Aleksejs I Romanovs
jeb
Aleksejs Mihailovi?s
, saukts "Klus?kais" (
krievu
:
Алексей Михайлович Романов, Тишайший
; dzimis
1629
. gada
29. mart?
[
v.s.
19. mart?
]
, miris
1676
. gada
8. febru?r?
[
v.s.
29. janv?r?
]
) bija
Krievijas caristes
cars
no 1645. l?dz 1676. gadam.
Laul?b? ar pirmo sievu Mariju Miloslavsku (laul?ju?ies 1648. gada 16. janv?r?) dzimu?i:
- d?ls Dmitrijs (1649?1651)
- meita Jevdokija (1650?1712)
- meita Marfa (1652?1707)
- d?ls Aleksejs (1654?1670)
- meita Anna (1655?1659)
- meita
Sofija
(1657?1704)
- meita Jekater?na (1658?1718)
- meita Marija (1660?1723)
- d?ls
Fjodors
(1661?1682)
- meita Teodosija (1662?1713)
- d?ls Simeons (1665?1669)
- d?ls
Ivans
(1666?1696)
- meita Jevdokija (1669?1669)
Laul?b? ar otro sievu Nat?liju Nari?kinu (laul?ju?ies 1671. gada 22. janv?r?) dzimu?i:
- d?ls
P?teris
(1672?1725)
- meita Nat?lija (1673?1716)
- meita Teodora (1674?1678)
K?pa tron? 16 gadu vecum?, un atrad?s sava audzin?t?ja, baj?ra Borisa Morozova ietekm?.
P?c
Otr? Zieme?u kara
, kura laik? cars person?gi apmekl?ja daudzas
Livonijas
un
Lietuvas di?kunigaitijas
pils?tas, Aleksejs atv?ra Krieviju Eiropas moderniz?cijai. Uz Krieviju str?d?t uzaicin?ja daudzus tehniskos speci?listus un armijas virsniekus, da?a no kuriem p?rg?ja pareiztic?b? un palika uz dz?vi. V?cietis Gregorijs izveidoja Krievij? pirmo te?tri.
Maskav?
?aj? laik? darboj?s virkne ?rzemnieku aptieku, kur var?ja apg?t farm?ciju un
lat??u valodu
. Cars Aleksejs, t?pat k? citi vi?a vec?ku b?rni, b?rn?b? valk?ja eiropie?u stila "v?cu dr?nas". K?pjot tron?, vi?? atgriez?s pie trad?cij?m un ??rb?s "vect?vu gar?", ta?u ?is ??rb?an?s stils bija sp?k? tikai galm?, savuk?rt ?rpus Krem?a sien?m ierobe?ojumu nebija. P?c cara pav?les S?t?u pal?t? krieviski tulkoja jaun?k?s gr?matas par retoriku un fortifik?ciju.
1646. gada 7. febru?r? ieviesa jaunu s?ls nodokli, kas bija 125% no s?ls tirgus v?rt?bas (tam vajadz?ja aizst?t iepriek??jo s?ls nodokli k? ar? pasta staciju un armijas uztur??anas nodok?us). Rezult?t? izc?l?s 1648. gada Maskavas "S?ls dumpis".
1646. gad? notiek tautas skait??ana. 1648. gad? zemniekiem un to p?cn?c?jiem aizliedza pamest savas dz?vesvietas, t? ievie?ot
dzimtb??anu
. 1649. gad? notiek tieslietu sist?mas reforma, nu vienota likumu kr?juma ievie?ana. 1651. gad? s?ka darboties Reitaru pal?ta (
Рейтарский приказ
), funkcijas k? m?sdienu Kara ministrijai. 1657. gad? s?ka darboties Skait?u pal?ta (
Счётных дел приказ
), funkcijas k? m?sdienu Finan?u ministrijai. 1658. gad? s?ka darboties Slepen? kanceleja (
приказ Тайных дел
), valdnieka kanceleja, kas kontrol?ja valstiski svar?g?kos jaut?jumus citu pal?tu darb?. 1663. gad? s?ka darboties Maizes pal?ta (
Хлебный приказ
), funkcijas k? m?sdienu Lauksaimniec?bas ministrijai.
1646. gad? par Alekseja favor?tu k?uva
patriarhs Nikons
, kur? taj? laik? v?l bija
Novgorodas
metropol?ts. 1654. gad? cars atbalst?ja Nikona uzs?kto
bazn?cas reformu
, kas izrais?ja bazn?cas ??el?anos, at??e?oties
vectic?bniekiem
.
1656. gad? finan?u l?dzek?u tr?kuma d?? s?ka kalt
vara
rub?us, kas rad?ja hiperinfl?ciju un cenu haosu. 1 vara rublis bija pat 20 reizes mazv?rt?g?ks par sudraba rubli, k? rezult?t? 1658. gad? notika "Vara dumpis".
1666. gad? “r?das zi?i”, k?azi Miloradovi p?c Alekseja pav?les mekl?ja sudraba r?du Mezen?, bet majors Mamkejevs vad?ja r?das mekl??anas eksped?ciju Holmogoras apri???. Vara l?j?js Tuma?ovs ?evansk? izveidoja pirm?s met?lapstr?des manufakt?ras. 1667. gad?
Okas
gr?v? s?ka b?v?t oke?na floti p?c jaun?ko Rietumeiropas ku?u parauga.
1670.-1671. gados pla?i izv?rs?s
Stepana Razina
dumpis.
1653. gada 1. oktobr? vi?? pie??ma l?mumu atbalst?t
Bohdana Hme?nicka
vad?tos
D?epras
kazaku separ?tistus, s?k?s
Otrais Zieme?u kar?
ar
Polijas?Lietuvas ?niju
, kas turpin?j?s l?dz 1667. gadam.
1654. gada maij? cars person?gi uz??m?s karasp?ka virspav?lnieka funkcijas, komand?jot karag?jienu uz
Smo?ensku
, kuru ie??ma 23. septembr?. 1655. gada vasar? Krievijas armija ie??ma
Vi??u
,
Kau?u
un
Grod?u
. Te Krievija sad?r?s ar
Zviedrijas
interes?m ? karalis
K?rlis X
jau bija ie??mis
Pozna?u
,
Var?avu
un
Krakovu
. 1656. gada j?lij? Aleksejs I iebruka
Zviedru Vidzem?
, ie??ma
Tartu
,
Daugavpili
,
ilgsto?i aplenca R?gu
ta?u, padzird?jis, ka tuvojas Zviedrijas armija, atk?p?s uz
Polocku
. 24. oktobr? tika nosl?gts pamiers, un 1661. gad? nosl?gts
Kardisas miera l?gums
ar Zviedriju, saska?? ar kura noteikumiem Krievija atteic?s no vis?m iekarotaj?m teritorij?m Livonij?.
Kar? pret Polijas-Lietuvas ?niju veiksme nebija Krievijas pus?. 1660. gada j?nij? k?aza Hovanska komand?to karasp?ku sagr?va pie Polonkas, savuk?rt septembr? pie
?udnovas
sagr?va ?eremetjeva komand?to armiju. Akt?v? karadarb?ba p?rc?l?s uz
Ukrainu
. 1667. gada 13. janv?r? Andrusovas ciem? tika nosl?gts miera l?gums ? saska?? ar to Krievija ieguva
Smo?ensku
un
D?epras
kreiso krastu.
P?c tagad?j?s austrumu
Ukrainas
un da??jas
Lietuvas di?kunigaitijas
iekaro?anas, Krievijas cars Aleksejs I Romanovs sava t?va titulu "visas Krievzemes cars" nomain?ja ar titulu "visas
Liel?s
un
Maz?s
un
Balt?s
Krievijas cars, ... Lietuvas lielk?azs". Tom?r p?c sak?ves pie R?gas un miera l?guma ar Zviedriju vi?? atteic?s no
Livonijas
lielk?aza titula.
[
nepiecie?ama atsauce
]
Vi?a pilnais tituls tad bija ??ds:
"No Dieva ??last?bas m?s, di?ais valdnieks visas Liel?s un Maz?s un Balt?s Krievijas
cars
un
lielk?azs
Aleksejs Mihailovi?s, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas patvaldnieks, Kaza?as cars, Astraha?as cars, Pleskavas kungs un Lietuvas, Smo?enskas, Tveras, Vol?nijas, Podolijas, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulg?rijas u.c. valstu lielk?azs, Novagorodas lejaszemes, ?er?igovas, Rjaza?as, Polockas, Rostovas, Jaroslav?as, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas, Vitebskas, Mstislavas lielk?azs, un visas Zieme?u zemes pav?lnieks un Iv?rijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, ?erkasu un Kalnu k?azu kungs un citu daudzu austrumu un rietumu un zieme?u valstu un zemju t?vs un vect?vs, un mantinieks, un kungs un ?pa?nieks."
- Берх В., Царствование царя Алексея Михайловича. ? СПб., 1831
- Забелин И., Царь Алексей Михайлович (в ≪Опытах изучения русских древ. и истор.≫, т. I, стр. 203?281; то же в ≪Отеч. зап.≫, т. 110, стр. 325?378)
- Хмыров М., Царь Алексей Михайлович и его время. // ≪Древ. и нов. России≫, т. III, 1875 г.
- Платонов С., Царь Алексей Михайлович. //≪Истор. вест.≫ 1886 г., май, стр. 265?275
- Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. ? СПб.: Петербургский институт истории, изд-во ≪Дмитрий Буланин≫, 2006. ? 604 с.