Voro?e?as apgabals
ir viens no
Krievijas
apgabaliem. Tas robe?ojas ar
Kurskas
un
Belgorodas
apgabaliem rietumos,
?ipeckas
un
Tambovas
apgbaliem zieme?os,
Saratovas apgabalu
austrumos,
Volgogradas
un
Rostovas
apgabaliem dienvidaustrumos, k? ar? ar
Ukrainas
Luhanskas apgabalu
dienvidrietumos.
Tagad?j? Voro?e?as apgabala teritoriju l?dz 13. gadsimtam apdz?voja neatkar?gas stepju tautas (
av?ri
,
pe?e?egi
,
bulg?ri
,
ma??ri
,
polovcie?i
), kas 9. gadsimt? atrad?s
Haz?ru kagan?ta
pak?aut?b?.
1223. gad?
Kauj? pie Kalkas upes
Mongo?u imp?rijas
karasp?ks sak?va apvienoto polovcie?u un
Kijivas Krievzemes
karasp?ku un p?c 1240. gada ??s apgabals nok?uva
Zelta Ordas
p?rvald?b?. Zelta Ordas sabrukuma period? ap 1449. gadu ?eit dz?vojo??s stepju klejot?ju ciltis atzina
Krimas hanu
virsvad?bu. V?l?k ?aj? apgabal? no
Maskavijas
,
Lietuvas di?kunigaitijas
, v?l?k
Polijas-Lietuvas kopvalsts
iece?oja Donas
kazaki
, kas izveidoja robe?zonu ar Krimas hana kontrol?taj?m zem?m. 1708. gad? ietilpa P?tera I izveidotaj?
Azovas guber??
, kuru 1725. gad? p?rd?v?ja par Voro?e?as guber?u.
Apgabala iedz?vot?ju skaits 2008. gada 1. janv?r? bija 2 280 400 iedz. Taj? skait? pils?t?s - 1 436 300 iedz. (63%), bet laukos - 844 100 iedz. (37%).
Demokr?tiskie r?d?t?ji
R?d?t?js
|
2002
. gads
|
2005
. gads
|
2006
. gads
|
Dzimu?i
|
19 043
|
19 417
|
19 257
|
Miru?i
|
45 031
|
43 639
|
41 806
|
Dabiskais pieaugums
|
-25 988
|
-24 222
|
-22 549
|
Iebrauca
|
33 705
|
33 903
|
32 313
|
Izbrauca
|
28 962
|
30 727
|
30 951
|
Pieaugums no migr?cijas
|
4 743
|
3 176
|
1 362
|
Kop?jais pieaugums
|
-21 245
|
-21 046
|
-21 187
|
Taut?ba
|
Iedz. skaits p?c 2002. gada tautas skait??anas datiem (
*
Arhiv?ts
2012. gada 26. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?.)
|
Krievi
|
2239,5
|
Ukrai?i
|
73,7
|
Arm??i
|
8,8
|
Baltkrievi
|
5,0
|
?ig?ni
|
4,8
|
Azerbaid???i
|
4,2
|
Tat?ri
|
3,5
|
Turki
|
3,4
|
V?cie?i
|
2,0
|
?e?eni
|
1,7
|
?uva?i
|
1,7
|
Gruz?ni
|
1,7
|
Ebreji
|
1,5
|
Mold?vi
|
1,4
|
Mordovie?i
|
1,2
|
Voro?e?as apgabala pils?tu izvietojums;
treknrakst?
? apgabala centrs