1980. gada vasaras olimpisk?s sp?les

Vikip?dijas lapa
XXII Olimpisk?s sp?les
1980. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vieta Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava , PSRS
Dal?bvalstis 80
Sportisti 5 179
(4 064 v?rie?i; 1 115 sievietes)
Discipl?nas 203 (21 sporta veidos )
Atkl??ana 19. j?lij?
Nosl?gums 3. august?
Ofici?li atkl?ja ?ener?lsekret?rs Leon?ds Bre??evs [1]
Sportistu zv?rests Nikolajs Andrianovs
Tiesne?u zv?rests Aleksandrs Medveds
Olimpisk? l?pa Sergejs Belovs [1]
Stadions Centr?lais V.I. ?e?ina stadions

1980. gada vasaras olimpisk?s sp?les , ofici?li zin?mas ar? k? XXII vasaras olimpisk?s sp?les ( krievu : И?гры XXII Олимпиа?ды ), bija starptautisks multi-sporta notikums, kas notika Padomju Savien?bas galvaspils?t? Maskav? , m?sdienu Krievijas teritorij?. [2] [3]

1980. gada Maskavas sp?les bija pirm?s olimpisk?s sp?les, kas notika k?d? no Austruma bloka valst?m, k? ar? pirm?s olimpisk?s sp?les, kas notika sl?vu valod?s run?jo?? valst?. ??s sp?les bija pirm?s, kas notika soci?listisk? valst? l?dz 2008. gada Pekinas olimpiskaj?m sp?l?m . ??s bija p?d?j?s olimpisk?s sp?les, kas notika Starptautisk?s Olimpisk?s komitejas (SOK) prezidenta Maikla Morisa prezident?ras ietvaros.

1980. gada Maskavas sp?l?s bija p?rst?v?tas 80 valstis, kas bija maz?kais valstu skaits kop? 1956. gada vasaras olimpiskaj?s sp?l?m . P?c ASV iniciat?vas ??s sp?les boikot?ja 66 valstis , saist?b? ar padomju armijas iebruk?anu Afganist?n? . Olimpiskaj?s sp?l?s piedal?j?s atsevi??i sportisti no da??m boikot?jo?aj?m valst?m (??s valstis nav iek?autas boikot?jo?o valstu sarakst?). ?ie sportisti piedal?j?s zem olimpisk? karoga , nevis savas valsta karoga. [4] Padomju Savien?ba v?l?k boikot?ja n?kam?s 1984. gada Losand?elosas olimpisk?s sp?les .

Norises vietas izv?le [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Maskavas atrašanās vieta Padomju Savienības Eiropas daļā
Maskava
Maskava
Maskavas atra?an?s vieta Padomju Savien?bas Eiropas da??

Uz 1980. gada vasaras olimpisko sp??u r?ko?anu pretend?ja divas pils?tas PSRS galvaspils?ta Maskava un ASV pils?ta Losand?elosa . Izv?le, kur? pils?t? r?kot olimpisk?s sp?les, tika veikta 1974. gada 23. oktobr? 75. Starptautisk?s olimpisk?s komitejas sesij? Austrijas galvaspils?t? V?n? . Par 1980. gada vasaras olimpisko sp??u r?kot?jpils?tu tika izv?l?ta Maskava, savuk?rt Losand?elosa r?koja n?kam?s ? 1984. gada vasaras olimpisk?s sp?les . [5]

1980. gada vasaras olimpisko sp??u balso?anas rezult?ts
Pils?ta Valsts Balsis
Maskava Karogs: Padomju Savienība  PSRS 39
Losand?elosa Karogs: Amerikas Savienotās Valstis  ASV 20

Olimpisk?s l?pas stafete [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1980. gada vasaras olimpisko sp??u l?pas stafete
1980. gada vasaras olimpisko sp??u l?pa

1980. gada Maskavas olimpisko sp??u uguns tika aizdegta tie?i m?nesi pirms atkl??anas ceremonijas ? 1980 . gada 19. j?nij? ? tradicion?li Grie?ij? . Kop?jais stafetes garums bija 4992 kilometri. No tiem 1170 kilometri pa Grie?iju ( Olimpija , At?nas , Delfi , Larisa , Verja , Sere , Promahona ), 935 kilometri pa Bulg?riju ( Sofija , Plovdiva , Plevena , ?ipra ) un 593 kilometri pa Rum?niju ( Bukareste , Ploje?ti , Fok?ani , Jasi )

1980. gada 5. j?lij? olimpisk?s l?pas stafete ???rsoja Padomju Savien?bas robe?u Lei?e?i , Mold?vijas PSR ciemat?. Padomju Savien?b? l?pas stafetes garums bija 2294 kilometri. Mold?vijas PSR l?pas stafete g?ja cauri Ki?i?evai , Belci , Jedinecai un cit?m viet?m. Ukrainas PSR teritorij? l?pas stafete ???rsoja ?er?ivcus , Vinnicu , ?itomiru , Kijivu , Poltavu un Harkivu . Savuk?rt pa Krievijas PFSR teritoriju t? veda cauri Belgorodai , Orlai , Kurskai , Tulai , ?ehovai un Podo?skai .

Pa Maskavu kop?jais l?pas stafetes garums bija 54 kilometri. L?pas stafete pa Maskavu s?k?s M1 automa?istr?les un Mo?aiskojes ma?istr?les krustojum?. P?c tam l?pas uguns tika nog?d?ta caur Triumfa arku Kutuzova prospekt? uz 50. oktobra gadadienas laukumu , kur to sagaid?ja visa Maskavas administr?cija un SOK p?rst?vji. Nakti pirms sp??u atkl??anas l?pa un t?s uguns atrad?s Maskavas domes ?k? Gorkija iel? . Savuk?rt olimpisko sp??u atkl??anas dien? l?pa pa Marksa prospektu , Metrostrovskajas ielu , Komsomo?skajas prospektu dev?s uz olimpisko sp??u stadionu ? Centr?lo V.I. ?e?ina stadionu (tagad?jais ? Lu??iku stadions).

Stafetes kalend?rs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dal?bvalstis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zils ? Valsts pirmo reizi piedal?j?s olimpiskaj?s sp?l?s.
Za?? ? Iepriek? valsts piedal?jusies olimpiskaj?s sp?l?s, bet nepiedal?j?s ?aj?s sp?l?s.
Gai?i za?? ? Piedal?j?s sp?l?s zem Olimpisk? karoga .
Dzeltenais punkts ? r?kot?jpils?ta ( Maskava )
Dal?bnieku skaits no dal?bvalst?m

1980. gada vasaras olimpiskaj?s sp?l?s piedal?j?s 80 valstis ? maz?kais valstu skaits kop? 1956. gada Melburnas sp?l?m . No 80 valst?m [6] 8 valstis pirmo reizi piedal?j?s olimpiskaj?s sp?l?s ? Angola , Botsv?na , Laosa , Mozambika , Nikaragva un Sei?elas . [7] Savuk?rt Kipra pirmo reizi piedal?j?s vasaras olimpiskaj?s sp?l?s , l?dz tam Kipra jau bija piedal?jusies 1980. gada ziemas olimpisk?s sp?les Leikplesid? . Neviena no ??m valst?m olimpisk?s meda?as neizc?n?ja.

?rilanka (agr?k ? Ceilona), Benina (agr?k ? Dahomeja) un Zimbabve (agr?k ? Rod?zija) pirmo reizi piedal?j?s olimpiskaj?s sp?l?s ar jaunajiem valstu nosaukumiem.

Kop? 1980. gada Maskavas olimpiskaj?s sp?l?s start?ja 5179 dal?bnieki (4064 v?rie?i un 1115 sievietes) no 80 valst?m. Visliel?kais dal?bnieku skaits bija no r?kot?jvalsts Padomju Savien?bas.

Turpm?kaj? uzskait?jum? sl?prakst? att?lotas t?s valstis, kas ?aj?s olimpiskaj?s sp?l?s izmantoja kop?go olimpisko karogu, nevis savas valsts karogu. Savuk?rt iekav?s nor?d?ts dal?bnieku skaits no konkr?t?s valsts.

  1. Lib?rija piedal?j?s ar 7 sportistiem 1980. gada Maskavas sp??u atkl??anas ceremonij?, ta?u neviens no sportistiem turpm?k sp?l?s nestart?ja, jo valsts piebiedroj?s r?kotajam boikotam.

Boikots [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ar zilo kr?su iez?m?tas, t?s valstis, kuras boikot?ja 1980. gada Maskavas olimpisk?s sp?les .

Lai gan aptuveni puse no 24 valst?m, kas boikot?ja 1976. gada vasaras olimpisk?s sp?les ( protest?jot pret SOK, kas nav aizr?d?jusi Jaunz?landei , kura sankcion?ja regbija t?ri Dienvid?frik? ), piedal?j?s Maskavas sp?l?s, 1980. gada vasaras olimpisk?s sp?les piedz?voja v?l liel?ku boikotu, ko vad?ja ASV, protest?jot pret padomju armijas iebruk?anu Afganist?n? . Padomju Savien?bas iebrukums Afganist?n? mudin?ja ASV prezidentu D?imiju K?rteru 1980. gada 20. janv?r? izdot ultim?tu, ka ASV boikot?s Maskavas olimpisk?s sp?les, ja padomju karasp?ks m?ne?a laik? neatst?s Afganist?nas teritoriju. [8] 65 valstis, kas tika uzaicin?tas piedal?ties 1980. gada olimpiskaj?s sp?l?s, taj?s nepiedal?j?s. Liel?kais vairums valstu sekoja ASV boikota iniciat?vai, bet atsevi??as valstis olimpiskaj?s sp?l?s nepiedal?j?s ekonomisku apsv?rumu d??. [8] [9] Ir?na bija naid?ga valsts ab?m lielvar?m (PSRS un ASV), bet ??s olimpisk?s sp?les boikot?ja, p?c tam kad Isl?ma Konferenc? nosod?ja PSRS iebrukumu Afganist?n?. [10]

Daudzas no boikot?jo??m valst?m piedal?j?s Filadelfij? notieko?aj?s 1980. gada Olimpisko sp??u boikota sp?l?s ( ang?u : Liberty Bell Classic ). 1976. gada vasaras olimpiskaj?s sp?l?s Monre?l? ??s boikot?jo??s valstis bija guvu?as 71% no vis?m meda??m un l?dz?gi 71% no vis?m zelta meda??m. K? protesta forma pret Padomju Savien?bas iejauk?anos Afganist?n? atkl??anas ceremonij? piecpadsmit valstis dev?s ar olimpisko karogu un meda?u ceremonij?s izmantoja olimpisko himnu , kad ?o valstu sportisti ieguva meda?as. Iz?emot tr?s valstis ? Jaunz?lande , [11] Portug?le un Sp?nija ? piedal?j?s ar attiec?go valstu Olimpisko komiteju karogiem.

Boikota ietekme uz sp?l?m bija da??da. T?dos sporta veidos k? peld??an? , vieglatl?tik? , boks? , basketbol? , dai?l?k?an? , lauka hokej? un j??an? boikots sporta veidus un discipl?nas ietekm?ja ?oti iev?rojami. Lai gan olimpisk?s meda?as ?aj?s sp?l?s ieguva 36 valstu sportisti, ta?u liel?ko da?u no meda??m ieguva pati r?kot?jvalsts ? Padomju Savien?ba ? un Austrumv?cija ; kopum? tas bija zem?kais meda?u ieguv?ju valstu skaits kop? 1904. gada Sentluisas sp?l?m . [12]

Sporta veidi/discipl?nas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skats no 1980. gada Maskavas sp??u basketbola turn?ra. Dienvidsl?vija pret It?liju
Skats no 1980. gada Maskavas sp??u vieglatl?tikas sacens?b?m

1980. gada Maskavas olimpiskaj?s sp??u programm? bija iek?auti 21 sporta veidi (27 discipl?nas) ar 203 sacens?bu veidiem (150 individu?l?s sacens?bas un 53 komandu sacens?bas), kas ir vair?k nek? jebkur?s iepriek??j?s olimpiskaj?s sp?l?s . Liel?kaj? da?? sporta veidu un discipl?nu piedal?j?s gan v?rie?i, gan sievietes. Ta?u t?dos veidos k? boks?, c??as sport?, d?udo, futbol?, modernaj? piecc???, rite?brauk?an?, svarcel?an? un ?denspolo piedal?j?s tikai v?rie?i. Savuk?rt bur??an? piedal?j?s tikai viena sieviete.

Sal?dzinot ar iepriek??j?m 1976. gada Monre?las sp?l?m kop?jais discipl?nu skaits bija palielin?jies par 5 (1976. gada olimpi?d? ? 198). 1980. gada Maskavas sp?l?s tika papildin?tas ar sievie?u turn?ru lauka hokej?. D?udo tika veiktas vair?kas izmai?as svara kategorij?s, k? ar? ieviestas divas jaunas svara kategorijas. Bur??an? tika atjaunota Star klase. Svarcel?an? tika veiktas izmai?as svara kategorij?s, un programma papildin?ta ar vienu kategoriju.

Visvair?k meda?u bija iesp?jams izc?n?t vieglatl?tik?, kur piedal?j?s ar? liel?kais valstu un dal?bnieku skaits.

Sporta veids/Discipl?na Notikumi Valstis Dal?bnieki TOP valsts Ats.
  Air??ana 14 25 470 Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Austrumv?cija [13]
  Basketbols 2 18 215 Valsts karogs: Dienvidslāvija Dienvidsl?vija [14]
  Bokss 11 51 271 Valsts karogs: Kuba Kuba [15]
  Bur??ana 6 23 156 Valsts karogs: Brazīlija Braz?lija [16]
  C??as sports 20 35 266 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [17]
  Dai?l?k?ana 4 21 67 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [18]
  D?udo 8 42 182 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [19]
  Futbols 1 16 256 Valsts karogs: Čehoslovākija ?ehoslov?kija [20]
  J??ana 6 11 68 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [21]
  Lauka hokejs 2 9 187 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [22]
  Loka ?au?ana 2 25 67 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [23]
  Modern? piecc??a 2 17 43 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [24]
  Pauko?ana 8 20 187 Francija [25]
  Peld??ana 26 41 333 Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Austrumv?cija [26]
  Rite?brauk?ana 6 34 230 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [27]
  Rokasbumba 2 14 248 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [28]
  Smai?o?ana un kanoe air??ana 11 23 180 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [29]
  Svarcel?ana 10 39 172 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [30]
  ?au?ana 7 38 239 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [31]
  ?denspolo 1 12 132 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [32]
  Vieglatl?tika 38 70 960 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [33]
  Vingro?ana 14 18 127 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [34]
  Volejbols 2 13 204 Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba [35]

Kalend?rs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Visi datumi p?c Maskavas laika ( UTC+3 )

AC Atkl??anas ceremonija Sacens?bas 1 Meda?u izc??as NC Nosl?guma ceremonija
Datumi J?lijs Augusts Zelta
meda?u
skaits
19.
Ses
20.
Sv?
21.
Pir
22.
Otr
23.
Tre
24.
Cet
25.
Pie
26.
Ses
27.
Sv?
28.
Pir
29.
Otr
30.
Tre
31.
Cet
1.
Pie
2.
Ses
3.
Sv?
  Air??ana 6 8 14
  Basketbols 2 2
  Bokss 11 11
  Bur??ana 6 6
  C??as sports 3 3 4 3 3 4 20
  Dai?l?k?ana 1 1 1 1 4
  D?udo 1 1 1 1 1 1 1 1 8
  Futbols 1 1
  J??ana 2 1 1 1 1 6
  Lauka hokejs 1 1 2
  Loka ?au?ana 2 2
  Modern? piecc??a 2 2
  Pauko?ana 1 1 1 1 1 1 1 1 8
  Peld??ana 2 4 3 4 4 4 5 26
  Rite?brauk?ana 1 1 1 2 1 6
  Rokasbumba 1 1 2
  Smai?o?ana un kanoe air??ana 6 5 11
  Svarcel?ana 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 10
  ?au?ana 1 1 1 1 1 1 1 7
  ?denspolo 1 1
  Vieglatl?tika 3 3 5 4 5 5 3 10 38
  Vingro?ana 1 1 2 10 14
  Volejbols 1 1 2
Meda?u komplekti 5 7 10 12 19 15 22 22 10 16 14 11 19 20 1 203
Ceremonijas AC NC
Datumi 19.
Ses
20.
Sv?
21.
Pir
22.
Otr
23.
Tre
24.
Cet
25.
Pie
26.
Ses
27.
Sv?
28.
Pir
29.
Otr
30.
Tre
31.
Cet
1.
Pie
2.
Ses
3.
Sv?
Zelta
meda?u
skaits
J?lijs Augusts


Ar?nas un sp??u norises vietas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Maskavas olimpisko sp??u olimpiskais ciemats 2004. gad?
Dru?bas daudzfunkcion?l? ar?na
Krist?la sporta kompleksa velodroms
Tallinas Olimpisk? regates centrs 2005. gad?

Par 1980. gada vasaras olimpisko sp??u centr?lo ar?nu bija k?uvis Centr?lais V.I. ?e?ina stadions (tagad?jais ? Lu??iku stadions). Ta?u olimpisko sp??u programmas sacens?bas notika ar? vair?k?s viet?s citur Maskav? un pat cit?s padomju republik?s. Bur??anas sacens?bas tika aizvad?tas Tallinas ostas teritorij? ( Pirit? ). Da?a no rite?brauk?anas sacens?b?m tika aizvad?ts uz Maskavas?Minskas ma?istr?les . Futbola turn?ra priek?sac?kstes notika ne tikai Maskav?, bet ar? Kijiv? , Le?ingrad? un Minsk? .

Meda?u kopv?rt?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1980. gada vasaras olimpisko sp??u bronzas meda?a

1980. gada Olimpiskaj?s sp?l?s vismaz vienu meda?u izc?n?ja 36 valstis, 44 valstis neizc?n?ja nevienu meda?u. No ??m 36 valst?m vismaz vienu zelta meda?u izc?n?ja 25 valstis. Liel?ko vairumu olimpisko meda?u izc?n?ja Padomju Savien?bas (195 meda?as) un Austrumv?cijas (126 meda?as) sportisti. ??s abas valstis bija vien?g?s sp?l?s, kuru sportisti izc?n?ja vair?k par 10 zelta meda??m. Atsevi??as Austrumeiropas valstis izc?n?ja vair?k meda?u nek? l?dz ?im, jo ???pa?i Bulg?rija (41) un Polija (32). Braz?lija pirmo reizi, kop? piedal?s olimpiskaj?s sp?l?s izc?n?ja vair?k nek? vienu zelta meda?u. Savuk?rt Zimbabve izc?n?ja savu pirmo olimpisko zelta meda?u.

Desmit meda??m bag?t?k?s dal?bvalstis att?lotas ?aj? tabul?. Savuk?rt p?r?j?s valstis apskat?mas attiec?gaj? rakst?.

Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kop?
1. Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savien?ba 80 69 46 195
2. Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Austrumv?cija 47 37 42 126
3. Valsts karogs: Bulgārija Bulg?rija 8 16 17 41
4. Valsts karogs: Kuba Kuba 8 7 5 20
5. It?lija 8 3 4 15
6. Valsts karogs: Ungārija Ung?rija 7 10 15 32
7. Valsts karogs: Rumānija Rum?nija 6 6 13 25
8. Francija 6 5 3 14
9. Lielbrit?nija 5 7 9 21
10. Valsts karogs: Polija Polija 3 14 15 32

Rekordi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Neskatoties uz to, ka ?aj?s olimpiskaj?s sp?l?s tr?ka daudzi augst?k?s klases sportisti no valst?m, kas boikot?ja olimpisk?s sp?les, tom?r augsti sasniegumi neizpalika. Olimpisko sp??u 14 sacens?bu dien?s sportisti, kas p?rst?v?ja visus 5 kontinentus , laboja 74 olimpiskos rekordus , 39 Eiropas rekordus un 36 pasaules rekordus .

  • Padomju sporta ??v?js Aleksandrs Melentjevs uzst?d?ja pasaules rekordu 50 metru ?au?an? (581 punkti), kuru neviens nevar?ja p?rsp?t 34 gadus.
  • Padomju peld?t?js Vladimirs Sal?ikovs ieguva tr?s zelta meda?as. 1500 metru br?vaj? stil? vi?? pirmo reizi veica zem 15 min?t?m - 14 min?tes 58,27 sekundes.
  • Vingrot?js Aleksandrs Ditjatins ieguva 8 meda?as asto?os vingro?anas programm? , no kuriem 3 meda?as bija zelts. Pirms tam neviens no vingrot?jiem to nebija veicis.
  • Padomju paukot?ji Viktors Krovopuskovs un Viktors Sidjakss izc?n?ja savas ceturt?s zelta meda?as. Krovopuskovs otraj? olimpi?d? p?c k?rtas izc?l?s gan individu?laj?s, gan komandas sacens?b?s, savuk?rt Sidjaks ceturto olimpi?di p?c k?rtas izc?n?ja zelta meda?u.
  • 18 gadus vec? Austrumv?cijas sportiste Birgita Fi?ere ieguva meda?u 500 m kajaku sacens?b?s, kas bija pirma no vi?as asto??m olimpiskaj?m zelta meda??m. Savu p?d?jo ? astoto ? zelta meda?u Birgita Fi?ere izc?n?ja 2004. gada At?nu sp?l?s .
  • Padomju vingrot?ja Nellija Kima sav? ?pa?um? ieguva v?l 2 zelta meda?as. Monre?las sp?l?s 1976. gad? vi?a jau bija izc?n?jusi 3 meda?as. ??ds pats sasniegums bija ar? rum?nietei Nadjai Komane?i , kas k?uva par pieck?r?o olimpisko ?empioni. Vingrot?ja Je?ena Davidoba k?uva par absol?to olimpisko sp??u ?empioni individu?laj?s daudzc??as sac?kst?s.
  • ?o sp??u jaun?kais dal?bnieks (saska?? ar ofici?lajiem dokumentiem) bija 13 gadus vecais Angolas peld?t?js ?or?s Lima (dzimis 1967. gada 13. j?lij?). Savuk?rt vec?kais dal?bnieks bija bulg?ru bur?t?js Krazimirs Krastevs . Olimpisko sp??u laik? vi?am bija 70 gadi (dzimis 1910. gada 10. janv?r?), un vi?? k?uva par vec?ko olimpi?des dal?bnieku (saska?? ar ofici?lajiem dokumentiem).

Dopings [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1989 . gad? Austr?lijas Sen?ta komiteja izdeva zi?ojumu, kur? apgalvoja, ka "Maskavas sp?l?s gandr?z nav neviena meda?as ieguv?ja, protams ar? ne zelta meda?as ieguv?ja... kur nav lietojis vienu vai vair?kus medikamentus . ??s sp?les var?tu tikt sauktas ar? par ??mi?u sp?l?m". [36]

SOK medic?nas komisijas loceklis Mandr?ds Doniks priv?ti vad?ja papildus dopinga testus ar jaunu metodi testosterona patolo?isk? l?me?a noteik?anai, m?rot t? attiec?bu pret epitestosteronu ur?n? . Divdesmit procentiem no vi?a p?rbaud?tajiem paraugiem, tostarp no se?padsmit zelta meda?niekiem, rezult?ti b?tu izrais?ju?i disciplin?rlietas, ja ?ie testi b?tu ofici?li. Donika neofici?lo testu rezult?ti v?l?k p?rliecin?ja SOK papildin?t dopinga kontroles ar jaunu metodi. [37] ?aj?s olimpiskaj?s sp?l?s bija pirmais dokument?tais " asins dopinga " gad?jums, jo tika konstat?ts, ka viens no skr?j?jiem ir izmntojis asins dopingu pirms meda?u ieg??anas vieglatl?tik? 5000 metru un 10 000 metru discipl?n?. [38]

Atkl??anas ceremonija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centr?lais V.I. ?e?ina stadions bija centr?l? sp??u notikumu vieta, kur notika ar? atkl??anas un nosl?guma ceremonijas
Sergejs Belovs iededz Centr?lo l?pu Maskavas olimpiskaj?s sp?l?s

1980. gada vasaras olimpisko sp??u atkl??anas ceremonija notika 1980 . gada 19. j?lij? . Atkl??anas ceremonijas norises vieta bija Centr?lais V.I. ?e?ina stadions (tagad?jais ? Lu??iku stadions).

Stadion? pirmais l?pu ienesa tr?sk?r??jais olimpiskais ?empions Viktors Sanejevs . Veicot apli stadion? vi?? l?pu t?l?k nodeva basketbola sp?l?t?jam, 1972. gada Minhenes sp??u ?empionam Sergejam Belovam , kur? p?c tam ar? iededza olimpisko uguni. Monre?las ?empions, vingrot?js Nikolajs Andrianovs nolas?ja olimpisko zv?restu visu dal?bnieku v?rd?, savuk?rt tiesne?u v?rd? olimpisko zv?restu nolas?ja c?kstonis Aleksandrs Medveds .

P?c tam visas nacion?l?s olimpisk?s komandas dev?s tradicion?laj? g?jien? pa stadionu. Olimpisk?s komitejas priek?s?d?t?js Maikls Moriss , neskatoties uz boikotu, pateic?s sportistiem, kuri bija ieradu?ies. P?c tam PSRS Centr?l?s komitejas ?ener?lsekret?rs , PSRS Augst?k?s Padomes prezidija priek?s?d?t?js Leon?ds Bre??evs ofici?li atkl?ja XXII vasaras olimpisk?s sp?les.

Vair?k nek? 16 t?ksto?i sportistu, amatieru un profesion?lu m?kslinieku piedal?j?s atkl??anas ceremonijas deju un sporta t?mu m?kslinieciskaj?s programm?s. Kopum? atkl??anas ceremonija ilga apm?ram 3 stundas. Atkl??anas ceremoniju koment?ja Valent?na ?eontjeva un Aleksandrs Kaver??evs .

Nosl?guma ceremonija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sv?tku ugu?o?ana 1980. gada Maskavas vasaras olimpisko sp??u nosl?guma ceremonij?

XXII olimpi?des sp??u nosl?guma ceremonija notika 1980. gada 3. august? V. Lenina nosauktaj? Centr?laj? stadion? . Ceremonijas laik? tika nodz?sta olimpisko sp??u centr?l? l?pa ar talismana Mi?as pal?dz?bu, kas to izvad?ja no stadiona.

Klasiski visi sportisti dev?s ar karogiem stadion?. ASV himnas viet? tika izmantota olimpisk? himna , savuk?rt, t? k? n?kam?s vasaras olimpisk?s sp?les bija pl?notas ASV, bija prezent?cija pa ASV pils?t?m.

Olimpisko sp??u atkl??anas un nosl?guma ceremonijas ir atainotas Jurija Ozerova 1981. gada film? "O, Sports ?, tu esi pasaule!" ( krievu : О спорт, ты ? мир! ).

Maskavas olimpisko sp??u talismans, l?cis ? Mi?a

Talismans [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Par 1980. gada olimisko sp??u talismanu bija izraudz?ts l?cis ? Mi?a . Mi?as pilnais v?rds bija Mihails Potapovi?s Toptigins ( krievu : Михаил Потапыч Топтыгин ).Talismana autors ir b?rnu m?kslinieks Viktors ?i?ikovs .

Savuk?rt bur??anas sacens?bu talismans Tallin? bija ronis Virgi .

Pla?sazi?as l?dzek?i un apraide [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liel?k?s Sp??u raidorganiz?cijas bija PSRS Valsts telev?zija un radio , Eurovision un Intervision . TV Asahi nodro?in?ja sp??u p?rraidi Jap?n? , bet OTI nodro?in?ja p?rraides Lat??amerik? . NBC , kas bija iecer?jusi b?t viena no liel?kaj?m raidorganiz?cij?m, samazin?ja savu p?rkl?jumu, rea??jot uz ASV 1980. gada vasaras olimpisko sp??u boikotu. Kan?das radio un telev?zijas p?rraide korpor?cija gandr?z atc?la savus pl?nus attiec?b? uz p?rraidi p?c tam, kad Kan?da piedal?j?s boikot?. [39] Olimpisko sp??u telev?zijas centru izmatoja 20 telev?zijas kan?lus, sal?dzinot ar 16 Monre?las sp?l?s , 12 Minhenes sp?l?s un septi?iem Mehiko .

Olimpisko sp??u atkl??anas ceremonijas laik? kosmisk?s stacijas Salyut 6 apkalpe Leon?ds Popovs un Val?rijs Rjumens nos?t?ja sveicienus olimpie?iem no kosmosa . Vi?i tika att?loti uz stadion? centr?l? tablo, savuk?rt vi?u balsis tika transl?tas ar ska?ru?u pal?dz?bu. [40]

150 rub?u plat?na mon?ta

Skat?t?ji un piemi?as pas?kumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Olimpisk?s sp?les piesaist?ja apm?ram 5 000 000 skat?t?ju, kas bija par 1,5 miljoniem vair?k nek? Monre?las sp?l?s. Kopum? sp?l?s piedal?j?s 1245 tiesne?i no 78 valst?m. Padomju Savien?ba no 1977. l?dz 1980. gadam izdeva piemi?u mon?tu s?riju, lai atz?m?tu ?o notikumu. ?? mon?tu s?rija sast?v?ja no piec?m plat?na mon?t?m, se??m zelta mon?t?m, 28 sudraba mon?t?m un se??m vara - ni?e?a mon?t?m.

Par godu Maskavas olimpiskaj?m sp?l?m tika izdotas vair?kas pastmarku s?rijas.

Bud?ets un sp??u izmaksas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar PSRS iesniegto ofici?lo zi?ojumu PSRS nacion?l?s olimpisk?s komitejas kop?jie izdevumi par sagatavo?anu un sp??u organiz??anu bija USD 1 350 000 000, savuk?rt kop?jie sp??u ie??mumi bija USD 231 000 000. [41]

Oksfordas Olimpisko sp??u p?t?jums 2015. gad? nov?rt?ja Maskavas 1980. gada vasaras olimpisko sp??u kop?j?s izmaksas k? 6,3 miljardus ASV dol?ru . [42] Tas ietver tikai ar sportu saist?t?s izmaksas. L?dz 2008. gada Pekinas vasaras un 2014. So?u ziemas olimpiskaj?m sp?l?m ??s sp?les bija visu laiku d?rg?k?s olimpisk?s sp?les.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. 1,0 1,1 Factsheet - Opening Ceremony of the Games of the Olympiad . International Olympic Committee. 9 October 2014.
  2. 1980 Moskva Summer Games Arhiv?ts 2010. gada 28. august?, Wayback Machine vietn?.. sports-reference.com
  3. ≪Moscow 1980≫ . Olympic.org. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 4. oktobris . Skat?ts: 2010. gada 8. augusts .
  4. Phil Cousineau. The Olympic Odyssey: Rekindling the True Spirit of the Great Games . Quest Books, 2003. 162 . lpp. ISBN   0835608336 .
  5. ≪IOC Vote History≫ . Aldaver.com. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 25. maij? . Skat?ts: 2012. gada 14. augusts . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 25. maij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  6. Brian Murphy. ≪Sting remains from boycotted 1980 Games≫ . Idaho Statesman . Skat?ts: 2010. gada 22. augusts .
  7. ≪40 Years of Summer Olympic Cities≫ . cnbc.com . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011. gada 10. j?nijs . Skat?ts: 2010. gada 22. augusts .
  8. 8,0 8,1 ≪The Olympic Boycott, 1980≫ . state.gov . U.S. Department of State. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 4. febru?ris . Skat?ts: 2015. gada 7. decembris . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 4. febru?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  9. "Partial Boycott ? New IOC President". Keesing's Record of World Events 26: 30599. December 1980.
  10. Freedman, Robert O.; Moscow and the Middle East: Soviet Policy since the Invasion of Afghanistan , p. 78 ISBN 0-521-35976-7
  11. ≪New Zealand Olympic Committee≫ . Olympic.org.nz. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007. gada 2. maijs . Skat?ts: 2010. gada 8. augusts . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007. gada 2. maij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  12. Moscow 1980 Olympic Games. Encyclopædia Britannica Online Library Edition: http://www.library.ebonline.com/eb/article-9098213
  13. ≪Rowing at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 1. febru?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  14. ≪Basketball at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 31. janv?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 31. janv?r? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  15. ≪Boxing at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 25. mart? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  16. ≪Sailing at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 23. maij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  17. ≪Wrestling at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 19. j?nij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 19. j?nij? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  18. ≪Diving at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 18. j?lij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 18. j?lij? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  19. ≪Judo at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 1. j?nij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  20. ≪Football at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 14. mart? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  21. ≪Equestrianism at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 20. maij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 20. maij? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  22. ≪Field Hockey at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 22. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  23. ≪Archery at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 1. mart? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 1. mart? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  24. ≪Modern Pentathlon at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 1. mart? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  25. ≪Fencing at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 5. oktobr? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  26. ≪Swimming at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 3. maij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  27. ≪Cycling at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 31. decembr? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  28. ≪Handball at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 4. maij? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 4. maij? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  29. ≪Canoeing at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 14. febru?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 14. febru?r? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  30. ≪Weightlifting at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 29. mart? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 29. mart? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  31. ≪Shooting at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 18. janv?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  32. ≪Water Polo at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 8. decembr? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 8. decembr? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  33. ≪Athletics at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 14. janv?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 14. janv?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  34. ≪Gymnastics at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 5. febru?r? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 17. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? .
  35. ≪Volleyball at the 1980 Moscow Summer Games≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 8. august? . Skat?ts: 2019. gada 21. mart? . ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 8. august? . Skat?ts: 2020. gada 1. mart? .
  36. ≪Doping violations at the Olympics≫ . economist.com . Skat?ts: 2017. gada 7. j?nijs .
  37. Wayne (Ph.D.) Wilson, Ed Derse. Doping in Elite Sport: The Politics of Drugs in the Olympic Movement . Human Kinetics, 2001. 77?. lpp. ISBN   978-0-7360-0329-2 . Skat?ts: 2012. gada 19. j?lijs .
  38. Arthur J. Sytkowski. Erythropoietin: Blood, Brain and Beyond . John Wiley & Sons, May 2006. 187?. lpp. ISBN   978-3-527-60543-9 . Skat?ts: 2012. gada 19. j?lijs .
  39. 1980 Summer Olympics Official Report from the Organizing Committee Arhiv?ts 22 June 2006 Wayback Machine vietn?., vol. 2, p. 379
  40. (krieviski) История >> Москва-1980 olymp2004.rambler.ru
  41. ≪Official Report of the XXII Olympiad Moscow 1980≫ . International Olympic Committee. 1981 . Skat?ts: 2014-02-13 . [ novecojusi saite ] [ novecojusi saite ]
  42. Bent Flyvbjerg, Allison Stewart, Alexander Budzier. The Oxford Olympics Study 2016: Cost and Cost Overrun at the Games . Oxford : Said Business School Working Papers (Oxford: University of Oxford), 2016. 9?13. lpp. SSRN   2804554 .

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]