemes".
1961. gada 1. un 2. decembr? notika v?l??anas uz jaun? parlamenta 172 deput?tu viet?m, un referendums jaun?s konstit?cijas apstiprin??anai. Par Republikas Prezidentu iev?l?ja biju?o premjerministru Nazimu al-Kudsi, par premjerministru M?rufu al-Davalibi un al-Kuzbari par parlamenta priek?s?d?t?ju. Parlament?r? republika S?rij? past?v?ja l?dz
1963. gada 8. marta valsts apv?rsumam
, un lai ar? valsts saglab?ja nosaukumu S?rijas Ar?bu Republika, t? k?uva par B?s partijas radik?li milit?r? sp?rna diktat?ru.