한국   대만   중국   일본 
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ung?rij? ? Vikip?dija P?riet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ung?rij?

Vikip?dijas lapa

Sarakst? apkopotas t?s vietas Ung?rij? , kas iek?autas UNESCO Pasaules mantojuma sarakst? . UNESCO sarakst? no Ung?rijas ir iek?autas 8 vietas (7 kult?ras objekti un 1 dabas objekts), savuk?rt 11 vietas ir iek?autas kandid?tu sarakst?. [1] Ung?rija Pasaules mantojuma konvenciju ratific?jusi 1985 . gada 15. j?lij? .

Sarakst? iek?autie objekti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

    ? P?rrobe?u objekts
Att?ls Nosaukums Atra?an?s vieta Datums Tips Krit?riji Paskaidrojums Aizsardz?bas nr.
Budape?ta , ieskaitot Donavas krastus , Budas pils kvart?lu un Andra?i av?niju Budape?ta
47°29′46″N 19°2′23″E  /  47.49611°N 19.03972°E  / 47.49611; 19.03972
1987
(papla?in?ts 2002)
Kult?ra ii, iv ?? vieta ietver vair?kus pieminek?us, piem?ram, romie?u pils?tas Aquincum paliekas, gotikas stila Budas pils. Pil? ir redzami da??di arhitekt?ras stili no vair?kiem periodiem. Budape?ta ir viena no iev?rojam?kajiem pils?tainavas piem?riem un labi atspogu?o Ung?rijas galvaspils?tas noz?m?g?kos periodus [2] 400
Hollok? v?sturiskais ciems un t? apk?rtne Nogr?das me?e
47°59′40″N 19°31′45″E  /  47.99444°N 19.52917°E  / 47.99444; 19.52917
1987 Kult?ra v Hollok? ir tradicion?lo apdz?voto vietu izcils piem?rs. Ciemats galvenok?rt veidojies 17. un 18. gadsimt? un ir dz?vs piem?rs lauku dz?vei pirks lauksaimniec?bas revol?cijas 20. gadsimt? [3] 401
Agtelekas karsta un Slov?ku karsta alas Zieme?ung?rija
48°28′33″N 20°29′13″E  /  48.47583°N 20.48694°E  / 48.47583; 20.48694
(kop? ar Valsts karogs: Slovākija Slov?kiju )
1995 Daba vii Pa?laik ?aj? re?ion? konstat?tas 712 alas, ko veido tipisk?s m?ren?s zonas karsta sist?ma . ??s alas sniedz ieskatu ?eolo?iskaj? v?stur?, vair?k nek? desmit miljonu gadu senatn? [4] 725
Pannonhalmas benediktie?u t?ksto?gades abatija un t?s dabas vide ??ras-Mo?onas-?opronas me?e
47°33′10″N 17°45′40″E  /  47.55278°N 17.76111°E  / 47.55278; 17.76111
1996 Kult?ra iv, vi Pirmie benediktie?u m?ku ?aj? teritorij? apmetu?ies kop? 996 . gada. ?eit ar? dibin?ta pirm? valsts skola un 1055 . gad? tika uzrakst?ts pirmais dokuments ung?ru valod? . ?is klosteris veicin?jis kult?ras att?st?bu vis? Centr?leiropas re?ion?. T? 1000 gadu v?stur? var redz?t arhitekt?ras stilu p?ctec?bu klostera ?k?s [5] 758
Hortob??as nacion?lais parks ? Pusta Bor?odas-Aba?jas-Zempl?nas , Heve?as , Hajd?-Biharas un J?sas-Na?kunas-Solnokas me?es
47°35′40″N 21°9′24″E  /  47.59444°N 21.15667°E  / 47.59444; 21.15667
1999 Kult?ra iv, v Hortob??a Pustas kult?rainavu veido pla?as l?dzenumu un mitr?ju teritorijas Ung?rij?. ?aj? teritorij? ir v?rojamas tradicion?l?s zemes izmanto?anas formas, piem?ram, m?jlopu gan?bas , ko viet?j? sabiedr?ba ?aj? apgabal? veikusi jau vair?k nek? divu t?ksto?u gadu garum? [6] 474
P??as (Sopi?nas) pirmskristianiz?cijas nekropole Bara?as me?e
46°4′38″N 18°13′25″E  /  46.07722°N 18.22361°E  / 46.07722; 18.22361
2000 Kult?ra iii, iv Romie?u pils?t? Sopi?n? ( Sopianae , m?sdienu ? P??a) atrodas 4. gadsimt? veidotas kapenes. Kapenes ir svar?gas gan struktur?li, gan arhitektoniski. T?s tika b?v?tas k? pazemes apbed?jumu kameras ar piemi?as kapel?m virszem?. Kapenes ir svar?gi ar? m?kslas zi??, jo t?s ir bag?t?gi dekor?tas ar sienu gleznojumiem, ar izcilu kvalit?ti att?lojot, kristie?u t?mas [7] 853
Fert?/Neiz?dlerz? kult?rainava ??ras-Mo?onas-?opronas me?e
47°43′9″N 16°43′22″E  /  47.71917°N 16.72278°E  / 47.71917; 16.72278
(kop? ar Valsts karogs: Austrija Austriju )
2001 Kult?ra v Neiz?dlerz? ezera kult?rainavas apk?rn? dz?vo vair?k nek? 8000 da??du taut?bu cilv?ki. Apk?rtn? ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus b?v?ja seno apmet?u apk?rtn?s [8] 772
Tokajas v?na re?iona v?sturisk? kult?rainava Bor?odas-Aba?jas-Zempl?na me?e
48°9′0″N 21°21′0″E  /  48.15000°N 21.35000°E  / 48.15000; 21.35000
2002 Kult?ra iii, v Tokajas kult?rainava atspogu?o sen?s v?na ra?o?anas trad?cijas ?aj? re?ion? kalnu un upju ielej?s. Kult?rainavu veido v?na d?rzi, zemnieku saimniec?bas, ciemati un mazpils?tas ar v?na pagrabiem. Re?ions atspogu?o Tokajas slavenos v?nus, to kvalit?ti un audz??anu gandr?z tr?s gadsimtu garum? [9] 1063

Sarakst? iek?autie objektu izvietojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kandid?tu sarakst? eso?ie objekti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

    ? P?rrobe?u objekts
Att?ls Nosaukums Atra?an?s vieta Datums Tips Krit?riji Aizsardz?bas numurs
Estergomas viduslaiku pils Kom?romas-Estergomas me?e
47°47′8″N 18°44′25″E  /  47.78556°N 18.74028°E  / 47.78556; 18.74028
1993 Kult?ra 277
Tiha?as pussala Vespr?mas me?e
46°54′32″N 17°52′45″E  /  46.90889°N 17.87917°E  / 46.90889; 17.87917
1993 Jaukti 280
Budas term?l? karsta alu sist?ma Budape?ta
47°31′58″N 19°0′57″E  /  47.53278°N 19.01583°E  / 47.53278; 19.01583
1993 Daba viii 282
Vi?egr?da kara?a m?tne un parku teritorija Pe?tas me?e
47°47′36″N 18°58′50″E  /  47.79333°N 18.98056°E  / 47.79333; 18.98056
2000 Kult?ra i, ii, iii, iv 1497
Ung?rijas lauku ?ku mantojumu t?kls Ung?rija
47°9′43″N 19°30′25″E  /  47.16194°N 19.50694°E  / 47.16194; 19.50694
2000 Kult?ra ii, iii, vi 1499
Mez?ge?e?a fermu teritorija B?k??as me?e
46°19′0″N 20°49′5″E  /  46.31667°N 20.81806°E  / 46.31667; 20.81806
2000 Kult?ra iii, iv 1500
Koka bazn?cas Karpatu kalnu zieme?u da?? Sabol?as-Satm?ras-Beregas me?e
48°9′2″N 22°26′0″E  /  48.15056°N 22.43333°E  / 48.15056; 22.43333
2000 Kult?ra iv 1501
Ipolitarno?as fosilijas Nogr?das me?e
48°14′11″N 19°37′34″E  /  48.23639°N 19.62611°E  / 48.23639; 19.62611
2000 Kult?ra vii, viii 1502
V?has Kom?rno ? Kom?romas aizsardz?bas sist?ma pie Donavas Kom?romas-Estergomas me?e
47°45′15″N 18°8′3″E  /  47.75417°N 18.13417°E  / 47.75417; 18.13417
2007 Kult?ra i, ii, iv, v 1498

Ed?na Lehnera neatkar?g? pirmsmodernisma arhitekt?ra Budape?ta un B??as-Ki?kunas me?e
47°29′10″N 19°04′05″E  /  47.48611°N 19.06806°E  / 47.48611; 19.06806
47°29′13″N 19°07′55″E  /  47.48694°N 19.13194°E  / 47.48694; 19.13194
47°30′18″N 19°05′49″E  /  47.50500°N 19.09694°E  / 47.50500; 19.09694
47°30′15″N 19°03′07″E  /  47.50417°N 19.05194°E  / 47.50417; 19.05194
46°54′24″N 19°41′30″E  /  46.90667°N 19.69167°E  / 46.90667; 19.69167
2008 Kult?ra i, ii, iii, iv 5366
Romie?u nocietin?jumu sist?ma ? Ripa Pannonica Ung?rij? Bara?as , B??as-Ki?kunas , Fej?ras , ??ras-Mo?onas-?opronas , Kom?romas-Estergomas , Pe?tas un Tolnas me?es 2009 Kult?ra ii, iii, iv 5452

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]