Tibeta

Tibeta ir kult?rv?sturisks re?ions Centr?l?zij? . Apz?m?jumu "Tibeta" (laikam no tibetie?u : thub ? "stiprs") ^[1] lieto gan, lai nosauktu v?sturisko un neatkar?go Tibetas valsti, ko 1950. gad? okup?ja ??nas Tautas Republika , gan ar?, lai nosauktu m?sdienu ??nas Tautas Republikas sast?vda?u ("Tibetas autonomais rajons"). Tibetas galvaspils?ta ir Lhasa .

Tibetas iedz?vot?ji liel?koties ir budisti , lai ar? to skaits ir samazin?jies, kop? to iekaroja ??na.

Tibetas statuss [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??nas Tautas Republikas varas le?itimit?te ?aj? re?ion? joproj?m ir diskusiju objekts.

Kop? 1959. gada Tibetas bijus? vald?ba ?etrpadsmit? Dalailamas vad?b? atrodas trimd? Daramsal? , Zieme?indij? . ^[2] T? apgalvo, ka Tibeta ir suver?na valsts, kuras robe?as sakr?t ar v?sturisk?s Tibetas robe??m, lai ar? pirms 1959. gada t? kontrol?ja tikai aptuveni pusi ??s teritorijas. Tibetas vald?ba apgalvo, ka tibetie?i bija neatkar?ga n?cija:

pirms Mongo?u imp?rijas iebrukuma pirms 700 gadiem;
starp Mongo?u imp?rijas sabrukumu 1368. gad? un 1720. gadu, kad Tibetu iekaroja mand??ru Ci? imp?rija ??n?;
starp ??nas Ci? imp?rijas sabrukumu 1912. gad? un Tibetas iek?au?anu ?TR 1951. gad?.

Ar? form?l?s pak?aut?bas laika periodos Tibetai liel? m?r? bija pa?noteik?an?s ties?bas, t?p?c Tibetas vald?ba trimd? apgalvo, ka pa?reiz?j? ??nas Tautas Republikas vald??ana Tibet? ir neleg?la un ka ?TR motiv? tikai Tibetas dabas resursi un strat??isk? ?eogr?fisk? poz?cija. Tibetas vald?ba uzskata, ka ?TR p?rk?pj gan Tibetas v?sturisko statusu, gan Tibetas tautas ties?bas pa?noteikties. T? nor?da ar? uz ?TR realiz?to autokr?tisko un " skaldi un valdi " politiku, k? ar? asimil?cijas m??in?jumiem, nosaucot tos par ??nas imperi?lisma centieniem izn?cin?t Tibetas at??ir?go etnisko sast?vu, kult?ru un identit?ti, t?d?j?di to padarot par neatdal?mu ??nas sast?vda?u.

??nas Tautas Republika savuk?rt apgalvo, ka t?s vara Tibet? ir le?it?ma, jo Tibeta de jure esot ??nas nedal?ma sast?vda?a, kop? to pirms 700 gadiem iekaroja mongo?i, - t?pat k? citas valstis, kuras tika iek?autas Mongo?u imp?rij? attiec?gaj? laik? (Dali karaliste un Tangutu imp?rija) un kop? t? laika tiek uzskat?tas par ??nas sast?vda?u. ?TR uzskata, ka vis?m ??nie?u vald?b?m ( Minu dinastijas , Cjinu dinastijas , ??nas Republikas un ??nas Tautas Republikas), s?kot ar Jua? imp?riju , bijusi de jure un de facto vara p?r Tibetu.

?TR turkl?t ar? apgalvo, ka pat period?, ko parasti uzskata par p?d?jo Tibetas neatkar?bas posmu (1912-1951), ??nai joproj?m bija vara p?r Tibetu, jo neviena valsts diplom?tiski Tibetu neatzina, turkl?t pati Tibeta esot atzinusi ??nas ties?bas, s?tot deleg?tus jaunas ??nas Republikas konstit?cijas izveidei 1925. gad?, uz ??nas Republikas Nacion?lo Asambleju 1931. gad?, uz Gomind?na Nacion?lo Kongresu 1931. gad?, uz Nacion?lo Asambleju jaunas ??nie?u konstit?cijas izveidei 1946. gad? un Nacion?lo Asambleju jaunas ??nie?u konstit?cijas izveidei ar? 1948. gad?.

?TR turkl?t uzskata visas kust?bas, kuru m?r?is ir izbeigt ??nie?u varu Tibet?, s?kot ar Lielbrit?nijas m??in?jumiem XIX gs. un XX gs. s?kum? l?dz Tibetas vald?bai trimd? patlaban, par garu kampa?u, kuras pamat? ir rietumu imperi?lisma centieni izn?cin?t ??nie?u integrit?ti un suverenit?ti, t?d?j?di v?jinot ??nas poz?ciju pasaul?. ?TR ar? apgalvo, ka Tibetas vald?bas politika pirms 1959. gada bijusi autokr?tiska un teokr?tiska, un nor?da, ka Tibeta atteikusies no Arunakalprade?as, ko ??na uzskata par Indijas okup?tu Tibetas da?u. ?TR t? pamato savu viedokli, ka Tibetas vald?bai trimd? nav mor?lu ties?bu uz varu Tibet?.

Tibetas ?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tibeta atrodas Tibetas kalnien? (Centr?l?zij?), kas ir augst?kais re?ions pasaul?. T?s vid?jais augstums ir aptuveni 4950m virs j?ras l?me?a. Tibet? atrodas liel?k? da?a Himalaju kalnu . To virsot?u augstums sasniedz 6000-7500m. Augst?k? virsotne pasaul? - Everests - atrodas uz Tibetas un Nep?las robe?as.

Devi?us m?ne?us gad? atmosf?ra Tibet? ir ?oti sausa. T?s rietumda?? domin? zema temperat?ra, savuk?rt zieme?da?ai rakstur?gas ?oti augstas temperat?ras vasar? un liels aukstums ziem?.

Tibet? atrodas Jandzi un Mekongas upju iztekas. Svar?g?k? Tibetas upe ir Bramaputra, jo t? ir ku?ojama un veido svar?gu austrumu-rietumu transporta ce?u.

Tibetas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pla??kai inform?cijai skat. rakstu Tibetas v?sture .

Sprie?ot p?c arheolo?iskajiem izrakumiem Tibet?, pirmie iedz?vot?ji ?aj? re?ion? par?d?j?s aptuveni 10 000 gadu p.m.?., kad tur non?ca nomadu ciltis.

No 7. l?dz 11. gadsimtam Tibetas imp?rija bija sal?dzino?i liela valsts, kura dienvidos periodiski sniedz?s l?dz Beng?lijai, bet zieme?os - l?dz Mongolijai. Savu maksim?lo plat?bu imp?rija sasniedza Songtsena Gampo laik?, kad t?s robe?as iesniedz?s ar? ??n? un iedz?vot?ju skaits p?rsniedza 40 miljonus. ?aj? laik? Tibet? par?d?j?s mah?j?nas budisms. 13. gadsimt? Tibeta tika iek?auta Mongo?u imp?rij?, savuk?rt 17. gadsimt? piektais Dalailama tika pasludin?ts par Tibetas valdnieku. Vi?? centraliz?ja politisko varu Tibet? un pan?ca vieno?anos ar ??nas imp?riju, kas garant?ja Tibetas piln?gu neatkar?bu.

1904. gad? Lhasu iekaroja Lielbrit?nijas karasp?ks. P?c diviem gadiem Lielbrit?nija nosl?dza l?gumu ar ??nu un Tibetu de facto padar?ja par savu protektor?tu. 1907. gad? l?gumu nosl?dza Lielbrit?nija, ??na un Krievija; tika atz?tas ??nas ties?bas uz varu Tibet?. P?c nemieru s?k?an?s ??n? Dalailamam izdev?s atg?t varu, un 1913. gad? Tibeta un Mongolija parakst?ja abpus?ju l?gumu, kur? apliecin?ja savstarp?ju diplom?tisku atz??anu un abu valstu neatkar?bu no ??nas, ta?u jau 1914. gad? Lielbrit?nija pan?ca aptuveni 90 000 kvadr?tkilometru Tibetas teritorijas pievieno?anu Britu Indijai. ??na ?o robe?u neatzina.

1950. gad? Tibet? iebruka ??nas Tautas Atbr?vo?anas Armija un sak?va tibetie?u armiju. 1951. gad? Dalailamas un Pan?enlamas p?rst?vji ??nie?u spiediena ietekm? prakst?ja l?gumu ("Tibetas Mier?gas Atbr?vo?anas Pl?nu"), kas noteica, ka Tibeta j?p?rvalda vienotai ??nas un Tibetas p?rst?vju vald?bai. ?etrpadsmitais Dalailama un citi vald?bas locek?i dev?s trimd? uz Indiju p?c sacel?an?s, kura tika apspiesta 1959. gad?.

Lai ar? Pan?enlama, otrs Tibetas budistu gar?gais l?deris, faktiski atrad?s ??nie?u g?st?, ??na apgalvoja, ka vi?? vadot Tibetas le?it?mo vald?bu Dalailamas promb?tnes laik? (Dalailama ir tradicion?lais tibetie?u vald?bas vad?t?js, bet Pan?enlama - tic?go vad?t?js). 1965. gad? teritorija, ko no 1912. gadam l?dz 1959. gadam p?rvald?ja Dalailamas vald?ba, tika padar?ta ar autonomu apgabalu ??nas sast?v?. Kult?ras revol?cijas laik? vis? ??nas Tautas Republik? norisin?j?s organiz?ta vandalisma kampa?a, kuras laik? tika izn?cin?ta liela da?a Tibetas budisma kult?ras mantojuma un reli?isko vietu.

1989. gad? nomira Pan?enlama, un Dalailama un ?TR atzina at??ir?gas vi?a reinkarn?cijas. Lai ar? ofici?li ??na ir no reli?ijas ??irta valsts, ?TR atzinusi savas ties?bas apstiprin?t augsta l?me?a reinkarn?cijas saska?? ar precedentu Cinu dinastijas laik?. ?TR izv?l?tais Pan?emlama tika uzaudzin?ts Pekin? un da?k?rt par?d?s pla?sazi?as l?dzek?os, savuk?rt Dalailamas nosauktais Pan?enlama un vi?a ?imene ir bezv?sts pazudu?i. Saska?? ar Tibetas trimdas vald?bu vi?i ir ieslodz?ti, savuk?rt ?TR apgalvo, ka vi?u aizsardz?bai un priv?t?s dz?ves neaizskaram?bai vi?iem ir main?ta identit?te.

Tibetie?u trimdinieki uzskata, ka kop? 1950. gada nogalin?ti aptuveni 1,2 miljoni tibetie?u. ??nas Komunistisk? Partija to noliedz. P?c citiem datiem nogalin?ti var?tu b?t aptuveni 400 000 tibetie?u.

Tibetas kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tibet? ir daudz kult?rv?sturisku piemeinek?u, kas pamat? saist?ti ar budisma trad?cij?m. Potalas pils , Dalailamu v?sturisk? rezidence ir iek?auta UNESCO Pasaules kult?ras mantojuma sarakst?, t?pat ar? Norbulinka , Dalailamu v?sturisk? vasaras rezidence.

Kult?ras revol?cijas laik? 1960. gados ??nas Tautas Republika pla??k? kampa??, kuras viens no m?r?iem bija izn?cin?t pirmsrevol?cijas laika kult?ras pieminek?us, izpost?ja liel?ko da?u kult?rv?sturiski noz?m?go vietu Tibet?.

Tibetie?i run? tibetie?u valod? un raksta tibetie?u rakst?b? . Tibetie?u valoda pieder pie tibetie?u-birmie?u valodu grupas, un tai ir att?la radniec?ba ar ??nie?u valodu.

Reli?ija Tibet? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tibeta ir tradicion?ls Tibetas budisma centrs. Tibetas budisms ir vajraj?nas budisma forma, ko praktiz? ne vien Tibet?, bet ar? Mongolij? (kur t? ir viena no pamatreli?ij?m) un Dienvidsib?rij? , kur to praktiz? burjati .

Tibetas pils?t?s ir ar? nelielas musulma?u kopienas, kuru aizs?c?ji iece?oju?i Ka?m?ras , Ladakas un Centr?l?zijas turku valst?m. Isl?ma ietekmes Tibet? ien?ku?as ar? no Persijas . Tibet? ir ar? ??nie?u musulma?u kopiena.

Tibetas ekonomika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tibet? ir ?oti mazs nokri??u daudzums un ?ss aug?anas periods, t?p?c vien?gais re?ions, kas nopietni nodarbojas ar lauksaimniec?bu, ir Bramaputras ieleja, kur audz? mie?us , kvie?us , kartupe?us , prosu un r?ce?us . ?aj? ielej? atrodas ar? gandr?z visas liel?s pils?tas, ieskaitot Lhasu. Liel?k? da?a p?r?j?s Tibetas ir piem?rota tikai gan?b?m; jaki , kuri sp?j p?rciest Tibetas lielo aukstumu, ir galvenie m?jlopi, lai ar? sastopami ar? lieli kazu un aitu gan?mpulki.

Tibetai ir lielas zelta , vara un radioakt?vo r?du atradnes.

Tibetie?i ra?o vilnas pakl?jus, ap??rbu, m?beles, koka traukus, zelta un sudraba rotaslietas.

L?dz 2006. gadam Tibet? nebija dzelzce?a. 2006. gada 1. j?lij? tika atkl?ts 1956 kilometru garais Cinhajas-Tibetas dzelzce?? , kur? savieno Sininu ar Lhasu . ?? dzelzce?a l?nija ir pagaid?m visaugst?k kalnos izb?v?t? - augst?kaj? viet? t? ir 5072 metri virs j?ras l?me?a. ??nas re??ma Tibet? pretinieki kritiz?ja dzelzce?a l?nijas izb?vi, jo apgalvo, ka t? celta, lai stiprin?tu ??nas politisko kontroli p?r Tibetu un veicin?tu etnisko ??nie?u iece?o?anu Tibet?. Ce?u kopgarums Tibet? ir aptuveni 22 000 km. Tibetai ir divas komerci?la rakstura lidostas, no kur?m svar?g?k? atrodas net?lu no Lasas. Kops 1980. gadiem t?risms k?uvis par noz?m?gu Tibetas ien?kumu avotu, lai ar? t?ristu iera?an?s un p?rvieto?an?s ir ierobe?ota.

Izgl?t?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz 1951. gadam Tibet? past?v?ja tikai teolo?isk? izgl?t?bas sist?ma klosteros , un m?c?ties var?ja tikai m?ki . Aptuveni 95% iedz?vot?ju bija analfab?ti. 2007. gad? jaunie?u vid? analfab?tisms nepast?v?ja, bet vec?kaj?s paaudz?s bija aptuveni 4,7% analfab?tu.

Uz 2008. gadu Tibetas autonomaj? rajon? darbojas 61 pirmsskolas m?c?bu iest?de, 884 pamatskolas, 94 pirm?s pak?pes vidusskolas, 25 augst?k?s pak?pes vidusskolas, 7 profesion?l?s koled?as un 6 augstskolas, kur m?c?bu valoda ir tibetie?u (datorapm?c?bas nodro?in??anai ar? Windows un Linux oper?t?jsist?mas ir tibetie?u valod?).

Izgl?t?ba ir bez m?c?bu maksas. Past?v oblig?t? 9 kla?u pamatizgl?t?ba. Valsts nodro?ina skol?nus ar bezmaksas m?c?bu l?dzek?iem un m?c?bu gr?mat?m, nomadu un att?l?ko apvidu b?rniem ir skolas intern?ti ar bezmaksas dz?vesvietu un ?din??anu (viena pamatskol?na izgl?to?ana valstij izmaks? 1250 jua?u , t.i. aptuveni 182 USD gad?). Koled?u studentu stipendija ir 900 jua?u gad? (t.i. aptuveni 130 USD ), studentiem no nabadz?g?m ?imen?m stipendija ir 1500 jua?u gad? (t.i. aptuveni 219 USD ). Laik? no 2003. gada l?dz 2007. gadam Tibetas autonom? rajona izgl?t?bas sist?mas att?st?b? valsts ieguld?jusi 14 200 000 000 jua?u (t.i. aptuveni 2 000 400 000 USD )

Tibetas Universit?te - augstskol? ar tibetie?u m?c?bu valodu ir 10 bezmaksas izgl?t?bas fakult?tes, kur?s iesp?jams aizst?v?t bakalaura gr?du zin?tn? 42 specialit?t?s, bet ma?istra gr?du zin?tn? 6 specialit?t?s. Bez tradicion?laj?m eksaktaj?m un humanit?raj?m zin?tn?m te augst?ko izgl?t?bu var g?t ar? t?d?s specialit?t?s k? tibetie?u tradicion?l? medic?na, m?zika. 2007. gad? universit?t? bakalaura gr?du aizst?v?ja 1500 studentu, bet 2008./2009. m?c?bu gad? paredz?tas 2500 bud?eta vietu stud?t grib?t?jiem.