Vi??as Universit?tes bibliot?ka

Vi??as Universit?tes bibliot?ka
Atra?an?s vieta	Vi??a , Lietuva
Dibin?ta	1570. g.
Kolekcijas izm?rs	4 883 439 dokumenti (2023. g. 31. dec.)
Las?t?ji	41 674 re?istr?ti lietot?ji (2023 g.) ; 702 672 apmekl?jums (2023. g.)
Direktors	Irena Krivien?
Darbinieki	186 (2023 g.)
M?jaslapa	www.biblioteka.vu.lt

Vi??as Universit?tes bibliot?ka ( VUB ) ir vec?k? Lietuvas akad?misk? bibliot?ka . To 1570 . gad? dibin?ju?i jezu?ti . VUB ir 9 gadus vec?ka nek? Vi??as Universit?te . Viena no nedaudzaj?m Eiropas bibliot?k?m, kas darbojas taj? pa?? ?k?, kur? ir dibin?ta. V?sturisk? bibliot?kas atra?an?s vieta ir Filolo?ijas las?tava. VUB tiek glab?ti apm?ram 5,3 miljoni dokumentu. Kop?jais plauktu garums ir 166 km (sal?dzin?jumam, tas ir att?lums no Vi??as l?dz Roki??iem ). ?obr?d bibliot?kai ir aptuveni 44 t?ksto?i re?istr?to lietot?ju. 1753 . gad? VU dibin?ta viena no vec?kaj?m Eirop? un pirm? Lietuv? astronomisk? observatorija: ?obr?d t?s telp?s darbojas Vi??as Universit?tes bibliot?ka (VUB Balt? z?le). Bibliot?ku katru gadu apmekl? apm?ram 10 t?ksto?i t?ristu no visas Lietuvas un cit?m pasaules valst?m, tostarp no Dienvid?frikas Republikas , ?rilankas , Taiv?nas , Argent?nas , Austr?lijas , ??nas , Indijas , ??les , Dienvidkorejas utt.

Bibliot?k? ir viesoju??s da??du pasaules valstu vald?bas un gar?gie l?deri ? prezidenti, kara?i, prin?i, kuru vid? ir Be??ijas karalisk? ?imene, Apvienot?s Karalistes karalis ??rlzs III , ASV prezidenta sieva Laura Bu?a , p?vests J?nis P?vils II , Tibetas gar?gais l?deris Dalailama , N?derlandes karaliene un daudzi citi.

Vi??as Universit?tes bibliot?ka sast?v no centr?l?s bibliot?kas, kas atrodas blakus Prezident?rai , Zin?tnisko sakaru un inform?cijas centra Saull?kta ielej? (Saul?tekis) un fakult??u un centru, bibliot?k?m, kas ir izkais?tas vis? pils?t?.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vi??as jezu?tu kol??ijas un akad?mijas bibliot?ka [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bibliot?ku (kop? ar Vi??as jezu?tu kol??iju) 1570 . g. 17. j?lij? dibin?ju?i jezu?ti, kas Lietuv? ierad?s p?c b?skapa Valerijona Protasevi?a uzaicin?juma. 1579 . g. Vi??as jezu?tu kol??ija tika p?rorganiz?ta par Vi??as Universit?ti, un bibliot?ka k?uva par akad?mijas, v?l v?l?k ? par universit?tes bibliot?ku. Par bibliot?kas pamatu k?uva tai nodot?s Sigismunda II Augusta un Vi??as b?skapa sufrag?na Georgija Alb?nija gr?matu kolekcijas. V?l?k lielas gr?matu kolekcijas bibliot?kai nodeva ar? citi kato?u bazn?cas p?rst?vji un laic?gie augstma?i: Vi??as b?skaps V. Protasevi?s, kardin?ls Georgs Radvils , Vi??as b?skaps Eistahijs Valavi?s , Vi??as gar?dznieks Kazimirs Vai?naravi?s un citi.

No laic?gaj?m person?m, kas d?vin?ja Vi??as Universit?tes bibliot?kai person?g?s gr?matu kolekcijas, ?pa?i j?piemin lietuvie?u mui?nieki Sapehas . 1655 . g. vi?u d?vin?to gr?matu re?istr? bija nosauktas aptuveni 3000 gr?matas, starp t?m ? visret?k?s inkun?bulas un citi reti izdevumi. Vair?k nek? 200 gados, kuru laik? universit?ti vad?ja jezu?ti, bibliot?kas fondi pieauga no 4,5 t?ksto?iem l?dz 11 t?ksto?iem s?jumu ( 1773 . g.).

Bibliot?kas aug?anu kav?ja kari, ugunsgr?ki un izlaup??ana. Daudzas universit?tes gr?matas nok?uva ?rzem?s ? Krievij? , Polij? , Zviedrij? un cit?s valst?s.

Kad 1773 . g. tika likvid?ts Jezu?tu ordenis , Vi??as Universit?te nok?uva Izgl?t?bas komisijas aizg?d?b?. 1781 . g. Universit?te tika nosaukta par Lietuvas galveno skolu, s?ka main?ties zin?tnisk?s p?tniec?bas virzieni. Taj? laik? VU bibliot?kas fondi tika papildin?ti ar dabas zin?t?u un medic?nas gr?mat?m.

Cariskaj? Krievij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c tra?iskaj?m 1794. g. sacel?an?s beig?m notika Abu Tautu Republikas tre?? dal??ana, p?c kuras liel?k? da?a Lietuvas kop? ar galvaspils?tu Vi??u pieder?ja cariskajai Krievijai . 1803 . g. Lietuvas galven? skola tika nosaukta par Vi??as Imperatora Universit?ti. 19. g.s otraj? desmitgad? Vi??as Universit?te jau bija viena no vado?aj?m Krievijas Imp?rijas Universit?t?m. Zin?tnisk? darba atdz?vo?an?s labv?l?gi ietekm?ja ar? bibliot?ku.

Par Universit?tes bibliot?kas vad?t?ju 1804 . g. tika iecelts profesors Gotfr?das Ernests Grodeks. Vi?a p??u rezult?t? Universit?tes bibliot?ka k?uva pieejama Vi??as sabiedr?bai. No 1815 . gada at?auts ?emt gr?matas uz m?j?m ? atv?rts abonements. Gr?matas m?j?s bija at?auts ?emt Universit?tes darbiniekiem un studentiem, apri??a izgl?t?bas darbiniekiem, ?imn?zijas skolot?jiem. Bibliot?ka tika p?rcelta uz Mazo aulu, tur ier?kota 90 vietu las?tava. P?c G. E. Grodeka iniciat?vas s?kts veidot alfab?tisku kart??u katalogu, v?l?k ar? sistem?tisku katalogu.

1832 . g. 1. maij? cars Nikolajs I sl?dza Vi??as Universit?ti. S?k?s viens no skumj?kajiem bibliot?kas v?stures posmiem ? liela da?a no t?s fondiem tika izvesta no Vi??as un izdal?ta da??d?m carisk?s Krievijas zin?tniskaj?m instit?cij?m.

Ap 1834 . g. no atliku?aj?m Universit?tes gr?mat?m tika m??in?ts izveidot Vi??as publisko bibliot?ku, tom?r pl?ns neizdev?s. 1856 . g. s?ka darboties Arheolo?ijas komisijas Senlietu muzejs, un tam blakus tika izveidots Las??anas kabinets. 1865 . g. Senlietu muzejs un Las??anas kabinets tika p?rorganiz?ti par Vi??as publisko bibliot?ku un muzeju. Bibliot?kai tika atdotas p?c 1831 . un 1863 . g. sacel?an?s sl?gto skolu, klosteru, konfisc?to mui?u, priv?tpersonu gr?matu kolekcijas ? aptuveni 200 t?ksto?i s?jumu v?rt?gu gr?matu un manuskriptu. 1914 . g. Vi??as publiskaj? bibliot?k? bija vair?k nek? 300 t?ksto?i s?jumu, un t? ie??ma 4 vietu starp Krievijas Imp?rijas bibliot?k?m, tom?r Pirm? pasaules kara laik? t? atkal tika izpost?ta, gr?matas atkal tika vestas uz Krieviju.

P?c pasaules kariem [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1919 . g. 21. apr?l? Vi??u okup?ja Polija . 11. oktobr? atjaunot? Vi??as Universit?te tika nosaukta Stefana Batorija v?rd?. Universit?tes bibliot?kas fondi, lai ar? izpost?ti, saglab?j?s diezgan bag?t?gi, bet gr?matu lietuvie?u valod? bija ?oti maz.

Kad 1939 . g. Lietuva atguva Vi??u, vec? Vi??as Universit?tes bibliot?ka atdz?voj?s. Diem??l dr?z t?s darbu atkal p?rtrauca Otrais pasaules kar? . Bibliot?kas darbinieki kara gados visiem sp?kiem gl?ba gr?matu kr?jumus no izlaup??anas un ugunsgr?kiem. P?c kara bija steidzami j?sak?rto sagraut? Universit?te un bibliot?ka. ?s? laika period? tika ier?kotas las?tavas, organiz?ts inform?cijas un bibliogr?fiskais darbs. Bibliot?kai izdev?s atg?t aptuveni 13 t?ksto?us da??dos laikos izvestu v?rt?gu izdevumu.

1962 . g. un 1968. g. izc?l?s ugunsgr?ki, kuros sadega t?ksto?iem gr?matu. Vecajiem bibliot?kas fondiem bija nepiecie?ama restaur?cija, t?p?c 1968 . g. ar toreiz?j? bibliot?kas direktora Jur?a Tornau g?d?bu tika izveidota Restaur?cijas noda?a. 1969 . g. pirmo reizi bibliot?kas v?stur? atv?rts Grafikas kabinets.

No 1958 . gada ar p?rtraukumiem izn?ca Vi??as Universit?tes bibliot?kas gadagr?mata (izn?ca 7 s?jumi).

1970 . gad? bija bibliot?kas 400 gadu jubileja. Tr?s dienas ilga ceremonijas ar daudziem viesiem no toreiz?j?s PSRS un Eiropas valstu augstskol?m. Pan?kumus guva jubilejas izst?de sv. Jonu bazn?c? un dokument?la filma par bibliot?ku. Jubilejas svin?bu laik? tika atkl?ta jaun? gr?matu kr?tuve.

1965 . g. bibliot?ka k?uva par Baltijas valst?s vien?go ANO depoz?tbibliot?ku.

1979 . g. VU bibliot?kai pie??irta pirm? kategorija, kas ??va palielin?t darbinieku algas. ?aj? laik? bibliot?kas amatu un strukt?rvien?bu skaits bija liel?kais vis? t?s darb?bas laik?: t?s strukt?r? bija 28 noda?as, kop? 51 sektors, un taj? bija nodarbin?ti vair?k nek? 280 darbinieku.

P?c Universit?tes ?ku rekonstrukcijas 1984 . g. tika pabeigta v?l vienas kr?tuves b?vniec?ba. Uz to tika p?rcelti agr?k koridoros, pagrabos uz laiku glab?tie l?dzek?i.

1988 . g. bibliot?k? uzst?d?ts pirmais displejs, kas bija savienots ar Universit?tes Skait?o?anas centru. Desmitaj? desmitgad? bibliot?ka bija vien?g? Baltijas valst?s, kurai bija interneta piesl?gums un m?jaslapa, viena no pirmaj?m, kas izmantoja elektronisko pastu ? s?kum? no viena datora.

P?c Lietuvas Neatkar?bas atjauno?anas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop? 1993 . gada bibliot?k? darbojas elektronisks katalogs. Tas ir pirmais elektroniskais katalogs Baltijas valst?s, un no 1994 . gada tas ir pieejams internet?.

Sadarb?b? ar UNESCO 1998 . g. izdotais kompaktdisks "V?sturisk?s Vi??as Universit?tes bibliot?kas kolekcijas" bija otrais ??da veida elektroniskais izdevums vis? Lietuv?.

2000 . g. kop? ar cit?m Lietuvas bibliot?k?m s?kts abon?t datu b?zes, pirm? no t?m bija univers?l? pilnu tekstu dokumentu datu b?ze EBSCO.

V?l viens noz?m?gs notikums ? pirm?s lietuvie?u gr?matas, Mart?na Ma?v?da Katehisma gadadienai velt?to pieminek?a durvju ier?ko?ana 2001 . gad?.

No 2001 . g. 1. decembra bibliot?k? s?ka darboties lietot?ju apkalpo?anas apak?sist?ma. Vi??as Universit?tes studenti, bibliot?kas lietot?ji no ??s dienas var pas?t?t izdevumu, kas ir iek?auts elektroniskaj? katalog?, no jebkuras datoriz?tas darba vietas, uzzin?t, vai tas ir pieejams, un tikai p?c tam n?kt uz bibliot?ku.

2003 . g. VUB k?uva par atjaunot?s Vi??as Gr?matu ies?j?ju ?ildes (dibin?ta 1664 . g.) atra?an?s vietu (priek?s?d?t?js ? Cezars Po?akevi?s). 2003 . g. izdots katalogs "Vi??as Universit?tes bibliot?kas paleotipi".

Apvienojot 3 fakult??u (Komunik?cijas, Ties?bu, Ekonomikas) bibliot?kas, 2004 . g. izveidots Saull?kta inform?cijas centrs. T? pa?a gada beig?s bibliot?k? sagatavota d?vana Vi??as Universit?tei ? virtu?l? izst?de "Vi??as Universit?tes arhitekt?ras ansamblis" (lietuvie?u, ang?u valod?). Nodibin?ta ar? VUB Komunik?cijas ar sabiedr?bu noda?a.

2005 . g. pirmo reizi Lietuvas akad?misko bibliot?ku v?stur? VU bibliot?k? atv?rts Kompetences centrs cilv?kiem ar invalidit?ti ? ODISEJS.

2006 . g. pabeigts jaun?s bibliot?kas ?kas Saull?kta ielej? tehniskais projekts un izveidota jaun? Zin?tnisko sakaru centra koncepcija. 2006 . g. VU centr?laj? bibliot?k? s?kts veidot mediat?ku. T? ir dokument?lu, m?c?bu un izgl?tojo?u kino filmu DVD kolekcija. 2006 . g. uzs?kta VU centr?l?s bibliot?kas telpu rekonstrukcija.

2007 . g. VU centr?laj? bibliot?k? izveidots Hum?nistikas un inform?cijas centrs. Taj? pa?? gad? bibliot?ka uzaicin?ja neatkar?gu eksperti darb?bas anal?zei un ieteikumiem no ASV ? Fulbraita programmas speci?listi B?rbiju E. Keiseri.

2009 . g. 26. mart? parakst?ta tr?spus?ja vieno?an?s (starp Lietuvas Republikas Izgl?t?bas un zin?tnes ministriju , Centr?lo projektu p?rvald?bas a?ent?ru un Vi??as Universit?ti) par jaun?s Vi??as Universit?tes bibliot?kas ?kas projekta "Nacion?l? atv?rtas piek?uves zin?tnisko sakaru un inform?cijas centra" (ZSIC) finans??anu un administr??anu.

2013. g. 6. febru?r? atkl?ts ZSIC.

Vad?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

VU bibliot?kas vad?t?ji:

prof. Jons Hejus (l?dz 1575. g.)
Lorenss R?dzevskis (1756?1757)
Sta?islavs Rostovskis (1765?1765)
Jozs Pa?ovskis (1778?1787)
Tadeu?s Mackievi?s (1787?1792)
Rapols Litvinskis (1792?1799)
August?ns Toma?evskis (1805) ? adjunkts
Fransu? de la ?umelj? (1807) ? adjunkts
Gotfr?ds Ernests Grodeks (1804?1825)
Ludvigs Sobo?evskis (1826?1830)
prof. P?vels Kukolniks (1830?1832)
Aleksejs Vladimirovs (1866?1869)
Jakovs Golovackis (1871?1888)
Julijans Kra?kovskis (1888?1902)
Flavians Dobrjanskis (1902?1913)
Dmitrijs Daug?la (1913?1915)
Eduards Valters (1919)
Stepons Henriks R?gielis (1924?1929)
Adoms Gracijnas L?sakovskis (1930?1939)
prof. Vaclovs Bir?i?ka (1940?1941)
Elena Eimait?t-Ka?inskiene (1941, 1943 ? direktora pien?kumu pagaidu izpild?t?ja)
prof. Jozs Bald?us (1944?1946)
Marija Burokiene (1946?1948 ? direktora pien?kumu pagaidu izpild?t?ja)
prof. ?evs Vladimirovs (1948?1964)
Stase Vaidinauskaite-Va?keliene (1964?1968)
dr. Jur?is Tornau (1968?1985)
Birute Butkevi?iene (1985?2006; no 2006. g. septembra l?dz 2008. g. ? direktore zin?tnes un kult?ras mantojuma jaut?jumos)
prof. Audrone Glosiene (1958. g. 4. okt. ? 2009. g. 26. janv.) (?ener?ldirektore no 2006. g. septembra l?dz 2009. g. janv?rim)
Ir?na Kriviene (direktore ekonomikas un att?st?bas jaut?jumos no 2006. gada septembra l?dz 2009. gada martam. No 2009. gada marta ? ?ener?ldirektore)
doc. Marija Prokop?ika (direktore inform?cijas un kult?ras mantojuma jaut?jumos no 2008. gada septembra)
J?rate Kupriene (direktore ekonomikas un att?st?bas jaut?jumos no 2010. g. 4. janv.)

Pakalpojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bibliot?kas pakalpojumi tiek sniegti ne tikai Vi??as Universit?tes studentiem un akad?misko aprindu p?rst?vjiem, bet ar? visiem Lietuvas Republikas un ?rvalstu pilso?iem. Zin?tnisk? literat?ra uz m?j?m tiek izsniegta tikai VU pieder?gajiem, re?istr?ti lietot?ji var sa?emt uz m?j?m br?v? laika literat?ru.

Bibliot?ka sniedz visus tradicion?los un ar? ?rk?rtas bibliot?kas pakalpojumus, piem?ram, darba vietu, telpu rezerv??anu, ekskursijas, tr?sdimensiju druku.

Mekl?t bibliot?ku resursus lietot?ji var, izmantojot virtu?lo bibliot?ku. Internet? var ar? rezerv?t darba vietu vai telpu, apskat?t bibliot?kas digit?l?s kolekcijas, apmekl?t virtu?l?s izst?des un t?ri pa bibliot?ku.

Bibliot?ka ir apr?kota ar redzes un kust?bu kompens?cijas iek?rt?m.

VU CB jaun?s las?tavas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Hum?nistikas inform?cijas centrs (HIC, lat??u : hic ? '?eit') atkl?ts 2007 . g. 7. septembr? . HIC darbojas bezvadu internets. Semin?ru telpas bez maksas var rezerv?t studenti, m?c?bsp?ki. HIC fondu veido hum?nistikas studiju virziena izdevumi. HIC ir atrodama dokument?lo un m?kslas filmu DVD kolekcija.

HIC sast?v no 4 telp?m (las?tav?m):

Sudraba : t? br?vpieejas fond? ir jaun?k?s m?sdienu hum?nistikas publik?cijas, galveno humanit?ro zin?t?u un starpnozaru p?t?jumu gr?matas un ?urn?li (mediat?ka);
Apels?nu ? grupu darba telpa (ir iesp?ja rezerv?t);
Riekstu ? inform?cijas tehnolo?iju laboratorija;
Za?? (periodisko izdevumu las?tava), kuras br?vpieejas fond? ir da??das tematikas jaun?kie ?urn?li lietuvie?u un ang?u valod?.

Litu?nistikas las?tava tika atkl?ta 2008. g. p?c VUB rekonstrukcijas. Las?tav? ir ier?kotas datoriz?tas individu?las darba vietas. T? sast?v no 2 telp?m, kur?s tiek v?kti zin?tniski p?t?jumi par Lietuvas v?sturi , valodu , literat?ru, kult?ru un m?kslu, dokumenti, kas ir izdoti Lietuv? un ?rvalst?s kop? 1918 . gada. Viena Litu?nistikas las?tavas telpa ir moderna las?tava, kur? ir sav?kta starpkaru periodika, v?rt?g?kie zin?tniskie p?t?jumi par Lietuvas v?sturi, ?eogr?fiju, kult?ru, m?kslu utt. Otra las?tavas telpa ir nosaukta prof. Jur?a Lebeda v?rd?, un t? ir velt?ta lietuvie?u valodas un literat?ras studij?m. Taj? ir atrodama J. Lebeda priv?t? kolekcija un piemi?as izst?de. Telp? ir individu?las darba vietas; ir iesp?ja rezerv?t telpu lekcij?m vai semin?riem.

Filozofijas las?tava atv?rta 2010 . g. 2. mart? . Las?tava ir p?rcelta no Filozofijas fakult?tes, uzs?kot fakult??u bibliot?ku integr?ciju galvenaj?s Vi??as Universit?tes bibliot?kas telp?s. Las?tava sast?v no 4 telp?m, kur?s ir ier?kotas 40 individu?lu un 11 datoriz?tu darba vietu. Br?vpieejas fondos ir izgl?t?bas, filozofijas, psiholo?ijas, sociolo?ijas, soci?l? darba un medic?nas studiju literat?ra. Las?tav? darbojas bezvadu internets.

P?c remonta VU bibliot?kas centr?laj? ?k? atv?rta Av??u las?tava . Las?tava ir 3. st?v? blakus Filozofijas las?tavai, kas atrodas gaite?a beig?s. Las?tav? atrodami jaun?kie galvenie Lietuv? izdotie dienas un ned??as laikraksti, k? ar? laikrakstu arh?va komplekti: "7 meno dienos", "Atgimimas", "Dialogas", "Dienovidis", "Lietuvos rytas", "Lietuvos ?inios", "Literat?ra ir menas", "Mokslo Lietuva", "?iaur?s At?nai", "Tremtinys", "Voruta", "XXI am?ius". Las?tav? darbojas bezvadu internets.

Austrumu las?tava atv?rta 2011. g. 15. febru?r? . Las?tava izveidota l?dz ?im neizmantot?s, arhitektoniski sare???t?s, bet vienlaikus visinteresant?kaj?s un visaugst?kaj?s bibliot?kas telp?s. ?? las?tava ir visklus?k? bibliot?kas vieta klusam, ilgas p?rdomas praso?am darbam. Austrumu las?tav? tiek glab?ti zin?tniski un izgl?tojo?i ?zijas valodu, kult?ru, reli?iju, filozofijas, antropolo?ijas un m?kslas v?stures izdevumi, izdevumi ori?in?la valod? un sve?valod?s, k? ar? dai?literat?ra, Alfr?da Bindera orient?likas kolekcija.

V?stures avotu las?tava atv?rta 2015. g. 15. oktobr? , svinot VUB 445 gadu jubileju. Las?tava ir paredz?ta tiem, kas interes?jas par v?stures avotiem, to p?t?jumiem, v?stures zin?tni un studij?m. Las?tav? uzkr?tais fonds ir ?pa?s t? piln?gum? un kvalit?t?. Par t? izveidi r?p?j?s v?stures zin?tnes eksperti no VU V?stures fakult?tes un ??s tematikas inform?cijas avotu spektru p?rzino?i bibliotek?ri.

Kult?ras mantojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Reto gr?matu noda?? ir apm?ram 160 t?ksto?i izdevumu ar augstu zin?tnisko, kult?ras un v?sturisko v?rt?bu, kas izdoti l?dz 1800 . g.: 315 inkun?bulu, 1650 paleotipu, liel?k? Lietuv? seno lietuvie?u gr?matu ( 1547 - 1917 ) kolekcija. ?eit tiek glab?ts kartogr?fijas fonds, kas sast?v no aptuveni 1000 senajiem atlantiem un 10 t?ksto?iem kar?u .

Manuskriptu noda?? tiek glab?ti vair?k nek? 226 t?ksto?i XIII?XX gs. dokumentu da??d?s pasaules valod?s .

Grafikas kabinet? tiek glab?ti aptuveni 92 t?ksto?i darbu. Taj? ir ar? ekslibru kolekcija.

A. Mick?vi?a muzej? atrodams v?sturiskais materi?ls, kas ir saist?ts ar A. Mick?vi?a darbiem un aktivit?t?m.

Sen?kie VUB ekspon?ti: "Zemes don?cija" (dat?ta ar 1209 . g.); ilumin?ta gr?mata rokrakst? "Psalterium Mariae"; inkun?bula "Rabanus Maurus. Opus de universo" (Strasb?ra, 1467 . g.).

Turkl?t VUB glab?jas ar?: Mart?na Ma?v?da Katehisms , kas ir digitaliz?ts un ievietots Vi??as Universit?tes bibliot?kas digit?laj? kolekcij? ^{[
novecojusi saite
]}; Kazimira Semenavi?a gr?mata "Liel? artil?rijas m?ksla" ( 1650 . g.); Maz?k? Lietuvas druk?t? gr?mata 475 ( 1997 . g.) (gr?matas izm?ri ir 10x11 mm); Vi??as (Ribi??u) d?rgumi , slavenu lietuvie?u un pasaules zin?tnes un kult?ras darbinieku, karalisko ?ime?u un Lietuvas Di?kunigaitijas valdnieku autogr?fu kolekcija.