Trompete

Trompete
	Trompete t?s tradicion?laj? izskat?
Klasifik?cija	met?la p??amais m?zikas instruments
Hornbostela?Zaksa klasifik?cija	(423.233)
Sp?l??anas diapazons
Citi saist?ti instrumenti
	kornete , fl?gerhorns , fanfaras

Trompete ( v?cu : Trompete ) ir met?la p??amais m?zikas instruments ar trim venti?iem, to veido divk?r?i saliekta misi?a caurule, kas pak?peniski p?riet piltuv?, un puslodes veida iemutnis . Visbie??k izmanto dzelteno misi?u , specifiskos gad?jumos trompeti izgatavo no zelta vai sudraba . ^[1] Tai ir tr?s kulises ? katram ventilim pa vienai. Trompetes garums no iemut?a l?dz piltuvei ir no 47 l?dz 50 cm, bet visas saliekt?s caurules garums no 130 l?dz 150 cm. ^[2] Trompetei ir rakstur?gs spilgts un spo?s skan?jums. ^[3] T? ir att?la radiniece met?la taur?m .

Trompe?u veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Past?v vair?ki trompe?u veidi, piem?ram, parast? trompete, pikolotrompete, basa trompete, sopr?na trompete, ar? digit?l? trompete. Past?v ar? da??di trompetes paveidi, piem?ram, kornete , fl?gerhorns un fanfaras .

Pikolotrompetei at??ir?b? no parast?s trompetes ir ?etri v?rsti, l?dz ar to t? skan okt?vu augst?k.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Trompete bija paz?stama jau senatn?. To sp?l?ja svin?b?s un galma pas?kumos, mednieki, kareivji un pastnieki to lietoja ar? k? sign?la instrumentu. 16. gadsimt? pla?i izplat?ta bija dabisk? trompete, kurai nereti pievienoja ar? nelielas papildu caurul?tes. ??das trompetes izmantoja ar? operu or?estros . 18. gadsimta beig?s tika izgudrota trompete ar kulisi. Pirm?s hromatisk?s trompetes par?d?j?s 1816. gad?, aizst?jot visu citu veidu trompetes. M?sdien?s ?is instruments visbie??k ir C vai B ska?ojum? . Or?estr? ir 2-3, bet atsevi??os gad?jumos pat 5 trompetes. Trompetes izmanto vis?da veida or?estros un ar? k? solo instrumentu.

Trompetisti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Cilv?ku, kur? sp?l? trompeti, sauc par trompetistu. Viens no pasaul? slaven?kajiem trompetistiem ir L?iss ?rmstrongs . Latvij? iev?rojam?kie trompetisti ir Gun?rs Rozenbergs , Andris ?bel?te , Egons Kliesmets un citi. ^{[
nepiecie?ama atsauce
]}

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ≪How trumpet is made - material, making, history, parts, ...≫ (ang?u). madehow.com . Skat?ts: 2020. gada 21. janv?r? .
↑ ≪Труба≫ (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 24. Oktobris . Skat?ts: 2020. gada 21. janv?r? .
↑ Latvijas padomju enciklop?dija . 10 ₁. s?jums. R?ga : Galven? enciklop?diju redakcija . 22. lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Trompete .

Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)

?is ar m?ziku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[1] ≪How trumpet is made - material, making, history, parts, ...≫ (ang?u). madehow.com . Skat?ts: 2020. gada 21. janv?r? .

[2] ≪Труба≫ (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 24. Oktobris . Skat?ts: 2020. gada 21. janv?r? .

[LPE-3] Latvijas padomju enciklop?dija . 10 ₁. s?jums. R?ga : Galven? enciklop?diju redakcija . 22. lpp.

[1]

[2]

[3]