- ?is raksts ir par v?sturisku re?ionu. Par ??nas administrat?vo vien?bu skat?t rakstu
Tibetas autonomais re?ions
.
Tibeta
ir kult?rv?sturisks re?ions
Centr?l?zij?
.
Apz?m?jumu "Tibeta" (laikam no
tibetie?u
:
thub
? "stiprs")
[1]
lieto gan, lai nosauktu v?sturisko un neatkar?go Tibetas valsti, ko 1950. gad? okup?ja
??nas Tautas Republika
, gan ar?, lai nosauktu m?sdienu ??nas Tautas Republikas sast?vda?u ("Tibetas autonomais rajons"). Tibetas galvaspils?ta ir
Lhasa
.
Tibetas iedz?vot?ji liel?koties ir
budisti
, lai ar? to skaits ir samazin?jies, kop? to iekaroja ??na.
??nas Tautas Republikas varas le?itimit?te ?aj? re?ion? joproj?m ir diskusiju objekts.
Kop? 1959. gada Tibetas bijus? vald?ba ?etrpadsmit?
Dalailamas
vad?b? atrodas trimd?
Daramsal?
,
Zieme?indij?
.
[2]
T? apgalvo, ka Tibeta ir suver?na valsts, kuras robe?as sakr?t ar v?sturisk?s Tibetas robe??m, lai ar? pirms 1959. gada t? kontrol?ja tikai aptuveni pusi ??s teritorijas. Tibetas vald?ba apgalvo, ka tibetie?i bija neatkar?ga n?cija:
- pirms
Mongo?u imp?rijas
iebrukuma pirms 700 gadiem;
- starp Mongo?u imp?rijas sabrukumu 1368. gad? un 1720. gadu, kad Tibetu iekaroja mand??ru
Ci? imp?rija
??n?;
- starp ??nas
Ci?
imp?rijas sabrukumu 1912. gad? un Tibetas iek?au?anu ?TR 1951. gad?.
Ar? form?l?s pak?aut?bas laika periodos Tibetai liel? m?r? bija pa?noteik?an?s ties?bas, t?p?c Tibetas vald?ba trimd? apgalvo, ka pa?reiz?j? ??nas Tautas Republikas vald??ana Tibet? ir neleg?la un ka ?TR motiv? tikai Tibetas dabas resursi un strat??isk? ?eogr?fisk? poz?cija. Tibetas vald?ba uzskata, ka ?TR p?rk?pj gan Tibetas v?sturisko statusu, gan Tibetas tautas ties?bas pa?noteikties. T? nor?da ar? uz ?TR realiz?to autokr?tisko un "
skaldi un valdi
" politiku, k? ar?
asimil?cijas
m??in?jumiem, nosaucot tos par ??nas imperi?lisma centieniem izn?cin?t Tibetas at??ir?go etnisko sast?vu, kult?ru un identit?ti, t?d?j?di to padarot par neatdal?mu ??nas sast?vda?u.
??nas Tautas Republika savuk?rt apgalvo, ka t?s vara Tibet? ir le?it?ma, jo Tibeta
de jure
esot ??nas nedal?ma sast?vda?a, kop? to pirms 700 gadiem iekaroja mongo?i, - t?pat k? citas valstis, kuras tika iek?autas
Mongo?u imp?rij?
attiec?gaj? laik? (Dali karaliste un Tangutu imp?rija) un kop? t? laika tiek uzskat?tas par ??nas sast?vda?u. ?TR uzskata, ka vis?m ??nie?u vald?b?m (
Minu dinastijas
,
Cjinu dinastijas
, ??nas Republikas un ??nas Tautas Republikas), s?kot ar
Jua? imp?riju
, bijusi
de jure
un
de facto
vara p?r Tibetu.
?TR turkl?t ar? apgalvo, ka pat period?, ko parasti uzskata par p?d?jo Tibetas neatkar?bas posmu (1912-1951), ??nai joproj?m bija vara p?r Tibetu, jo neviena valsts diplom?tiski Tibetu neatzina, turkl?t pati Tibeta esot atzinusi ??nas ties?bas, s?tot deleg?tus jaunas ??nas Republikas konstit?cijas izveidei 1925. gad?, uz ??nas Republikas Nacion?lo Asambleju 1931. gad?, uz
Gomind?na
Nacion?lo Kongresu 1931. gad?, uz Nacion?lo Asambleju jaunas ??nie?u konstit?cijas izveidei 1946. gad? un Nacion?lo Asambleju jaunas ??nie?u konstit?cijas izveidei ar? 1948. gad?.
?TR turkl?t uzskata visas kust?bas, kuru m?r?is ir izbeigt ??nie?u varu Tibet?, s?kot ar
Lielbrit?nijas
m??in?jumiem XIX gs. un XX gs. s?kum? l?dz Tibetas vald?bai trimd? patlaban, par garu kampa?u, kuras pamat? ir rietumu imperi?lisma centieni izn?cin?t ??nie?u integrit?ti un suverenit?ti, t?d?j?di v?jinot ??nas poz?ciju pasaul?. ?TR ar? apgalvo, ka Tibetas vald?bas politika pirms 1959. gada bijusi autokr?tiska un teokr?tiska, un nor?da, ka Tibeta atteikusies no Arunakalprade?as, ko ??na uzskata par
Indijas
okup?tu Tibetas da?u. ?TR t? pamato savu viedokli, ka Tibetas vald?bai trimd? nav mor?lu ties?bu uz varu Tibet?.
Tibeta atrodas
Tibetas kalnien?
(Centr?l?zij?), kas ir augst?kais re?ions pasaul?. T?s vid?jais augstums ir aptuveni 4950m virs j?ras l?me?a. Tibet? atrodas liel?k? da?a
Himalaju kalnu
. To virsot?u augstums sasniedz 6000-7500m. Augst?k? virsotne pasaul? -
Everests
- atrodas uz Tibetas un
Nep?las
robe?as.
Devi?us m?ne?us gad? atmosf?ra Tibet? ir ?oti sausa. T?s rietumda?? domin? zema temperat?ra, savuk?rt zieme?da?ai rakstur?gas ?oti augstas temperat?ras vasar? un liels aukstums ziem?.
Tibet? atrodas Jandzi un Mekongas upju iztekas. Svar?g?k? Tibetas upe ir Bramaputra, jo t? ir ku?ojama un veido svar?gu austrumu-rietumu transporta ce?u.
Pla??kai inform?cijai skat. rakstu
Tibetas v?sture
.
Sprie?ot p?c arheolo?iskajiem izrakumiem Tibet?, pirmie iedz?vot?ji ?aj? re?ion? par?d?j?s aptuveni 10 000 gadu p.m.?., kad tur non?ca
nomadu
ciltis.
No 7. l?dz 11. gadsimtam
Tibetas imp?rija
bija sal?dzino?i liela valsts, kura dienvidos periodiski sniedz?s l?dz Beng?lijai, bet zieme?os - l?dz Mongolijai. Savu maksim?lo plat?bu imp?rija sasniedza Songtsena Gampo laik?, kad t?s robe?as iesniedz?s ar? ??n? un iedz?vot?ju skaits p?rsniedza 40 miljonus. ?aj? laik? Tibet? par?d?j?s mah?j?nas budisms.
13. gadsimt? Tibeta tika iek?auta Mongo?u imp?rij?, savuk?rt 17. gadsimt? piektais Dalailama tika pasludin?ts par Tibetas valdnieku. Vi?? centraliz?ja politisko varu Tibet? un pan?ca vieno?anos ar ??nas imp?riju, kas garant?ja Tibetas piln?gu neatkar?bu.
1904. gad? Lhasu iekaroja Lielbrit?nijas karasp?ks. P?c diviem gadiem Lielbrit?nija nosl?dza l?gumu ar ??nu un Tibetu
de facto
padar?ja par savu protektor?tu. 1907. gad? l?gumu nosl?dza Lielbrit?nija, ??na un Krievija; tika atz?tas ??nas ties?bas uz varu Tibet?. P?c nemieru s?k?an?s ??n? Dalailamam izdev?s atg?t varu, un 1913. gad? Tibeta un
Mongolija
parakst?ja abpus?ju l?gumu, kur? apliecin?ja savstarp?ju diplom?tisku atz??anu un abu valstu neatkar?bu no ??nas, ta?u jau 1914. gad? Lielbrit?nija pan?ca aptuveni 90 000 kvadr?tkilometru Tibetas teritorijas pievieno?anu Britu Indijai. ??na ?o robe?u neatzina.
1950. gad? Tibet? iebruka
??nas Tautas Atbr?vo?anas Armija
un sak?va tibetie?u armiju. 1951. gad? Dalailamas un
Pan?enlamas
p?rst?vji ??nie?u spiediena ietekm? prakst?ja l?gumu ("Tibetas Mier?gas Atbr?vo?anas Pl?nu"), kas noteica, ka Tibeta j?p?rvalda vienotai ??nas un Tibetas p?rst?vju vald?bai.
?etrpadsmitais Dalailama
un citi vald?bas locek?i dev?s trimd? uz Indiju p?c sacel?an?s, kura tika apspiesta 1959. gad?.
Lai ar? Pan?enlama, otrs Tibetas budistu gar?gais l?deris, faktiski atrad?s ??nie?u g?st?, ??na apgalvoja, ka vi?? vadot Tibetas le?it?mo vald?bu Dalailamas promb?tnes laik? (Dalailama ir tradicion?lais tibetie?u vald?bas vad?t?js, bet Pan?enlama - tic?go vad?t?js). 1965. gad? teritorija, ko no 1912. gadam l?dz 1959. gadam p?rvald?ja Dalailamas vald?ba, tika padar?ta ar autonomu apgabalu ??nas sast?v?.
Kult?ras revol?cijas
laik? vis? ??nas Tautas Republik? norisin?j?s organiz?ta vandalisma kampa?a, kuras laik? tika izn?cin?ta liela da?a Tibetas budisma kult?ras mantojuma un reli?isko vietu.
1989. gad? nomira Pan?enlama, un Dalailama un ?TR atzina at??ir?gas vi?a reinkarn?cijas. Lai ar? ofici?li ??na ir no
reli?ijas
??irta valsts, ?TR atzinusi savas ties?bas apstiprin?t augsta l?me?a reinkarn?cijas saska?? ar precedentu Cinu dinastijas laik?. ?TR izv?l?tais Pan?emlama tika uzaudzin?ts
Pekin?
un da?k?rt par?d?s pla?sazi?as l?dzek?os, savuk?rt Dalailamas nosauktais Pan?enlama un vi?a ?imene ir bezv?sts pazudu?i. Saska?? ar Tibetas trimdas vald?bu vi?i ir ieslodz?ti, savuk?rt ?TR apgalvo, ka vi?u aizsardz?bai un priv?t?s dz?ves neaizskaram?bai vi?iem ir main?ta identit?te.
Tibetie?u trimdinieki uzskata, ka kop? 1950. gada nogalin?ti aptuveni 1,2 miljoni tibetie?u. ??nas Komunistisk? Partija to noliedz. P?c citiem datiem nogalin?ti var?tu b?t aptuveni 400 000 tibetie?u.
Tibet? ir daudz kult?rv?sturisku piemeinek?u, kas pamat? saist?ti ar
budisma
trad?cij?m.
Potalas pils
, Dalailamu v?sturisk? rezidence ir iek?auta
UNESCO
Pasaules kult?ras mantojuma
sarakst?, t?pat ar?
Norbulinka
, Dalailamu v?sturisk? vasaras rezidence.
Kult?ras revol?cijas
laik? 1960. gados ??nas Tautas Republika pla??k? kampa??, kuras viens no m?r?iem bija izn?cin?t pirmsrevol?cijas laika kult?ras pieminek?us, izpost?ja liel?ko da?u kult?rv?sturiski noz?m?go vietu Tibet?.
Tibetie?i run?
tibetie?u valod?
un raksta
tibetie?u rakst?b?
. Tibetie?u valoda pieder pie tibetie?u-birmie?u valodu grupas, un tai ir att?la radniec?ba ar ??nie?u valodu.
Tibeta ir tradicion?ls
Tibetas budisma
centrs. Tibetas budisms ir
vajraj?nas budisma
forma, ko praktiz? ne vien Tibet?, bet ar?
Mongolij?
(kur t? ir viena no pamatreli?ij?m) un
Dienvidsib?rij?
, kur to praktiz?
burjati
.
Tibetas pils?t?s ir ar? nelielas
musulma?u
kopienas, kuru aizs?c?ji iece?oju?i
Ka?m?ras
,
Ladakas
un Centr?l?zijas
turku
valst?m. Isl?ma ietekmes Tibet? ien?ku?as ar? no
Persijas
. Tibet? ir ar? ??nie?u musulma?u kopiena.
Tibet? ir ?oti mazs nokri??u daudzums un ?ss aug?anas periods, t?p?c vien?gais re?ions, kas nopietni nodarbojas ar lauksaimniec?bu, ir
Bramaputras
ieleja, kur audz?
mie?us
,
kvie?us
,
kartupe?us
,
prosu
un
r?ce?us
. ?aj? ielej? atrodas ar? gandr?z visas liel?s pils?tas, ieskaitot Lhasu. Liel?k? da?a p?r?j?s Tibetas ir piem?rota tikai gan?b?m;
jaki
, kuri sp?j p?rciest Tibetas lielo aukstumu, ir galvenie m?jlopi, lai ar? sastopami ar? lieli
kazu
un
aitu
gan?mpulki.
Tibetai ir lielas
zelta
,
vara
un radioakt?vo r?du atradnes.
Tibetie?i ra?o vilnas pakl?jus, ap??rbu, m?beles, koka traukus, zelta un sudraba rotaslietas.
L?dz 2006. gadam Tibet? nebija dzelzce?a. 2006. gada 1. j?lij? tika atkl?ts 1956 kilometru garais
Cinhajas-Tibetas dzelzce??
, kur? savieno
Sininu
ar
Lhasu
. ?? dzelzce?a l?nija ir pagaid?m visaugst?k kalnos izb?v?t? - augst?kaj? viet? t? ir 5072 metri virs j?ras l?me?a. ??nas re??ma Tibet? pretinieki kritiz?ja dzelzce?a l?nijas izb?vi, jo apgalvo, ka t? celta, lai stiprin?tu ??nas politisko kontroli p?r Tibetu un veicin?tu etnisko ??nie?u iece?o?anu Tibet?. Ce?u kopgarums Tibet? ir aptuveni 22 000 km. Tibetai ir divas komerci?la rakstura lidostas, no kur?m svar?g?k? atrodas net?lu no Lasas. Kops 1980. gadiem
t?risms
k?uvis par noz?m?gu Tibetas ien?kumu avotu, lai ar? t?ristu iera?an?s un p?rvieto?an?s ir ierobe?ota.
L?dz 1951. gadam Tibet? past?v?ja tikai teolo?isk? izgl?t?bas sist?ma
klosteros
, un m?c?ties var?ja tikai
m?ki
. Aptuveni 95% iedz?vot?ju bija analfab?ti. 2007. gad? jaunie?u vid? analfab?tisms nepast?v?ja, bet vec?kaj?s paaudz?s bija aptuveni 4,7% analfab?tu.
Uz 2008. gadu Tibetas autonomaj? rajon? darbojas 61 pirmsskolas m?c?bu iest?de, 884 pamatskolas, 94 pirm?s pak?pes vidusskolas, 25 augst?k?s pak?pes vidusskolas, 7 profesion?l?s koled?as un 6 augstskolas, kur m?c?bu valoda ir tibetie?u (datorapm?c?bas nodro?in??anai ar?
Windows
un
Linux
oper?t?jsist?mas ir tibetie?u valod?).
Izgl?t?ba ir bez m?c?bu maksas. Past?v oblig?t? 9 kla?u pamatizgl?t?ba. Valsts nodro?ina skol?nus ar bezmaksas m?c?bu l?dzek?iem un m?c?bu gr?mat?m,
nomadu
un att?l?ko apvidu b?rniem ir skolas intern?ti ar bezmaksas dz?vesvietu un ?din??anu (viena pamatskol?na izgl?to?ana valstij izmaks? 1250
jua?u
, t.i. aptuveni 182
USD
gad?). Koled?u studentu stipendija ir 900
jua?u
gad? (t.i. aptuveni 130
USD
), studentiem no nabadz?g?m ?imen?m stipendija ir 1500
jua?u
gad? (t.i. aptuveni 219
USD
). Laik? no 2003. gada l?dz 2007. gadam Tibetas autonom? rajona izgl?t?bas sist?mas att?st?b? valsts ieguld?jusi 14 200 000 000
jua?u
(t.i. aptuveni 2 000 400 000
USD
)
Tibetas Universit?te
- augstskol? ar tibetie?u m?c?bu valodu ir 10 bezmaksas izgl?t?bas fakult?tes, kur?s iesp?jams aizst?v?t bakalaura gr?du zin?tn? 42 specialit?t?s, bet ma?istra gr?du zin?tn? 6 specialit?t?s. Bez tradicion?laj?m eksaktaj?m un humanit?raj?m zin?tn?m te augst?ko izgl?t?bu var g?t ar? t?d?s specialit?t?s k? tibetie?u tradicion?l? medic?na, m?zika. 2007. gad? universit?t? bakalaura gr?du aizst?v?ja 1500 studentu, bet 2008./2009. m?c?bu gad? paredz?tas 2500 bud?eta vietu stud?t grib?t?jiem.