Ukrai?i

Ukrai?i
	Ukrai?i pasaul?
	T. ?ev?enko · N. Mahno · L. Ukrainka · B. Hme?nickis ; S. Timo?enko · O. Dov?enko · S. Koro?ovs · A. ?ev?enko
Visi iedz?vot?ji
	44?45 miljoni
Re?ioni ar visvair?k iedz?vot?jiem
	Ukraina ; Polija ; ASV ; V?cija ; Krievija ; Kan?da
Valodas
	ukrai?u , krievu
Reli?ijas
	pareiztic?ba , grie?u kato?tic?ba
Radnieciskas etniskas grupas
	baltkrievi , krievi , po?i
Etnogr?fisk?s grupas
	rus?ni , gucu?i

Ukrai?i ( ukrai?u : укра?нц? ; [ukr??jin?ts?i]) ir austrumsl?vu tauta un Ukrainas pamatiedz?vot?ji.

K? etnisk? grupa veidoj?s m?sdienu Ukrainas zem?s un da??s kaimi?zemju: Polijas , Baltkrievijas , Moldovas , Krievijas , Rum?nijas , Ung?rijas , Slov?kijas . Kopienas dz?vo ar? ?rvalst?s, tostarp Latvij? . To kop?jais skaits p?rsniedz 46 miljonus cilv?ku, no tiem 37 miljoni dz?vo Ukrain? (vair?k nek? 75% valsts iedz?vot?ju). Starp sl?vu taut?m t? ir tre?? liel?k? tauta p?c skaita aiz krieviem un po?iem .

Par ukrai?iem sauc ar? Ukrainas pilso?us neatkar?gi no vi?u etnisk?s izcelsmes .

Valoda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar ofici?l?s Visukrainas 2001. gada tautas skait??anas datiem Ukrainas teritorij? liel?kajai da?ai iedz?vot?ju dzimt? valoda ir ukrai?u valoda: 85,16% Ukrainas iedz?vot?ju, kuri nor?d?ju?i savu taut?bu k? ''ukrainis'', par savu dzimto valodu uzskata ukrai?u valodu, 14,77% ? krievu valodu . To ukrai?u ?patsvars p?c taut?bas, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukrai?u valodu, iev?rojami at??iras atkar?b? no dz?vesvietas re?iona ? no 99,9% Ternopi?as apgabal? l?dz 40,4% Krimas Autonomaj? Republik? . Ukrainas teritorij? dz?vojo?ajiem ukrai?iem ir rakstur?gs ar? ukrai?u-krievu bilingvisms : saska?? ar 2001. gada tautas skait??anas datiem to ukrai?u ?patsvars, kuri papildus dzimtajai valodai br?vi p?rvalda ar? krievu valodu, bija 43,3 %, maksim?lais ??das kategorijas ?patsvars bija nov?rots Kijiv? ? 58,1 %, minim?lais ?vivas apgabal? ? 17,7 %.

Ukrai?u valoda pieder indoeiropie?u saimes austrumsl?vu grupai, pamat? ir kirilicas alfab?ts .

Ukrai?u valod? iz??ir ??dus teritori?los dialektus:

zieme?u, ko ietekm?jusi baltkrievu valoda ;
rietumu, ko ietekm?jusi po?u , slov?ku , ung?ru un rum??u valoda ;
zieme?austrumu, ko ietekm?jusi krievu valoda.

Ukrai?u diaspora [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1,8 miljoni ukrai?u dz?vo Krievijas Feder?cij? , bet 2,3 miljoni ? Zieme?amerik? (1,3 miljoni Kan?d? un 1 miljons ASV ). Sam?r? daudz ukrai?u dz?vo ar? Braz?lij? (400 000), Kazahst?n? (aptuveni 500 000), Moldov? (450 000), Polij? (aptuveni 1,5 miljoni), Portug?l? , Slov?kij? ar? Apvienotaj? karalist? , Austr?lij? , V?cij? , Rum?nij? , Igaunij? un Latvij? .

Ukrai?i Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Latvijas ukrai?i

Ukrai?u skaits Latvij? strauji palielin?j?s p?c Otr? pasaules kara , kad uz Latvijas PSR str?d?t nos?t?ja t?ksto?iem ukrai?u, un t? uzskat?ma par nesenas migr?cijas ce?? izveidoju?os maz?kumtaut?bu. P?c Latvijas neatkar?bas atjauno?anas ukrai?u skaits strauji samazin?j?s, bet Krievijas 2022. gada iebrukuma laik? Ukrain? atkal palielin?j?s b?g?u piepl?duma d??.

R?g? darbojas ukrai?u sabiedrisk?s organiz?cijas Dnipro, “Latvijas ukrai?u savien?ba” un Latvijas ukrai?u kongress, nodibin?ti ukrai?u kult?ras centri Ventspil?, R?zekn?, Liep?j?, Vanga?os un Daugavpil?. L?dz 2004. gadam naturaliz?ju?ies bija tikai 16,3 % Latvijas ukrai?u, iepret? 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu. ^[4]