??dai?u ?nija ( zviedru : Freden i K?dainiai ; po?u : Umowa Kiejda?ska ) bija Otr? Zieme?u kara laik? 1655. gada 20. oktobr? ??dai?u pil? parakst?ts Zviedrijas un Lietuvas kopvalsts izveides l?gums. Zviedrijas karalis K?rlis X Gustavs tika atz?ts par nomin?lo Lietuvas lielhercogu .

1660. gada 23. apr?l? parakst?tais Olivas miera l?gums anul?ja Zviedrijas pretenzijas uz Lietuvas lielhercogisti un Kurzemes un Zemgales hercogisti .

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1654. gada apr?l? Krievijas cariste uzs?ka Po?u-krievu karu (1654?1667) , kura rezult?t? tika ie?emta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu da?a, ieskaitot liel?ko da?u no Livonijas vaivadijas , kuras vaivads Nikolajs Korfs l?dza zviedriem milit?ru pal?dz?bu. 1654. gada 16. j?nij? Zviedrijas karaliene Krist?ne I p?rg?ja kato?tic?b? un atteic?s no tro?a. Jauniev?l?tais K?rlis X Gustavs pied?v?ja Janam II Kazimiram nosl?gt pret Krieviju v?rstu milit?ru savien?bu, pret? prasot uz visiem laikiem atteikties no pretenzij?m uz Zviedrijas troni un vis?m protestantu zem?m Livonij? un Pr?sij?.

Kad karalis Jans II Kazimirs noraid?ja zviedru pras?bu, 1655. gada j?lij? Zviedrijas karasp?ks no Zviedru Vidzemes iebruka Po?u Livonijas (Inflantijas) teritorij?. 11. j?lij? tika ie?emta Daugavpils , p?c tam Bir?i , v?l?k ?emaitijas rietumu da?a. Savuk?rt otra zviedru karasp?ka da?a iebruka tagad?j?s Lielpolijas vojevodistes teritorij?, Polijas armija 25. j?lij? kapitul?ja zviedriem pie Uj??es. Vienlaic?gi Lietuvas lielk?azist? no austrumiem iebruka liela krievu armija, kurai pretoj?s Lietuvas karasp?ks Jonu?a Radvila vad?b?, tom?r krievi 3. j?lij? ie??ma Minsku, 31. j?lij? Vi??u, 6. august? Kau?u, 28. august? Grod?u. Lietuvas lielhetmanis Jonu?s Radvils ??dai?os 18. august? parakst?ja Zviedrijas-Lietuvas l?gumu, kas anul?ja kop? 1569. gad? ?ub?in? parakst?to Polijas un Lietuvas savien?bu. 8. septembr? zviedri kara?a K?r?a X vad?b? ie??ma Var?avu, 16. septembr? uzvar?ja kauj? pie ?arnovas, 3. oktobr? kauj? pie Vojni?as, 19. oktobr? padev?s Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizb?ga uz Sv?t?s Romas imp?rijas sast?v? eso?o Sil?ziju .

L?guma parakst??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

20. oktobr? ??dai?u pil? tika parakst?ts Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides l?gums jeb "??dai?u ?nija" ar K?rli X Gustavu k? Lietuvas lielhercogu. Kurzemes hercogs J?kabs pasludin?ja neitralit?ti.

L?guma nosac?jumu apsprie?an? no Zviedrijas puses piedal?j?s Gustavs ?dams L?venhaupts ( Lewenhaupt ) un Bengts ?ite ( Skytte ), bet pretrunu nov?r?anai 10. august? ??dai?u pil? ierad?s Magnuss Delagardijs ( de la Gardie ). No Lietuvas puses vieno?anos parakst?ja 1163 ??ahtas p?rst?vji. ^[1] Ietekm?g?kie no vi?iem bija:

• Lietuvas lielhetmanis Jonu?s Radvils ( Radziwiłł )
• Lietuvas pilnais hetmanis Vincents Korvins Go?evskis ( Gosiewski )
• ?emaitijas b?skaps P?teris Par?evskis ( Parczewski )
• ?emaitijas kastel?ns Eistahijs Kjerdejs ( Kierdej )
• Vi??as kanoni?is Jur?is Bjalozors ( Białłozor ) Vi??as b?skapa Ti?kevi?a ( Tyszkiewicz ) un kapitula gar?dznieku v?rd?
• C?su vaivads Nikolajs Korfs ( Korff )
• ?idas mar?als Teofils Rajeckis ( Rajecki )
• Ukmer?es mar?als J?nis Merzenskis ( Mierze?ski )
• Lietuvas lielsekret?rs J?nis Nikolajs Stankevi?s ( Stankiewicz )

T?l?kie notikumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

12. novembr? Polijas kara?a pak?aut?b? biju??s Pr?sijas zemes nosl?dza savien?bu ar Brandenburgas k?rfirstu, kas ieveda taj?s savu karasp?ku. Tas izsauca zviedru pretdarb?bu un milit?ru sadursmi, kas beidz?s ar K?nigsbergas l?gumu 1656. gada 17. janv?r?, p?c kura Brandenburgas k?rfirsts sa??ma Pr?sijas hercogisti l?n? no Zviedrijas kara?a.

1655. gada 29. decembr? pret zviedriem tika izsludin?ta Ti?ovces konfeder?cija, 31. decembr? tika nogalin?ts Lietuvas atdal??an?s kust?bas vadonis Jonu?s Radivils, bet 1656. gad? 1. janv?r? ?viv? p?rrad?s karalis J?nis II Kazimirs. Zviedri tika sakauti 5.-6. apr??a kauj? pie Zamo??as un 7. apr??a kauj? pie Varkas. 1656. gada 20. novembr? Zviedrijas karalis Brandenburgas k?rfirstam Fr?driham Vilhelmam atdeva Pr?sijas hercogisti un 6. decembr? apsol?ja no Osma?u imp?rijas atkar?gajam Transilv?nijas valdniekam ?er?am II R?koci ( Rakoczi Gyorgy ) Polijas kara?a un Lietuvas lielk?aza troni.

1657. gada 2. j?lij? tie ie??ma Brest?itovsku un 16. j?lij? Var?avu. Tom?r po?iem izdev?s atgriezt kara veiksmi un 20. j?nij? sakaut Transilv?nijas karasp?ku Podolij? un 23. j?nij? R?koci piekrita lauzt milit?ro aliansi ar zviedriem un atst?ja Poliju.

1658. gada august? Vidzemes milit?rais gubernators Roberts Daglass ( Robert Douglas ) piepras?ja hercogam J?kabam ?aut zviedru karasp?kam no R?gas ???rsot Zemgales teritoriju, lai var?tu uzbrukt Lietuvas karasp?ka nometnei Radvili??os . 1658. gada oktobr? zviedri sa??ma g?st? Kurzemes hercogu un vi?a ?imeni, kurus deport?ja uz Ivangorodas cietoksni Ingrijas rietumos. ?aj? laik? N?derlande , kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ie??ma Kurzemes hercogistei piedero?o Tobago koloniju. L?dz 1660. gada janv?rim Zemgale un da?a Kurzemes atrad?s Zviedrijas armijas okup?cij?.

1660. gada 23. apr?l? tika parakst?ts Olivas miera l?gums starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Sv?t?s Romas imp?riju un Brandenburgu-Pr?siju no otras puses. L?gum? tika apstiprin?tas Zviedrijas ties?bas uz Vidzemi un Brandenburgas ties?bas uz Pr?siju, bet Polijas karalis atteic?s no sav?m pretenzij?m uz Zviedrijas troni.

Krievijas okup?to Baltkrievijas teritoriju Polijas-Lietuvas kopvalsts atguva tikai p?c 1667. gad? parakst?t? Andrusovas pamiera .

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]