Varb?t?ba zin?tn? ir ticamu un nejau?u notikumu iesp?jam?ba. Tas tiek izteikts k? skaitlis, k? lielums, kas izsaka labv?l?g? gad?juma notikuma iest??an?s bie?umu attiec?b? pret citiem iesp?jamajiem notikumiem. Bie?i vien varb?t?ba tiek izteikta procentos . Matem?tikas nozari, kas p?ta un analiz? varb?t?bu, sauc par varb?t?bu teoriju . Varb?t?ba ir cie?i saist?ta ar statistiku . V?l varb?t?ba tiek apskat?ta ar? cit?s zin?tn?s , k? ar? filozofij? .

Varb?t?bas skaitlisk? v?rt?ba da?os gad?jumos tiek ieg?ta no “klasisk?s” defin?cijas, tas ir, labv?l?go notikumu skaits pret visu iesp?jamo notikumu skaitu. Piem?ram, ja loterij? laimestu ieg?st viens no 1000, tad t?da ar? ir varb?t?ba, tas ir, 1:1000. Citos, sare???t?kos gad?jumos, varb?t?bas noteik?anai ir nepiecie?ama statistisk? pieeja, piem?ram, simts reizes metot basketbola bumbu groz?, taj? tr?pa 61 reizi, tad tas liek dom?t, ka varb?t?ba iemest bumbu ir 61:100.

Defin?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klasiski gad?juma notikuma A varb?t?bu defin? ??di:

${\displaystyle P(A)={\frac {m}{n}}\,,}$

kur n ir m??in?jumu skaits, bet m ? to m??in?jumu skaits, kuros izpild?j?s gad?juma notikums A .

Gad?juma notikums un gad?juma lielums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Notikumus iedala dro?i sagaid?majaos notikumos, gad?juma notikumos un neiesp?jamajos notikumos. Dro?i sagaid?mie notikumi ir tie, kas pie noteiktiem apst?k?iem vienm?r izpild?s; t?di parasti ir zin?tn?s. Savuk?rt neiesp?jamie notikumi ir t?di, kuri pie noteiktiem apst?k?iem nav iesp?jami.

Gad?juma notikums A var notikt un var nenotikt. K? piem?rus var min?t metamo kauli?u , tas ir, var uzmest, piem?ram, divnieku un var neuzmest to, vai, nop?rkot loterijas bi?eti, varat ieg?t laimestu vai nevarat. Gad?juma notikumam ir kvalitat?va daba. Savuk?rt gad?juma lielumam ir kvantitat?va daba, tas ir, da??dos m??in?jumos var ieg?t noteiktas v?rt?bas, bet katr? atsevi??? m??in?jum? tikai vienu konkr?tu v?rt?bu. Gad?juma lieluma v?rt?ba katr? m??in?jum? var b?t at??ir?ga. ^[1]

Varb?t?bu teorija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: varb?t?bu teorija

Matem?tikas nozari, kas p?t? gad?juma rakstura par?d?bu un notikumu matem?tisko mode?u visp?r?g?s ?pa??bas, sauc par varb?t?bu teoriju . Varb?t?bu teorij? izmanto ne tikai varb?t?bas j?dzienu, bet ar? gad?juma lieluma un gad?juma notikuma j?dzienus. P?tot gad?juma lielumus ar varb?t?bu teorijas pal?dz?bu noz?m?, ka var nov?rt?t t? iesp?jam?s realiz?cijas v?l nenotiku?os m??in?jumos, izmantojot iepriek? jau zin?mo inform?ciju. Varb?t?bu teorij? tiek izstr?d?ti abstraktu gad?juma notikumu p?t??anas visp?r?j?s metodes. Varb?t?bu teoriju izmanto visda??d?kaj?s zin?t?u nozar?s, piem?ram, ekonomik? t? tiek izmantota apdro?in??anas sektor?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Varb?t?ba .
• O. Krasti??. Varb?t?bu teorija un matem?tisk? statistika . R. : Zvaigzne, 1985. ^{[ novecojusi saite ]}
• O. Pav?enko. Varb?t?bu teorija un matem?tisk? statistika : lekciju konspekts . R. : RTU, 2011. ^{[ novecojusi saite ]}

?is ar matem?tiku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l