한국   대만   중국   일본 
Pretest?ba padomju okup?cijas varai. Notikumu hronolo?ija
The Wayback Machine - https://web.archive.org/web/20160304232922/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/vesture_pret.html

LATVIJAS V?STURE

 

Pretest?ba padomju okup?cijas varai
Notikumu hronolo?ija
(notikumi atspogu?oti galvenok?rt saist?b? ar enciklop?dij? public?tajiem dz?vesst?stiem)

 

1945.gada
8.maijs
Eiropa Otr? pasaules kara beigas. Sabiedroto valstu (ASV, Lielbrit?nija, PSRS) vad?t?ji Jaltas konferenc? pie?em PSRS pras?bas.
Baltijas un v?l citas Eiropas valstis zaud? neatkar?bu un tiek iek?autas komunistisko valstu blok?
1944. rudens Latvija
Igaunija
Lietuva
1944.g. ruden? s?k?s un p?c kara pie??m?s sp?k? nacion?lo partiz?nu kust?ba, kas ilga ~ 10 gadus, sa?emot atbalstu no iedz?vot?jiem
1944. rudens ?
50.gadu vidus
Visa Latvija P?ckara gados pretpadomju kust?b? akt?vi darboj?s skolu jaunatne, pretpadomju pulci?i un organiz?cijas bija daudz?s ?imn?zij?s (vidusskol?s), tehnikumos u.c.
1947. - R?gas 1. ?imn?zija (vidussk.)
 
Darboj?s jaunie?u organiz?cija (9 dal?bnieki)
vad?t?js Ints C?l?tis, par ko noties?ts ? 1948.g.
Par darb?bu, kas v?rsta uz Latvijas neakar?bas atg??anu, vi?? v?l ties?ts1958. un 1983.gad?. L?dz?ga organiz?cija darboj?s ar? R?gas Valsts tehnikum? ( Edgars Jas?ns u.c.)
1958 - 1959   Latvie?u nacion?lkomunistu Eduarda Berkl?va, Vi?a Kr?mi?a, Aleksandra ?ikonova, Paula Dz?rves un daudzu citu m??in?jumi m?kstin?t Latvijas rusifik?cijas tendences beidzas ar represij?m
1960 Latvija Juris Ziemelis (1941- 1988) p?c atgrie?an?s no deport?cijas Sib?rij? organiz? jaunie?u pretest?bas grupu. Ties? pazi?o, ka ir Latvijas pilsonis un neuzskata sevi par PSRS pilsoni. Noties?ts uz 15 gadiem
1962 Latvija Par l?dzdal?bu Baltijas feder?cijas organiz??an?
uz 15 gadiem noties? Gun?ru Rodi
1971   Eduards Berkl?vs ar domubiedriem ( Anta Rudz?te u.c.) uzraksta ?17 komunistu v?stuli? par situ?ciju Latvij?, kas non?k 14 Eiropas valst?s un izskan daudz?s raidstacij?s. Uz Rietumiem to nog?d?ja Arturs Pormals
1974 R?g? P?vila Br?vera un Olafa Br?vera aptaujas anketa par padomju dz?ves v?rt?jumu Latvij?. VDK uzs?k vaj??anu, kas beidz?s ar vi?u izraid??anu no PSRS
1974 - 1983 R?g? 1974.gad? veidojas Latvijas neatkar?bas kust?ba (LNK). Iniciatori P?vils un Olafs Br?veri. 1976.g. septembr? LNK vad?bu p?r?em Edmunds Cirvelis. 1978. - 1983.g. (l?dz apcietin??anai) vad?ba ir J.Ro?kalna rok?s. Izdod "LNK bi?etenu". LNK dal?bnieki L. Lasmane ? Doro?ina, R. Br?vere, P. Br?vers, O. Gobi??, J. Kadelis, A.L?valds, A. Aperats, G. Astra, J. V?vers, M. Ludviks, G. Freimanis, M. R?vi??. V?cij? 1980. - 1987.g. P.Br?vers izdeva LNK bi?etenu "Pasaule un m?s".
1975 V?cija,
Zviedrija
 
?Gaismas akcija? - Paula K?avi?a izveidota krist?ga cilv?kties?bu aizst?v?bas organiz?cija, kas izveidoja slepenu sakaru sist?mu starp latvie?iem Latvij? un Rietumos (V?cij?, Zviedrij?). T? rad?ja LNK darbam atbalsi Rietumu m?dijos un pal?dz?ja ar tehnisko b?zi.
1975 Somija,
Helsinki
 
Eiropas valstu vad?t?ju Helsinku konference, kas nosl?dz ?aukst? kara? periodu un pasludina ?mier?gu l?dz?s past?v??anu? starp kapit?listisk? un komunistisk? bloka valst?m. Ulda Gravas (PBLA) vad?t?s baltie?u aktivit?tes pret Molotova ? R?bentropa pakta sek?m ? Baltijas valstu okup?cijas akcept??anu (inform?cijas izplat??ana, demonstr?cijas un piketi)
1976   45 baltie?u memorands (Baltijas valstu preto?an?s kust?bas dal?bnieku dokuments; no Latvijas parakst?ja Juris Ziemelis, Ints C?l?tis u.c.)
1977 R?ga Viktors Kalni??, Ints C?l?tis u.c. pl?no apvienot Igaunijas ? Latvijas ? Lietuvas nacion?l?s kust?bas un nodibin?t neleg?lu ?urn?lu ?EsLaLi?. Dal?bnieki tiek noties?ti
1977 Latvija P?vils Br?vers, J?nis Ro?kalns neleg?li uz?em filmu par politieslodz?to arestu un pratin??anu Latvij?. T? pasaul? g?st iev?r?bu, jo sasaucas ar A. Sol?e?icina ?Gulaga arhipel?gu? un par?da, ka represijas Padomju savien?b? turpin?s
1977 ?
1987
 
Belgrada,
Madride,
V?ne,
Budape?ta
PBLA uzdevum? Ol?erts Pavlovskis un citi baltie?u p?rst?vji izv?r? akt?vu darb?bu Eiropas dro??bas konferenc?s
1977 ? 1982
 
ASV PBLA inform?cijas birojs (vad. J. Kadelis) sast?da 32 latvie?u sirdsapzi?as cietumnieku sarakstu (vi?u vid? O?egs Batarevskis, Juris B?meisters, ?anis Skudra, Alfr?ds Zari??, Juris Vi??elis u.c.) un grie?as pie LPSR, PSRS un ASV vald?b?m, k? ar? Amnesty International centr?les, lai pan?ktu vi?u atbr?vo?anu
1978 ASV Latvie?u disidents Imants Le?inskis, PSRS p?rst?vniec?bas darbinieks ANO sekretari?t?, pieprasa un sa?em politisk? patv?ruma ties?bas ASV. Vi?? atz?stas sadarb?b? ar VDK un atkl?j melu tehnolo?iju, kas pla?i lietota Latvijas kult?ras sakaru komitejas sadarb?b? ar latvie?u trimdas sabiedr?bu.
1978 ASV PBLA pie??ir Tautas balvu br?v?bas c?n?t?jam biju?ajam politieslodz?tajam Gun?ram Rodem, kas p?c 15 ieslodz?juma gadiem p?rc?lies uz dz?vi Zviedrij? un kop? ar P.K?avi?u v?c un izplata paties?bu par Latviju
1980 Sp?nija, Madride Helsinku konferences nobeiguma akta p?rbaudes konference Madrid?. Uz to tika nos?t?ts izv?rsts LNK iesniegums kop? ar fotomateri?lu s?riju par Latvijas p?rkrievo?anas procesa gaitu. Protesta akcijas r?ko ar? trimdas latvie?u jaunatne ( Anna Muhka, M?ris ?irsons )
1981 pavasaris ASV,
Bostona
Arist?ds Lambergs un J?nis B?belnieks kop? ar citiem patriotiem nodibina 14.j?nija piemi?as komiteju un noorganiz?ja upuru piemi?as demonstr?ciju Boston?.
1983 R?ga Ties? un soda LNK dal?bniekus Lidiju Doro?inu, Gun?ru Astru, Maigoni R?vi?u, Gun?ru Freimani, ?edertu Melngaili, J?ni Ro?kalnu. Tiesas spriedum? ierakst?ts: "? nodarboj?s ar pretpadomju a?it?ciju un propagandu un padomju valsti diskredit?jo?u sacer?jumu sistem?tisku izplat??anu?"
1985 25. ?
26.j?lijs
D?nija Kopenh?genas tribun?ls ar nosaukumu ?Baltic tribunal against the Soviet Union?. Tribun?l? k? liecinieki run?ja Rita Br?vere, Hel?na Celmi?a, Imants Le?inskis, Gun?rs Rode (akcijas iniciators ? PBLA, vad?t?js ? O.Pavlovskis )
1985.
25. ? 31.j?lijs
 
Kopenh?gena ? Stokholma Baltijas miera un br?v?bas ku?is ? protests pret PSRS okup?cijas re??mu Baltijas valst?s, pieminot Baltijas okup?cijas 40., II pasaules kara beigu 40. un Helsinku l?guma 10.gadadienu (akcijas iniciators ? PBLA)
1986.g.
j?nijs
 
Latvija,
J?rmala
 
Tilts J?rmala (PSRS) ? ?atakva (ASV). ASV v?stnieka D?. Metloka uzst??an?s, kur? J?rmalas konferences dal?bniekiem tiek apliecin?ts, ka ASV nekad nav atzinusi Baltijas inkorpor?ciju PSRS. Tilta sagatavo?an? dal?bu ??ma PBLA ( A.Lambergs un citi)
1986.gada j?lijs Liep?ja Cilv?kties?bu aizst?v?bas grupas Helsinki ?86 izveido?an?s (liep?jnieks Linards Granti?? ar domubiedriem M?rti?u Barisu un Raimondu Bitenieku). T?s dev?ze ?Dievs, ?imene, valsts?. Pirm? pras?ba ? latvie?u valodas priorit?tes noteik?ana Latvij?. Iesaistoties jauniem biedriem, izveidojas noda?as (Liep?j?, R?zekn?, R?g?). 1988.g. apr?l? izveidots Koordin?cijas centrs (vad. J.Vidi??, kas iest?j?s grup? 1988.g. janv?r?.)
1986 - 1987 Latvija Laikraksti "Skolot?ju Av?ze", "Padomju Jaunatne", "Literat?ra un M?ksla" piev?r?as vides aizsardz?bas un nacion?l?s identit?tes jaut?jumiem. Dainis ?v?ns un Arturs Snips izv?r? c??u par Daugavas ielejas saglab??anu. Pla?i iesaistot sabiedr?bu, tiek pan?kts, ka PSRS MP p?rtrauc Daugavpils HES celtniec?bu
1987 Latvija Izveidojas ?Atdzim?anas un atjauno?an?s kust?ba? (vad?t?ji m?c?t?ji Modris Pl?te un Juris Rubenis)
1986 - 1987   Sakar? ar ASV prezidenta R.Reigana piepras?jumu M. Gorba?ovam atbr?vot PSRS cietumos eso?os disidentus, br?v?b? atgrie?as politiskie ieslodz?tie J?nis Ro?kalns, Ints C?l?tis, Gun?rs Astra un daudzi citi
1987
14.j?nijs
 
R?g? Bastejkaln? Helsinki 86 dal?bnieki Eva Biteniece un Rolands Silaraups pie Br?v?bas pieminek?a novieto plak?tu ?14.j?nija upuru piemi?ai? un noliek ziedus. Rietumu prese rea??, rakstot - ?pirmais imp?rijas m?r? izsistais ?ie?elis?
1987.g. 24.j?lij?, VDK piespiests, Rolands Silaraups atst?j Latviju. 1987.g. vi?am ASV k? Helsinki 86 p?rst?vim pasniedz grupai pie??irto PBLA Tautas balvu
 
1987 R?ga Nodibin?ts VAK - Vides aizsardz?bas klubs
( A.Ulme, I.C?l?tis, O.Batarevskis ) ? pirm? Atmodas laik? demokr?tiski izveidojusies sabiedrisk? organiz?cija
 
1987- 1988 R?ga Notiek VAK organiz?tie m?ti?i pret vides pies?r?ojumu, pret metro celtniec?bu R?g? un par Slokas Celulozes kombin?ta sl?g?anu, lai p?rtrauktu Lielupes saind??anu
1988.g. apr?lis
 
R?ga Uz br?v?bas c?n?t?ja G.Astras b?r?m ierodas vair?ki t?ksto?i demonstrantu, ar? Igaunijas, Lietuvas un Arm?nijas p?rst?vji. Godinot aizg?j?ju, kaps tika aizb?rts ar rok?m un pirmo reizi okup?cijas gados or?estris atkl?ti nosp?l? LR himnu
1988.apr?lis
 
R?ga Grupas Helsinki 86 R?gas noda?as izveido?an?s (Juris Ziemelis, Arv?ds Zari??, Miervaldis Krims, Reinholds Kalni??, Anta Begmane, Rita Pr?ne, Konstant?ns Pupurs, Dzintars Geide u.c.)
1988.maijs
 
Eiropa,
Minhene
(VFR)
J.Vidi?a (Helsinki ?86) intervij? raidstacij?s Amerikas Balss un Br?v? Eiropa izskan pras?ba Latvij? respekt?t latvie?u pa?noteik?an?s ties?bas un uzaicin?jums LPSR un LKP vad?bai s?kt dialogu ar sabiedr?bu
1988.
1. - 2. j?nijs
 
R?ga Rado?o savien?bu pl?nums. M.Vulfsona runa - pirmais publiskais pazi?ojums par 1939.gada 23.august? nosl?gt? Molotova ? R?bentropa pakta slepen? protokola past?v??anu, t? noziedz?go saturu un t? sek?m - Baltijas valstu okup??anu 1940.gad?
1988.j?lijs
 
Latvija,
Kan?da
 
Pl?numa refer?tus un rezol?ciju public? ?Literat?ra un M?ksla? un apg?ds ?LATS? Kan?d? (Aija Abena,Valdis Liepi??, Voldem?rs Gul?ns un citi), apliecinot interesi un izpratni par Latvijas notikumu noz?mi
1988. 14.j?nijs
 
R?ga Pirmo reizi cauri R?gai demonstrantu kolonas priek?? Konstant?ns Pupurs (Helsinki 86) iznes LR valsts karogu (no Kongresu nama l?dz Br?v?bas piemineklim un Br??u kapiem). Demonstrantus uzrun?ja E.Berklavs, M. Vulfsons, J. Rubenis. Piedal?j?s vair?ki t?ksto?i cilv?ku. 11.j?lij? K. Pupurs, kam at?emta PSRS pilson?ba, tiek izs?t?ts no valsts
1988 21.j?lijs
 
R?ga,
Daugavmala
 
M?ti?? sakar? ar ?Padomju Latvijas gadadienu?, kur? pirmo reizi notiek atkl?ta v?sturisk?s paties?bas un taisn?guma atjauno?anas aizst?vju konfront?cija ar Padomju Latvijas un 1940.gada ?soci?listisk?s revol?cijas? uzskatu p?rst?vjiem (v?l?kajiem ?interfrontie?iem?)
1988
30.augusts
 
R?ga,
Rakstnieku savien?ba
Izveidojas Tautas frontes dibin??anas inciatoru grupa - D?emma Skulme, J?nis Peters, Sandra Kalniete, J?nis ?kapars, Dainis ?v?ns, Arnolds Kloti?? u.c.
Pirmo iniciatoru vid? bija Viktors Avoti?? un Dainis ?v?ns
1988
8. ? 9. oktobris
R?ga Tautas frontes pirmais kongress, kas apvieno politiski akt?vos cilv?kus; pie?emt? programma strauji aktiviz? visu sabiedr?bu
1989   Izveidojas Latvijas Nacion?l?s neatkar?bas kust?ba (LNNK; E. Berklavs, V. L?cis, E.Rep?e, J. Dobelis ) Viena no pirmaj?m noda??m Al?ksn? ( A.Zari??)
1990
18.marts
  Latvijas PSR Augst?k?s padomes v?l??anas, s?kas varas p?r?em?ana demokr?tisk? ce??
24.marts ?
4.maijs
 
  AP deput?tu grupa ( Rolands Rikards, Romans Aps?tis, T?lavs Jundzis un Aivars Endzi?? ) s?k gatavot Neatkar?bas deklar?ciju. AP to pie?em 4.maij?.

NACION?L?S PRETO?AN?S KUST?BAS DAL?BNIEKI

 

LATVIJAS V?STURE