Koordin?tas
:
58°21′33″N
25°35′42″E
/
58.35917°N 25.59500°E
/
58.35917; 25.59500
V?landes viduslaiku pils rekonstrukcija.
V?landes pilsdrupas - pils konventa ?kas siena.
Labot V?landes viduslaiku pils
V?landes viduslaiku pils
(
lat??u
:
castrum Fellin
) jeb
V?landes orde?a pils
(
v?cu
:
Ordensburg Fellin
;
igau?u
:
Viljandi ordulinnus
) bija viduslaiku pils
V?land?
,
Livonijas orde?a
V?landes komturejas
centrs. P?c
R?gas pils
nopost??anas
Livonijas pilso?u kar?
t? no 1297. gada l?dz 1340. gadam kalpoja par
Livonijas orde?a mestru
rezidenci un orde?a p?rvaldes centru.
Polijas-Lietuvas karasp?ka uzbrukums V?landes cietoksnim (1602).
Orde?a pils uzb?v?ta agr?k?s
sakalie?u
koka pils viet? 1224. gad?. Uzskata, ka t? pirmoreiz min?ta
1154
. gada
al-Idrisi
(
ar?bu
:
??? ??? ???? ???? ?????????
) pasaules kartes
Tabula Rogeriana
koment?ros.
13. gadsimta
Livonijas krusta karos
V?landes sakalie?i atk?rtoti c?n?j?s ar Livonijas b?skapa vasa?iem un sabiedrotajiem
letiem
un
l?viem
, 1217. gada
Sv?t? Mat?sa dienas kauj?
pie V?landes pils krita l?vu vadonis
Kaupo
, 1223. gad?
V?landi iekaroja
Zobenbr??u ordenis
ar saviem sabiedrotajiem. Pie pils izveidoj?s apmetne, kurai 1283. gad? orde?a mestrs pie???ra pils?tas ties?bas, t? bija
Hanzas savien?bas
locekle.
1480.-1481. gada
Livonijas-Maskavijas kara
laik? krievu karasp?ks aplenca V?landes pili, tom?r pils aizst?vji samaks?ja pras?to naudas summu un t? palika nenopost?ta. Toties 1560. gad?
Livonijas kara
gait? V?landes cietoksnis un pils?ta p?c ?etru ned??u aplenkuma tika izpost?tas, g?st? tika sa?emts iepriek??jais orde?a mestrs
Vilhelms fon Firstenbergs
, kas tika aizvests uz Krieviju, kur mira ieslodz?jum?.
1582. gad?
Jamzapo?skas miera l?guma
tekst? V?landes pils tika d?v?ta par Vi??nu (
lat??u
:
Vilian
), krieviski par
Вильян
.
Po?u-zviedru kara
(1600-1629) gait? Polijas-Lietuvas armija lielhetma?a
Jana Zamoiska
vad?b? gandr?z divu m?ne?u aplenkuma laik? 1602. gada pavasar? gal?gi izn?cin?ja cietok??a nocietin?jumus, kas vairs netika atjaunoti.
1878. gad? biju??s pils viet? s?k?s arheolo?iskie izrakumi
Teodora ??ma?a
vad?b?. Pilsdrupas un t?s ieskaujo?ais parks k?uva par iecien?tu V?landes iedz?vot?ju atp?tas vietu.
Pilsdrup?s iek?rtota estr?de un muzejs. Lai no pils?tas var?tu nok??t l?dz pilskalnam, 1931. gad? no Kaevum? kalna p?r 13 m dzi?o gr?vi tika uzst?d?ts piekaramais tilts. No pilsdrup?m paveras gleznains skats uz V?landes ezeru.
[1]
Rusova hronika
par igau?u m??in?jumu ie?emt V?landes pili:
"?? mest?a (
Burharda
) laik? notika ar? visu
V?landes
zemnieku sacel?an?s, ku?i
Vilandes pil?
grib?ja non?v?t komturu un visus v?cus. T? k? pils pret uzbrukumiem labi bija nodro?in?ta, tad zemnieki bija izdom?ju?i vilt?gu sazv?rest?bas pl?nu, ku?u bija nolemts slepeni izvest.
Vilandes apgabal?
bija paradums, ka lab?bas nodevas zemniekiem bija j?noved pil?. Laba da?a zemnieku, p?c vi?u dom?m sp?j?ga p?rvar?t v?cus pil?, bija norun?jusi vien? dien? reiz? ierasties pil? ar lieliem maisiem ragav?s, bet katr? mais? vajadz?ja atrasties ne lab?bai, bet stipram apbru?otam puisim. Kad vajadz?gais skaits zemnieku b?tu ieradies pil?, vi?i atrais?tu maisus, izlaistu apbru?otos pui?us un kop?giem sp?kiem apkautu visus v?cus. ?is pl?ns zemniekiem patika un vi?i nol?ma Sv. Toma dienas vakar? vi?u izvest gal?. Bet par ?o vilt?bu v?ciem Vilandes pil? pazi?oja k?da veca sieva, jo ??s sievas d?ls ar? bija sta?p sazv?rniekiem. Vi?a no ba??m par savu d?lu bija ieradusies pie v?ciem un l?gusi vi?as d?lu saudz?t, un bija apr?d?jusi k?das paz?mes b?s tam maisam, ku?? atrad?sies vi?as d?ls. Vi?as l?gumu v?ci apsol?ja pild?t atnest?s zi?as d??. Kad zemnieki ar maisiem ragav?s ierad?s pie pils, pil? vi?us ielaida tikai t?d? skait?, ku?u v?ciem b?tu sp?j?ms p?rvar?t. Apbru?oju?ies v?cie?i nod?ra visus zemniekus, ku?i atrad?s maisos. Par sodu un atmi?u uz m???giem laikiem v?ci vis? Vilandes apgabal?, ar? nevain?giem zemniekiem, uzlika jaunas nodevas, ku?as bija j?maks? katru gadu Sv.Toma dienas priek?vakar?."
