- ?is raksts ir par ciemu Vanavastsel?na. Par cit?m j?dziena
Vastsel?na
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
- ?is raksts ir par ciemu, kas bijis paz?stams k? Neihauzene . Par cit?m j?dziena
Neihauzene
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Vanavastsel?na
(
igau?u
:
Vana-Vastseliina
), l?dz 20. gadsimta s?kumam paz?stama ar? k?
Neihauzene
(
v?cu
:
Neuhausen
? "Jaunpils") ir ciems
Igaunijas
gal?jos dienvidaustrumos net?lu no
Krievijas
un
Latvijas
robe?as. T? atrodas
Veru apri??a
Veru pagast?,
24 km
no
Veru
,
226 km
no
R?gas
un
282 km
no
Tallinas
. Vanavastsel?na ir iev?rojama ar senu pilskalnu, uz kura atrodas
Vastsel?nas pils
jeb Neihauzenes cietok??a drupas.
T?rbatas b?skapijas
Vastsel?nas pils b?vniec?ba aizs?k?s 1342. gada 25. mart? uz
Livonijas konfeder?cijas
un
Pleskavas k?azistes
robe?as, iepret? krievu
Izborskas
cietoksnim. Cietoksni d?v?ja
Dievm?tes
Marijas v?rd? par Frauenburgu, bet iesauca par "Jauno pili" (
lat??u
:
Novum Castrum
, lejasv?cu:
Nienhuse
, krievu:
Новгородок
).
[2]
Cietok??a b?vi vad?ja Livonijas orde?a mestrs
Burhards fon Dreil?bens
, kas Livonijas austrumu robe?as aizsardz?bai vienlaic?gi uzc?la ar? Marienburgas cietoksni
Al?ksn?
.
Neihauzenes pils (
?turns
, 1662).
Neihauzenes cietoksnis 19. gs. (V. Tu?a z?m?jums)
Neihauzenes pilsdrupas 19. gadsimta vid? (
?tafenh?gens
).
P?c senas le?endas 1353. gada rudens nakt? pils kapel? atskan?jusi br?ni???ga melodija, caur aizv?rt?m durv?m bija redzama spilgta gaisma un t?li balt?s dr?b?s, kas no??ma krustu no sienas un nolika uz alt?ra. V?l ?etrus m?ne?us krusts st?v?ja p?ri alt?rim vertik?li, bez atbalsta uz alt?rakme?iem. Dr?z vien s?ka ierasties sv?tce?nieki no Livonijas un no ?rzem?m, kas p?c
Romas p?vesta
Inocenta VI
r?kojuma sa??ma gr?ku atlai?anu uz gadu un ?etrdesmit dien?m.
Livonijas kara
s?kum? 1558. gada j?nij? cietoksnim uzbruka ap 80 000 v?ru liels
Krievijas caristes
karasp?ks
vojevodas
?uiska vad?b?. P?c veselu m?nesi ilga aplenkuma, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, t? garnizons 30. j?nij? padev?s un br?vi atst?ja cietoksni, par sp?ti cietok??a komandiera Padenorma v?lmei turpin?t kauju l?dz p?d?jam v?ram. Kara beig?s 1582. gad? pili ie??ma
Polijas-Lietuvas
karasp?ks,
Jamas Zapo?skas miera l?gum?
t? d?v?ta par pilsnovada citadeli (
lat??u
:
arx Novogrodec Livonica
,
Новгородок Ливонский
).
1625. gad? pili ie??ma
Zviedrijas karalistes
karasp?ks. Uzs?kot savu ce?ojumu uz Eiropu, 1697. gad? pie Vastsel?nas Krievijas robe?u ???rsoja "Liel? s?tniec?ba" jaun? cara
P?tera
vad?b?.
Liel? Zieme?u kara
laik? krievu karav?ri
Borisa ?eremetjeva
vad?b? gal?gi sagr?va cietoksni, kas p?c tam vairs netika atjaunots. Vastsel?na l?dz 1917. gada martam atrad?s
Vidzemes guber?as
, p?c tam Igaunijas teritorij?.
T?l?t p?c Igaunijas neatkar?bas atjauno?anas 1990. gada beig?s s?k?s pilsdrupu att?r??ana no kr?miem, un 2007. gad? tika pabeigta pils zieme?austrumu tor?a restaur?cija. Pie Vastsel?nas Balt? krusta uz dievkalpojumu ierad?s arvien vair?k sv?tce?nieku. 2011. gad? biju?aj? krogus m?j? atkl?ja viduslaiku muzeju ar amatnieku darbn?c?m un restor?nu, kas pied?v? viduslaiku malt?tes.
[3]
Pilsdrupu vec?kais objekts ir galvenais tornis, no kura 4,5 metru biezaj?m sien?m ir saglab?ju?ies tikai fragmenti. Taj? atrad?s pagrabs, kapela un telpa iero?u glab??anai, ko sarg?ja no trim aug??jiem st?viem. Sal?dzino?i labi saglab?jies pakavveida formas lielgabalu tornis, uz kura atveidots Balt? krusta t?ls. No 16. gadsimta s?kuma p?rb?ves saglab?jies zieme?austrumu tornis, kur? iek?rtots skatu laukums.