- ?is raksts ir par dz?vnieku redzes org?nu. Par cit?m j?dziena
acs
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Acis
(
lat??u
:
Oculus
) ir
org?ni
, kuri uztver
gaismu
un p?c tam pa optisko nervu nos?ta uz
smadzen?m
. Dz?vnieku acis ir da??dos att?st?bas l?me?os, s?kot ar org?niem, kas uztver at??ir?bu starp gaismu un
tumsu
, un beidzot ar ac?m, kas sp?j uztvert pat viss?k?k?s deta?as. No visiem ?erme?a sensorajiem receptoriem 70% atrodas ac?s. Optiskie trakti katrs satur vair?k nek? miljonu
nervu
??iedru. Acs ir lodveida org?ns, kura
diametrs
ir 2,5
cm
. Sesto da?u acs ?rsieni?as var redz?t starp plaksti?iem. P?r?jo da?u nosedz plaksti?i, orb?tas kauli un musku?i. Se?i ?r?jie musku?i nodro?ina acs kust?bas, ka ar? ?auj cilv?kam, galvu nekustinot, sekot kust?gam objektam. No ?rpuses aci p?rsedz un aizsarg? aug??jais un apak??jais plaksti??, kas savienojas acs iek??j? un ?r?j? kakti??. Plaksti?u mal?s aug
skropstas
. Skropstu matu folikuli ir saist?ti ar Meibioma dziedzeriem, kas produc? e??ainu ??idrumu acu lubrifik?cijai. L?dz?gi dziedzeri kl?j plaksti?u iek??j?s g?ot?das virsmu. Konjunkt?va k? mukoza membr?na viegli sl?d p?ri acs ?bolam. Asaru apar?ts sast?v no asaru dziedzeriem, asaru kan?liem, asaru maisa un nazolakrim?l? kan?la. Asar?s ir antibakteri?ls enz?ms ?
lizoc?ms
, kas kav? bakt?riju aug?anu un aizsarg? acis no iekaisuma. Ar gadiem acu asaru un plaksti?u sekr?cijas dziedzeri ra?o maz?k lubric?jo?? ???duma, acis k??st neaizsarg?t?kas no meh?niskiem boj?jumiem un bakt?rij?m.
Cilv?ka redzes org?nu veido
acs ?bols
(
bulbus oculi
) un
acs papildapar?ti
(
organa oculi accessoria
). Cilv?ka acs vid?ji sver tikai 29 gramus. Tikko p?c piedzim?anas b?rni neredz kr?sas. Cilv?ka acs sp?j at??irt vismaz 500 melnbalto kr?su to?us. Acs radzene ir vien?gie dz?vie audi cilv?ka organism?, kuriem nav asinsvadu. Parasti cilv?ks mirk??ina acis apm?ram 11500 reizes dien? vai apm?ram 4,2 miljonus rei?u gad?. Cilv?ki no datora ekr?na lasa 25% l?n?k nek? no pap?ra. Redzes nervs ir vien?gais nervs cilv?ka organism?, kuru var ieraudz?t bez oper?cijas. Cilv?ka acs t?klene ir t? ?erme?a da?a, kurai visefekt?v?k tiek pieg?d?ts
sk?beklis
.
Redzes saj?tas sniedz inform?ciju par priek?metu formu, lielumu, kr?su un dod organismam iesp?ju pareizi orient?ties ?r?j?s vides apst?k?os. Redzes analizators sast?v no perif?risk?s da?as ? t?klenes un nervu ??n?m, vad?t?jce?iem ? redzes nerva, redzes traktiem un nervu ??nu sakopojumiem vidussmadzen?s un starpsmadzen?m, k? ar? redzes centra ??n?m lielo puslo?u garozas pakau?a daiv?. Acs ?bola caursp?d?g?s da?as ? radzene, priek??j?s kameras ??idrums, l?ca un stiklveida ?ermenis sakopo kr?to?os gaismas starus uz t?klenes un veido uz t?s ?stu, apgrieztu un samazin?tu apskat?m? priek?meta att?lu. Gaismas uztvere notiek t?klen? n?ji??s un v?l?t?s, kuras satur redzes pigmentus ? olbaltumvielas, kas sp?j absorb?t noteikta vi??a garuma elektromagn?tisko starojumu. Par redzamo gaismu sauc starojumu ar vi??a garumu 400-760 nm, ko absorb? cilv?ka t?klenes redzes pigmenti
rodops?ns
,
jodops?ns
un
cianops?ns
. Absorb?t?
ener?ija
izraisa pigmentu molekulu ?eometrisk?s konfigur?cijas mai?u (fotoizmeriz?cija), kas savuk?rt rada virkni ??misku p?rv?rt?bu. Fotoreceptor? rodas uzbudin?jums, kas izplat?s uz p?r?jo t?klenes sl??u nervu ??n?m un pa redzes nerva ??iedr?m uz redzes analizatora kortik?lo da?u. Par t?klenes funkcion?lo pamatvien?bu uzskata recept?vo lauku. Tas ietver fotoreceptorus, kuru uzbudin?jums tiek p?rvad?ts uz vienu un to pa?u redzes nerva ??iedru. No recept?vo lauku lieluma atkar?gs redzes asums, jo, lai iz??irtu telp? divus apskat?m? priek?meta punktus, to att?liem recept?vajiem laukiem. Redzes le??i veido taisnes, kas savieno l?cas mezgla punktu ar abiem apskat?majiem punktiem. Vesela cilv?ka t?klenes centr?l? apvidus minim?lais redzes le??is ir apm?ram 1 min. Redzes asumu nosaka ar tabul?m, kur?s 10. rindas burti no 5m att?luma redzami zem 1 min le??a. Tas atbilst redzes asumam 1,0 norm?lai redzei.
Acs sp?j iz??irt da??du objektu kr?sas. Cilv?ka acs uztver da??da garuma (400-760 nm) redzam?s gaismas vi??us. Dab? nov?rojam?s kr?sas iedala ahrom?tisk?s ? balt?, meln? un pel?k? kr?sa, hromatisk?s ? visas p?r?j?s. Cilv?ks sp?j iz??irt 300 ahromatisko un desmitiem t?ksto?u hromatisko kr?su to?u da??d?s spilgtuma un pies?tin?m?bas kombin?cij?s. Ta?u visu kr?su bag?t?bu veido 7 spektra kr?sas: sarkana, oran?a, dzeltena, za?a, gai?i zila, tum?i zila un violeta; katrai no t?m atbilst noteikts redzam?s gaismas vi??a garums. Gaismas stari ar da??du vi??u garumu izraisa t?klenes v?l?t?s foto??miskus pocesus, kas kairina redzes nervu. Kr?su redze pamatojas uz t?klenes v?l??u sp?ju nov?rt?t kr?to??s gaismas ener?ijas sadal?jumu 3 starojuma frekven?u spektra apvidos, jo ?aj?s ??n?s ir 3 da??das pigmentvielas, kuru absorbcijas maksimumi atbilst starojumam ar vi??u garumu 430, 540 un 570 nm, proti 3 pamatkr?s?m ? zilai, za?ai un sarkanai. Ja uz aci vienlaikus iedarbojas da??da garuma redzam?s gaismas vi??i vien?d? intensit?t?, rodas balt?s gaismas saj?ta. Var b?t pav?jin?ta jut?ba pret k?du no ??m kr?s?m: protanom?lija ? pret sarkano, deiteranom?lija ? pret za?o, tritanom?lija ? pret violeto kr?su. Kr?su aklums ? dihrom?zija rodas, ja nemaz nevar uztvert vienu no pamatkr?s?m. Iz??ir kr?su aklumu, kad cilv?ks neuztver sarkano kr?su (
daltonisms
), za?o vai violeto kr?su. Pirmajos divos gad?jumos sarkan?s un za??s kr?sas viet? cilv?ks redz pel?c?gi dzeltenas nokr?sas. Ja ir piln?gs kr?su aklums ? monohrom?zija, visi priek?meti izskat?s pel?ki. Kr?su redzes trauc?jumi parasti m?dz b?t iedzimti, bie??k v?rie?iem nek? sieviet?m. Kr?su redzes trauc?jumus var rad?t t?klenes, redzes nerva un CNS slim?bas. Kr?su redze ir atkar?ga no apgaismojuma. Dien? kr?sas var at??irt labi, v?j? apgaismojum?, kr?sl? un nakt? t?s visp?r nevar at??irt.
Acs ?bolam
(
bulbus oculi
) ir
lodes
forma (diametrs ?2,5 cm, masa ?7,5 grami) un to iedala div?s da??s ? acs ?bola apvalkos (
tunicae bulbi
) un acs ?bola kodol? (
nucleus bulbi
).
- mugur?j? acs kamera
- zobain? mala
- starenes muskulis
- starenes saites
- ?lemma kan?ls
- z?l?te
- priek??j? acs kamera
- radzene
- varav?ksnene
- l?cas kapsula
- l?cas kodols
- starenes izaugums
- konjunkt?va
- apak??jais sl?pais muskulis
- apak??jais taisnais muskulis
- medi?lais taisnais muskulis
- t?klenes art?rijas un v?nas
- aklais plankums
- cietais apvalks
- centr?l? tiklenes art?rija
- centr?l? t?klens v?na
- redzes nervs
- starenes v?nas
- acs?bola apvalks
- dzeltenais plankums
- t?klenes bedr?te
- skl?ra
- dz?slene
- aug??jais taisnais muskulis
- t?klene
Acs ?bolam ir 3
apvalki
:
- ?r?jais
apvalks, jeb ??iedrainais apvalks (
tunica fibrosa
), ko veido bl?vi saistaudi. ?r?j? apvalka priek??jo 1/6 veido
radzene
(
cornea
) ? caursp?d?ga, apa?a, nedaudz uz priek?pusi izliekta pl?tn?te, t?s diametrs ?12 mm. Apvalka mugur?j? da?a ir
skl?ra
(
sclera
), kas pieaugu?am cilv?kam veido 5/6 apvalka un ir balt? kr?s?. Skl?ru p?rkl?j konjunkt?va (g?ot?da), kura ir ?oti labi apasi?ota. Pie skl?ras piestiprin?s acs ???rssv?trotie musku?i, kuri kustina acs ?bolu. Skl?ra veido maksti ap redzes nervu (
n. opticus
).
- Vid?jais
apvalks (
uvea
), jeb asinsvadu apvalks. ?is apvalks satur daudz asinsvadu un ?pa?as pigmenta ??nas, t?d?? ?is apvalks ir necaursp?d?gs un tum?? kr?s?. Asinsvadu apvalkam ir 3 da?as:
- Mugur?j? da?a, jeb
dz?slene
(
chorioidea
) ? izkl?j skl?ru no iek?puses. Starp skl?ru un dz?sleni atrodas neliela limf?tisk? sprauga ar limfai l?dz?gu ??idrumu.
- Vid?j? da?a, jeb
starene
(
corpus ciliare
) ? atrodas uz iek?pusi no vietas, kur skl?ra robe?ojas ar radzeni. Stareni veido asinsvadi un glud? muskulat?ra. Starenes muskulis ir veidots no ??iedr?m, kuras novietojas 3 da??dos virzienos. No musku?a uz acs kodola pusi starveid?gi atiet ?70 starenes izaugumi, no kuriem atiet starenes saites, kuras ar otru galu stiprin?s pie l?cas kapsulas. Saraujoties starenes muskulim, tiek iestieptas saites un main?s l?cas biezums, l?dz ar to main?s ar? gaismas staru lau?anas le??is. Starenes muskuli sauc ar? par
akomod?cijas
muskuli
, mainoties l?cas biezumam, acs piem?rojas tuvu un t?lu priek?metu redz??anai. Starenes asinsvadi izdala plazmai l?dz?gu ??idrumu, kas piepilda acs kameras un baro t?s acs vides, kur?m nav pa??m savu asinsvadu ? radzeni, l?cu un stiklveida ?ermeni.
- Priek??j? da?a, jeb
varav?ksnene
(
iris
) ? apa?a diskveida pl?ksn?te, kas novietota front?l? plakn?. Varav?ksnenes vid? ir atvere ?
z?l?te
(
pupilla
), kuras diametrs ir 2?8 mm, optim?lais platums 2,4 mm. Z?l?te veic optisk?s diafragmas funkciju ? regul? gaismas staru daudzuma iek???anu ac?. Varav?ksneni veido asinsvadi un 2 gludie musku?i ? z?l?tes sa?aurin?t?jmuskulis (
m. sphincter pupillae
) un z?l?tes papla?in?t?jmuskulis (
m. dilatator pupillae
). Varav?ksnenei ir priek??j? un mugur?j? virsma, t? atrodas atstatus no radzenes, kas ir priek?pus? un l?cas, kas ir mugurpus?. T? satur ar? pigmentus, kas absorb? gaismas starus un tie var iek??t uz t?klenes tikai caur z?l?ti. Visvair?k pigmenta ir br?n?s ac?s, bet vismaz?k za?gan?s. Pigment??nu daudzums ir iedzimts.
- Iek??jais
apvalks, jeb
t?klene
(
retina
). T?klene piegu? asinsvadu apvalkam no iek?puses l?dz t? z?l?tes malai. T?klenei ir 2 da?as:
- Mugur?j? da?a, jeb
redzes da?a
(
pars optica
) ? ?? da?a izkl?j dz?sleni no iek?puses. ?aj? da?? atrodas fotoreceptor?s ??nas ? n?ji?as un v?l?tes, kuras satur fotopigmentus:
- N?ji?as
ir cilindriskas un nodro?ina melnbalto gaismu, priek?metu kont?ru un formu uztveri, katr? ac? ir ?170 milj. n?ji?u.
- V?l?tes
ir kolbveida ??nas, kas nodro?ina maksim?lo redzes asumu, s?ku priek?metu uztver?anu un kr?su redzi, katr? ac? ir ?8 milj. v?l??u. V?l?tes ir sakopotas t?klenes centr?, visas?k?s redzes apgabalu sauc par dzelteno plankumu (
macula lutea
) un t? vid? centr?l? bedr?te (
fovea centralis
), kas atrodas later?li no redzes nerva s?kuma. Redzes nerva veido?an?s viet? nav receptoru, t?p?c ?o vietu sauc par aklo plankumu (
macula caeca
), t? diametrs ir ?1,7 mm.
- Priek??j? da?a, jeb
akl? da?a
(
pars caeca
) ? ?? da?a no iek?puses izkl?j stareni un varav?ksneni. Aklaj? da?? nav gaismas jut?go receptoru.
Saist?tas ar l?cu. Priek??jo kameru no priek?puses norobe?o radzenes mugur?j? virsma, bet no mugurpuses ? varav?ksnenes priek??j? virsma un l?cas priek??j? virsma un l?cas priek??j?s virsmas da?a z?l?tes apvid?. Mugur?j? kamera ir cirkul?ra sprauga, kas aptver l?cas malu. T?s priek??jo sienu veido varav?ksnes mugur?j? virsma, bet mugur?jo ? l?cas saite un starenes muskulis. Abas kameras savieno z?l?te. Acs ?bola kamer?s atrodas caursp?d?gs ??idrums.
Caursp?d?gs, abpus?ji izliekts ?ermenis, kam priek??j? virsma ir plakan?ka nek? mugur?j?. L?c? nav asinsvadu, ne nervu. T? atrodas aiz z?l?tes un varav?ksnenes, ietverta kapsul?, ko ar akomod?cijas muskuli saista cirkul?ra l?cas saite ? starain? josli?a. Starenes muskulim kontrah?joties, l?cas saite un kapsula atsl?bst un l?cas priek??j? virsma vair?k izliecas. Muskulim atsl?bstot, notiek pret?js process. T? acs piel?gojas, lai var?tu saskait?t da??d? att?lum? eso?us priek?metus.
Acs
akomod?cija
Acs ?bola kodolu (
bulbus oculi
) veido l?ca un stiklveida ?ermenis.
- L?ca
(
lens
) ir divpus?ji izliekta, caursp?d?ga optisk? vide. No ?rpuses l?cu ietver saistaudu apvalks, jeb l?cas kapsula, pie kuras piestiprin?s l?cas saites un savieno to ar starenes muskuli. L?cas izliekuma mai?a (
akomod?cija
) ir piel?go?an?s process tuvu un t?lu priek?metu redz??anai. Uz priek?pusi no l?cas, l?dz radzenei atrodas priek??j? acs kamera, ko norobe?o radzene un varav?ksnene. Caur z?l?ti priek??j? acs kamera savienojas ar mugur?jo acs kameru, kuru norobe?o varav?ksnenes mugur?j? virsma, starene un l?cas priek??j? virsma. Acs kamer?s atrodas viskozs, caursp?d?gs acs kameru ??idrums, kuru izdala starenes asinsvadi. ?im ??idrumam ir trofiska noz?me.
- Stiklveida ?ermenis
(
corpus vitreum
) ? to piepilda caursp?d?ga, recek?veida viela. Tam ir lodveida forma, priek??j? virsm? ir bedr?te, kur? iegulst l?ca. Stiklveida ?ermenis veic apvalku balsta funkciju.
Acs musku?i
Acs pal?gapar?ti
(
organa oculi accesoria
):
- Acs dobums
galvaskaus?
(
orbita
) ? veic aizsargfunkciju un balsta funkciju;
- Saistaudi un taukaudi
? veic balsta funkciju;
- ???rssv?trot? muskulat?ra
? visi musku?i s?kas no orb?tas da??d?m sien?m un beidzas skl?r?;
- Asaru apar?ts
(
gl. lacrimalis
) ? izdal?t?s
asaras
mazina berzi un mitrina aci;
- Konjunkt?va
(g?ot?da) ? p?rkl?j skl?ru un abus plaksti?us no iek?puses;
- Plaksti?i
(
palpebrae
),
skropstas
(
cilia
) un
uzacis
(
superilia
) ? veic aizsargfunkciju.
Acis var boj?t gan slim?bas, gan
traumas
. Gad?s, ka kaut kas iekr?t ac?, caurdur radzeni un saboj? varav?ksneni, l?cu vai t?kleni. Acu ievainojumi var rasties, neuzman?gi lietojot kontaktl?cas. Traumu d?? aklums rodas aptuveni 4% gad?jumu, tom?r visbie??k aklumu rada t?klenes slim?bas,
glaukoma
,
katarakta
un citas kaites.
Cukura diab?ta
izrais?t?
retinop?tija
rada
aklumu
cilv?kam vecum? no 20 l?dz 74 gadiem. T?s gad?jum? p?rpl?st radzenes kapil?ri un asinis iepl?st stiklveida ?ermen?. Nep?rtraukti regul?jot
glikozes
l?meni asin?s, var pal?dz?t cukura diab?ta slimniekiem izvair?ties no ??m komplik?cij?m.
Plankumveida de?er?cijas
gad?jum? tiek no?rd?tas v?l?tes, jo dz?slenes asinsvadi paresnin?s un vairs nepilda savas funkcijas.