Vijole

Vijole
	Vijoles priek?skats un s?nskats
St?gu instruments
Citi nosaukumi	pijole, pijol?te, pivole, p?vuli??, fijole, skripka, skripke?a, kripka, sp?les. smuikas, smuigas
Klasifik?cija	St?gu instruments , st?gskanis
Hornbostela?Zaksa klasifik?cija	321.322-71 ; (Ar loci?u ieskandin?ms saliktais st?gskanis)
Sp?l??anas diapazons

Vijole (no it??u : violino ? 'violi?a') ir loci?instruments ar ?etr?m st?g?m . Vijolei ir ieapa?? korpuss ar dobumiem s?nos. T?s tiek ska?otas pa kvint?m g d ¹ a ¹ e ², diapazons g-d ⁴. Sp?l?jot vijoli, parasti to tur starp kreis? pleca atsl?gas kaulu un zodu . Da??das notis tiek izpild?tas velkot pa st?g?m ar kreis?s rokas pirkstiem , kam?r ar labo roku tiek vilkts loci?? pa t?m. T?m nav grifa sadal?juma (ladu) vai k?da cita mar?iera, t?p?c vijo?u sp?l?t?ji, lai zin?tu prec?zas vietas, kur likt pirkstus, tur vijoli no kreis?s puses. Tie, kas tikai m?c?s sp?l?t vijoli, parasti uzl?m? uz vijoles punktus vai citas uzl?mes , lai zin?tu, kur j?novieto pirksti.

Vijole ir maz?kais un ar visaugst?ko ska?as augstumu apvelt?tais st?gu m?zikas instruments. Vijo?u sp?l?t?ji tiek saukti par vijolniekiem (vai vijolniec?m), bet cilv?kus, kuri izgatavo vai remont? vijoles, sauc par vijo?meistariem . V?sturiski par izcil?kajiem vijo?meistariem uzskata Kremon? dz?vojo?os Antonio Stradiv?ri , Nikolo Amati , Andrea Gvarn?ri un D?uzepi Gvarn?ri .

Vijole ir rakstur?gs m?zikas instruments Eiropas un ar?bu pasaules m?zik?. Nevienam citam m?zikas instrumentam nav bijusi tik noz?m?ga loma Eiropas v?stur?. Pirm?s vijoles tika izgatavotas aptuveni pirms 400?500 gadiem. Vijole ir svar?gs m?zikas instruments ar? klasiskaj? simfoniskaj? or?estr? . Or?estros vijoles parasti dala div?s partij?s . To sp?l? gan k? solo instrumentu, gan kamerm?zik? , gan pat d?ez? .

Vijo?u v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirm?s klasisk?s vijoles tika izgatavotas Zieme?it?lij? 15. un 16. gadsimt?, lai gan l?dz?gi st?gu m?zikas instrumenti bija jau pirms 1000 gadiem. Tiek uzskat?ts, ka vijole rad?s no trim da??diem t? laika st?gu instrumentiem: no triju st?gu vijoles, kas bija zin?ma kop? 10. gadsimta, un no Renesanses laikmet? izmantot?j?m f?del?m un lira da braccio ("rokas lir?m"). Ar? Indij? izmantoto rabanastru var uzskat?t par vijo?u priek?teci. No Latvij? izmantotajiem tautas instrumentiem vijolei vistuv?k radniec?g? ir divst?gu ??ga (no v?cu : Geige ), kas savu popularit?tes kalngalu sasniedza 19. gadsimta vid?.

S?kotn?ji vijoles nebija popul?ri m?zikas instrumenti. Faktiski t?s tika saist?tas ar zem?ko ??iru cilv?kiem. 16. gadsimta beig?s vijoles ieguva ar? popularit?ti aristokr?tu vid?, jo ska?darbus ?iem instrumentiem s?ka kompon?t t?ds slavens komponists k? Klaudio Monteverdi . Strauji vijole k?uva par pla?i izplat?tu m?zikas instrumentu teju vai vis? Eirop? . Vijoles presti?s pieauga baroka laikmet?, kad m?ziku vijol?m kompon?ja Antonio Vivaldi un Johans Sebasti?ns Bahs .

L?dz 18. gadsimta vidum vijole bija jau k?uvusi par neat?emamu or?estra sast?vda?u. 19. gadsimt? vijo?u popularit?te pieauga pateicoties t?diem virtuoziem vijolniekiem k? Nikolo Pagan?ni un Pablo de Sarasate . 20. gadsimt? vijo?sp?le sasniedza jaunus augstumus tehniskajos un m?kslinieciskajos izpild?juma aspektos. Taj? laik? bija slaveni t?di vijolnieki k? Aizeks Sterns un Fricis Kreislers .

Vijo?u uzb?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Galven?s vijo?u sast?vda?as ir aug??jais v?ks jeb deka, apak??jais v?ks, s?ni jeb korpuss, kakls jeb kakli??, kas p?riet galvi?? un grif?, ste?is, dv?sel?te un basba??is. ^[2] Kopum? vijole sast?v no 57 deta??m. ^[2] Vijo?u aug??jais v?ks parasti tiek izgatavots no egles , bet to malas un pamatne ? no k?avas .

Elektrisk? vijole [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: elektrisk? vijole

Elektriskaj?m vijol?m ir elektrisk? sign?la izeja. Par elektriskaj?m vijol?m visbie??k sauc vijoles ar elektromagn?tiskiem ska?as no??m?jiem, kas p?rraida no st?gu vibr?cijas radu?os elektrisko sign?lu pastiprin?t?j? . Da?k?rt t? m?dz d?v?t ar? akustisk?s vijoles, kam ir pievienots elektrisks ska?as no??m?js, tom?r ??d?m vijol?m lieto prec?z?ku terminu ? elektroakustisk?s vijoles.

Rekordi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pasaul? d?rg?ko vijoli Ex-Vieuxtemps Sotheby's izso?u nam? 2008. gad? par 3,8 miljoniem USD nopirka jurists Maksims Viktorovs.
Pasaul? liel?k? vijole ir izgatavota V?cij? . T? ir 4,2 m gara un 1,23 m plata. Lai to sp?l?tu, ir vajadz?gi tr?s cilv?ki.
2011. gada septembr? tika uzst?d?ts Ginesa rekords , kur? piedal?j?s visvair?k vijolnieku, sp?l?jot vienlaic?gi vienu vijolsp?li. Rekorda uzst?d??an? piedal?j?s 4645 Taiv?nas skol?ni.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ Muktup?vels 1999 , 112.?113. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 Ingars Ranc?vi?s. ≪Vijoles uzb?ve≫ (latviski). Vijoles.lv . Skat?ts: 2012-12-05 .

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valdis Muktup?vels . ≪Latvie?u m?zikas instrumentu sistem?tika≫ . Latvijas M?kslas augstskolu asoci?cija, 1999. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 3. J?nijs . Skat?ts: 2016. gada 11. august? .