Att?ls
|
Nosaukums
|
Atra?an?s vieta
|
Datums
|
Tips
|
Krit?riji
|
Paskaidrojums
|
Aizsardz?bas nr.
|
|
Budape?ta
, ieskaitot
Donavas krastus
,
Budas pils kvart?lu
un
Andra?i av?niju
|
Budape?ta
47°29′46″N
19°2′23″E
/
47.49611°N 19.03972°E
/
47.49611; 19.03972
|
1987
(papla?in?ts 2002)
|
Kult?ra
|
ii, iv
|
?? vieta ietver vair?kus pieminek?us, piem?ram, romie?u pils?tas
Aquincum
paliekas,
gotikas
stila Budas pils. Pil? ir redzami da??di arhitekt?ras stili no vair?kiem periodiem. Budape?ta ir viena no iev?rojam?kajiem pils?tainavas piem?riem un labi atspogu?o
Ung?rijas
galvaspils?tas noz?m?g?kos periodus
[2]
|
400
|
|
Hollok? v?sturiskais ciems un t? apk?rtne
|
Nogr?das me?e
47°59′40″N
19°31′45″E
/
47.99444°N 19.52917°E
/
47.99444; 19.52917
|
1987
|
Kult?ra
|
v
|
Hollok? ir tradicion?lo apdz?voto vietu izcils piem?rs. Ciemats galvenok?rt veidojies
17.
un
18. gadsimt?
un ir dz?vs piem?rs lauku dz?vei pirks
lauksaimniec?bas
revol?cijas
20. gadsimt?
[3]
|
401
|
|
Agtelekas karsta un Slov?ku karsta alas
|
Zieme?ung?rija
48°28′33″N
20°29′13″E
/
48.47583°N 20.48694°E
/
48.47583; 20.48694
(kop? ar
Slov?kiju
)
|
1995
|
Daba
|
vii
|
Pa?laik ?aj? re?ion? konstat?tas 712 alas, ko veido tipisk?s m?ren?s zonas
karsta sist?ma
. ??s alas sniedz ieskatu ?eolo?iskaj? v?stur?, vair?k nek? desmit miljonu gadu senatn?
[4]
|
725
|
|
Pannonhalmas benediktie?u t?ksto?gades abatija un t?s dabas vide
|
??ras-Mo?onas-?opronas me?e
47°33′10″N
17°45′40″E
/
47.55278°N 17.76111°E
/
47.55278; 17.76111
|
1996
|
Kult?ra
|
iv, vi
|
Pirmie
benediktie?u
m?ku ?aj? teritorij? apmetu?ies kop?
996
. gada. ?eit ar? dibin?ta pirm? valsts skola un
1055
. gad? tika uzrakst?ts pirmais dokuments
ung?ru valod?
. ?is klosteris veicin?jis kult?ras att?st?bu vis?
Centr?leiropas
re?ion?. T? 1000 gadu v?stur? var redz?t
arhitekt?ras
stilu p?ctec?bu klostera ?k?s
[5]
|
758
|
|
Hortob??as nacion?lais parks ? Pusta
|
Bor?odas-Aba?jas-Zempl?nas
,
Heve?as
,
Hajd?-Biharas
un
J?sas-Na?kunas-Solnokas
me?es
47°35′40″N
21°9′24″E
/
47.59444°N 21.15667°E
/
47.59444; 21.15667
|
1999
|
Kult?ra
|
iv, v
|
Hortob??a Pustas kult?rainavu veido pla?as
l?dzenumu
un
mitr?ju
teritorijas Ung?rij?. ?aj? teritorij? ir v?rojamas tradicion?l?s zemes izmanto?anas formas, piem?ram, m?jlopu
gan?bas
, ko viet?j? sabiedr?ba ?aj? apgabal? veikusi jau vair?k nek? divu t?ksto?u gadu garum?
[6]
|
474
|
|
P??as (Sopi?nas) pirmskristianiz?cijas nekropole
|
Bara?as me?e
46°4′38″N
18°13′25″E
/
46.07722°N 18.22361°E
/
46.07722; 18.22361
|
2000
|
Kult?ra
|
iii, iv
|
Romie?u pils?t? Sopi?n? (
Sopianae
, m?sdienu ? P??a) atrodas
4. gadsimt?
veidotas kapenes. Kapenes ir svar?gas gan struktur?li, gan arhitektoniski. T?s tika b?v?tas k? pazemes apbed?jumu kameras ar piemi?as kapel?m virszem?. Kapenes ir svar?gi ar? m?kslas zi??, jo t?s ir bag?t?gi dekor?tas ar sienu gleznojumiem, ar izcilu kvalit?ti att?lojot,
kristie?u
t?mas
[7]
|
853
|
|
Fert?/Neiz?dlerz? kult?rainava
|
??ras-Mo?onas-?opronas me?e
47°43′9″N
16°43′22″E
/
47.71917°N 16.72278°E
/
47.71917; 16.72278
(kop? ar
Austriju
)
|
2001
|
Kult?ra
|
v
|
Neiz?dlerz? ezera kult?rainavas apk?rn? dz?vo vair?k nek? 8000 da??du
taut?bu
cilv?ki. Apk?rtn? ir redzami
18.
un
19. gadsimta
ciemati un pilis, kurus b?v?ja seno apmet?u apk?rtn?s
[8]
|
772
|
|
Tokajas v?na re?iona v?sturisk? kult?rainava
|
Bor?odas-Aba?jas-Zempl?na me?e
48°9′0″N
21°21′0″E
/
48.15000°N 21.35000°E
/
48.15000; 21.35000
|
2002
|
Kult?ra
|
iii, v
|
Tokajas kult?rainava atspogu?o sen?s
v?na
ra?o?anas trad?cijas ?aj? re?ion? kalnu un upju ielej?s. Kult?rainavu veido v?na d?rzi, zemnieku saimniec?bas, ciemati un mazpils?tas ar v?na pagrabiem. Re?ions atspogu?o Tokajas slavenos v?nus, to kvalit?ti un audz??anu gandr?z tr?s gadsimtu garum?
[9]
|
1063
|