Uiguri

Uiguri
?????? *(Uygur)*
	; Uiguru jauniete pie Kotanas ciema (2005).
Visi iedz?vot?ji
	11,37 miljoni
Re?ioni ar visvair?k iedz?vot?jiem
	??na ( Si?dzjana ) ; Kazahst?na ; Kirgizst?na ; Uzbekist?na ; Turcija ; Turkmenist?na ; Krievija ; Tad?ikist?na ; Pakist?na
Valodas
	uiguru valoda
Reli?ijas
	Vairums musulma?i .
Radnieciskas etniskas grupas
	Tjurku valod?s run?jo?ie: turki , turkm??i , azerbaid???i , uzbeki , kazahi , kirg?zi , tat?ri , jakuti , ?uva?i , ba?k?ri , karakalpaki , tuvie?i , altajie?i , hakasi , kara?ajie?i , nogajie?i , kumiki un gagauzi .

Uiguri ir tjurku tauta Centr?laj? ?zij? . Run? uiguru valod? . ??nas Si?dzjanas Uiguru autonom? rajona pamatiedz?vot?ji. To skaits ??n? ir aptuveni 9 miljoni cilv?ku. Dz?vo ar? Kazahst?n? (229 t?ksto?i, 2005. gad?), Kirgizst?n? (37 t?kst.), Uzbekist?n? (36 t?kst.), Krievij? (ap 3 t?kst., 2002. gad?). Dz?vo ar? da?os rajonos Afganist?n? , Pakist?n? un Indij? .

Tic?gie ir musulma?i ( sunn?ti ). L?dz 14.?17. gs. uiguri piekopa ?amanismu, kristiet?bu un budismu . Antropologiski uiguri pieder pie eirope?d?s rases ar nelielu mongolo?do piejaukumu.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?rds "uigurs" noz?m? "solidarit?te", "vienot?ba". ^{[
nepiecie?ama atsauce
]}

Uiguri ir viena no sen?kaj?m tjurku taut?m . To sen?i bija klejot?ju ciltis Baik?la ezera apkaim?. Rakst?tajos avotos uiguri pirmoreiz piemin?ti m.?. 3. gadsimt?. 5.?8. gs. uiguri ietilpa ?u?anu kagan?t?, v?l?k ? Austrumu Tjurku kagan?t? .

646. gad? uiguru vadonis Tumidu pasludin?ja sevi par kaganu . Uiguriem apvienojoties ar kaimi?u cilt?m, kagana Guli Peilo vad?b? 744. gad? vi?i sagr?va Austrumu kagan?tu, kas taj? laik? jau bija nov?jin?ts. 745. gad? tika izveidots Uiguru kagan?ts. Galvaspils?ta tika dibin?ta Udeczja?as kalnos, Orhonas upes aug?tec? (tagad?j? Mongolij? ). 840. bija nera?as gads, k? d?? valst? s?k?s nesaska?as. To izmantoja Je?isejas kirg?zi , kas iebruka Uiguru kagan?t? ar 100 t?ksto?u lielu karasp?ku. Uiguru valsts beidza past?v?t.

P?c Uiguru kagan?ta sagr?ves uiguri p?rc?l?s uz rietumiem, pamaz?m p?rejot no klejot?ju dz?vesveida uz nometnieku dz?vesveidu. Da?a uiguru p?rc?l?s uz Austrumu Turkest?nu un Ga?su rietumu da?u, kur tika izveidotas divas neatkar?gas valstis ? ar centriem Ga?su un Turfan? . Pirmo izn?cin?ja tanguti, otr? 12. gs. k?uva par karakitaju vasali, bet 14. gs. tika pievienota Mongolist?nai. 17.?18. gs. Austrumu Turkest?n? bija uiguru valsts, kuru 1760. gad? iekaroja ??nas mand??ru valdnieki. 18.?20. gs. lielas uiguru grupas emigr?ja uz Vidus?ziju (galvenok?rt Semire?ji, Ferg?nu ).

Ilg? iekarot?ju kundz?ba, sadrumstalot?ba un citi iemesli noveda pie t?, ka etnon?ms "uigurs" gandr?z vairs netika lietots. Uigurus dal?ja grup?s p?c dz?vesvietas (ka?garliki, jarkendliki, turfanliki, askuliki) vai nodarbo?an?s (taran?i ? zemkopji, kas 18. gs. apmet?s Ili ielej?). Uiguri tom?r saglab?ja etnisko pa?apzi?u un savu valodu. Kop?gs etnon?ms ? "uiguri" pie?emts uiguru p?rst?vju kongres? Ta?kent? 1921. gad?. 1955. gad? tika izveidots Si?dzjanas Uiguru autonomais rajons ??n?.

Uiguru galven? nodarbo?an?s ? ap?de?ojam? zemkop?ba , lopkop?ba , m?jamatniec?ba; da?a uiguru nodarbin?ti r?pniec?b? un tirdzniec?b? .