Intel Pentium III
(Coppermine)
x86
jeb
80x86
ir
mikroprocesoru
arhitekt?ra
, ko s?kotn?ji izstr?d?ja un t?s procesorus ra?oja
Intel
. X86 arhitekt?ra domin? galddatoru, kl?pjdatoru un serveru tirg? kop? 1980. gadu s?kuma, kad izn?ca pirmie
IBM PC
mode?i. Uz x86 arhitekt?ru balst?tos datorus parasti darbina
Microsoft Windows
vai k?da no
Unix-tipa
oper?t?jsist?m?m
. Lai ar daudz m?sdien?g?kas arhitekt?ras, piem?ram,
PowerPC
, ir m??in?ju?as aizst?t x86 daudz?s ni??s, nevienai no t?m nav izdevies iekarot x86 pamattirgu.
Arhitekt?ru sauc par
x86
jo pirmo ??s arhitekt?ras procesoru nosaukumi bija skati?i, kas beidz?s ar kombin?ciju "86", piem?ram,
8086
,
80186
,
80286
,
80386
un
80486
. T? k? skait?us nevar re?istr?t k?
tirdzniec?bas z?mes
, v?l?kiem mode?iem Intel s?ka dot ar burtiem rakst?mus nosaukumus, piem?ram,
Pentium
.
S?kotn?ji x86 bija 16 bitu arhitekt?ra, ta?u Intel ir to divreiz papildin?jusi, lai atbalst?tu liel?ku
v?rda izm?ru
.
1985
. gad? Intel izlaida 32 bitu
80386
, kas aizst?ja 16 bitu
80286
. 32 bitu arhitekt?ru nosauca par
i386
, bet tagad to m?dz saukt ar? par
x86-32
un
IA32
.
2003
. gad?
AMD
izlaida
Athlon 64
, kas papla?in?ja arhitekt?ru l?dz 64 bitiem. Ar? Intel izlaida ar Athlon 64 savietojamus procesorus. 64 bitu arhitekt?ras vari?ciju sauc par
x86-64
,
AMD64
(AMD nosaukums),
Intel 64
(Intel nosaukums, pirms tam
EM64T
un
IA-32e
) un
x64
(
Microsoft
un
Sun Microsystems
lietoti nosaukumi).
Intel 64
nav tas pats, kas
IA-64
, t? ir pavisam cita arhitekt?ra.
